Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Pasta likumā, ar kuriem iecerēts paplašināt muitas darbinieku tiesības pārbaudīt pasta sūtījumus.
Izmaiņas sagatavojusi Finanšu ministrija, kas uzskata, ka nepieciešams paplašināt muitnieku kompetenci, pārbaudot pārrobežu pasta sūtījumus, lai atklātu aizdomīgus pasta sūtījumus. Turpmāk pārbaudes iecerēts attiecināt arī uz sūtījumiem, kas tiek sūtīti starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Ministrija skaidro, ka plašāka kontrole nepieciešama, jo pēdējos gados strauji audzis pasta sūtījumos atrasto narkotisko vielu apjoms. Pasta sūtījumos tiekot uzietas dažādu veidu narkotiskās un psihotropās vielas, un visbiežāk konstatēto vielu apjoms ir līdz desmit gramiem.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis norāda, ka Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras galvenie uzdevumi būs investīciju piesaiste, tūrisma attīstība un Rīgas starptautiskās atpazīstamības veicināšana. Aģentūra apvienos trīs līdzšinējo iestāžu - Rīgas domes Ārlietu pārvaldes, Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas tūrisma un attīstības biroja - funkcijas. Plānots, ka aģentūra darbu sāks 2021.gada aprīlī.
https://www.riga.lv/lv/jaunums/izveidota-rigas-investiciju-un-turisma-agentura

Pēc Saeimas sēdes 20.maijā, saskaņā ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzīto likumprojektu, Saeima ir uzdevusi Ministru kabinetam izvērtēt un rast iespēju vērot Rīgā notiekošo pasaules čempionātu hokejā. Šobrīd Covid-19 slimības izplatībās ierobežojumi neparedz klātienes skatītāju klātbūtni.
https://www.tvnet.lv/7252765/dienu-pirms-hokeja-cempionata-sakuma-saeima-lemj-par-klatienes-skatitajiem

Saeima konceptuāli vērtēs Ekonomikas ministrijas sagatavotās izmaiņas Nacionālās drošības likumā, kas paredz ieviest vērīgāku uzraudzību pār to, kā personas iegūst līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās.
Ministrijas skatījumā, pašlaik likumā iekļautais uzraudzības mehānisms var pavērt iespēju nelabticīgām personām ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā iegūt pastarpināti, nesaņemot valdības atļauju.
Tādēļ attiecībā uz komercsabiedrībām, kas noteiktas kā nacionālajai drošībai nozīmīgas, ierosināts pilnveidot izvērtēšanas mehānismu un piemērot līdzvērtīgus principus netiešas būtiskas līdzdalības noteikšanā, kā tas ir finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem, proti, būs sīkāk atrunātas metodes, kā izvērtēt, vai persona nav ieguvusi netiešu būtisku līdzdalību uzņēmumā.

“Aqua Rīga” kopš 2012.gada nodarbojās ar fasēta ūdens ražošanu. Konkurences padome jau iepriekš bija norādījusi, ka “Aqua Riga” darbība neatbilst pašvaldības funkcijām un likumā noteiktajiem mērķiem.
https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-pasvaldiba-likvide-uznemumu-aqua-riga

Daugavpils domes pārstāvji plašsaziņas līdzekļiem paziņoja, ka Daugavpilī iedzīvotājiem būs iespēja izvēlēties vakcīnu pret Covid-19. Proti, tika norādīts, ka, sākot pedagogu vakcinēšanu, būs iespējams izvēlēties "AstraZeneca", "Moderna" vai "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mera-vietniece-daugavpili-bus-iespeja-izveleties-vakcinu-pret-covid-19.a400382/). Vēlāk šāds paziņojums gan raisīja veselības ministra un citu valdības locekļu neizpratni, jo iedzīvotājiem nav iespējas izvēlēties konkrētu vakcīnu (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministrs-par-daugavpils-pazinoto-latvija-nav-iespeju-izveleties-vakcinu-pret-covid-19.a400415/).

Saeima 2.lasījumā izskatīs Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību", kas paredz ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru un noteikt, ka gadā tie nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības.
Likuma grozījumi paredz mainīt dalītā īpašuma regulējumu, esošo nomas regulējumu aizstājot ar "likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu".
Tieslietu ministrijas skatījumā, izmaiņas ir nepieciešamas, jo pašlaik zemes nomas maksājumi mēdzot būt nesamērīgi augsti un gadā varot pārsniegt pat 9% no zemes kadastrālās vērtības. Pēc ministrijas informācijas, pašlaik valstī ir ap 3700 šīs problēmas skartu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, līdz ar to dalītā īpašuma problemātika skar ievērojamu skaitu nekustamo īpašumu īpašnieku.

Kopš 2019. gada maija ir pārtraukti būvniecības darbi pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas. Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu turpināt pārvada pārbūvi, nevis tā būvniecību no jauna. Aizņēmums paredzēts no Valsts kases vai kāda cita aizdevēja, kas spēs piedāvāt finansiāli izdevīgākus nosacījumus. https://skaties.lv/zinas/brasas-tilta-parbuvei-rigas-pasvaldiba-aiznemsies-10-miljonus-eiro/

No 12.aprīļa paredzēts pret Covid-19 sākt vakcinēt pirmsskolas, speciālās izglītības iestāžu un 1.-6.klašu pedagogus un darbiniekus, kuri, veicot darba pienākumus, nonāk ciešā saskarē ar bērniem, kā arī citus pedagogus, kuri atsāk darbu klātienē. Pārējo pedagogu un izglītības iestāžu darbiniekuvakcinācija pret Covid-19 varētu sākties no 3.maija. Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācija rosināja ļaut vakcinēties visiem pedagogiem, kuri to vēlas (https://www.tvnet.lv/7223818/llpa-rosina-laut-vakcineties-visiem-pedagogiem-kuri-to-velas).

Saeima 2.lasījumā izskatīs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kuros politiķi piedāvā paredzēt virkni ierobežojumu atvieglojumu, tostarp deputāts Uldis Budriķis (JKP) piedāvā ļaut atsākt darbu tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Vienlaikus valdībai tiktu saglabātas tiesības atkarībā no epidemioloģiskās situācijas uz noteiktu laiku
apturēt šo pakalpojumu sniegšanu.
Budriķis ir pārliecināts, ka legālie tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji ievēro augstas higiēnas prasības, tāpēc viņi neradīs saslimšanas izplatīšanās riskus.
Paralēli atbalsts tetovēšanas salonu atvēršanai tiek vākts platformā manabalss.lv, kur par to līdz maija beigām bija parakstījušies nedaudz vairāk par 4000 cilvēku. Vairāk par iniciatīvu https://manabalss.lv/tetovesanas-salonu-atversana/show

Lemjot par klātienes mācību atsākšanu mazākajiem skolēniem, valdība vienojās par reģionālo pieeju. Proti, mācības klātienē 1.-4.klases skolēniem būs tajās pašvaldībās, kur ir zemāka saslimstība ar Covid-19. Klātienē varēs mācīties tajos novados, kurs saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju. Vienlaikus ir paredzēts, ka atsevišķos gadījumos mācīties klātienē var arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220. (https://lvportals.lv/skaidrojumi/325091-nosaka-kriterijus-un-drosibas-pasakumus-macibu-atsaksanai-klatiene-2021)

Ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā plānots noteikt, ka kopējais ievēlēto deputātu skaits no Rīgas vēlēšanu apgabala nepārsniedz 30. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pirms katrām Saeimas vēlēšanām tiek pārskatīts ievēlēto deputātu skaits katrā apgabalā. Tomēr ar katru vēlēšanu ciklu pakāpeniski pieaug no Rīgas ievēlēto deputātu skaits, kas saistīts ar “ļoti straujo iedzīvotāju depopulāciju no reģioniem”, skaidro likuma izmaiņu autori. Tāpat arī visu ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu balsts tiek pieskatītas Rīgai. Līdz ar to likuma grozījumi arī paredz iespēju vēlētājiem ārvalstīs, kuri balso pa pastu, izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kura kandidātiem balsot. 13.Saeimas vēlēšanās no Rīgas apgabala ievēlēti 35 deputāti.

Mediķi un eksperti brīdina par gaidāmo Covid-19 trešo vilni, kas saistīts ar jaunā vīrusa paveida izplatīšanos Latvijā (https://www.tvnet.lv/7187385/cipule-divu-lidz-cetru-nedelu-laika-gaidams-tresais-covid-19-vilnis). Tomēr vēl februāra beigās valdība diskutēja par dažādām ierobežojumu izmaiņām, tostarp atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu. Reaģējot uz šādām diskusijām valdībā Valsts prezidents Egils Levits brīdināja ministrus par atbildību, ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstība ar Covid-19 pieaugs (https://www.leta.lv/home/important/1C5A447E-374C-472A-8FE0-CCB233F22F80/). Marta sākumā valdība vienojās par mērenāku epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenāriju (https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-ko-valdiba-izlema-par-turpmakajiem-covid-19-ierobezojumiem.d?id=53005681), kas vīrusa izplatības mazināšanā paredz balstīties uz attālinātu darbu, klātienē strādāt ļaujot tikai ražojošajiem uzņēmumiem

Iedzīvotāju iniciatīva, kas paredz  aizliegumu valsts un pašvaldību budžetus tērēt uguņošanai, portālā “Manabalss.lv” saņēma vairāk nekā 12 000 cilvēku parakstus. Šajā iniciatīvā rosināts “pārtraukt ar svētku uguņošanām saistīto naudas šķērdēšanu un dzīvnieku biedēšanu, sevišķi jau laikā, kad finansējuma trūkuma dēļ nevar nodrošināt adekvātu veselības un izglītības budžetu”. Iedzīvotāju iniciatīvas, kas savāc vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju atbalstu, tiek iesniegtas Saeimā. Sākotnēji tās izvērtē parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, bet tad Saeima pēc komisijas priekšlikuma lemj par iniciatīvas tālāko virzību. Ideju par atteikšanos no svētku salūtiem rosināts turpināt vērtēt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Vairākām ministrijām bija uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu par esošajām epidemioloģiskās drošības prasībām sabiedriskajā transportā, to ievērošanu un kontroli, un sadarbībā ar epidemiologiem, pašvaldībām un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem izstrādāt priekšlikumus par papildu drošības un kontroles pasākumiem. Šajā ziņojumā uzsvērts, ka epidemioloģisko prasību izpilde sabiedriskajos transportlīdzekļos tiek nodrošināta. Savukārt pilsētas sabiedriskajā transportā Rīgā tās nav iespējams nodrošināt vien atsevišķos posmos, taču papildu reisu norīkošana ir ierobežota ar pieejamo ritošo sastāvu un finanšu apsvērumiem (https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/sm-papildu-sabiedriska-transporta-reisu-norikosanu-ierobezo-pieejamie-resursi.d?id=53006185).

Politiķi vienojās par vienreizējo atbalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu. Šo pabalstu saņems cilvēki, kuriem ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu, kā arī tiem, kuri saņem maternitātes pabalstu un bērns dzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām. Vienreizējo atbalstu par katru bērnu saņems arī tie, kuriem tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu radušās ārkārtējās situācijas laikā. Šo atbalstu plānots izmaksāt līdz marta beigām. Kopumā šim mērķim paredzēti 182 miljoni eiro.
(https://www.delfi.lv/news/national/politics/500-eiro-atbalstu-par-berniem-izmaksas-marta-beigas.d?id=52983051)

Nacionālās apvienības politiķi rosina Satversmē nostiprināt vīrieša un sievietes veidotās ģimenes jēdzienu. Proti, Satversmes pants, kur pašlaik iekļauts jēdziens “laulība”, tiktu papildināts šādi: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Nacionālā apvienība, pamatojot šādu ierosinājumu, runā par vērtībām, “kas gadu simtiem mūsu tautai un tās kultūrai bijušas īpaši tuvas un pat svētas”. Pēc šī politiskā spēka domām, viena no šīm vērtībām ir arī izpratne par ģimeni, kuras pamatu veido tēvs un māte – vīrietis un sieviete –, un viņu bērni. Tādējādi likumprojekts iezīmējot trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene: laulības rezultātā, asinsradniecības rezultātā (vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu), kā arī adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai. Šāds ierosinājums ir izpelnījies pretrunīgu reakciju. Piemēram, jaunatnes organizācijas "Protests" uzsver, ka šādi netiks sniegta papildu aizsardzība ģimenei vai bērniem, bet gan atņemtas tiesības viena vecāka, kā arī viendzimuma partneru ģimenēm (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aktivisti-proteste-pret-gimenes-jedziena-noteiksanu-satversme.a388153/)

Šī iniciatīva portālā tika ievietota pērn oktobrī, un šajā laikā to atbalstīja vairāk nekā 12000 cilvēku. Iniciatīvas iesniedzēji pauž, ka atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm Latvijā netiek finansēta krūšu rekonstrukcijas operācija sievietēm, kuras uzvarējušas cīņu ar vēzi, bet ir zaudējušas vienu vai abas krūtis. Visā pasaulē tūkstošiem sieviešu katru gadu veic krūts rekonstruktīvās operācijas, un tas palīdz viņām atgriezties normālā sociālajā dzīvē, uzsvērts iniciatīvas aprakstā. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica šī jautajuma sākotnēju izvērtēšanu un nolēma rosināt iniciatīvas nodošanu tālākai izskatīšanai parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā.

Covid-19 krīze raisīja arī plašākas diskusijas par tā dēvēto “infodēmiju” un cīņu ar dezinformāciju. Savukārt pērn decembrī Latvijā raisījās plašākas diskusijas par to, vai būtu jāparedz kriminālatbildība par aicinājumiem neievērot Covid-19 ierobežojumus (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputats-varetu-paredzet-kriminalatbildibu-par-aicinajumu-neieverot-covid-19-ierobezojumus.a383650/), bet šāds priekšlikums plašu atbalstu neguva.