Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc parvaipret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Vai atbalstāt ieceri par pabalstu pensionāru atraitņiem?

Latvijā plānots ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem - pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu 50% no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Līdzīga kārtība ir arī daudzās citās Eiropas valstīs, un tas ir būtisks atspaids atraitņiem pēc dzīvesbiedra zaudēšanas, it īpaši pirmajā gadā pēc laulātā nāves. Šādu izmaiņu īstenošanai tuvākajos gados nepieciešams ap 8 miljoniem eiro gadā.

Vai Latvijas karoga tirgošanas uzraudzība ir jāuztic PTAC?

Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā paredz, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpmāk uzraudzīs Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa laišanu tirgū un piedāvāšanu. Ja Latvijas valsts karogs vai Latvijas valsts karoga vimpelis būs neatbilstošs normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tad PTAC varēs aizliegt to pārdošanu, kā arī veikt darbības, lai šāds aizliegums tiktu izpildīts.

Vai būtu jāaptur Kopdzīves likuma pieņemšana Latvijā?

Saeimas izskatīšanai tika iesniegta iniciatīva par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā, ko bija parakstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Iniciatīvas autori norāda, ka Satversmes 110. pants liek valstij aizsargāt jebkuru ģimeni un bērnu, taču valsts aizsardzība šobrīd nav pieejama nelaulātiem pāriem — valsts dažādā veidā apgrūtina šo pāru dzīvi un rada necilvēcīgas situācijas, kuras šie pāri nevar atrisināt.

Vai 11. novembrim jābūt oficiālai svētku dienai?

Pašlaik 11.novembris — Lāčplēša diena — likumā ir ierindota starp atceres un atzīmējamām dienām. Ja Lāčplēša dienu noteiktu par oficiālo svētku dienu, tā būtu brīvdiena. Likuma izmaiņu iniciatori uzskata, ka Lāčplēša diena kā oficiāla brīvdiena būtu cieņpilns žests un saliedējoša iniciatīva gan Latvijas simtgadē, gan sagaidot Bermontiādes simtgadi 2019. gadā.

Vai 16. martam jābūt oficiālai latviešu karavīru atceres dienai?

Pašlaik 16. marts nav oficiāla atceres diena, bet vairāki deputāti rosina to noteikt par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu. Pēc deputātu domām, ar šādam izmaiņām «tiks atjaunots vēsturiskais taisnīgums, veicinot valsts oficiālās varas un sabiedrības cieņpilnu attieksmi pret latviešu nacionālajiem karavīriem».

Vai pašreizējām SAB direktoram Jānim Maizītim jāturpina vadīt SAB vēl piecus gadus?

Pašreizējais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis sāka pildīt šos pienākumus 2013. gada maijā. Nacionālās drošības padome izvirzīja Maizīti arī otram pilnvaru termiņam. SAB direktoru Saeima ieceļ amatā uz pieciem gadiem.

Vai priekšvēlēšanu aģitācija drīkst notikt tikai latviešu valodā?

Saeima vērtēs priekšlikumu, kas paredz atļaut priekšvēlēšanu aģitāciju tikai valsts valodā. Šādas izmaiņas attiektos uz Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Likumprojekta autori uzskata, ka šādas likumu izmaiņas palielinātu vēlētāju atbildību pienācīgi apgūt latviešu valodu. Tāpat rosināts noteikt sodus par šī ierobežojuma pārkāpumiem.

Vai nepieciešams publiskot VDK dokumentus?

Likumprojekta mērķis paredz nodrošināt okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu, publiskojot Latvijas Komunistiskās partijas un VDK dokumentus ar to zinātniskiem komentāriem. Likumprojekts paredz, ka VDK dokumenti, kuri tiek glabāti Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, tiks nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam, kur tie būs pilnā apmērā bez ierobežojumiem publiski pieejami.

Vai amatpersonas drīkst strādāt arī konsultatīvajās padomēs?

Grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā paredz ļaut amatpersonām darboties arī konsultatīvajās padomēs, darba grupās un komisijās. Patlaban likums liedz savienot šos amatus, taču grozījumi paredz, ka turpmāk par valsts amatpersonas darbu neuzskatīs amatu, kuru cilvēks, pārstāvot attiecīgo iestādi, ieņem citu institūciju veidotajās komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās un par kuru nav noteikta atlīdzība.

Vai tiesu priekšsēdētājiem jābūt divu termiņu ierobežojumam šī amata ieņemšanai?

Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodevis likumu, kurā Saeima bija atcēlusi ierobežojumu rajona tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Saeimai atkārtoti jālemj, vai saglabāt ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt priekšsēdētāja amatu vairāk nekā divus termiņus jeb desmit gadus.

Vai Latvijā ir jānosaka Otrā pasaules kara dalībnieka statuss?

Latvijā līdz šim Otrā pasaules kara dalībnieka statuss nav nostiprināts normatīvajos aktos, tāpēc deputāti plāno noteikt tā piešķiršanas kārtību. Par Otrā pasaules kara dalībniekiem paredzēts atzīt tos Latvijas pilsoņus, kuri arī 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsoņi vai legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji, kā arī laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1945. gada 2. septembrim citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem. Otrā pasaules kara dalībniekiem paredzēts izsniegt apliecību un krūšu nozīmi. Pašvaldība varēs lemt par sociālo garantiju piešķiršanu šiem cilvēkiem.

Vai Saeimas vēlēšanās jābūt iespējai vēlēšanu zīmē papildus ierakstīt kandidātus no citiem sarakstiem?

Viens no priekšlikumiem izmaiņām Saeimas vēlēšanu likumā paredz iespēju balsotājiem vēlēšanu zīmē papildus ierakstīt kandidātus no citiem sarakstiem. Pašlaik šādas iespējas vēlētājiem nav. Parādīts Saeimas 2017. gada 12. jūlija balsojums par deputāta priekšlikumu, skatot Saeimas vēlēšanu likumu 2. lasījumā.

Vai pašvaldībām jābūt pieejamiem netieši identificējamiem savstarpēji sasaistītiem statistikas datiem no valsts informācijas sistēmām?

Likuma grozījumi paredz, ka pašvaldībām tiks nodrošināti netieši identificējami un savstarpēji sasaistīti statistikas dati no vairākām valsts informācijas sistēmām, lai tās varētu sekmīgāk plānot savus pakalpojumus.

Vai būtu jāatsavina zeme Ķekavas pagastā, lai īstenotu Ķekavas apvedceļa projektu?

Likumprojekts par zemes piespiedu atsavināšanu Ķekavas pagastā par aptuveni 87 000 eiro, lai īstenotu valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» projektu.

Vai ir jānosaka kaitējuma atlīdzības nosacījumi kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā?

Likumprojekts piedāvā noteikt kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu, atlīdzinājuma veidus un apmēra noteikšanas nosacījumus, kā arī kārtību, kādā personām tiek nodrošinātas Satversmē garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu vai personisko kaitējumu. Pamats kaitējuma atlīdzināšanai administratīvo pārkāpumu lietvedībā, tāpat kā kriminālprocesā, turpmāk būs valsts institūciju prettiesiska un nepamatota rīcība, piemēram, nepamatoti vai prettiesiski ierobežojot personas brīvību.

Vai katru mēnesi jāpublisko valsts, pašvaldību darbinieku un amatpersonu atalgojums ar vārdiem?

Līdz šim Valsts pārvaldes iekārtas likumā bija noteikts, ka reizi mēnesī jāpublisko amatpersonu darba samaksu, tomēr Saeima lēma šo normu no likuma izslēgt. To, cik plaša informācija no nākamā gada 1.janvāra tiks publiskota, noteikts Ministru kabinets. Tomēr Saeimai vēl jālemj, vai papildināt likumu, kas regulē atlīdzības jautājumus, ar pienākumu reizi mēnesi publiskot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu ar vārdiem un uzvārdiem.

Vai nepieciešams paredzēt iespēju Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi pieteikties NBS rezervē?

Izmaiņas Militārā dienesta likumā paredz, ka Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē un apgūt militārās apmācības kursu. Šādas izmaiņas Šādas izmaiņas esot nepieciešamas tāpēc, ka Latvijā ir daudz tādu pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi iesaistīties militārajās apmācībās, bet nevēlas iestāties zemessardzē vai profesionāli dienēt armijā. Par to liecinot NBS veiktās aptaujas dati. Likuma grozījumi paredz arī citas izmaiņas, piemēram, civilo augstskolu studentiem, kuri būs izgājuši intensīvas militārās apmācības, izmaksās kompensāciju.

Vai Valsts prezidents būtu jāievēl atklātā balsojumā?

Saeimā vairākkārt uzvirmojušas diskusijas par iespēju mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, kā arī par nepieciešamību šo amatpersonu ievēlēt atklātā balsojumā. Pašlaik Valsts prezidentu ievēl aizklātā balsojumā ar vismaz 51 deputāta balsu vairākumu. Attēlots 2018.gada 4. oktobra Saeimas balsojums par likumprojektu 3. lasījumā.

Vai pašvaldību vēlēšanās būtu jāļauj balsot jau no 16 gadu vecuma?

Pašlaik likumā noteikts, ka vēlēšanās var piedalīties no 18 gadus vecuma. Izmaiņu ierosinātāji, atgādina, ka kriminālatbildība ir paredzēta jau no 14 gadu vecuma, savukārt no 15 gadiem personu var nodarbināt pastāvīgā darbā. 15 gados jauniešiem obligāti ir jābūt arī personu apliecinošam dokumentam, bet no 16 gadiem jaunietis jau ir tiesīgs noslēgt darījumus par savu brīvo mantu.

Vai arī trīs un četru bērnu vecākiem jābūt iespējai doties pensijā ātrāk?

Vērtējot izmaiņas regulējumā par pensijām, Saeima izskatīja ierosinājumu par iespēju priekšlaicīgi pensionēties arī trīs vai četru bērnu vecākiem. Pašlaik tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus ātrāk ir cilvēkiem, kuri audzinājuši vismaz piecus bērnus vai bērnu ar invaliditāti. Šo cilvēku darba stāžs nevar būt mazāks par 25 gadiem.

Vai valdībai jābūt iespējai ierobežot termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu drošības apsvērumu dēļ?

Mainot Imigrācijas likuma normas, Saeima piešķīra valdībai tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un atsevišķos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem uz noteiktu laiku. To nevarēs ierobežot uz laiku, kas ir ilgāks par pieciem gadiem. Šādas izmaiņas attiecas uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Vai apdraudējuma gadījumos jāļauj sabiedroto spēkiem bruņutehniku pārvadāt pielādētu?

Likums dod tiesības ārvalstu bruņotajiem spēkiem Latvijā bruņutehniku un ieročus pārvadāt pielādētus, lai nodrošinātu valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus. Līdz Saeimas pieņemtajām izmaiņām likums noteica, ka kaujas tehnika jāpārvadā nepielādēta un atsevišķi no tās munīcijas.

Vai ļaut Saeimas vēlēšanās piedalīties tikai lielām partijām?

Latvijā dibināt politiskās partijas var vismaz 200 cilvēki, savukārt piedalīties Saeimas vēlēšanās var politiskie spēki ar vismaz 500 biedriem. Līdzīgi ierobežojumi, piedaloties vēlēšanās, noteikti arī partiju apvienībām. Partijām, kas vēlētos darboties parlamentā, būs jāievēro vēl viens ierobežojums — tām jābūt dibinātam vismaz gadu pirms Saeimas vēlēšanām.

Vai Saeimas deputātiem nepieciešama administratīvā imunitāte?

Satversmē noteikta deputātu imunitāte dažādu pārkāpumu gadījumos – pašlaik bez Saeimas piekrišanas parlamentāriešus nevar apcietināt, veikt pie viņiem kratīšanas vai sākt kriminālvajāšanu. Iepriekš līdzīga kārtība bija arī gadījumos, kad deputāti veica administratīvos pārkāpumus, piemēram, neievēroja ceļu satiksmes noteikumus. Tomēr pērn Saeima nolēma atteikties no deputātu administratīvās imunitātes. Tātad vairs nav nepieciešams prasīt likumdevēja piekrišanu par parlamentāriešu izdošanu administratīvajai sodīšanai.

Vai jābūt iespējai atbrīvot KNAB priekšnieku par nolaidību?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Saeima var atbrīvot no amata, ja viņš pieļauj tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kas radījusi būtisku kaitējumu valstij vai kādai personai. KNAB vadītāju var atbrīvot no amata arī vairākos citos gadījumos. Saeimas pērn pieņemtie grozījumi KNAB likumā arī nosaka to, ka viens un tas pats cilvēks nevar būt biroja priekšnieks vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē