Politiķi rosina vidusskolās pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Plānots, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019. gada 1. septembrī un noslēgsies 2021. gada 1. septembrī. Likumu grozījumi nosaka, ka 1.–6. klasēs mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.–9. klasēs — ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Savukārt 10., 11. un 12. klašu skolēni no 2021./22. mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Likuma izmaiņas nosaka, ka no 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Iepakotāju pienākums tirdzniecības vietās būs aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem un informēt patērētājus par plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem.

Deputāti šo ieceri pamato ar to, ka Jēkaba laukums savieno divas ēkas — Nacionālo teātri un Saeimas namu. Abas celtnes glabā atmiņas par vēsturiski ļoti nozīmīgiem notikumiem. 1918. gada 18. novembrī teātra namā sanākušās «Latvijas spožākās personības uzdrošinājās iedzīvināt ideju par Latvijas valstiskumu». Savukārt Saeimas namā Augstākās padomes Tautas frontes frakcijas deputāti okupācijas varas apstākļos 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju un 1991. gada 21. augustā — par Latvijas valstiskuma atjaunošanu.