Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc parvaipret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Ja Tu būtu Saeimas deputāts
...Vai KNAB drīkstētu veikt personas datu apstrādi, par to neinformējot?
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varēs veikt personas daru apstrādi, par to neinformējot datu subjektu un ierobežojot tā piekļuves tiesības, ciktāl tas nav pretrunā ar tiesībaizsardzības nolūkos apstrādājamo personas datu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. KNAB, īstenojot savas darbības funkcijas, iegūst lielu datu apjomu, kura izpaušana var negatīvi ietekmēt korupcijas novēršanu un apkarošanu. Informācijas pieejamības ierobežošana nepieciešama, lai aizsargātu informācijas avotus un izmantotos paņēmienus resorisko pārbaužu un kriminālprocesa ietvaros.

Kā Tu balsotu?

Vai pretpadomju cīnītāji jāgodina ar atsevišķu svētku dienu?

Jauni grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" paredz noteikt 15. decembri par Pretpadomju cīnītāju atceres dienu. Likuma mērķis ir novērtēt to cilvēku nopelnus, kuri, darbodamies nacionālās pretošanās kustībā, piedalījās bruņotā cīņā, vai ar citiem līdzekļiem cīnījās par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas atjaunošanu un ziedoja sevi, lai aizstāvētu tautu pret padomju okupācijas režīma īstenoto vardarbību un genocīdu. Pretpadomju cīnītāju atceres dienu likums paredz ieviest 15. decembrī - dienā, kad nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Gunārs Astra (1931-1988) teica savu pēdējo vārdu okupācijas režīma pret viņu vērstajā politiskajā prāvā Latvijas PSR Augstākajā tiesā 1983. gadā. Viņa runa bija kā hrestomātiska apsūdzība PSRS veiktajai Latvijas okupācijai un norāde uz Latvijas pilsoņu tiesību pārkāpumiem.

Vai Brīvības piemineklis un Brāļu kapu ansamblis ir jāpārņem valsts īpašumā?

Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis tiek uzskatīti par Latvijas neatkarības simboliem, taču to statuss un piederība likumā nav minēta, Brīvības piemineklis šobrīd juridiski pieder Rīgas pilsētai, jo savu darbību nav atjaunojusi Brīvības pieminekļa komiteja, kurai tika noteiktas īpašumtiesības. Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis ir par valsts un tautas saziedotiem līdzekļiem celti objekti, līdz ar to likumdevēja kompetencē būtu noteikt to īpašuma tiesības un valdījumu. No objektu uzskaites viedokļa likuma līmeni vienlaikus iespējams arī identificēt objektu kā valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu sastāvu un robežas. Ar jaunu likumprojektu iecerēts noteikt juridisko piederību. Tāpat ar likuma palīdzību ir iecerēts noteikt bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapu ansambli.

Vai Latvijā nepieciešams veidot 39 novadus?

Latvijā tiks īstenota administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā paredzēts izveidot 39 novadus un 5 republikas pilsētas. Patlaban Latvija ir iedalīta 110 novados un 9 republikas pilsētās. Pašvaldību ministrija (VARAM) uzskata, ka saglabājot esošo teritoriālā iedalījumu, saglabāsies problemātika valsts pārvaldes sistēmas darbības attīstībai un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai arī nākotnē - netiks nodrošināta racionāla valsts budžeta līdzekļu izlietošana, teritorijas attīstība netiks plānota kopsakarībās ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, daudzas pašvaldības joprojām nevarēs izveidot augsti profesionālas struktūras u. c. Tāpat ir risks, ka esošo demogrāfisko tendenču situācijā saglabājoties esošajam pašvaldību iedalījumam, būtiski pieaugs pašvaldību uzturēšanas izdevumu apjoms. Novadu reformu ir plaši kritizējas vairākas pašvaldības un to iedzīvotāji. Likumprojekts Saeimā tiks skatīts 2. lasījumā.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē