Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc ParVaiPret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Ja Tu būtu Saeimas deputāts
...Vai pasākumi, kuru plānotais kopējais apmeklētāju un dalībnieku skaits pārsniedz 5000 personu, jānosaka par paaugstināta riska pasākumiem?
Pasākumi, kuru apmeklētāju un dalībnieku plānotais kopējais skaits pārsniegs 5000 personu, vai arī 1000 - ja tas notiks pierobežas joslā, tiks uzskatīti par paaugstināta riska pasājumiem. Tas nozīmēs, ka pasākuma organizatoram par to būs jāinformē Valsts policija, Valsts drošības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts robežssardze, ja pasākumu iecerēts rīkot pierobežas joslā. Pasākuma drošības organizēšanai būs jāizvieto videonovērošanas sistēma, apmeklētāju evakuācijas punkti, medicīnas palīdzības punkts u. c.

Kā Tu balsotu?

Vai pretpadomju cīnītāji jāgodina ar atsevišķu svētku dienu?

Jauni grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" paredz noteikt 15. decembri par Pretpadomju cīnītāju atceres dienu. Likuma mērķis ir novērtēt to cilvēku nopelnus, kuri, darbodamies nacionālās pretošanās kustībā, piedalījās bruņotā cīņā, vai ar citiem līdzekļiem cīnījās par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas atjaunošanu un ziedoja sevi, lai aizstāvētu tautu pret padomju okupācijas režīma īstenoto vardarbību un genocīdu. Pretpadomju cīnītāju atceres dienu likums paredz ieviest 15. decembrī - dienā, kad nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Gunārs Astra (1931-1988) teica savu pēdējo vārdu okupācijas režīma pret viņu vērstajā politiskajā prāvā Latvijas PSR Augstākajā tiesā 1983. gadā. Viņa runa bija kā hrestomātiska apsūdzība PSRS veiktajai Latvijas okupācijai un norāde uz Latvijas pilsoņu tiesību pārkāpumiem.

Vai Brīvības piemineklis un Brāļu kapu ansamblis ir jāpārņem valsts īpašumā?

Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis tiek uzskatīti par Latvijas neatkarības simboliem, taču to statuss un piederība likumā nav minēta, Brīvības piemineklis šobrīd juridiski pieder Rīgas pilsētai, jo savu darbību nav atjaunojusi Brīvības pieminekļa komiteja, kurai tika noteiktas īpašumtiesības. Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis ir par valsts un tautas saziedotiem līdzekļiem celti objekti, līdz ar to likumdevēja kompetencē būtu noteikt to īpašuma tiesības un valdījumu. No objektu uzskaites viedokļa likuma līmeni vienlaikus iespējams arī identificēt objektu kā valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu sastāvu un robežas. Ar jaunu likumprojektu iecerēts noteikt juridisko piederību. Tāpat ar likuma palīdzību ir iecerēts noteikt bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapu ansambli.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē