Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc parvaipret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Vai jāsamazina bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums?

Grozījumi likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumā paredz bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu samazināt no deviņiem līdz astoņiem mēnešiem. Likuma grozījumi paredz izmaiņas arī bezdarbinieku pabalsta apmērā - pirmos divus mēnešus pabalstu izmaksās pilnā apmērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75% no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50%, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45% apmērā no piešķirtā pabalsta. Līdz šim pabalsta apmērs pirmos trīs mēnešus bija pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus 75%, bet pēdējos trīs mēnešus 50% apmērā.

Vai jāpalielina minimālā vecuma pensija?

No 2020.gada iecerēts palielināt minimālo vecuma pensiju, - to paredz grozījumi, kas tiek skatīti kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Minimālās pensijas apmērs vairs nebūs piesaistīts valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, bet tās aprēķināšanā par pamatu ņems valdības apstiprinātu aprēķina bāzi. Plānots, ka vispārējā gadījumā tā būs 80 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības - 122,69 eiro, informē Saeimas Preses dienests. Patlaban vecuma pensijas minimālo apmēru nosaka, par pamatu ņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, proti, 64,03 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro apmērā.

Vai nepieciešams palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu?

Likumprojekts, kas tiek skatīts kopā ar nākamā gada budžetu, paredz no nākamā gada valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts palielināt līdz 80 eiro. Līdz šim pabalsts vispārējā gadījumā bija 64,03 eiro. Savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības pabalsts pieaugs no līdzšinējiem 106,72 eiro uz 122,69 eiro mēnesī. Līdz ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu plānots, ka palielināsies arī invaliditātes pensijas minimālais apmērs, liecina Saeimas Preses dienesta publiskotā informācija.

Vai Latvijā nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma?

Vai Latvijā nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma? Pašlaik Latvijā ir 119 pašvaldības, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām izveidot 39 pašvaldības. Kopumā paredzēts izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nepieciešams izveidot “ekonomiski attīstīties spējīgas” administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt likumos noteikto funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir saņēmusi vēstules no 16 pašvaldībām, kurās pausti iebildumi, tostarp aicinājums nesasteigt reformu un nediskriminēt lauku teritorijās dzīvojošos cilvēkus, liecina parlamenta Preses dienesta publicētā informācija. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputati-sola-labot-trukumus-administrativi-teritorialas-reformas-plana.a336692/

Vai nākamgad nepieciešams palielināt nodokli azartspēlēm?

Grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli tiek skatīti parlamentā kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Likuma izmaiņas paredz paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei par katru ruletes, kā arī kāršu un kauliņu spēlēm par kalendāro gadu no 23 400 eiro uz 28 080 eiro par katru spēļu galdu. Tiks paaugstināta nodokļa likme arī azartspēļu automātiem – no 4164 eiro uz 5172 eiro par katra azartspēļu automāta spēles vietu.

Vai nepieciešams ievērojami palielināt finansējumu politiskajām partijām?

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā Saeimā iesniegti kopā ar nākamā gada valsts budžeta likumiem un saistītājām likumu izmaiņām. Šie grozījumi paredz ievērojami palielināt finansējumu partijām, kas iekļuva parlamentā un saņēma virs 2% balsu. Par katru balsi Saeimas vēlēšanās paredzēts maksāt 4,5 eiro, savukārt viena balss Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanās maksātu 0,5 eiro. Papildu tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, ik gadu paredzēts finansējums 100 000 eiro. Tomēr paredzēti arī ierobežojumi – vienai partijai no valsts budžetā gadā nevarēs piešķirt virs 800 000 eiro. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/priekslikums-butiski-palielinat-valsts-finansejumu-partijam-sak-celu-saeima.a335508/

Vai pašvaldībām jāliedz reģistrēt savi plašsaziņas līdzekļi?

Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” paredz noteikt, ka pašvaldības nedibina un neizdod masu informācijas līdzekļus. Priekšlikumu mērķis nav vērsts pret pašvaldību pienākumu īstenot sabiedrības informēšanas aktivitātes, skaidrots likumprojekta anotācijā. Likuma izmaiņas ir nepieciešamas, lai sakārtotu mediju vidi atbilstoši preses brīvības tiesiskajai izpratnei, nodalot valsts pārvaldes publisko tiesību ietvaros īstenotās sabiedrisko attiecību un informēšanas aktivitātes no mediju darbības.

Vai Latvijā ir jāievieš iepakojumu depozīta sistēma?

Grozījumi Iepakojuma likumā paredz, ka dzērienu iepakojumu depozīta sistēma darbību Latvijā varētu sākt 2022. gada 1. februārī. Likuma grozījumi nosaka regulējumu šīs sistēmas darbībai. Patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečojamā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā. Plānots, ka depozīta iepakojuma nodošanas punktus izvietos tirdzniecības vietās, šķiroto atkritumu savākšanas laukumos un citos speciāli šim nolūkam izveidotos iepakojuma pieņemšanas punktos, skaidro Saeimas Preses dienests. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/depozita-sistemu-plano-ieviest-2022gada-atmaksa-bus-skaidra-nauda-un-veikalu-cekos.a334454/

Vai nepieciešama vienota reģionālā dabasgāzes tirgus atvēršana?

Grozījumi Enerģētikas likumā ir nepieciešami, lai novērstu šķēršļus reģionālā dabasgāzes tirgus izveidei un nodrošināt, ka vienotā Somijas, Igaunijas un Latvijas ieejas-izejas tarifu sistēma sāk funkcionēt no 2020.gada 1.janvāra. Vienotais reģionālais dabasgāzes tirgus paredz, ka tā dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai integrētu valstu dabasgāzes tirgus vienā vai vairākos reģionālos līmeņos, skaidro Saeimas Preses dienestā. Līdzšinējā Enerģētikas likuma redakcija nedod regulatoram tiesības apstiprināt dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumus, kas attiektos uz vairākām valstīm. Likumu plānots papildināt ar jaunu pantu, kas šādas tiesības regulatoram nosaka.

Vai Saeimai būtu jāizsaka neuzticība izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai?

Vai Ilgai Šuplinskai jāturpina pildīt izglītības un zinātnes ministres pienākumus? Opozīcijas deputāti rosinājuši Saeimu lemt par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai. Paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem Zaļo un zemnieku savienības deputāti piemin gan situāciju ar Latvijas Universitātes rektoru – tiesa apturēja valdības lēmumu, kas paredzēja neapstiprināt Indriķi Muižnieku rektora amatā, kā arī nākamā gada valsts budžeta veidošanas jautājumus. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muiznieks-suplinskas-demisija-ir-vinas-pasas-un-valdibas-atbildiba.a333705/

Vai jāpagarina jaunās kadastrālās vērtēšanas noteikumu ieviešanas termiņš?

Vai jāpagarina jaunās kadastrālās vērtēšanas noteikumu ieviešanas termiņš? Likuma grozījumi paredz pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu, pārceļot iepriekš paredzēto ieviešanas termiņu no 2020. uz 2021.gadu. Ja likuma grozījumi tiks pieņemti, tad 2020.gada kadastrālo vērtību aprēķinam tiks piemērota pašreizējā kadastrālo vērtību bāze, kas noteikta 2014.gadā. Savukārt no 2021.gada kadastrālo vērtību bāze tiks izstrādāta atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū. Likuma grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam attiecīgie normatīvie akti kadastrālo vērtību bāzes ieviešanai ir jāpieņem līdz šī gada 1.novembrim. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/kadastralas-vertibas-varetu-iesaldet-vel-uz-vienu-gadu.a315444/

Vai nepieciešamas izmaiņas pašnodarbināto un attālinātā darba veicēju drošībā un veselības aizsardzībā?

Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu, skaidro Saeimas Preses dienestā. Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja šo darbu veic dažādās vietās, un darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Taču nodarbinātajam jāsadarbojas ar darba devēju darba vides risku novērtēšanā, norādīts likumprojekta anotācijā. Attiecībā uz pašnodarbinātajiem likumā skaidrāk noteikts, ka arī šai grupai jāievēro vispārīgie darba aizsardzības principi, ciktāl tas atbilst veicamā darba būtībai.

Vai FKTK vajadzētu pievienot Latvijas Bankai?

Grozījumi likumā par Latvijas Banku paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tajā skaitā uzdevumu valdībai 2020.gada 31.oktobrim iesniegt parlamentā likumprojektu, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai. Ar grozījumiem arī iecerēts samazināt Latvijas Bankas padomes locekļu skaitu no sešiem līdz četriem. Tāpat plānots saīsināt Latvijas Bankas prezidenta un padomes locekļu pilnvaru termiņu no sešiem līdz pieciem gadiem, kā arī noteikt, ka bankas prezidents, viņa vietnieks un padomes locekļi nevar ieņemt šos amatus vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/saeimas-atbildiga-komisija-uzdevusi-fm-vertet-fktk-pievienosanu-latvijas-bankai.a331664/

Vai pusslodzē strādājošajiem vecākiem jāmaksā pabalsts pilnā apmērā?

Pašlaik likums nosaka, ka bērnu kopšanas atvaļinājumā esošie bērnu vecāki, kuri šajā laikā vēlas arī strādāt, neatkarīgi no darba slodzes saņem vecāku pabalstu 30% apmērā. Savukārt deputātu piedāvātie likuma grozījumi nosaka, ka vecāku pabalstu izmaksā 100% apmērā, ja vecāki strādā 0,5 slodzes vai mazāk, un ja ienākumi pabalsta saņēmējam kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam tiek gūti pēc bērna 3 mēnešu vecuma.

Vai valdības locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem jāliedz ieņemt amats kriminālvajāšanas gadījumā?

Pašlaik Saeimas deputāti, kuri ir izdoti kriminālvajāšanai, nevar piedalīties Saeimas sēdē, kā arī saņem mēnešalgu 50% apmērā. Līdzīgus ierobežojumus rosina attiecināt arī uz Ministru prezidentu, viņa biedru, ministriem un parlamentārajiem sekretāriem. Proti, priekšlikumos likumam rosina šīm amatpesonām aizliegt ieņemt amatu, ja pret viņiem ir uzsākta kriminālvajāšana.

Vai Nauris Puntulis ir piemērots kultūras ministra amata kandidāts?

Ņemot vērā, ka iepriekšējā kultūras ministre Dace Melbārde tika ievēlēta Eiropas Parlamentā, nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK bija jāizvirza jauns kandidāts uz ministra amatu. Puntulis bijis rokgrupas "Pērkons" solists un 90.gados kļuva par Latvijas Nacionālās operas solistu. No 1995. līdz 2000.gadam viņš bija Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) solo dziedāšanas katedras vadītājs, pēdējos gados - Rīgas domes deputāts.

Vai jāsamazina akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam?

Igaunijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Pēc šī soļa arī Latvija nolēma vienoties par “atbildes gājienu” - samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam par 15%. Patlaban likumā noteikts, ka stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta nodokli aprēķina pēc 1840 eiro likmes, savukārt ar likuma grozījumiem tas samazināts līdz 1564 eiro. Pirmajā lasījumā atbalstītie likuma grozījumi neattiecas uz alu, vīnu un citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru absolūtā spirta saturs nepārsniedz 22 tilpumprocentus.

Vai Latvijā nepieciešams Dzīvesbiedru likums, kas aizsargātu arī nelaulātos pārus?

Dzīvesbiedru likuma projekts paredz, ka dzīvesbiedru līgumu varētu noslēgt notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām personām. Likumprojekta mērķis ir "atzīt un aizsargāt dzīvesbiedru savienību, regulēt dzīvesbiedru, kuru starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums, personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz ģimenes dzīvi aizsardzību". Dzīvesbiedru līgumu nevarētu noslēgt persona, kura nav sasniegusi pilngadību, atrodas laulībā vai noslēgusi spēkā esošu dzīvesbiedru līgumu. Tāpat līgumu nevarētu noslēgt ar radiniekiem taisnā līnijā, māsu, brāli, pusmāsu vai pusbrāli. Aizliegts būtu dzīvesbiedru līgums starp adoptētāju un adoptēto, kā arī līgums starp aizbildni un aizbilstamo, kamēr nav izbeigtas aizbildnības attiecības.

Vai jānosaka ierobežojumi taksometriem lidostās, ostās un stacijās?

Ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā to autori ir iecerējuši sakārtot taksometru nozari. Līdz šim lidostās un citos starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos savus pakalpojumus varēja sniegt jebkurš pārvadātājs ar licenci, ja viņam nav piemēroti kādi ierobežojumi. Tātad esot bijušas iespējamas situācijas, kad cilvēkiem tika piemērota nesamērīgi augsta maksa par braucienu. Savukārt tagad noteikti ierobežojumi taksometru pakalpojumu sniegšanai šādos objektos. Likuma grozījumi arī paredz, ka taksometru pakalpojumu sniedzējiem visi tīmekļa vietņu un aplikāciju dati būs jāglabā Eiropas Savienības vai NATO dalībvalstī vismaz piecus gadus.

Vai uz pusotru gadu jāatliek veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana?

Saeima nolēma līdz 2021.gadam atlikt valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, kuru sākotnēji bija plānots ieviest no šī gada. Sākotnēji, gada sākumā, deputāti lēma līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Tas bija saistīts ar to, ka veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo sistēma nav pilnībā sagatavota veicamajam uzdevumam, toreiz norādīja likumprojekta iesniedzēji. Tomēr līdz ar jaunas valdības valdības apstiprināšanu mainījās viedoklis par šīs sistēmas ieviešanu. Veselības ministre Ilze Viņķele neatbalsta divu grozu sistēmu, un viņas piedāvājums paredz vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā.

Vai likumā ir jānosaka, ka Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadībā var būt tikai vismaz desmit gadus valstī nodzīvojuši pilsoņi?

Deputāti rosina likuma grozījumus, lai noteiktu, ka Latvijas Pareizticīgās Baznīcas galvai jābūt Latvijas pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta valstī bijusi ne mazāk kā pēdējos desmit gadus. Šādas normas plāno attiecināt uz Baznīcas galvu, metropolītiem, bīskapiem un šo amatu kandidātiem. Tāpat likumā plānots noteikt, ka attiecīgos amatus var ieņemt un uz tiem var kandidēt Baznīcas garīdznieki. Likuma izmaiņas rosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Vai jāpaplašina adoptētāju loks, kuri varēs saņemt paternitātes pabalstu?

Paredzēts, ka no 1.septembra paplašinās to adoptētāju loku, kuri pēc bērna adopcijas var doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Tas būtu pieejams vienam no adoptētājiem, kura ģimene adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Pašlaik 10 dienu atvaļinājums saistībā ar bērna adopciju pienākas tikai gadījumā, ja adaptētais bērns ir vecumā līdz trim gadiem.

Vai būtu jāpagarina dzīvnieku uzturēšanas laiks patversmē?

Pašlaik Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka dzīvnieka eitanāziju atļauts veikt arī tad, kad klaiņojošam dzīvniekam 14 dienu laikā nav atrasts tā iepriekšējais īpašnieks vai jauns turētājs. Savukārt dzīvnieku aizsardzības organizācijas mudināja pagarināt noklīduša vai klaiņojoša dzīvnieka uzturēšanas laiku patversmē līdz 30 dienām. Tas nodrošinātu lielāku iespēju atrast jaunu saimnieku dzīvniekam.

Vai pielaide valsts noslēpumam ir nepieciešama arī FKTK padomei?

Likumā par valsts noslēpumu ir noteikts, kam ir iespēja iegūt pieeju valsts noslēpumam un to izmantot savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai, - piemēram, Valsts prezidentam, valdības locekļiem, Saeimas deputātiem. Grozījumi likumā paredz šo sarakstu papildināt arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem. Likuma izmaiņu mērķis ir noteikt tiesības FKTK padomes locekļiem iegūt pilnvērtīgu informāciju normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai, ņemot vērā finanšu sektora lomu valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, norādīts likumprojekta anotācijā.

Vai Latvijā dzimušajiem bērniem jāpārstāj piešķirt nepilsoņa statuss?

Likuma izmaiņas paredz, ka jaundzimušajiem no 2020.gada vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss. Jaundzimušajiem piešķirs Latvijas pilsonību, ja vien bērna vecāki nebūs vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu un bērns nebūs citas valsts pilsonis. Ja bērns būs dzimis ārpus Latvijas, tad vecākiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būs jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas apliecina, ka bērns nav un nav bijis nevienas valsts pilsonis. Līdzīgi būs jārīkojas, ja viens no bērna vecākiem būs citas valsts pilsonis. (Attēlots Saeimas 2019.gada 26.septembra balsojums par Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem likumā otrajā lasījumā.) Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-nolemj-izbeigt-nepilsona-statusa-pieskirsanu-jaundzimusajiem.a335456/

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē