Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc parvaipret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Vai Mārtiņš Kazāks jāapstiprina Latvijas Bankas prezidenta amatā?

Saeimai jāieceļ jauns Latvijas Bankas prezidents jāapstiprina, jo 21.decembrī pilnvaru termiņš beigsies Ilmāram Rimšēvičam. Mārtiņš Kazāks ir kandidāts, par atbalstu kuram vienojušās koalīcijas partijas. Kazāks pašlaik ir Latvijas Bankas padomes loceklis, bet iepriekš bijis “Swedbank” galvenais ekonomists, kā arī Fiskālās disciplīnas padomes biedrs. Kazākam ir Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds ekonomikā, kā arī maģistra un doktora grāds ekonomikā Londonas Universitātē un diploms ekonomikā Kembridžas Universitātē.

Vai nepieciešams pagarināt dzīvnieku uzturēšanas laiku patversmē?

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā paredz palielināt dzīvnieku uzturēšanas laiku patversmē no 14 līdz 30 dienām, lai dotu iespēju dzīvnieku pilnvērtīgi sagatavot un piedāvāt adopcijai un pēc iespējas samazinātu veselo un dzīvotspējīgo dzīvnieku eitanāziju skaitu. Likuma izmaiņas paredz stiprināt arī sabiedrisko kontroli dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā. Likumprojekta autori uzsver, ka ir nepieciešamas nepārprotami noteikt, ka personām, kas pret dzīvniekiem izturas cietsirdīgi, konfiscē dzīvniekus un aizliedz tām dzīvniekus turēt arī turpmāk. Tāpat likumprojekts paredz izstrādāt valdības noteikumus bezsaimnieka kaķu aizsardzībai, nosakot bezsaimnieka kaķu juridisko statusu, sterilizācijas kārtību, kā arī sterilizētu bezsaimnieka kaķu minimālās labturības prasības.

Vai deputātiem būtu jāatbrīvo no amata veselības ministre Ilze Viņķele?

Opozīcijas deputāti iesnieguši parlamentā ierosinājumu lemt par neuzticības izteikšanu veselības ministrei Ilzei Viņķelei. Valsts budžeta pieņemšanas laikā opozīcijas deputāti pauda kritiku valdības pārstāvjiem par to, ka netika pilnā apmērā pildīts solījums par mediķu algu pieaugumu. Jau pēc budžeta pieņemšanas “Attīstībai/Par!” nāca klājā ar piedāvājumu papildu 60 miljonus eiro, kas nepieciešami mediķu algu pieaugumam, nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šo ieceri nebija atbalstījis, kā arī publiski paudis kritiku Viņķeles darbam.Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediki-izsaka-neuzticibu-vinkelei-un-prasis-levitam-atgriezt-saeima-budzetu.a338880/

Vai nepieciešams saīsināt Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu?

Grozījumi likumā par Latvijas Banku paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tajā skaitā saīsināt Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu no sešiem līdz pieciem gadiem. Šādu termiņa ierobežojumu paredzēts noteikt arī bankas prezidenta vietniekam un padomes locekļiem. Tāpat likumā būs ierobežojums, ka viena persona šajos amatos nevar būt vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Likumprojekts arī paredz samazināt Latvijas Bankas valdes locekļu skaitu - no sešiem līdz četriem no nākamā gada martā. Likums arī uzdos valdībai sagatvot likuma grozījumus, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai.

Vai jāsamazina bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums?

Grozījumi likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumā paredz bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu samazināt no deviņiem līdz astoņiem mēnešiem. Likuma grozījumi paredz izmaiņas arī bezdarbinieku pabalsta apmērā - pirmos divus mēnešus pabalstu izmaksās pilnā apmērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75% no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50%, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45% apmērā no piešķirtā pabalsta. Līdz šim pabalsta apmērs pirmos trīs mēnešus bija pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus 75%, bet pēdējos trīs mēnešus 50% apmērā.

Vai jāpalielina minimālā vecuma pensija?

No 2020.gada iecerēts palielināt minimālo vecuma pensiju, - to paredz grozījumi, kas tiek skatīti kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Minimālās pensijas apmērs vairs nebūs piesaistīts valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, bet tās aprēķināšanā par pamatu ņems valdības apstiprinātu aprēķina bāzi. Plānots, ka vispārējā gadījumā tā būs 80 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības - 122,69 eiro, informē Saeimas Preses dienests. Patlaban vecuma pensijas minimālo apmēru nosaka, par pamatu ņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, proti, 64,03 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro apmērā.

Vai nepieciešams palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu?

Likumprojekts, kas tiek skatīts kopā ar nākamā gada budžetu, paredz no nākamā gada valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts palielināt līdz 80 eiro. Līdz šim pabalsts vispārējā gadījumā bija 64,03 eiro. Savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības pabalsts pieaugs no līdzšinējiem 106,72 eiro uz 122,69 eiro mēnesī. Līdz ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu plānots, ka palielināsies arī invaliditātes pensijas minimālais apmērs, liecina Saeimas Preses dienesta publiskotā informācija.

Vai Latvijā nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma?

Vai Latvijā nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma? Pašlaik Latvijā ir 119 pašvaldības, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām izveidot 39 pašvaldības. Kopumā paredzēts izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nepieciešams izveidot “ekonomiski attīstīties spējīgas” administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt likumos noteikto funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir saņēmusi vēstules no 16 pašvaldībām, kurās pausti iebildumi, tostarp aicinājums nesasteigt reformu un nediskriminēt lauku teritorijās dzīvojošos cilvēkus, liecina parlamenta Preses dienesta publicētā informācija. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputati-sola-labot-trukumus-administrativi-teritorialas-reformas-plana.a336692/

Vai nākamgad nepieciešams palielināt nodokli azartspēlēm?

Grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli tiek skatīti parlamentā kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Likuma izmaiņas paredz paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei par katru ruletes, kā arī kāršu un kauliņu spēlēm par kalendāro gadu no 23 400 eiro uz 28 080 eiro par katru spēļu galdu. Tiks paaugstināta nodokļa likme arī azartspēļu automātiem – no 4164 eiro uz 5172 eiro par katra azartspēļu automāta spēles vietu.

Vai nepieciešams ievērojami palielināt finansējumu politiskajām partijām?

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā Saeimā iesniegti kopā ar nākamā gada valsts budžeta likumiem un saistītājām likumu izmaiņām. Šie grozījumi paredz ievērojami palielināt finansējumu partijām, kas iekļuva parlamentā un saņēma virs 2% balsu. Par katru balsi Saeimas vēlēšanās paredzēts maksāt 4,5 eiro, savukārt viena balss Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanās maksātu 0,5 eiro. Papildu tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, ik gadu paredzēts finansējums 100 000 eiro. Tomēr paredzēti arī ierobežojumi – vienai partijai no valsts budžetā gadā nevarēs piešķirt virs 800 000 eiro. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/priekslikums-butiski-palielinat-valsts-finansejumu-partijam-sak-celu-saeima.a335508/

Vai pašvaldībām jāliedz reģistrēt savi plašsaziņas līdzekļi?

Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” paredz noteikt, ka pašvaldības nedibina un neizdod masu informācijas līdzekļus. Priekšlikumu mērķis nav vērsts pret pašvaldību pienākumu īstenot sabiedrības informēšanas aktivitātes, skaidrots likumprojekta anotācijā. Likuma izmaiņas ir nepieciešamas, lai sakārtotu mediju vidi atbilstoši preses brīvības tiesiskajai izpratnei, nodalot valsts pārvaldes publisko tiesību ietvaros īstenotās sabiedrisko attiecību un informēšanas aktivitātes no mediju darbības.

Vai Latvijā ir jāievieš iepakojumu depozīta sistēma?

Grozījumi Iepakojuma likumā paredz, ka dzērienu iepakojumu depozīta sistēma darbību Latvijā varētu sākt 2022. gada 1. februārī. Likuma grozījumi nosaka regulējumu šīs sistēmas darbībai. Patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečojamā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā. Plānots, ka depozīta iepakojuma nodošanas punktus izvietos tirdzniecības vietās, šķiroto atkritumu savākšanas laukumos un citos speciāli šim nolūkam izveidotos iepakojuma pieņemšanas punktos, skaidro Saeimas Preses dienests. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/depozita-sistemu-plano-ieviest-2022gada-atmaksa-bus-skaidra-nauda-un-veikalu-cekos.a334454/

Vai nepieciešama vienota reģionālā dabasgāzes tirgus atvēršana?

Grozījumi Enerģētikas likumā ir nepieciešami, lai novērstu šķēršļus reģionālā dabasgāzes tirgus izveidei un nodrošināt, ka vienotā Somijas, Igaunijas un Latvijas ieejas-izejas tarifu sistēma sāk funkcionēt no 2020.gada 1.janvāra. Vienotais reģionālais dabasgāzes tirgus paredz, ka tā dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai integrētu valstu dabasgāzes tirgus vienā vai vairākos reģionālos līmeņos, skaidro Saeimas Preses dienestā. Līdzšinējā Enerģētikas likuma redakcija nedod regulatoram tiesības apstiprināt dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumus, kas attiektos uz vairākām valstīm. Likumu plānots papildināt ar jaunu pantu, kas šādas tiesības regulatoram nosaka.

Vai Saeimai būtu jāizsaka neuzticība izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai?

Vai Ilgai Šuplinskai jāturpina pildīt izglītības un zinātnes ministres pienākumus? Opozīcijas deputāti rosinājuši Saeimu lemt par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai. Paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem Zaļo un zemnieku savienības deputāti piemin gan situāciju ar Latvijas Universitātes rektoru – tiesa apturēja valdības lēmumu, kas paredzēja neapstiprināt Indriķi Muižnieku rektora amatā, kā arī nākamā gada valsts budžeta veidošanas jautājumus. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muiznieks-suplinskas-demisija-ir-vinas-pasas-un-valdibas-atbildiba.a333705/

Vai jāpagarina jaunās kadastrālās vērtēšanas noteikumu ieviešanas termiņš?

Vai jāpagarina jaunās kadastrālās vērtēšanas noteikumu ieviešanas termiņš? Likuma grozījumi paredz pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu, pārceļot iepriekš paredzēto ieviešanas termiņu no 2020. uz 2021.gadu. Ja likuma grozījumi tiks pieņemti, tad 2020.gada kadastrālo vērtību aprēķinam tiks piemērota pašreizējā kadastrālo vērtību bāze, kas noteikta 2014.gadā. Savukārt no 2021.gada kadastrālo vērtību bāze tiks izstrādāta atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū. Likuma grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam attiecīgie normatīvie akti kadastrālo vērtību bāzes ieviešanai ir jāpieņem līdz šī gada 1.novembrim. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/kadastralas-vertibas-varetu-iesaldet-vel-uz-vienu-gadu.a315444/

Vai pusslodzē strādājošajiem vecākiem jāmaksā pabalsts pilnā apmērā?

Pašlaik likums nosaka, ka bērnu kopšanas atvaļinājumā esošie bērnu vecāki, kuri šajā laikā vēlas arī strādāt, neatkarīgi no darba slodzes saņem vecāku pabalstu 30% apmērā. Savukārt deputātu piedāvātie likuma grozījumi nosaka, ka vecāku pabalstu izmaksā 100% apmērā, ja vecāki strādā 0,5 slodzes vai mazāk, un ja ienākumi pabalsta saņēmējam kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam tiek gūti pēc bērna 3 mēnešu vecuma.

Vai valdības locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem jāliedz ieņemt amats kriminālvajāšanas gadījumā?

Pašlaik Saeimas deputāti, kuri ir izdoti kriminālvajāšanai, nevar piedalīties Saeimas sēdē, kā arī saņem mēnešalgu 50% apmērā. Līdzīgus ierobežojumus rosina attiecināt arī uz Ministru prezidentu, viņa biedru, ministriem un parlamentārajiem sekretāriem. Proti, priekšlikumos likumam rosina šīm amatpesonām aizliegt ieņemt amatu, ja pret viņiem ir uzsākta kriminālvajāšana.

Vai Nauris Puntulis ir piemērots kultūras ministra amata kandidāts?

Ņemot vērā, ka iepriekšējā kultūras ministre Dace Melbārde tika ievēlēta Eiropas Parlamentā, nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK bija jāizvirza jauns kandidāts uz ministra amatu. Puntulis bijis rokgrupas "Pērkons" solists un 90.gados kļuva par Latvijas Nacionālās operas solistu. No 1995. līdz 2000.gadam viņš bija Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) solo dziedāšanas katedras vadītājs, pēdējos gados - Rīgas domes deputāts.

Vai Latvijā nepieciešams Dzīvesbiedru likums, kas aizsargātu arī nelaulātos pārus?

Dzīvesbiedru likuma projekts paredz, ka dzīvesbiedru līgumu varētu noslēgt notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām personām. Likumprojekta mērķis ir "atzīt un aizsargāt dzīvesbiedru savienību, regulēt dzīvesbiedru, kuru starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums, personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz ģimenes dzīvi aizsardzību". Dzīvesbiedru līgumu nevarētu noslēgt persona, kura nav sasniegusi pilngadību, atrodas laulībā vai noslēgusi spēkā esošu dzīvesbiedru līgumu. Tāpat līgumu nevarētu noslēgt ar radiniekiem taisnā līnijā, māsu, brāli, pusmāsu vai pusbrāli. Aizliegts būtu dzīvesbiedru līgums starp adoptētāju un adoptēto, kā arī līgums starp aizbildni un aizbilstamo, kamēr nav izbeigtas aizbildnības attiecības.

Vai jānosaka ierobežojumi taksometriem lidostās, ostās un stacijās?

Ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā to autori ir iecerējuši sakārtot taksometru nozari. Līdz šim lidostās un citos starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos savus pakalpojumus varēja sniegt jebkurš pārvadātājs ar licenci, ja viņam nav piemēroti kādi ierobežojumi. Tātad esot bijušas iespējamas situācijas, kad cilvēkiem tika piemērota nesamērīgi augsta maksa par braucienu. Savukārt tagad noteikti ierobežojumi taksometru pakalpojumu sniegšanai šādos objektos. Likuma grozījumi arī paredz, ka taksometru pakalpojumu sniedzējiem visi tīmekļa vietņu un aplikāciju dati būs jāglabā Eiropas Savienības vai NATO dalībvalstī vismaz piecus gadus.

Vai jāpaplašina adoptētāju loks, kuri varēs saņemt paternitātes pabalstu?

Paredzēts, ka no 1.septembra paplašinās to adoptētāju loku, kuri pēc bērna adopcijas var doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Tas būtu pieejams vienam no adoptētājiem, kura ģimene adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Pašlaik 10 dienu atvaļinājums saistībā ar bērna adopciju pienākas tikai gadījumā, ja adaptētais bērns ir vecumā līdz trim gadiem.

Vai būtu jāpagarina dzīvnieku uzturēšanas laiks patversmē?

Pašlaik Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka dzīvnieka eitanāziju atļauts veikt arī tad, kad klaiņojošam dzīvniekam 14 dienu laikā nav atrasts tā iepriekšējais īpašnieks vai jauns turētājs. Savukārt dzīvnieku aizsardzības organizācijas mudināja pagarināt noklīduša vai klaiņojoša dzīvnieka uzturēšanas laiku patversmē līdz 30 dienām. Tas nodrošinātu lielāku iespēju atrast jaunu saimnieku dzīvniekam.

Vai pielaide valsts noslēpumam ir nepieciešama arī FKTK padomei?

Likumā par valsts noslēpumu ir noteikts, kam ir iespēja iegūt pieeju valsts noslēpumam un to izmantot savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai, - piemēram, Valsts prezidentam, valdības locekļiem, Saeimas deputātiem. Grozījumi likumā paredz šo sarakstu papildināt arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem. Likuma izmaiņu mērķis ir noteikt tiesības FKTK padomes locekļiem iegūt pilnvērtīgu informāciju normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai, ņemot vērā finanšu sektora lomu valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, norādīts likumprojekta anotācijā.

Vai Latvijā dzimušajiem bērniem jāpārstāj piešķirt nepilsoņa statuss?

Likuma izmaiņas paredz, ka jaundzimušajiem no 2020.gada vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss. Jaundzimušajiem piešķirs Latvijas pilsonību, ja vien bērna vecāki nebūs vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu un bērns nebūs citas valsts pilsonis. Ja bērns būs dzimis ārpus Latvijas, tad vecākiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būs jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas apliecina, ka bērns nav un nav bijis nevienas valsts pilsonis. Līdzīgi būs jārīkojas, ja viens no bērna vecākiem būs citas valsts pilsonis. (Attēlots Saeimas 2019.gada 26.septembra balsojums par Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem likumā otrajā lasījumā.) Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-nolemj-izbeigt-nepilsona-statusa-pieskirsanu-jaundzimusajiem.a335456/

Vai Saeimai jāizdod kriminālvajāšanai deputāts Atis Zakatistovs?

Prokuratūra ir vērsusies Saeimā, lūdzot izdot kriminālvajāšanai deputātu Ati Zakatistovu. Prokuratūra prasa parlamentam piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret deputātu par Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Šis pants paredz atbildību par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Zakatistovs noliedz vainu saistībā ar iespējamo apsūdzību krāpšanā. Satversme nosaka, ka pret deputātu nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē