Ministru kabinets ir atbalstījis un drīzumā Saeima vērtēs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas no oktobra darba devējiem dos tiesības atlaist Covid-19 sertifikātus neieguvušus darbiniekus.
Likuma grozījumu projekts paredz noteikt darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi, līdz ar to darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai šīs prasības tiks attiecinātas uz viņiem. Ja darba ņēmējs nebūs ieguvis Covid-19 sertifikātu, viņš ar darba devēju varēs mēģināt vienoties par citu pienākumu veikšanu.
Pēc premjera Krišjāņa Kariņa (JV) vārdiem, šādas izmaiņas Covid-19 pandēmijas apstākļos nepieciešamas, lai "maksimāli pasargātu valsts iedzīvotāju veselību un dzīvības". Tikmēr parlamentārā opozīcija sola virzīt iniciatīvas, lai iecerēto regulējumu nodotu tautas nobalsošanai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis norāda, ka Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras galvenie uzdevumi būs investīciju piesaiste, tūrisma attīstība un Rīgas starptautiskās atpazīstamības veicināšana. Aģentūra apvienos trīs līdzšinējo iestāžu - Rīgas domes Ārlietu pārvaldes, Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas tūrisma un attīstības biroja - funkcijas. Plānots, ka aģentūra darbu sāks 2021.gada aprīlī.
https://www.riga.lv/lv/jaunums/izveidota-rigas-investiciju-un-turisma-agentura

Apsīkstot sabiedrības epidemioloģiskajai drošībai svarīgajam vakcinēšanās pret Covid-19 procesam, Ministru kabinets tuvākajā laikā plāno diskutēt, kādus pasākumus īstenot, lai panāktu augstāku sabiedrības vakcinēšanās aptveri un mazinātu infekcijas jaunu uzliesmojumu draudus rudenī. Viena no izskanējušajām iecerēm ir daļai nozaru Latvijā vakcinēšanos pret Covid-19 noteikt par obligātu.
Jau pašlaik vakcinēšanās pret Covid-19 faktiski obligāta ir bruņotajos spēkos, taču politiķu runās izskanējuši piedāvājumi, ka par obligātu šo pienākumu varētu noteikt arī mediķiem, sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem, policistiem, iespējams, pedagogiem un citiem.
Tikmēr Saeimā atkārtoti ir iesniegta iedzīvotāju iniciatīva, ka vakcinācijai aizvien būtu jābūt brīvprātīgai, par kuru iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" parakstījies vairāk nekā 31 000 cilvēku.

Valdība ir atbalstījusi un Saeima šovasar vērtēs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas mediķiem, sociālās aprūpes darbiniekiem un izglītības nozarē strādājošajiem prasīs nodrošināt obligātu Covid-19 sertifikātu. Šādu sertifikātu var iegūt, vakcinējoties, pārslimojot Covid-19 vai regulāri veicot testus.
Izmaiņu autori skaidro, ka epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanas pienākumu iecerēts noteikt tām nozarēm, kurās nodarbinātajiem ir palielināts risks inficēt citas personas, it īpaši strādājot ar personām, kurām Covid-19 infekcija var radīt palielinātus riskus veselībai, kā arī kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms.
Nozaru arodbiedrības pret šādām prasībām iebilst, cita starpā pieļaujot, ka tās varot novest pie cilvēku aizplūšanas no darba šajās jomās.

“Aqua Rīga” kopš 2012.gada nodarbojās ar fasēta ūdens ražošanu. Konkurences padome jau iepriekš bija norādījusi, ka “Aqua Riga” darbība neatbilst pašvaldības funkcijām un likumā noteiktajiem mērķiem.
https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-pasvaldiba-likvide-uznemumu-aqua-riga

Daugavpils domes pārstāvji plašsaziņas līdzekļiem paziņoja, ka Daugavpilī iedzīvotājiem būs iespēja izvēlēties vakcīnu pret Covid-19. Proti, tika norādīts, ka, sākot pedagogu vakcinēšanu, būs iespējams izvēlēties "AstraZeneca", "Moderna" vai "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mera-vietniece-daugavpili-bus-iespeja-izveleties-vakcinu-pret-covid-19.a400382/). Vēlāk šāds paziņojums gan raisīja veselības ministra un citu valdības locekļu neizpratni, jo iedzīvotājiem nav iespējas izvēlēties konkrētu vakcīnu (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministrs-par-daugavpils-pazinoto-latvija-nav-iespeju-izveleties-vakcinu-pret-covid-19.a400415/).

Ministru kabinets ir atbalstījis un drīzumā Saeima vērtēs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas noteiks pienākumu valstij kompensēt cilvēkiem iespējamo kaitējumu veselībai, vakcinējoties pret Covid-19, ja tāds tiktu nodarīts.
Normu par valsts atbildību iecerēts ieviest, jo paralēli plānots noteikt pienākumu vakcinēties pret Covid-19 atsevišķu darba vai amata pienākumu veikšanai. To, vai cilvēka veselībai ar vakcinēšanos tiešām nodarīts kaitējums, vērtēs Zāļu valsts aģentūra.
Iecerēts, ka kompensācijas izmaksās visām personām, kurām vakcinācijas izraisīto komplikāciju rezultātā tiks nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai, tomēr kompensāciju apmēri pašlaik nav prognozēti. Izmaiņu autori lēš, ka kaitējuma nodarīšanas iespējamība ir ļoti zema, līdz ar to kompensācijas varētu nākties izmaksāt vien dažos atsevišķos gadījumos.

Kopš 2019. gada maija ir pārtraukti būvniecības darbi pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas. Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu turpināt pārvada pārbūvi, nevis tā būvniecību no jauna. Aizņēmums paredzēts no Valsts kases vai kāda cita aizdevēja, kas spēs piedāvāt finansiāli izdevīgākus nosacījumus. https://skaties.lv/zinas/brasas-tilta-parbuvei-rigas-pasvaldiba-aiznemsies-10-miljonus-eiro/

No 12.aprīļa paredzēts pret Covid-19 sākt vakcinēt pirmsskolas, speciālās izglītības iestāžu un 1.-6.klašu pedagogus un darbiniekus, kuri, veicot darba pienākumus, nonāk ciešā saskarē ar bērniem, kā arī citus pedagogus, kuri atsāk darbu klātienē. Pārējo pedagogu un izglītības iestāžu darbiniekuvakcinācija pret Covid-19 varētu sākties no 3.maija. Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācija rosināja ļaut vakcinēties visiem pedagogiem, kuri to vēlas (https://www.tvnet.lv/7223818/llpa-rosina-laut-vakcineties-visiem-pedagogiem-kuri-to-velas).

Saeima 2.lasījumā izskatīs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kuros politiķi piedāvā paredzēt virkni ierobežojumu atvieglojumu, tostarp deputāts Uldis Budriķis (JKP) piedāvā ļaut atsākt darbu tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Vienlaikus valdībai tiktu saglabātas tiesības atkarībā no epidemioloģiskās situācijas uz noteiktu laiku
apturēt šo pakalpojumu sniegšanu.
Budriķis ir pārliecināts, ka legālie tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji ievēro augstas higiēnas prasības, tāpēc viņi neradīs saslimšanas izplatīšanās riskus.
Paralēli atbalsts tetovēšanas salonu atvēršanai tiek vākts platformā manabalss.lv, kur par to līdz maija beigām bija parakstījušies nedaudz vairāk par 4000 cilvēku. Vairāk par iniciatīvu https://manabalss.lv/tetovesanas-salonu-atversana/show

Lemjot par klātienes mācību atsākšanu mazākajiem skolēniem, valdība vienojās par reģionālo pieeju. Proti, mācības klātienē 1.-4.klases skolēniem būs tajās pašvaldībās, kur ir zemāka saslimstība ar Covid-19. Klātienē varēs mācīties tajos novados, kurs saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju. Vienlaikus ir paredzēts, ka atsevišķos gadījumos mācīties klātienē var arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220. (https://lvportals.lv/skaidrojumi/325091-nosaka-kriterijus-un-drosibas-pasakumus-macibu-atsaksanai-klatiene-2021)

Ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā plānots noteikt, ka kopējais ievēlēto deputātu skaits no Rīgas vēlēšanu apgabala nepārsniedz 30. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pirms katrām Saeimas vēlēšanām tiek pārskatīts ievēlēto deputātu skaits katrā apgabalā. Tomēr ar katru vēlēšanu ciklu pakāpeniski pieaug no Rīgas ievēlēto deputātu skaits, kas saistīts ar “ļoti straujo iedzīvotāju depopulāciju no reģioniem”, skaidro likuma izmaiņu autori. Tāpat arī visu ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu balsts tiek pieskatītas Rīgai. Līdz ar to likuma grozījumi arī paredz iespēju vēlētājiem ārvalstīs, kuri balso pa pastu, izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kura kandidātiem balsot. 13.Saeimas vēlēšanās no Rīgas apgabala ievēlēti 35 deputāti.

Mediķi un eksperti brīdina par gaidāmo Covid-19 trešo vilni, kas saistīts ar jaunā vīrusa paveida izplatīšanos Latvijā (https://www.tvnet.lv/7187385/cipule-divu-lidz-cetru-nedelu-laika-gaidams-tresais-covid-19-vilnis). Tomēr vēl februāra beigās valdība diskutēja par dažādām ierobežojumu izmaiņām, tostarp atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu. Reaģējot uz šādām diskusijām valdībā Valsts prezidents Egils Levits brīdināja ministrus par atbildību, ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstība ar Covid-19 pieaugs (https://www.leta.lv/home/important/1C5A447E-374C-472A-8FE0-CCB233F22F80/). Marta sākumā valdība vienojās par mērenāku epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenāriju (https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-ko-valdiba-izlema-par-turpmakajiem-covid-19-ierobezojumiem.d?id=53005681), kas vīrusa izplatības mazināšanā paredz balstīties uz attālinātu darbu, klātienē strādāt ļaujot tikai ražojošajiem uzņēmumiem

Iedzīvotāju iniciatīva, kas paredz  aizliegumu valsts un pašvaldību budžetus tērēt uguņošanai, portālā “Manabalss.lv” saņēma vairāk nekā 12 000 cilvēku parakstus. Šajā iniciatīvā rosināts “pārtraukt ar svētku uguņošanām saistīto naudas šķērdēšanu un dzīvnieku biedēšanu, sevišķi jau laikā, kad finansējuma trūkuma dēļ nevar nodrošināt adekvātu veselības un izglītības budžetu”. Iedzīvotāju iniciatīvas, kas savāc vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju atbalstu, tiek iesniegtas Saeimā. Sākotnēji tās izvērtē parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, bet tad Saeima pēc komisijas priekšlikuma lemj par iniciatīvas tālāko virzību. Ideju par atteikšanos no svētku salūtiem rosināts turpināt vērtēt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Vairākām ministrijām bija uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu par esošajām epidemioloģiskās drošības prasībām sabiedriskajā transportā, to ievērošanu un kontroli, un sadarbībā ar epidemiologiem, pašvaldībām un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem izstrādāt priekšlikumus par papildu drošības un kontroles pasākumiem. Šajā ziņojumā uzsvērts, ka epidemioloģisko prasību izpilde sabiedriskajos transportlīdzekļos tiek nodrošināta. Savukārt pilsētas sabiedriskajā transportā Rīgā tās nav iespējams nodrošināt vien atsevišķos posmos, taču papildu reisu norīkošana ir ierobežota ar pieejamo ritošo sastāvu un finanšu apsvērumiem (https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/sm-papildu-sabiedriska-transporta-reisu-norikosanu-ierobezo-pieejamie-resursi.d?id=53006185).

Politiķi vienojās par vienreizējo atbalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu. Šo pabalstu saņems cilvēki, kuriem ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu, kā arī tiem, kuri saņem maternitātes pabalstu un bērns dzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām. Vienreizējo atbalstu par katru bērnu saņems arī tie, kuriem tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu radušās ārkārtējās situācijas laikā. Šo atbalstu plānots izmaksāt līdz marta beigām. Kopumā šim mērķim paredzēti 182 miljoni eiro.
(https://www.delfi.lv/news/national/politics/500-eiro-atbalstu-par-berniem-izmaksas-marta-beigas.d?id=52983051)

Nacionālās apvienības politiķi rosina Satversmē nostiprināt vīrieša un sievietes veidotās ģimenes jēdzienu. Proti, Satversmes pants, kur pašlaik iekļauts jēdziens “laulība”, tiktu papildināts šādi: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Nacionālā apvienība, pamatojot šādu ierosinājumu, runā par vērtībām, “kas gadu simtiem mūsu tautai un tās kultūrai bijušas īpaši tuvas un pat svētas”. Pēc šī politiskā spēka domām, viena no šīm vērtībām ir arī izpratne par ģimeni, kuras pamatu veido tēvs un māte – vīrietis un sieviete –, un viņu bērni. Tādējādi likumprojekts iezīmējot trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene: laulības rezultātā, asinsradniecības rezultātā (vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu), kā arī adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai. Šāds ierosinājums ir izpelnījies pretrunīgu reakciju. Piemēram, jaunatnes organizācijas "Protests" uzsver, ka šādi netiks sniegta papildu aizsardzība ģimenei vai bērniem, bet gan atņemtas tiesības viena vecāka, kā arī viendzimuma partneru ģimenēm (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aktivisti-proteste-pret-gimenes-jedziena-noteiksanu-satversme.a388153/)

Šī iniciatīva portālā tika ievietota pērn oktobrī, un šajā laikā to atbalstīja vairāk nekā 12000 cilvēku. Iniciatīvas iesniedzēji pauž, ka atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm Latvijā netiek finansēta krūšu rekonstrukcijas operācija sievietēm, kuras uzvarējušas cīņu ar vēzi, bet ir zaudējušas vienu vai abas krūtis. Visā pasaulē tūkstošiem sieviešu katru gadu veic krūts rekonstruktīvās operācijas, un tas palīdz viņām atgriezties normālā sociālajā dzīvē, uzsvērts iniciatīvas aprakstā. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica šī jautajuma sākotnēju izvērtēšanu un nolēma rosināt iniciatīvas nodošanu tālākai izskatīšanai parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā.

Covid-19 krīze raisīja arī plašākas diskusijas par tā dēvēto “infodēmiju” un cīņu ar dezinformāciju. Savukārt pērn decembrī Latvijā raisījās plašākas diskusijas par to, vai būtu jāparedz kriminālatbildība par aicinājumiem neievērot Covid-19 ierobežojumus (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputats-varetu-paredzet-kriminalatbildibu-par-aicinajumu-neieverot-covid-19-ierobezojumus.a383650/), bet šāds priekšlikums plašu atbalstu neguva.