Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc ParVaiPret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Ja Tu būtu Saeimas deputāts
...Vai vajadzētu aizliegt azartspēļu organizēšanu ap dzīvojamām mājām?

Saeimas deputāti no Jaunās konservatīvās partijas rosina likumā noteikt, ka azartspēles aizliegts organizēt dzīvojamajās ēkās un trīs kilometru attālumā no tām. Likuma izmaiņu autori skaidro, ka izmaiņu mērķis esot būtiski ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību un mazināt azartspēļu kaitīgo ietekmi uz sabiedrības veselību un sabiedrību kopumā. Pēc likuma iesniedzēju domām, šādu grozījumu pieņemšana pozitīvi ietekmētu “azartspēļu spēlētāju un viņu ģimenes locekļu fizisko un garīgo veselību”.

Kā Tu balsotu?

Vai jānosaka ārvalstīs dzīvojošiem kā obligātu eID karti?

Diasporas konsultatīvā padome atbalsta iniciatīvu izstrādāt grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, nosakot īsāku pārejas periodu, no kura personas apliecība (turpmāk – eID karte) tiek noteikta par obligātu personu apliecinošo dokumentu arī personām, kuras Iedzīvotāju reģistra sniegušas ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī. Priekšlikums ir eID karti noteikt kā obligātu sākot ar 2023.gada 1.janvāri.

Vai jādibina jauna Rīgas pašvaldības institūcija “Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra”?

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis norāda, ka Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras galvenie uzdevumi būs investīciju piesaiste, tūrisma attīstība un Rīgas starptautiskās atpazīstamības veicināšana. Aģentūra apvienos trīs līdzšinējo iestāžu - Rīgas domes Ārlietu pārvaldes, Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas tūrisma un attīstības biroja - funkcijas. Plānots, ka aģentūra darbu sāks 2021.gada aprīlī.
https://www.riga.lv/lv/jaunums/izveidota-rigas-investiciju-un-turisma-agentura

Vai nepieciešama “dzīvā rinda” uz vakcināciju arī ārpus prioritārajām grupām?

Latvijā iedzīvotājus pret Covid-19 vakcinē saskaņā ar iepriekš noteiktām prioritārajām grupām – vispirms seniori, hronisko slimību pacienti u.c. Taču publiskajā telpā izskan aicinājumi ieviest “dzīvo rindu” uz vakcināciju arī iedzīvotājiem ārpus prioritārajām grupām. Šādi rosinājumi sociālajos tīklos izskanēja, piemēram, Lieldienu brīvdienās, kad bija atvērti lielie vakcinācijas centri, taču daudzi iedzīvotāji esot atteikušies vakcinēties (https://www.delfi.lv/news/national/politics/lieldienu-brivdienas-no-potes-pret-covid-19-atteikusies-60-vakcinejamo-secina-vca.d?id=53083613). Pašlaik tiek plānots izstrādāt nosacījumus, lai "dzīvajā rindā" vakcinētu arī cilvēkus ārpus prioritārajām grupām.

Vai vajadzētu aizliegt azartspēļu organizēšanu ap dzīvojamām mājām?

Saeimas deputāti no Jaunās konservatīvās partijas rosina likumā noteikt, ka azartspēles aizliegts organizēt dzīvojamajās ēkās un trīs kilometru attālumā no tām. Likuma izmaiņu autori skaidro, ka izmaiņu mērķis esot būtiski ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību un mazināt azartspēļu kaitīgo ietekmi uz sabiedrības veselību un sabiedrību kopumā. Pēc likuma iesniedzēju domām, šādu grozījumu pieņemšana pozitīvi ietekmētu “azartspēļu spēlētāju un viņu ģimenes locekļu fizisko un garīgo veselību”.

Vai jālikvidē Rīgas ūdens meitasuzņēmums “Aqua Rīga”?

“Aqua Rīga” kopš 2012.gada nodarbojās ar fasēta ūdens ražošanu. Konkurences padome jau iepriekš bija norādījusi, ka “Aqua Riga” darbība neatbilst pašvaldības funkcijām un likumā noteiktajiem mērķiem.
https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-pasvaldiba-likvide-uznemumu-aqua-riga

Vai iedzīvotājiem jābūt iespējai izvēlēties vakcīnu pret Covid-19?

Daugavpils domes pārstāvji plašsaziņas līdzekļiem paziņoja, ka Daugavpilī iedzīvotājiem būs iespēja izvēlēties vakcīnu pret Covid-19. Proti, tika norādīts, ka, sākot pedagogu vakcinēšanu, būs iespējams izvēlēties "AstraZeneca", "Moderna" vai "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mera-vietniece-daugavpili-bus-iespeja-izveleties-vakcinu-pret-covid-19.a400382/). Vēlāk šāds paziņojums gan raisīja veselības ministra un citu valdības locekļu neizpratni, jo iedzīvotājiem nav iespējas izvēlēties konkrētu vakcīnu (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministrs-par-daugavpils-pazinoto-latvija-nav-iespeju-izveleties-vakcinu-pret-covid-19.a400415/).

Vai iniciatīva par aukles līdzfinansējuma nodrošināšanu arī vecākiem jāturpina vērtēt Saeimā?

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica sākotnējo iedzīvotāju iniciatīvas “Aukles līdzfinansējums arī vecākiem” izskatīšanu un rosina šo jautājumu nodot parlamenta Sociālo un darba lietu komisijai. Šī iniciatīva portālā “Manabalss.lv” tika ievietota 2019.gada martā, un to atbalstīja vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Iedzīvotāju priekšlikums paredz iespēju vecākiem ilgāk palikt kopā ar saviem bērniem, saņemot pašvaldības līdzfinansējumu par bērna uzraudzību, kamēr bērns gaida rindā uz pašvaldības dārziņu.

Vai ir jāatbalsta aizņēmums Satiksmes pārvada pārbūves turpināšanai pār dzelzceļu pie Brasas stacijas?

Kopš 2019. gada maija ir pārtraukti būvniecības darbi pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas. Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu turpināt pārvada pārbūvi, nevis tā būvniecību no jauna. Aizņēmums paredzēts no Valsts kases vai kāda cita aizdevēja, kas spēs piedāvāt finansiāli izdevīgākus nosacījumus. https://skaties.lv/zinas/brasas-tilta-parbuvei-rigas-pasvaldiba-aiznemsies-10-miljonus-eiro/

Vai visi izglītības iestāžu darbinieki būtu jāvakcinē uzreiz, nedalot divās grupās?

No 12.aprīļa paredzēts pret Covid-19 sākt vakcinēt pirmsskolas, speciālās izglītības iestāžu un 1.-6.klašu pedagogus un darbiniekus, kuri, veicot darba pienākumus, nonāk ciešā saskarē ar bērniem, kā arī citus pedagogus, kuri atsāk darbu klātienē. Pārējo pedagogu un izglītības iestāžu darbiniekuvakcinācija pret Covid-19 varētu sākties no 3.maija. Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācija rosināja ļaut vakcinēties visiem pedagogiem, kuri to vēlas (https://www.tvnet.lv/7223818/llpa-rosina-laut-vakcineties-visiem-pedagogiem-kuri-to-velas).

Vai valdības sēdēm, kur lemj par Covid-19 jautājumiem, jābūt atklātām?

Līdz šim valdības sēdes daļa, kur skatīja jautājumus par Covid-19 krīzi un ierobežojumiem, bija slēgtas, proti, šīs diskusijas nebija pieejamas iedzīvotājiem. Valdība par to tika kritizēta, un opozīcijas deputāti iesnieguši parlamentā pieprasījumu, lai turpmāk šie jautājumi tiktu skatīti atklāti. Pēc opozīcijas domām, tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu atklātāku un atbildīgāku Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesu, labāku komunikāciju ar sabiedrību, kā arī veicinātu izpratni par pieņemtajiem lēmumiem un to pamatotību. Pirms šis ierosinājums tika izskatīts Saeimā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) jau paziņoja, ka valdība turpmāk atklāti diskutēs atklātās sēdēs (https://www.delfi.lv/news/national/politics/valdibas-sedes-lemsana-par-covid-19-turpmak-bus-atklata-pazino-karins.d?id=52936927).

Vai būtu atbalstāma reģionālā pieeja, nosakot ierobežojumus?

Lemjot par klātienes mācību atsākšanu mazākajiem skolēniem, valdība vienojās par reģionālo pieeju. Proti, mācības klātienē 1.-4.klases skolēniem būs tajās pašvaldībās, kur ir zemāka saslimstība ar Covid-19. Klātienē varēs mācīties tajos novados, kurs saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju. Vienlaikus ir paredzēts, ka atsevišķos gadījumos mācīties klātienē var arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220. (https://lvportals.lv/skaidrojumi/325091-nosaka-kriterijus-un-drosibas-pasakumus-macibu-atsaksanai-klatiene-2021)

Vai nepieciešams Saeimā ierobežot no Rīgas ievēlēto deputātu skaitu?

Ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā plānots noteikt, ka kopējais ievēlēto deputātu skaits no Rīgas vēlēšanu apgabala nepārsniedz 30. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pirms katrām Saeimas vēlēšanām tiek pārskatīts ievēlēto deputātu skaits katrā apgabalā. Tomēr ar katru vēlēšanu ciklu pakāpeniski pieaug no Rīgas ievēlēto deputātu skaits, kas saistīts ar “ļoti straujo iedzīvotāju depopulāciju no reģioniem”, skaidro likuma izmaiņu autori. Tāpat arī visu ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu balsts tiek pieskatītas Rīgai. Līdz ar to likuma grozījumi arī paredz iespēju vēlētājiem ārvalstīs, kuri balso pa pastu, izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kura kandidātiem balsot. 13.Saeimas vēlēšanās no Rīgas apgabala ievēlēti 35 deputāti.

Vai ir jānosaka stingrāki ierobežojumi, pieaugot Covid-19 jaunā paveida izplatībai?

Mediķi un eksperti brīdina par gaidāmo Covid-19 trešo vilni, kas saistīts ar jaunā vīrusa paveida izplatīšanos Latvijā (https://www.tvnet.lv/7187385/cipule-divu-lidz-cetru-nedelu-laika-gaidams-tresais-covid-19-vilnis). Tomēr vēl februāra beigās valdība diskutēja par dažādām ierobežojumu izmaiņām, tostarp atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu. Reaģējot uz šādām diskusijām valdībā Valsts prezidents Egils Levits brīdināja ministrus par atbildību, ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstība ar Covid-19 pieaugs (https://www.leta.lv/home/important/1C5A447E-374C-472A-8FE0-CCB233F22F80/). Marta sākumā valdība vienojās par mērenāku epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenāriju (https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-ko-valdiba-izlema-par-turpmakajiem-covid-19-ierobezojumiem.d?id=53005681), kas vīrusa izplatības mazināšanā paredz balstīties uz attālinātu darbu, klātienē strādāt ļaujot tikai ražojošajiem uzņēmumiem

Vai iecere par atteikšanos no salūta svētkos jāturpina vērtēt Saeimas Izglītības komisijā?

Iedzīvotāju iniciatīva, kas paredz  aizliegumu valsts un pašvaldību budžetus tērēt uguņošanai, portālā “Manabalss.lv” saņēma vairāk nekā 12 000 cilvēku parakstus. Šajā iniciatīvā rosināts “pārtraukt ar svētku uguņošanām saistīto naudas šķērdēšanu un dzīvnieku biedēšanu, sevišķi jau laikā, kad finansējuma trūkuma dēļ nevar nodrošināt adekvātu veselības un izglītības budžetu”. Iedzīvotāju iniciatīvas, kas savāc vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju atbalstu, tiek iesniegtas Saeimā. Sākotnēji tās izvērtē parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, bet tad Saeima pēc komisijas priekšlikuma lemj par iniciatīvas tālāko virzību. Ideju par atteikšanos no svētku salūtiem rosināts turpināt vērtēt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Vai nepieciešami stingrāki drošības pasākumi sabiedriskajā transportā?

Vairākām ministrijām bija uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu par esošajām epidemioloģiskās drošības prasībām sabiedriskajā transportā, to ievērošanu un kontroli, un sadarbībā ar epidemiologiem, pašvaldībām un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem izstrādāt priekšlikumus par papildu drošības un kontroles pasākumiem. Šajā ziņojumā uzsvērts, ka epidemioloģisko prasību izpilde sabiedriskajos transportlīdzekļos tiek nodrošināta. Savukārt pilsētas sabiedriskajā transportā Rīgā tās nav iespējams nodrošināt vien atsevišķos posmos, taču papildu reisu norīkošana ir ierobežota ar pieejamo ritošo sastāvu un finanšu apsvērumiem (https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/sm-papildu-sabiedriska-transporta-reisu-norikosanu-ierobezo-pieejamie-resursi.d?id=53006185).

Vai Covid-19 krīzes laikā jāizmaksā atbalsts ģimenēm ar bērniem?

Politiķi vienojās par vienreizējo atbalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu. Šo pabalstu saņems cilvēki, kuriem ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu, kā arī tiem, kuri saņem maternitātes pabalstu un bērns dzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām. Vienreizējo atbalstu par katru bērnu saņems arī tie, kuriem tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu radušās ārkārtējās situācijas laikā. Šo atbalstu plānots izmaksāt līdz marta beigām. Kopumā šim mērķim paredzēti 182 miljoni eiro.
(https://www.delfi.lv/news/national/politics/500-eiro-atbalstu-par-berniem-izmaksas-marta-beigas.d?id=52983051)

Vai Satversmē jānostiprina vīrieša un sievietes veidotās ģimenes jēdziens?

Nacionālās apvienības politiķi rosina Satversmē nostiprināt vīrieša un sievietes veidotās ģimenes jēdzienu. Proti, Satversmes pants, kur pašlaik iekļauts jēdziens “laulība”, tiktu papildināts šādi: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Nacionālā apvienība, pamatojot šādu ierosinājumu, runā par vērtībām, “kas gadu simtiem mūsu tautai un tās kultūrai bijušas īpaši tuvas un pat svētas”. Pēc šī politiskā spēka domām, viena no šīm vērtībām ir arī izpratne par ģimeni, kuras pamatu veido tēvs un māte – vīrietis un sieviete –, un viņu bērni. Tādējādi likumprojekts iezīmējot trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene: laulības rezultātā, asinsradniecības rezultātā (vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu), kā arī adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai. Šāds ierosinājums ir izpelnījies pretrunīgu reakciju. Piemēram, jaunatnes organizācijas "Protests" uzsver, ka šādi netiks sniegta papildu aizsardzība ģimenei vai bērniem, bet gan atņemtas tiesības viena vecāka, kā arī viendzimuma partneru ģimenēm (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aktivisti-proteste-pret-gimenes-jedziena-noteiksanu-satversme.a388153/)

Vai iniciatīva par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm jānodod izvērtēšanai Sociālo lietu komisijā?

Šī iniciatīva portālā tika ievietota pērn oktobrī, un šajā laikā to atbalstīja vairāk nekā 12000 cilvēku. Iniciatīvas iesniedzēji pauž, ka atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm Latvijā netiek finansēta krūšu rekonstrukcijas operācija sievietēm, kuras uzvarējušas cīņu ar vēzi, bet ir zaudējušas vienu vai abas krūtis. Visā pasaulē tūkstošiem sieviešu katru gadu veic krūts rekonstruktīvās operācijas, un tas palīdz viņām atgriezties normālā sociālajā dzīvē, uzsvērts iniciatīvas aprakstā. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica šī jautajuma sākotnēju izvērtēšanu un nolēma rosināt iniciatīvas nodošanu tālākai izskatīšanai parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā.

Vai jāparedz atbildība par aicinājumiem neievērot Covid-19 ierobežojumus?

Covid-19 krīze raisīja arī plašākas diskusijas par tā dēvēto “infodēmiju” un cīņu ar dezinformāciju. Savukārt pērn decembrī Latvijā raisījās plašākas diskusijas par to, vai būtu jāparedz kriminālatbildība par aicinājumiem neievērot Covid-19 ierobežojumus (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputats-varetu-paredzet-kriminalatbildibu-par-aicinajumu-neieverot-covid-19-ierobezojumus.a383650/), bet šāds priekšlikums plašu atbalstu neguva.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē