Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc parvaipret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Ja Tu būtu Saeimas deputāts
...Vai Latvijā nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma?
Vai Latvijā nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma? Pašlaik Latvijā ir 119 pašvaldības, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām izveidot 39 pašvaldības. Kopumā paredzēts izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nepieciešams izveidot “ekonomiski attīstīties spējīgas” administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt likumos noteikto funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir saņēmusi vēstules no 16 pašvaldībām, kurās pausti iebildumi, tostarp aicinājums nesasteigt reformu un nediskriminēt lauku teritorijās dzīvojošos cilvēkus, liecina parlamenta Preses dienesta publicētā informācija. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputati-sola-labot-trukumus-administrativi-teritorialas-reformas-plana.a336692/

Kā Tu balsotu?

Vai Latvijā nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma?

Vai Latvijā nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma? Pašlaik Latvijā ir 119 pašvaldības, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām izveidot 39 pašvaldības. Kopumā paredzēts izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nepieciešams izveidot “ekonomiski attīstīties spējīgas” administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt likumos noteikto funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir saņēmusi vēstules no 16 pašvaldībām, kurās pausti iebildumi, tostarp aicinājums nesasteigt reformu un nediskriminēt lauku teritorijās dzīvojošos cilvēkus, liecina parlamenta Preses dienesta publicētā informācija. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputati-sola-labot-trukumus-administrativi-teritorialas-reformas-plana.a336692/

Vai gāzes ieročus, kurus var pārveidot šaušanai ar lodēm jāklasificē par šaujamieročiem?

Par šaujamieročiem plānots klasificēt gāzes ieročus, kurus var pārveidot šaušanai ar lodēm, paredz grozījumi "Ieroču aprites likumā", kurus Saeima skatīs 3. lasījumā. Atbilstoši grozītajai Eiropas Savienības (ES) direktīvai, gāzes ieroči un signālieroči, kurus var pārveidot šaušanai ar lodēm, turpmāk uzskatāmi par šaujamieročiem un pakļaujami ieroču aprites regulējumam. Grozījumi nosaka, ka Ieroču aprites likumā paredzēs, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā klasificē gāzes ieročus un signālieročus, kā arī pārbauda to atbilstību E kategorijas ieroču tehniskajām specifikācijām un kārtību, kādā pieprasa un saņem gāzes ieroču un signālieroču paraugus pārbaudes veikšanai. Likumprojekts nosaka - ja Valsts policija konstatē, ka gāzes ierocis un signālierocis nav uzskatāms par E kategorijas ieroci, tā veic gāzes ieroča un signālieroča klasifikāciju normatīvajos aktos par šaujamieroča un to munīcijas klasifikāciju noteiktajā kārtībā.

Vai nepieciešams saīsināt Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu?

Grozījumi likumā par Latvijas Banku paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tajā skaitā saīsināt Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu no sešiem līdz pieciem gadiem. Šādu termiņa ierobežojumu paredzēts noteikt arī bankas prezidenta vietniekam un padomes locekļiem. Tāpat likumā būs ierobežojums, ka viena persona šajos amatos nevar būt vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Likumprojekts arī paredz samazināt Latvijas Bankas valdes locekļu skaitu - no sešiem līdz četriem no nākamā gada martā. Likums arī uzdos valdībai sagatvot likuma grozījumus, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē