Iedzīvotāju iniciatīva, kas paredz  aizliegumu valsts un pašvaldību budžetus tērēt uguņošanai, portālā “Manabalss.lv” saņēma vairāk nekā 12 000 cilvēku parakstus. Šajā iniciatīvā rosināts “pārtraukt ar svētku uguņošanām saistīto naudas šķērdēšanu un dzīvnieku biedēšanu, sevišķi jau laikā, kad finansējuma trūkuma dēļ nevar nodrošināt adekvātu veselības un izglītības budžetu”. Iedzīvotāju iniciatīvas, kas savāc vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju atbalstu, tiek iesniegtas Saeimā. Sākotnēji tās izvērtē parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, bet tad Saeima pēc komisijas priekšlikuma lemj par iniciatīvas tālāko virzību. Ideju par atteikšanos no svētku salūtiem rosināts turpināt vērtēt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica sākotnējo iedzīvotāju iniciatīvas “Aukles līdzfinansējums arī vecākiem” izskatīšanu un rosina šo jautājumu nodot parlamenta Sociālo un darba lietu komisijai. Šī iniciatīva portālā “Manabalss.lv” tika ievietota 2019.gada martā, un to atbalstīja vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Iedzīvotāju priekšlikums paredz iespēju vecākiem ilgāk palikt kopā ar saviem bērniem, saņemot pašvaldības līdzfinansējumu par bērna uzraudzību, kamēr bērns gaida rindā uz pašvaldības dārziņu.

Saeima lems, vai jāuzdod valdībai izvērtēt iespēju grozīt Covid-19 ierobežojumus, atceļot aizliegumu sniegt pirts un citus skaistumkopšanas pakalpojumus, tiklīdz tas ir iespējams. Šāda iniciatīva tika iesniegta Saeimā, un tās sākotnēju izvērtēšanu veica Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Valdība jau vairākas reizes diskutēja par skaistumkopšanas pakalpojumiem un nolēma mīkstināt ierobežojumus no 1.marta, kad tiks atļauti manikīra, pedikīra un friziera pakalpojumi. Sākotnēji Ekonomikas ministrija rosināja atļaut veikt plašākumu pakalpojumu klāstu, bet Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija varētu prasīt veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) demisiju, ja netiks atbalstīta kosmētiķu un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju kosmetoloģijā darba atsākšana.

Nacionālās apvienības politiķi rosina Satversmē nostiprināt vīrieša un sievietes veidotās ģimenes jēdzienu. Proti, Satversmes pants, kur pašlaik iekļauts jēdziens “laulība”, tiktu papildināts šādi: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Nacionālā apvienība, pamatojot šādu ierosinājumu, runā par vērtībām, “kas gadu simtiem mūsu tautai un tās kultūrai bijušas īpaši tuvas un pat svētas”. Pēc šī politiskā spēka domām, viena no šīm vērtībām ir arī izpratne par ģimeni, kuras pamatu veido tēvs un māte – vīrietis un sieviete –, un viņu bērni. Tādējādi likumprojekts iezīmējot trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene: laulības rezultātā, asinsradniecības rezultātā (vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu), kā arī adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai. Šāds ierosinājums ir izpelnījies pretrunīgu reakciju. Piemēram, jaunatnes organizācijas "Protests" uzsver, ka šādi netiks sniegta papildu aizsardzība ģimenei vai bērniem, bet gan atņemtas tiesības viena vecāka, kā arī viendzimuma partneru ģimenēm (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aktivisti-proteste-pret-gimenes-jedziena-noteiksanu-satversme.a388153/)

Šī iniciatīva portālā tika ievietota pērn oktobrī, un šajā laikā to atbalstīja vairāk nekā 12000 cilvēku. Iniciatīvas iesniedzēji pauž, ka atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm Latvijā netiek finansēta krūšu rekonstrukcijas operācija sievietēm, kuras uzvarējušas cīņu ar vēzi, bet ir zaudējušas vienu vai abas krūtis. Visā pasaulē tūkstošiem sieviešu katru gadu veic krūts rekonstruktīvās operācijas, un tas palīdz viņām atgriezties normālā sociālajā dzīvē, uzsvērts iniciatīvas aprakstā. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica šī jautajuma sākotnēju izvērtēšanu un nolēma rosināt iniciatīvas nodošanu tālākai izskatīšanai parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā.

Līdz šim valdības sēdes daļa, kur skatīja jautājumus par Covid-19 krīzi un ierobežojumiem, bija slēgtas, proti, šīs diskusijas nebija pieejamas iedzīvotājiem. Valdība par to tika kritizēta, un opozīcijas deputāti iesnieguši parlamentā pieprasījumu, lai turpmāk šie jautājumi tiktu skatīti atklāti. Pēc opozīcijas domām, tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu atklātāku un atbildīgāku Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesu, labāku komunikāciju ar sabiedrību, kā arī veicinātu izpratni par pieņemtajiem lēmumiem un to pamatotību. Pirms šis ierosinājums tika izskatīts Saeimā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) jau paziņoja, ka valdība turpmāk atklāti diskutēs atklātās sēdēs (https://www.delfi.lv/news/national/politics/valdibas-sedes-lemsana-par-covid-19-turpmak-bus-atklata-pazino-karins.d?id=52936927).

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu izvērtēja atkārtoti iesniegto kolektīvo iesniegumu “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot”. Komisija rosina uzdot valdībai izvērtēt, vai situācija epidemioloģiskajā jomā nav mainījusies un nebūtu atceļama prasība jaunāko klašu skolēniem lietot mutes un deguna aizsegu. Šo iedzīvotāju iniciatīvu atbalstīja vairāk nekā 10 000 cilvēku. Iniciatīvas autori skaidro, ka atkārtoti aicina pārskatīt prasību par obligātu masku valkāšanu jaunākajās klasēs, ņemot vērā, ka Ministru kabinets lēmis atstāt spēkā savu līdzšinējo lēmumu par sejas masku lietošanu sākumskolā.

Ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā plānots noteikt, ka kopējais ievēlēto deputātu skaits no Rīgas vēlēšanu apgabala nepārsniedz 30. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pirms katrām Saeimas vēlēšanām tiek pārskatīts ievēlēto deputātu skaits katrā apgabalā. Tomēr ar katru vēlēšanu ciklu pakāpeniski pieaug no Rīgas ievēlēto deputātu skaits, kas saistīts ar “ļoti straujo iedzīvotāju depopulāciju no reģioniem”, skaidro likuma izmaiņu autori. Tāpat arī visu ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu balsts tiek pieskatītas Rīgai. Līdz ar to likuma grozījumi arī paredz iespēju vēlētājiem ārvalstīs, kuri balso pa pastu, izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kura kandidātiem balsot. 13.Saeimas vēlēšanās no Rīgas apgabala ievēlēti 35 deputāti.