Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc parvaipret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Vai gāzes ieročus, kurus var pārveidot šaušanai ar lodēm jāklasificē par šaujamieročiem?

Par šaujamieročiem plānots klasificēt gāzes ieročus, kurus var pārveidot šaušanai ar lodēm, paredz grozījumi "Ieroču aprites likumā", kurus Saeima skatīs 3. lasījumā. Atbilstoši grozītajai Eiropas Savienības (ES) direktīvai, gāzes ieroči un signālieroči, kurus var pārveidot šaušanai ar lodēm, turpmāk uzskatāmi par šaujamieročiem un pakļaujami ieroču aprites regulējumam. Grozījumi nosaka, ka Ieroču aprites likumā paredzēs, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā klasificē gāzes ieročus un signālieročus, kā arī pārbauda to atbilstību E kategorijas ieroču tehniskajām specifikācijām un kārtību, kādā pieprasa un saņem gāzes ieroču un signālieroču paraugus pārbaudes veikšanai. Likumprojekts nosaka - ja Valsts policija konstatē, ka gāzes ierocis un signālierocis nav uzskatāms par E kategorijas ieroci, tā veic gāzes ieroča un signālieroča klasifikāciju normatīvajos aktos par šaujamieroča un to munīcijas klasifikāciju noteiktajā kārtībā.

Vai valsts aizsardzības mācībai jābūt obligātai?

Valsts aizsardzības mācība kļūs par obligāti apgūstamu priekšmetu vidējās izglītības pakāpē, paredz likumprojekts "Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā", kuru Saeima skatīs 1. lasījumā. Ar likumprojektu tiks izveidot kārtība, kurā neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā tiek īstenota daļēja valsts aizsardzības mācības satura apguve, bet klātienes - izglītojamiem dalība valsts aizsardzības mācības nodarbībās būs obligāta. Valsts aizsardzības mācību plānots īstenot vienu dienu mēnesī un atsevišķās mācību dienās notiks lauka nodarbības. To laikā Jaunsardzes centrs nodrošinās skolēniem ēdināšanu. Skolēniem, kuri savas reliģiskās pārliecības dēļ vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevarēs apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un mācību procesu pielāgos individuāli.

Vai nepietiekamas valsts valodas zināšanas pašvaldību deputātiem jāuzlabo par savu naudu?

Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā paredz, ka pašvaldības deputātam, kuru Valsts valodas centrs būs aicinājis apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī, latviešu valodas zināšanas būs jāpilnveido par saviem līdzekļiem. Deputātam nepietiekamās valsts valodas zināšanas būs jāapgūst sešu mēnešu laikā, un paredzēts, ka atkārtota zināšanu pārbaude pēc tam būs jāveic viena mēneša laikā. Savukārt Valsts valodas centram būs jāvēršas rajona (pilsētas) tiesā ar prasības pieteikumu par deputāta pilnvaru anulēšanu, ja deputāts bez attaisnojoša iemesla nebūs ieradies uz atkārtotu valsts valodas lietojuma pārbaudi. Tāpat pilnvaras paredzēts anulēt, ja atkārtoti konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst nepieciešamajam līmenim. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nepietiekamas-latviesu-valodas-zinasanas-pasvaldibu-deputatiem-bus-jauzlabo-par-saviem-lidzekliem.a348233/

Vai nepieciešams pilnveidot preču zīmju reģistrācijas un aizsardzības regulējumu?

Saeima strādā pie jauna likuma, kura mērķis ir regulēt tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas un aizsardzības jomā. Šis likums aizstās pašreizējo regulējumu, pēc kura pieņemšanas pagājuši jau 20 gadi. Preču zīmi likumā definēs kā apzīmējumu, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem. Likums nosaka preču zīmju teritorialitātes un prioritātes principus, kā arī apzīmējumus, kuri var veidot preču zīmi, tostarp iekļaujot vārdiskas, figurālas, telpiskas, novietojuma, ornamenta, krāsu, skaņu, kustību, multivides un hologrāfiskas zīmes. Regulējums arī nosaka preču zīmes reģistrācijas procedūru, civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu, kā arī preču zīmes darbības izbeigšanu.

Vai jāpalielina akcīzes nodoklis saldinātajiem dzērieniem?

Akcīzes nodokļa likuma grozījumi paredz palielināt akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem no nākamā gada. Pašlaik bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likme ir 7,4 eiro par 100 litriem. Turpmāk šāda likme saglabāsies dzērieniem, ja tajā uz 100 mililitriem dzēriena cukurs ir līdz astoņiem gramiem. Savukārt, ja cukura daudzums ir virs astoņiem gramiem uz 100 mililitriem dzēriena, tad par 100 litriem šāda dzēriena likme plānota 14 eiro apmērā. Plānots, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuru sastāvā ir citas saldinātājvielas, akcīzes nodokļa likme nemainīsies. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/akcizes-likmi-cukurotajiem-dzerieniem-plano-celt-lenak.a345558/

Vai Latvijai jāpagarina termiņš karavīru dalībai pretterorisma misijā Irākā?

Saeima lems, vai pagarināt termiņu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pretterorisma operācijā Irākā līdz 2022.gada 1.februārim. Latvija kopš 2014.gada novembra politiski ir pievienojusies Starptautiskajai koalīcijai un paudusi atbalstu koalīcijas darbībām. Saņemts arī Irākas valdības apstiprinājums, ka Irākas valdība atbalsta Latvijas militāro instruktoru iesaisti Irākas drošības spēku apmācībā. Pašreizējais misijas termiņš beigsies 1.februārī.

Vai nepieciešama stingrāka pārraudzība OIK jomā?

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz nostiprināt obligātā iepirkuma pārraudzību, kā arī novērst tā saņēmēju pārkompensāciju, liecina informācija Saeimas mājaslapā. Grozījumu autori cer, ka, ieviešot stingrākus kontroles mehānismus, arī obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sadaļa iedzīvotāju rēķinos samazināsies. Likuma izmaiņas nosaka, ka Ekonomikas ministrijai būs pienākums organizēt obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, novērst pārkompensāciju, kā arī atgūt nepamatoti izmaksāto valsts atbalstu. Likumā būs noteikts, ka pārkompensācija ir ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/neviena-amatpersona-par-oik-sistemas-izveidi-un-uzraudzibu-atbildibu-neuznemas.a344650/

Vai ir jāatlaiž Rīgas dome?

Valdība izskatīšanai Saeimā virza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas paredz atlaist Rīgas domi un iecelt pagaidu administrāciju. Likumprojekts nosaka, ka domes vēlēšanas notiek pirmajā sestdienā, kas būs pēc diviem mēnešiem pēc šā likuma spēkā stāšanās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce šādu rīcību pamatoja ar pārkāpumiem Rīgas domē, kā arī sacīja, ka pašvaldība savas funkcijas nepilda pienācīgi un atbilstoši rīdzinieku interesēm. Kā norādīts likumprojektā, tā mērķis ir “novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā “Par pašvaldībām” un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju - sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma organizēšanu”. Tikmēr Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atzinumā bija norādīts, ka šajā likumprojektā trūkst pietiekamas juridiskās argumentācijas. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-rigas-domes-atlaisanu.a348193/

Vai pašvaldības dome ārkārtas vēlēšanu gadījumā būtu jāievēlē uz ilgāku termiņu?

Saeimas deputāti vērtē ideju par iespēju noteiktos gadījumos ievēlēt pašvaldību domi uz ilgāku termiņu, ja notiek ārkārtas vēlēšanas. Ja dome tiek atlaista un līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, tad jauno domi tāpat kā līdz šim varēs ievēlēt uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām būs palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlēs uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu. Šādas izmaiņas paredz grozījumi likumā par pašvaldībām un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Tāpat likumu izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju iecels uz deviņiem mēnešiem. Pašlaik šis termiņš ir 15 mēneši, informē Saeimas Preses dienests. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-komisija-vienojas-par-pasvaldibu-arkartas-velesanu-kartibu.a341383/

Vai Rīgas un Ventspils ostas jānodod valsts pārvaldībā?

Saeima steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus likumā par ostām, kas nosaka, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes būs valdības pārraudzībā, kā arī MK apstiprinās to nolikumus. Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē turpmāk būs četri valdes locekļi - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo MK, informē Saeimas Preses dienests. Pēc grozījumu stāšanās spēkā amatus Rīgas ostas un Ventspils ostas valdēs zaudēs Rīgas domes un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi, paredz likums. Par šādām likuma izmaiņām tika lemts pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma iekļaut sankciju sarakstā Ventspils mēru Aivaru Lembergu un četrām juridiskām personām, tajā skaitā Ventspils Brīvostas pārvaldi. Kā norādīts likuma grozījumu anotācijā, ASV lēmums papildus pamato nepieciešamību nekavējoties rīkoties, lai izveidotu neatkarīgu Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas pārvaldi, kas samazinātu korupcijas riskus šajās ostās.

Vai Mārtiņš Kazāks jāapstiprina Latvijas Bankas prezidenta amatā?

Saeimai jāieceļ jauns Latvijas Bankas prezidents jāapstiprina, jo 21.decembrī pilnvaru termiņš beigsies Ilmāram Rimšēvičam. Mārtiņš Kazāks ir kandidāts, par atbalstu kuram vienojušās koalīcijas partijas. Kazāks pašlaik ir Latvijas Bankas padomes loceklis, bet iepriekš bijis “Swedbank” galvenais ekonomists, kā arī Fiskālās disciplīnas padomes biedrs. Kazākam ir Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds ekonomikā, kā arī maģistra un doktora grāds ekonomikā Londonas Universitātē un diploms ekonomikā Kembridžas Universitātē.

Vai nepieciešams pagarināt dzīvnieku uzturēšanas laiku patversmē?

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā paredz palielināt dzīvnieku uzturēšanas laiku patversmē no 14 līdz 30 dienām, lai dotu iespēju dzīvnieku pilnvērtīgi sagatavot un piedāvāt adopcijai un pēc iespējas samazinātu veselo un dzīvotspējīgo dzīvnieku eitanāziju skaitu. Likuma izmaiņas paredz stiprināt arī sabiedrisko kontroli dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā. Likumprojekta autori uzsver, ka ir nepieciešamas nepārprotami noteikt, ka personām, kas pret dzīvniekiem izturas cietsirdīgi, konfiscē dzīvniekus un aizliedz tām dzīvniekus turēt arī turpmāk. Tāpat likumprojekts paredz izstrādāt valdības noteikumus bezsaimnieka kaķu aizsardzībai, nosakot bezsaimnieka kaķu juridisko statusu, sterilizācijas kārtību, kā arī sterilizētu bezsaimnieka kaķu minimālās labturības prasības.

Vai deputātiem būtu jāatbrīvo no amata veselības ministre Ilze Viņķele?

Opozīcijas deputāti iesnieguši parlamentā ierosinājumu lemt par neuzticības izteikšanu veselības ministrei Ilzei Viņķelei. Valsts budžeta pieņemšanas laikā opozīcijas deputāti pauda kritiku valdības pārstāvjiem par to, ka netika pilnā apmērā pildīts solījums par mediķu algu pieaugumu. Jau pēc budžeta pieņemšanas “Attīstībai/Par!” nāca klājā ar piedāvājumu papildu 60 miljonus eiro, kas nepieciešami mediķu algu pieaugumam, nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šo ieceri nebija atbalstījis, kā arī publiski paudis kritiku Viņķeles darbam.Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediki-izsaka-neuzticibu-vinkelei-un-prasis-levitam-atgriezt-saeima-budzetu.a338880/

Vai nepieciešams saīsināt Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu?

Grozījumi likumā par Latvijas Banku paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tajā skaitā saīsināt Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu no sešiem līdz pieciem gadiem. Šādu termiņa ierobežojumu paredzēts noteikt arī bankas prezidenta vietniekam un padomes locekļiem. Tāpat likumā būs ierobežojums, ka viena persona šajos amatos nevar būt vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Likumprojekts arī paredz samazināt Latvijas Bankas valdes locekļu skaitu - no sešiem līdz četriem no nākamā gada martā. Likums arī uzdos valdībai sagatvot likuma grozījumus, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai.

Vai jāsamazina bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums?

Grozījumi likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumā paredz bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu samazināt no deviņiem līdz astoņiem mēnešiem. Likuma grozījumi paredz izmaiņas arī bezdarbinieku pabalsta apmērā - pirmos divus mēnešus pabalstu izmaksās pilnā apmērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75% no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50%, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45% apmērā no piešķirtā pabalsta. Līdz šim pabalsta apmērs pirmos trīs mēnešus bija pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus 75%, bet pēdējos trīs mēnešus 50% apmērā.

Vai jāpalielina minimālā vecuma pensija?

No 2020.gada iecerēts palielināt minimālo vecuma pensiju, - to paredz grozījumi, kas tiek skatīti kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Minimālās pensijas apmērs vairs nebūs piesaistīts valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, bet tās aprēķināšanā par pamatu ņems valdības apstiprinātu aprēķina bāzi. Plānots, ka vispārējā gadījumā tā būs 80 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības - 122,69 eiro, informē Saeimas Preses dienests. Patlaban vecuma pensijas minimālo apmēru nosaka, par pamatu ņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, proti, 64,03 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro apmērā.

Vai nepieciešams palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu?

Likumprojekts, kas tiek skatīts kopā ar nākamā gada budžetu, paredz no nākamā gada valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts palielināt līdz 80 eiro. Līdz šim pabalsts vispārējā gadījumā bija 64,03 eiro. Savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības pabalsts pieaugs no līdzšinējiem 106,72 eiro uz 122,69 eiro mēnesī. Līdz ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu plānots, ka palielināsies arī invaliditātes pensijas minimālais apmērs, liecina Saeimas Preses dienesta publiskotā informācija.

Vai Latvijā nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma?

Vai Latvijā nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma? Pašlaik Latvijā ir 119 pašvaldības, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām izveidot 39 pašvaldības. Kopumā paredzēts izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nepieciešams izveidot “ekonomiski attīstīties spējīgas” administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt likumos noteikto funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir saņēmusi vēstules no 16 pašvaldībām, kurās pausti iebildumi, tostarp aicinājums nesasteigt reformu un nediskriminēt lauku teritorijās dzīvojošos cilvēkus, liecina parlamenta Preses dienesta publicētā informācija. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputati-sola-labot-trukumus-administrativi-teritorialas-reformas-plana.a336692/

Vai nākamgad nepieciešams palielināt nodokli azartspēlēm?

Grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli tiek skatīti parlamentā kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Likuma izmaiņas paredz paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei par katru ruletes, kā arī kāršu un kauliņu spēlēm par kalendāro gadu no 23 400 eiro uz 28 080 eiro par katru spēļu galdu. Tiks paaugstināta nodokļa likme arī azartspēļu automātiem – no 4164 eiro uz 5172 eiro par katra azartspēļu automāta spēles vietu.

Vai nepieciešams ievērojami palielināt finansējumu politiskajām partijām?

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā Saeimā iesniegti kopā ar nākamā gada valsts budžeta likumiem un saistītājām likumu izmaiņām. Šie grozījumi paredz ievērojami palielināt finansējumu partijām, kas iekļuva parlamentā un saņēma virs 2% balsu. Par katru balsi Saeimas vēlēšanās paredzēts maksāt 4,5 eiro, savukārt viena balss Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanās maksātu 0,5 eiro. Papildu tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, ik gadu paredzēts finansējums 100 000 eiro. Tomēr paredzēti arī ierobežojumi – vienai partijai no valsts budžetā gadā nevarēs piešķirt virs 800 000 eiro. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/priekslikums-butiski-palielinat-valsts-finansejumu-partijam-sak-celu-saeima.a335508/

Vai pašvaldībām jāliedz reģistrēt savi plašsaziņas līdzekļi?

Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” paredz noteikt, ka pašvaldības nedibina un neizdod masu informācijas līdzekļus. Priekšlikumu mērķis nav vērsts pret pašvaldību pienākumu īstenot sabiedrības informēšanas aktivitātes, skaidrots likumprojekta anotācijā. Likuma izmaiņas ir nepieciešamas, lai sakārtotu mediju vidi atbilstoši preses brīvības tiesiskajai izpratnei, nodalot valsts pārvaldes publisko tiesību ietvaros īstenotās sabiedrisko attiecību un informēšanas aktivitātes no mediju darbības.

Vai Latvijā ir jāievieš iepakojumu depozīta sistēma?

Grozījumi Iepakojuma likumā paredz, ka dzērienu iepakojumu depozīta sistēma darbību Latvijā varētu sākt 2022. gada 1. februārī. Likuma grozījumi nosaka regulējumu šīs sistēmas darbībai. Patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečojamā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā. Plānots, ka depozīta iepakojuma nodošanas punktus izvietos tirdzniecības vietās, šķiroto atkritumu savākšanas laukumos un citos speciāli šim nolūkam izveidotos iepakojuma pieņemšanas punktos, skaidro Saeimas Preses dienests. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/depozita-sistemu-plano-ieviest-2022gada-atmaksa-bus-skaidra-nauda-un-veikalu-cekos.a334454/

Vai nepieciešama vienota reģionālā dabasgāzes tirgus atvēršana?

Grozījumi Enerģētikas likumā ir nepieciešami, lai novērstu šķēršļus reģionālā dabasgāzes tirgus izveidei un nodrošināt, ka vienotā Somijas, Igaunijas un Latvijas ieejas-izejas tarifu sistēma sāk funkcionēt no 2020.gada 1.janvāra. Vienotais reģionālais dabasgāzes tirgus paredz, ka tā dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai integrētu valstu dabasgāzes tirgus vienā vai vairākos reģionālos līmeņos, skaidro Saeimas Preses dienestā. Līdzšinējā Enerģētikas likuma redakcija nedod regulatoram tiesības apstiprināt dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumus, kas attiektos uz vairākām valstīm. Likumu plānots papildināt ar jaunu pantu, kas šādas tiesības regulatoram nosaka.

Vai Saeimai būtu jāizsaka neuzticība izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai?

Vai Ilgai Šuplinskai jāturpina pildīt izglītības un zinātnes ministres pienākumus? Opozīcijas deputāti rosinājuši Saeimu lemt par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai. Paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem Zaļo un zemnieku savienības deputāti piemin gan situāciju ar Latvijas Universitātes rektoru – tiesa apturēja valdības lēmumu, kas paredzēja neapstiprināt Indriķi Muižnieku rektora amatā, kā arī nākamā gada valsts budžeta veidošanas jautājumus. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muiznieks-suplinskas-demisija-ir-vinas-pasas-un-valdibas-atbildiba.a333705/

Vai jāpagarina jaunās kadastrālās vērtēšanas noteikumu ieviešanas termiņš?

Vai jāpagarina jaunās kadastrālās vērtēšanas noteikumu ieviešanas termiņš? Likuma grozījumi paredz pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu, pārceļot iepriekš paredzēto ieviešanas termiņu no 2020. uz 2021.gadu. Ja likuma grozījumi tiks pieņemti, tad 2020.gada kadastrālo vērtību aprēķinam tiks piemērota pašreizējā kadastrālo vērtību bāze, kas noteikta 2014.gadā. Savukārt no 2021.gada kadastrālo vērtību bāze tiks izstrādāta atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū. Likuma grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam attiecīgie normatīvie akti kadastrālo vērtību bāzes ieviešanai ir jāpieņem līdz šī gada 1.novembrim. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/kadastralas-vertibas-varetu-iesaldet-vel-uz-vienu-gadu.a315444/

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē