Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc parvaipret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Vai Nauris Puntulis ir piemērots kultūras ministra amata kandidāts?

Ņemot vērā, ka iepriekšējā kultūras ministre Dace Melbārde tika ievēlēta Eiropas Parlamentā, nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK bija jāizvirza jauns kandidāts uz ministra amatu. Puntulis bijis rokgrupas "Pērkons" solists un 90.gados kļuva par Latvijas Nacionālās operas solistu. No 1995. līdz 2000.gadam viņš bija Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) solo dziedāšanas katedras vadītājs, pēdējos gados - Rīgas domes deputāts.

Vai Latvijā nepieciešams Dzīvesbiedru likums, kas aizsargātu arī nelaulātos pārus?

Dzīvesbiedru likuma projekts paredz, ka dzīvesbiedru līgumu varētu noslēgt notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām personām. Likumprojekta mērķis ir "atzīt un aizsargāt dzīvesbiedru savienību, regulēt dzīvesbiedru, kuru starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums, personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz ģimenes dzīvi aizsardzību". Dzīvesbiedru līgumu nevarētu noslēgt persona, kura nav sasniegusi pilngadību, atrodas laulībā vai noslēgusi spēkā esošu dzīvesbiedru līgumu. Tāpat līgumu nevarētu noslēgt ar radiniekiem taisnā līnijā, māsu, brāli, pusmāsu vai pusbrāli. Aizliegts būtu dzīvesbiedru līgums starp adoptētāju un adoptēto, kā arī līgums starp aizbildni un aizbilstamo, kamēr nav izbeigtas aizbildnības attiecības.

Vai jānosaka ierobežojumi taksometriem lidostās, ostās un stacijās?

Ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā to autori ir iecerējuši sakārtot taksometru nozari. Līdz šim lidostās un citos starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos savus pakalpojumus varēja sniegt jebkurš pārvadātājs ar licenci, ja viņam nav piemēroti kādi ierobežojumi. Tātad esot bijušas iespējamas situācijas, kad cilvēkiem tika piemērota nesamērīgi augsta maksa par braucienu. Savukārt tagad noteikti ierobežojumi taksometru pakalpojumu sniegšanai šādos objektos. Likuma grozījumi arī paredz, ka taksometru pakalpojumu sniedzējiem visi tīmekļa vietņu un aplikāciju dati būs jāglabā Eiropas Savienības vai NATO dalībvalstī vismaz piecus gadus.

Vai jāpaplašina adoptētāju loks, kuri varēs saņemt paternitātes pabalstu?

Paredzēts, ka no 1.septembra paplašinās to adoptētāju loku, kuri pēc bērna adopcijas var doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Tas būtu pieejams vienam no adoptētājiem, kura ģimene adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Pašlaik 10 dienu atvaļinājums saistībā ar bērna adopciju pienākas tikai gadījumā, ja adaptētais bērns ir vecumā līdz trim gadiem.

Vai būtu jāpagarina dzīvnieku uzturēšanas laiks patversmē?

Pašlaik Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka dzīvnieka eitanāziju atļauts veikt arī tad, kad klaiņojošam dzīvniekam 14 dienu laikā nav atrasts tā iepriekšējais īpašnieks vai jauns turētājs. Savukārt dzīvnieku aizsardzības organizācijas mudināja pagarināt noklīduša vai klaiņojoša dzīvnieka uzturēšanas laiku patversmē līdz 30 dienām. Tas nodrošinātu lielāku iespēju atrast jaunu saimnieku dzīvniekam.

Vai pielaide valsts noslēpumam ir nepieciešama arī FKTK padomei?

Likumā par valsts noslēpumu ir noteikts, kam ir iespēja iegūt pieeju valsts noslēpumam un to izmantot savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai, - piemēram, Valsts prezidentam, valdības locekļiem, Saeimas deputātiem. Grozījumi likumā paredz šo sarakstu papildināt arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem. Likuma izmaiņu mērķis ir noteikt tiesības FKTK padomes locekļiem iegūt pilnvērtīgu informāciju normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai, ņemot vērā finanšu sektora lomu valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, norādīts likumprojekta anotācijā.

Vai Saeimai jāizdod kriminālvajāšanai deputāts Atis Zakatistovs?

Prokuratūra ir vērsusies Saeimā, lūdzot izdot kriminālvajāšanai deputātu Ati Zakatistovu. Prokuratūra prasa parlamentam piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret deputātu par Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Šis pants paredz atbildību par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Zakatistovs noliedz vainu saistībā ar iespējamo apsūdzību krāpšanā. Satversme nosaka, ka pret deputātu nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas.

Vai būtu jāatļauj neņemt līdzi autovadītāja apliecība, braucot pie stūres?

Grozījumi ceļu satiksmes likumā ļauj neņemt līdzi autovadītāja apliecību, bet tikai personu apliecinošu dokumentu. Tāpat, lai mazinātu administratīvo slogu, ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka transportlīdzekļa vadītājam nebūs nepieciešams vadāt līdzi transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus Latvijas teritorijā, ja līdzi būs personu apliecinošs dokuments.

Vai Saeimai būtu jālemj par Kariņa demisiju?

Vairāki opozīcijas deputāti ir nolēmuši pieprasīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa demisiju. Šis pieprasījums ir saistīts ar Saeimas aicinājumu atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Parlaments iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā.

Vai jānostiprina godīga konkurence valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbībā?

Izmaiņas Konkurences likumā paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un iestādēm aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Konkurences padomei būs jāuzrauga, lai šie principi netiktu pārkāpti. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2020.gada.

Vai ir jāaizliedz PSRS un nacistiskās Vācijas formastērpu izmantošanu sapulcēs, gājienos un piketos?

Saeima plāno pieņemt likuma grozījumus, kas paredz, ka sapulču, gājienu un piketu dalībniekiem šo pasākumu laikā būs aizliegts izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpus. Par to izmantošanu (arī stilizētā veidā) plānots piemērot naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām fiziskām personām, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām. Attiecīgais sods paredzēts arī par karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmju un padomju simbolu - sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni – izmantošanu. Iecerēts, ka plānotie grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Vai būtu jāsamazina ministriju skaits?

Priekšvēlēšanu laikā atsevišķi politiskie spēki mudināja diskutēt par ministriju skaita samazināšanu, bet pašlaik šādas izmaiņas nav plānotas. Līdz ar to vairāki deputāti aicina Saeimu uzdot Ministru kabinetam izstrādāt konsolidētu valdības modeli ar samazinātu ministriju skaitu. Iniciatīvas autori uzskata, ka Ministru kabineta sastāvs ir pārāk plašs un to ir iespējams konsolidēt.

Vai ID karte jānosaka par obligāto dokumentu?

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā nosaka, ka no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments. Tas attieksies uz iedzīvotājiem no 15 gadu vecuma. Likuma izmaiņas ir saistītas ar Eiropas Savienības regulu, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū. Pašlaik likumā ir noteikts, ka obligāts dokuments ir personas apliecība vai Latvijas pilsoņa/nepilsoņa pase. (attēlots Saeimas 2019.gada 7. februāra balsojums par Par Grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā otrajā lasījumā)

Vai šaujamieroci medībās jāļauj izmantot jau no 16 gadu vecuma?

Latvijas Mednieku asociācija rosināja likumā noteikt, ka pusaudži no 14 gadu vecuma ar vecāku atļauju ieroča īpašnieka vadībā medībās drīkst izmantot noteiktus šaujamieročus. Šīs ierosinājums izraidījis domstarpības un diskusijas gan deputātu, gan ekspertu vidū. Rezultātā Saeimas komisija vienojās Ieroču aprites likumprojektā iekļaut normu, kas paredz tiesības no 16 gadu vecuma medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci. Priekšlikums paredz, ka to drīkstēs darīt ar vecāku atļauju un ieroča īpašnieka vadībā, kurš šādā situācijā arī būs atbildīgs par drošības prasību ievērošanu. (Attēlots 2019. gada 14. marta Saeimas balsojums par grozījumiem Ieroču aprites likumā 3. lasījumā)

Vai Saeimai būtu jāpiekrīt Jura Juraša izdošanai kriminālvajāšanai?

Ģenerālprokuratūra vērsusies Saeimā ar aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu. Jurašs 2016. gada vasarā bija publiski paziņojis, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS «Latvijas Dzelzceļš» vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods. Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Jurašs publiski paziņojis, ka kriminālprocess pret viņu tika sākts, balstoties uz meliem, lai piesegtu KNAB neizdarību. Lai deputātu varētu izdot kriminālvajāšanai, nepieciešama Saeimas piekrišana.

Vai Saeimai būtu jāapstiprina Krišjāņa Kariņa veidotā valdība?

Mazākās Saeimas frakcijas — «Jaunās Vienotības» — politiķis Krišjānis Kariņš ir jau trešais kandidāts, kurš kopš 6. oktobra notikušajām parlamenta vēlēšanām mēģina izveidot valdību. Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā. Vispirms valdību centās izveidot Jaunās konservatīvās partijas politiķis Jānis Bordāns, bet vēlāk — «KPV LV» pārstāvis Aldis Gobzems, taču abi mēģinājumi izrādījušies nesekmīgi. Kariņa veidotajā valdībā darbosies piecu frakciju pārstāvji: Jaunā konservatīvās partijas, «KPV LV», Nacionālās apvienības, «Attīstībai/Par!» un «Jaunās Vienotības» deputātu. Savukārt opozīcijā strādās lielākā Saeimas frakcija — «Saskaņa», kā arī iepriekšējās valdības premjera politiskais spēks — Zaļo un zemnieku savienība.

Vai maksātnespējas administratoriem jānoņem valsts amatpersonas statuss?

Saeima otrajā lasījumā balsoja par priekšlikumu grozīt Maksātnespējas likumu, izslēdzot no tā normu, kas noteic, ka maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām. Valsts amatpersonas statuss nozīmē, ka uz maksātnespējas administratoriem attiecas normas par ieņēmumu deklarāciju iesniegšanas kārtību, par interešu konflikta novēršanu un amatu savienošanas kārtību, kā arī Krimināllikuma normas par kukuļošanu un neatļautu labumu gūšanu.

Vai pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai jāsaņem tikai tiem bēgļiem, kas reģistrējušies kā bezdarbnieki un mācās latviešu valodu?

Grozījumi Patvēruma likumā paredz pabalsta saņemšanas sasaisti ar nodarbinātības pasākumiem vai valodas apguvi — ja bēglis vai alternatīvo statusu saņēmusī persona nestrādā, tad pabalsts tiks izmaksāts tikai tad, ja šis cilvēks būs reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā, viņam būs bezdarbnieka statuss, un viņš pildīs bezdarbnieka pienākumus. Tāpat nestrādājošs patvēruma meklētājs turpmāk pabalstu varēs turpināt saņemt tikai tad, ja, cita starpā, iesaistīsies valsts valodas apguves programmā. Savukārt, ja šīs personas strādās, tad pabalsts tiks izmaksāts ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

Vai Saeimai bija jāpiekrīt kratīšanai pie Artusa Kaimiņa un viņa aizturēšanai?

Saeima 20.jūnijā lēmuma par piekrišanu aizturēšanai, kā arī kratīšanai pie deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV).  Lieta pret Kaimiņu ir saistīta ar iespējamu partijas nelikumīgu finansēšanu, bet pats deputāts noraida viņam izvirzītos pārmetumus šajā lietā.

Vai Latvijā nepieciešams likums trauksmes cēlēju aizsardzībai?

Trauksmes celšanas regulējuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem sabiedrības interesēs, nodrošinot trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Likumprojekts tiesības celt trauksmi paredz ikvienai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu. Paredzēts, ka celt trauksmi varēs par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā un finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Likums trauksmes cēlējiem tiks nodrošinātu aizsardzību no darba devēju vai citu iesaistīto pušu atriebības, tajā skaitā, sniedzot trauksmes cēlējiem valsts juridisko palīdzību.

Vai Valsts prezidenta kandidātam būtu nepieciešams savākt arī iedzīvotāju parakstus savam atbalstam?

Deputāti piedāvā ieviest izmaiņas Valsts prezidenta izraudzīšanas procesā — kandidātiem uz šo amatu pirms balsojuma Saeimā būtu jāsavāc 50 000 iedzīvotāju parakstu. Pašlaik kandidātus prezidenta amatam izvirza Saeimas deputāti. Iniciatīvas autori uzskata, ka ar likuma grozījumiem tiktu panākts kompromiss ar sabiedrību, kura vēlas piedalīties prezidenta ievēlēšanā. Tāpat kārtības maiņa garantētu, ka par Valsts prezidentu kļūst cilvēks, kurš bauda iedzīvotāju atbalstu.

Vai TV pakalpojumu pamatpakās jāierobežo saturs, kas nav ES valodās?

Deputāti rosina noteikt, ka televīzijas pakalpojumu pamatpakās vismaz 90% satura ir jānodrošina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodās. Vēl ir piedāvāts kanālu secības regulējums - ne ES valodās raidošiem kanāliem pamatpakās ir jābūt sarindotiem kā pēdējiem. Šādas izmaiņas tiek pamatotas ar nepieciešamību ierobežot Kremļa propagandu Latvijā. (attēlots 2018 gada 3. maija Saeimas balsojums par Grozījumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nodošana komisijām)

Vai jānosaka, ka 27.aprīlis ir Latgales kongresa diena?

Ieceres autori rosina Latgales kongresa dienu noteikt par atzīmējamo dienu. Šāds datums izraudzīts, jo tas ir vēsturiskā 1917. gada Latgales latviešu kongresa lēmumu pieņemšanas diena. Tur pieņemtie lēmumi veidoja pamatu Latvijas valstij un Latvijas Republikas Satversmei. Šī būs atzīmējamā, nevis svētku diena, tātad brīvdiena tajā nebūs paredzēta.

Vai atbalstāt ieceri par pabalstu pensionāru atraitņiem?

Latvijā plānots ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem - pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu 50% no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Līdzīga kārtība ir arī daudzās citās Eiropas valstīs, un tas ir būtisks atspaids atraitņiem pēc dzīvesbiedra zaudēšanas, it īpaši pirmajā gadā pēc laulātā nāves. Šādu izmaiņu īstenošanai tuvākajos gados nepieciešams ap 8 miljoniem eiro gadā.

Vai Latvijas karoga tirgošanas uzraudzība ir jāuztic PTAC?

Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā paredz, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpmāk uzraudzīs Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa laišanu tirgū un piedāvāšanu. Ja Latvijas valsts karogs vai Latvijas valsts karoga vimpelis būs neatbilstošs normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tad PTAC varēs aizliegt to pārdošanu, kā arī veikt darbības, lai šāds aizliegums tiktu izpildīts.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē