Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc parvaipret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Vai būtu jāatļauj neņemt līdzi autovadītāja apliecība, braucot pie stūres?

Grozījumi ceļu satiksmes likumā ļauj neņemt līdzi autovadītāja apliecību, bet tikai personu apliecinošu dokumentu. Tāpat, lai mazinātu administratīvo slogu, ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka transportlīdzekļa vadītājam nebūs nepieciešams vadāt līdzi transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus Latvijas teritorijā, ja līdzi būs personu apliecinošs dokuments.

Vai Saeimai būtu jālemj par Kariņa demisiju?

Vairāki opozīcijas deputāti ir nolēmuši pieprasīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa demisiju. Šis pieprasījums ir saistīts ar Saeimas aicinājumu atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Parlaments iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā.

Vai jānostiprina godīga konkurence valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbībā?

Izmaiņas Konkurences likumā paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un iestādēm aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Konkurences padomei būs jāuzrauga, lai šie principi netiktu pārkāpti. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2020.gada.

Vai jāļauj maksāt par virsstundām 50%?

Grozījumi Darba likumā paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt 50%, nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga. Virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Līdz šim par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabāsies līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. Likuma izmaiņas izraisīja plašas diskusijas, bet Saeimas Juridiskais birojs un tiesībsargs pauda bažas par grozījumu neatbilstību Satversmei. Iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis bija nodevis šos grozījumus Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Vai ir jāaizliedz PSRS un nacistiskās Vācijas formastērpu izmantošanu sapulcēs, gājienos un piketos?

Saeima plāno pieņemt likuma grozījumus, kas paredz, ka sapulču, gājienu un piketu dalībniekiem šo pasākumu laikā būs aizliegts izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpus. Par to izmantošanu (arī stilizētā veidā) plānots piemērot naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām fiziskām personām, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām. Attiecīgais sods paredzēts arī par karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmju un padomju simbolu - sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni – izmantošanu. Iecerēts, ka plānotie grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī. (attēlots Saeimas 2019.gada 4.aprīļa balsojums par Par sapulcēm, gājieniem un piketiem otrajā lasījumā)

Vai deputātiem jāatbalsta valdības piedāvātais šā gada valsts budžets?

Šī gada budžeta projekts ir veidots, ar nelielām korekcijām pildot līdz šim uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416, bet izdevumi — par 430 miljoniem lielāki. Neskatoties uz valdības apņemšanos šogad neīstenot jaunas politiskās iniciatīvas un pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākiem pasākumiem. Piemēram, 7,2 miljonus eiro paredzēts novirzīt, lai īstenotu pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Līdzekļi arī paredzēti, lai stiprinātu finanšu tirgus uzraugošo institūciju kapacitāti. Domstarpības izraisījis jautājums par finansējumu pedagogu atalgojuma palielināšanai — pie Saeimas protestā bija pulcējušies aptuveni 2000 izglītības darbinieku, vienojoties prasībā par iepriekš apstiprinātā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika pildīšanu tam paredzētajos termiņos. (attēlots Saeimas 2019.gada 20.marta balsojums par Par valsts budžetu 2019. gadam pirmajā lasījumā)

Vai darba nedēļa jāsamazina līdz 32 stundām?

Portālā “Manabalss.lv” iniciatīvu samazināt noteikto "normālo darba laiku" likumā uz 32 stundām parakstīja ap 12000 cilvēku, tāpēc šī iecere nonāca izskatīšanai parlamentā. Deputāti rosina turpināt diskusijas par šo priekšlikumu, nododot to Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei. Tāpat pēc Saeimas lēmuma iedzīvotāju iniciatīva būs kopīgi jāapspriež arodbiedrību, darba devēju un Labklājības ministrijas.

Vai būtu jāaizliedz veikalos novietot cigaretes pircējiem redzamā vietā?

Likuma izmaiņas aizliedz izvietot tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, to uzpildes tvertnes un preču zīmes pircējiem redzamā veidā. Lai nodrošinātu pircēju informēšanu par šo tabakas izstrādājumu pieejamību un cenām, pēc pieprasījuma būs pieejama cenu lapa. Šādi ierobežojumi neattiektos uz mazumtirdzniecības vietām, kur pārdod tikai tabakas izstrādājumus vai elektroniskās smēķēšanas ierīces.

Vai būtu jāsamazina ministriju skaits?

Priekšvēlēšanu laikā atsevišķi politiskie spēki mudināja diskutēt par ministriju skaita samazināšanu, bet pašlaik šādas izmaiņas nav plānotas. Līdz ar to vairāki deputāti aicina Saeimu uzdot Ministru kabinetam izstrādāt konsolidētu valdības modeli ar samazinātu ministriju skaitu. Iniciatīvas autori uzskata, ka Ministru kabineta sastāvs ir pārāk plašs un to ir iespējams konsolidēt.

Vai OIK jāatceļ jau no šā gada 31. marta?

Politiķu vidū jau ilgāku laiku norisinās diskusijas par OIK likvidēšanu — šāda iecere bija iekļauta arī atsevišķu partiju priekšvēlēšanu saukļos. Iepriekš Ekonomikas ministrija piedāvāja atcelt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti no 2022. gada, tomēr Saeima uzdeva ministrijai izstrādāt regulējumu OIK atcelšanai jau no šī gada 31. marta. (attēlots Saeimas 2019. gada 10. janvāra balsojums par Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanas lēmuma projektu)

Vai ID karte jānosaka par obligāto dokumentu?

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā nosaka, ka no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments. Tas attieksies uz iedzīvotājiem no 15 gadu vecuma. Likuma izmaiņas ir saistītas ar Eiropas Savienības regulu, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū. Pašlaik likumā ir noteikts, ka obligāts dokuments ir personas apliecība vai Latvijas pilsoņa/nepilsoņa pase. (attēlots Saeimas 2019.gada 7. februāra balsojums par Par Grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā otrajā lasījumā)

Vai šaujamierocis medībās jāļauj izmantot jau no 16 gadu vecuma?

Latvijas Mednieku asociācija rosināja likumā noteikt, ka pusaudži no 14 gadu vecuma ar vecāku atļauju ieroča īpašnieka vadībā medībās drīkst izmantot noteiktus šaujamieročus. Šīs ierosinājums izraidījis domstarpības un diskusijas gan deputātu, gan ekspertu vidū. Rezultātā Saeimas komisija vienojās Ieroču aprites likumprojektā iekļaut normu, kas paredz tiesības no 16 gadu vecuma medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci. Priekšlikums paredz, ka to drīkstēs darīt ar vecāku atļauju un ieroča īpašnieka vadībā, kurš šādā situācijā arī būs atbildīgs par drošības prasību ievērošanu. (Attēlots 2019. gada 14. marta Saeimas balsojums par grozījumiem Ieroču aprites likumā 3. lasījumā)

Vai Saeimai būtu jāpiekrīt Jura Juraša izdošanai kriminālvajāšanai?

Ģenerālprokuratūra vērsusies Saeimā ar aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu. Jurašs 2016. gada vasarā bija publiski paziņojis, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS «Latvijas Dzelzceļš» vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods. Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Jurašs publiski paziņojis, ka kriminālprocess pret viņu tika sākts, balstoties uz meliem, lai piesegtu KNAB neizdarību. Lai deputātu varētu izdot kriminālvajāšanai, nepieciešama Saeimas piekrišana.

Vai Saeimai būtu jāapstiprina Krišjāņa Kariņa veidotā valdība?

Mazākās Saeimas frakcijas — «Jaunās Vienotības» — politiķis Krišjānis Kariņš ir jau trešais kandidāts, kurš kopš 6. oktobra notikušajām parlamenta vēlēšanām mēģina izveidot valdību. Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā. Vispirms valdību centās izveidot Jaunās konservatīvās partijas politiķis Jānis Bordāns, bet vēlāk — «KPV LV» pārstāvis Aldis Gobzems, taču abi mēģinājumi izrādījušies nesekmīgi. Kariņa veidotajā valdībā darbosies piecu frakciju pārstāvji: Jaunā konservatīvās partijas, «KPV LV», Nacionālās apvienības, «Attīstībai/Par!» un «Jaunās Vienotības» deputātu. Savukārt opozīcijā strādās lielākā Saeimas frakcija — «Saskaņa», kā arī iepriekšējās valdības premjera politiskais spēks — Zaļo un zemnieku savienība.

Vai ir nepieciešams vismaz uz pusgadu atlikt jaunās veselības aprūpes apdrošināšanas sistēmas ieviešanu?

No šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic. Tomēr IT problēmu dēļ 1. janvārī veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par to, kāds no šiem pakalpojumu grozījumiem pienāktos konkrētam pacientam. Līdz ar to jaunās sistēmas darbības sākumu iecerēts pārcelt no 1. janvāra uz 1. jūliju.

Vai veikalos jāatsakās no bezmaksas plastmasas maisiņiem?

Likuma izmaiņas nosaka, ka no 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Iepakotāju pienākums tirdzniecības vietās būs aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem un informēt patērētājus par plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem.

Vai Jēkaba laukumu Rīgā būtu jāpārdēvē par Neatkarības laukumu?

Deputāti šo ieceri pamato ar to, ka Jēkaba laukums savieno divas ēkas — Nacionālo teātri un Saeimas namu. Abas celtnes glabā atmiņas par vēsturiski ļoti nozīmīgiem notikumiem. 1918. gada 18. novembrī teātra namā sanākušās «Latvijas spožākās personības uzdrošinājās iedzīvināt ideju par Latvijas valstiskumu». Savukārt Saeimas namā Augstākās padomes Tautas frontes frakcijas deputāti okupācijas varas apstākļos 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju un 1991. gada 21. augustā — par Latvijas valstiskuma atjaunošanu.

Vai Latvijā ir jāievieš čeku loterija?

Pirmā čeku loterijas izloze Latvijā varētu notikt ne vēlāk par 2019. gada jūliju. Šajā loterijā varētu piedalīties ar čekiem virs pieciem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Čeki spēlei tiks reģistrēti čeku spēles tīmekļa vietnē. Loterijas dalībniekiem būs jāreģistrē darījumu apliecinošu dokumentu interneta vietnē, aizpildot reģistrācijas formu un norādot darījuma, čeka un tirdzniecības vietas informāciju. Plānots, ka no čeku izlozes nodokļu ieņēmumi pieaugs par trim miljoniem eiro gadā.

Vai būtu jāaizliedz darba devējam pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana?

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas — visbiežāk krievu valodas — zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norāda likumprojekta autori.

Vai vēlētājiem būtu jādod iespēju atsaukt atsevišķus Saeimas, EP un pašvaldību deputātus?

Saeima skatīs manabalss.lv 10 000 parakstus savākušo iniciatīvu par to, lai vēlētājiem tiktu dota iespēja no Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldībām atsaukt atsevišķus deputātus un uz laiku apturēt to deputātu pilnvaras, pret kuriem ierosinātas krimināllietas. Šāda iespēja būtu svarīga gadījumos, kad deputāti pēc ievēlēšanas lauž zvērestu, nepilda dotos solījumus, veic pretvalstisku darbību, vai pret viņiem ir ierosinātas krimināllietas, un ar savu darbību deputāti turpina graut valsts pārvaldes prestižu. (Saeima 2018. gada 13. septembrī balsoja par likumprojekta konceptuālu atbalstu un nodošanu Juridiskajai komisijai tālākai izvērtēšanai)

Vai Valsts ieņēmumu dienestam būtu automātiski jāatmaksā iedzīvotāju pārmaksātos nodokļus?

Saeimā iesniegta manabalss.lv 10 000 parakstus savākusī iniciatīva ar lūgumu dot iespēju saņemt pārmaksātos nodokļus arī tiem iedzīvotājiem, kuri neizprot VID sarežģīto dokumentu aizpildīšanas sistēmu, tomēt strādā un maksā nodokļus.

Vai maksātnespējas administratoriem jānoņem valsts amatpersonas statuss?

Saeima otrajā lasījumā balsoja par priekšlikumu grozīt Maksātnespējas likumu, izslēdzot no tā normu, kas noteic, ka maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām. Valsts amatpersonas statuss nozīmē, ka uz maksātnespējas administratoriem attiecas normas par ieņēmumu deklarāciju iesniegšanas kārtību, par interešu konflikta novēršanu un amatu savienošanas kārtību, kā arī Krimināllikuma normas par kukuļošanu un neatļautu labumu gūšanu.

Vai pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai jāsaņem tikai tiem bēgļiem, kas reģistrējušies kā bezdarbnieki un mācās latviešu valodu?

Grozījumi Patvēruma likumā paredz pabalsta saņemšanas sasaisti ar nodarbinātības pasākumiem vai valodas apguvi — ja bēglis vai alternatīvo statusu saņēmusī persona nestrādā, tad pabalsts tiks izmaksāts tikai tad, ja šis cilvēks būs reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā, viņam būs bezdarbnieka statuss, un viņš pildīs bezdarbnieka pienākumus. Tāpat nestrādājošs patvēruma meklētājs turpmāk pabalstu varēs turpināt saņemt tikai tad, ja, cita starpā, iesaistīsies valsts valodas apguves programmā. Savukārt, ja šīs personas strādās, tad pabalsts tiks izmaksāts ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

Vai Saeimai bija jāpiekrīt kratīšanai pie Artusa Kaimiņa un viņa aizturēšanai?

Saeima 20.jūnijā lēmuma par piekrišanu aizturēšanai, kā arī kratīšanai pie deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV).  Lieta pret Kaimiņu ir saistīta ar iespējamu partijas nelikumīgu finansēšanu, bet pats deputāts noraida viņam izvirzītos pārmetumus šajā lietā.

Vai privātās augstskolas drīkstētu īstenot studiju programmas krievu valodā?

Saeima ir lēmusi, ka privātajām augstskolām būs liegts īstenot studiju programmas krievu valodā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinājusi privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no ES oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā. Aptuveni trešdaļa privāto augstskolu studentu pagājušajā gadā studēja krievu valodā, kamēr valsts augstskolās krievu valodā studējošo skaits nesasniedz pat vienu procentu, liecina IZM pārskats par augstāko izglītību 2017. gadā.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē