Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc parvaipret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Vai veikalos jāatsakās no bezmaksas plastmasas maisiņiem?

Likuma izmaiņas nosaka, ka no 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Iepakotāju pienākums tirdzniecības vietās būs aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem un informēt patērētājus par plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem.

Vai Jēkaba laukumu Rīgā būtu jāpārdēvē par Neatkarības laukumu?

Deputāti šo ieceri pamato ar to, ka Jēkaba laukums savieno divas ēkas — Nacionālo teātri un Saeimas namu. Abas celtnes glabā atmiņas par vēsturiski ļoti nozīmīgiem notikumiem. 1918. gada 18. novembrī teātra namā sanākušās «Latvijas spožākās personības uzdrošinājās iedzīvināt ideju par Latvijas valstiskumu». Savukārt Saeimas namā Augstākās padomes Tautas frontes frakcijas deputāti okupācijas varas apstākļos 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju un 1991. gada 21. augustā — par Latvijas valstiskuma atjaunošanu.

Vai Latvijā ir jāievieš čeku loterija?

Pirmā čeku loterijas izloze Latvijā varētu notikt ne vēlāk par 2019. gada jūliju. Šajā loterijā varētu piedalīties ar čekiem virs pieciem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Čeki spēlei tiks reģistrēti čeku spēles tīmekļa vietnē. Loterijas dalībniekiem būs jāreģistrē darījumu apliecinošu dokumentu interneta vietnē, aizpildot reģistrācijas formu un norādot darījuma, čeka un tirdzniecības vietas informāciju. Plānots, ka no čeku izlozes nodokļu ieņēmumi pieaugs par trim miljoniem eiro gadā.

Vai būtu jāaizliedz darba devējam pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana?

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas — visbiežāk krievu valodas — zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norāda likumprojekta autori.

Vai vēlētājiem būtu jādod iespēju atsaukt atsevišķus Saeimas, EP un pašvaldību deputātus?

Saeima skatīs manabalss.lv 10 000 parakstus savākušo iniciatīvu par to, lai vēlētājiem tiktu dota iespēja no Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldībām atsaukt atsevišķus deputātus un uz laiku apturēt to deputātu pilnvaras, pret kuriem ierosinātas krimināllietas. Šāda iespēja būtu svarīga gadījumos, kad deputāti pēc ievēlēšanas lauž zvērestu, nepilda dotos solījumus, veic pretvalstisku darbību, vai pret viņiem ir ierosinātas krimināllietas, un ar savu darbību deputāti turpina graut valsts pārvaldes prestižu. (Saeima 2018. gada 13. septembrī balsoja par likumprojekta konceptuālu atbalstu un nodošanu Juridiskajai komisijai tālākai izvērtēšanai)

Vai Valsts ieņēmumu dienestam būtu automātiski jāatmaksā iedzīvotāju pārmaksātos nodokļus?

Saeimā iesniegta manabalss.lv 10 000 parakstus savākusī iniciatīva ar lūgumu dot iespēju saņemt pārmaksātos nodokļus arī tiem iedzīvotājiem, kuri neizprot VID sarežģīto dokumentu aizpildīšanas sistēmu, tomēt strādā un maksā nodokļus.

Vai maksātnespējas administratoriem jānoņem valsts amatpersonas statuss?

Saeima otrajā lasījumā balsoja par priekšlikumu grozīt Maksātnespējas likumu, izslēdzot no tā normu, kas noteic, ka maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām. Valsts amatpersonas statuss nozīmē, ka uz maksātnespējas administratoriem attiecas normas par ieņēmumu deklarāciju iesniegšanas kārtību, par interešu konflikta novēršanu un amatu savienošanas kārtību, kā arī Krimināllikuma normas par kukuļošanu un neatļautu labumu gūšanu.

Vai pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai jāsaņem tikai tiem bēgļiem, kas reģistrējušies kā bezdarbnieki un mācās latviešu valodu?

Grozījumi Patvēruma likumā paredz pabalsta saņemšanas sasaisti ar nodarbinātības pasākumiem vai valodas apguvi — ja bēglis vai alternatīvo statusu saņēmusī persona nestrādā, tad pabalsts tiks izmaksāts tikai tad, ja šis cilvēks būs reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā, viņam būs bezdarbnieka statuss, un viņš pildīs bezdarbnieka pienākumus. Tāpat nestrādājošs patvēruma meklētājs turpmāk pabalstu varēs turpināt saņemt tikai tad, ja, cita starpā, iesaistīsies valsts valodas apguves programmā. Savukārt, ja šīs personas strādās, tad pabalsts tiks izmaksāts ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

Vai Saeimai bija jāpiekrīt kratīšanai pie Artusa Kaimiņa un viņa aizturēšanai?

Saeima 20.jūnijā lēmuma par piekrišanu aizturēšanai, kā arī kratīšanai pie deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV).  Lieta pret Kaimiņu ir saistīta ar iespējamu partijas nelikumīgu finansēšanu, bet pats deputāts noraida viņam izvirzītos pārmetumus šajā lietā.

Vai privātās augstskolas drīkstētu īstenot studiju programmas krievu valodā?

Vai pāvesta vizītes laikā Latvijā nepieciešama brīvdiena?

Latviju 24.septembrī apmeklēs pāvests Francisks, un Saeima nolēma šo dienu noteikt par brīvdienu. Ekonomikas ministrija aprēķini liecina, ka vidēji vienas papildu brīvdienas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta. Iepriekš noteikt šajā dienā brīvdienu mudināja arī Latgales plānošanas reģions.

Vai likumā ir jānosaka, ka patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas centrā jāstāda jauni?

Likumā paredzēts noteikt, ka Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns. Tāpat likumā paredzēts iekļaut normu par kultūrvēsturisku ēku saglabāšanu. Ja kultūrvēsturiski unikāla, ļoti vērtīga vai vērtīga ēka ir bojāta tā, ka nav iespējama tās renovācija un restaurācija, un ir zudusi attiecīgās ēkas kultūrvēsturiskā vērtība, tās vietā pieļaujama tikai tāda paša apjoma un būvmateriāla ēkas būvniecība, saglabājot esošās autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības, teikts plānotajos likuma grozījumos.

Vai jāliedz ārvalstu pilna laika studentiem tiesības uz nodarbinātību?

Saeima lēma par ierosinājumu no likuma izslēgt normu par ārvalstu pilna laika studentu tiesībām uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā. Šī norma paredz, ka ārzemniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar pilna laika studijām Latvijā akreditētā izglītības iestādē vai sakarā ar studentu apmaiņu, ir tiesības uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā.

Vai skolā būtu jāapgūst arī valsts aizsardzības mācība?

Saeima lēma, vai aicināt valdību ieviest plānu par valsts aizsardzības mācības kā obligāta mācību priekšmeta pakāpenisku iekļaušanu valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā. Sākotnēji to varētu piedāvāt apgūt kā pilotprojektu, no 2020. līdz 2024. gadam — kā obligāti piedāvājamās izvēles priekšmetu, bet no 2024. gada iekļaut kā obligātu mācību priekšmetu valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā.

Vai Latvijā nepieciešams likums trauksmes cēlēju aizsardzībai?

Trauksmes celšanas regulējuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem sabiedrības interesēs, nodrošinot trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Likumprojekts tiesības celt trauksmi paredz ikvienai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu. Paredzēts, ka celt trauksmi varēs par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā un finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Likums trauksmes cēlējiem tiks nodrošinātu aizsardzību no darba devēju vai citu iesaistīto pušu atriebības, tajā skaitā, sniedzot trauksmes cēlējiem valsts juridisko palīdzību.

Vai pilnvaru termiņš būtu jāierobežo arī FKTK padomes locekļiem?

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma. Citu ierobežojumu attiecībā uz termiņiem FKTK likumā pašlaik likumā nav, un pašlaik divi no padomes locekļiem strādā tajā kopš iestādes darbības sākuma, proti, teju 17 gadus. Iniciatīva paredz, ka viena un tā pati persona par priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai padomes locekli varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tāpat likumprojekts paredz, ka Saeima apstiprina visus FKTK padomes locekļus, nevis tikai priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

Vai Valsts prezidenta kandidātam būtu nepieciešams savākt arī iedzīvotāju parakstus savam atbalstam?

Deputāti piedāvā ieviest izmaiņas Valsts prezidenta izraudzīšanas procesā — kandidātiem uz šo amatu pirms balsojuma Saeimā būtu jāsavāc 50 000 iedzīvotāju parakstu. Pašlaik kandidātus prezidenta amatam izvirza Saeimas deputāti. Iniciatīvas autori uzskata, ka ar likuma grozījumiem tiktu panākts kompromiss ar sabiedrību, kura vēlas piedalīties prezidenta ievēlēšanā. Tāpat kārtības maiņa garantētu, ka par Valsts prezidentu kļūst cilvēks, kurš bauda iedzīvotāju atbalstu.

Vai kompensējamiem medikamentiem būtu jāsamazina PVN likme?

Latvijā PVN likme recepšu zālēm, tajā skaitā kompensējamiem medikamentiem, ir 12%. Vairāki deputāti uzsver, ka tā ir viena no augstākajām Eiropā, tādēļ rosināja samazināt PVN likmi kompensējamiem medikamentiem līdz 5%. Deputāti piedāvāja samazināt PVN likumi uz laiku — no 2020.gada līdz 2022.gada beigām.

Vai TV pakalpojumu pamatpakās jāierobežo saturs, kas nav ES valodās?

Deputāti rosina noteikt, ka televīzijas pakalpojumu pamatpakās vismaz 90% satura ir jānodrošina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodās. Vēl ir piedāvāts kanālu secības regulējums - ne ES valodās raidošiem kanāliem pamatpakās ir jābūt sarindotiem kā pēdējiem. Šādas izmaiņas tiek pamatotas ar nepieciešamību ierobežot Kremļa propagandu Latvijā.

Vai jānosaka, ka 27.aprīlis ir Latgales kongresa diena?

Ieceres autori rosina Latgales kongresa dienu noteikt par atzīmējamo dienu. Šāds datums izraudzīts, jo tas ir vēsturiskā 1917. gada Latgales latviešu kongresa lēmumu pieņemšanas diena. Tur pieņemtie lēmumi veidoja pamatu Latvijas valstij un Latvijas Republikas Satversmei. Šī būs atzīmējamā, nevis svētku diena, tātad brīvdiena tajā nebūs paredzēta.

Vai atbalstāt ieceri par pabalstu pensionāru atraitņiem?

Latvijā plānots ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem - pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu 50% no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Līdzīga kārtība ir arī daudzās citās Eiropas valstīs, un tas ir būtisks atspaids atraitņiem pēc dzīvesbiedra zaudēšanas, it īpaši pirmajā gadā pēc laulātā nāves. Šādu izmaiņu īstenošanai tuvākajos gados nepieciešams ap 8 miljoniem eiro gadā.

Vai ir nepieciešams piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likums?

Šāds likums paredzētu kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Regulējums nodrošinātu iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, paredzot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai uz likuma pamata pastāvošu īpašu izpirkuma tiesību uz zemes īpašniekam piederošo zemi. Valsts zemes dienesta dati liecina, ka patlaban Latvijā ir 3677 mājas ar 110970 dzīvokļiem, kuras atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām.

Vai skolas gaitas būtu jāsāk no sešu gadu vecuma?

2019. gada 1. septembrī — plānots sākt īstenot reformu, kas paredz arī skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Plānots, ka 1. klases izglītību bērns varēs iegūt arī bērnudārzā. Pirmsskolas izglītības iestādei būs jāsaņem licence un pēc diviem gadiem jāiegūst akreditācija pamatizglītības programmas īstenošanai. Paredzēts, ka mācību stunda 1. klasē ilgs 35 minūtes.

Vai jānosaka aizliegums bankām apkalpot «čaulas kompānijas»?

Lai samazinātu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, paredzēts noteikt aizliegumu bankām sadarboties ar «čaulas kompānijām» un apkalpot to kontus. Par «čaulas kompānijām» uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību, kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus, un kuriem nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

Vai Latvijas karoga tirgošanas uzraudzība ir jāuztic PTAC?

Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā paredz, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpmāk uzraudzīs Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa laišanu tirgū un piedāvāšanu. Ja Latvijas valsts karogs vai Latvijas valsts karoga vimpelis būs neatbilstošs normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tad PTAC varēs aizliegt to pārdošanu, kā arī veikt darbības, lai šāds aizliegums tiktu izpildīts.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē