Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc parvaipret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Vai ir jānosaka kaitējuma atlīdzības nosacījumi kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā?

Likumprojekts piedāvā noteikt kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu, atlīdzinājuma veidus un apmēra noteikšanas nosacījumus, kā arī kārtību, kādā personām tiek nodrošinātas Satversmē garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu vai personisko kaitējumu. Pamats kaitējuma atlīdzināšanai administratīvo pārkāpumu lietvedībā, tāpat kā kriminālprocesā, turpmāk būs valsts institūciju prettiesiska un nepamatota rīcība, piemēram, nepamatoti vai prettiesiski ierobežojot personas brīvību.

Vai katru mēnesi jāpublisko valsts, pašvaldību darbinieku un amatpersonu atalgojums ar vārdiem?

Līdz šim Valsts pārvaldes iekārtas likumā bija noteikts, ka reizi mēnesī jāpublisko amatpersonu darba samaksu, tomēr Saeima lēma šo normu no likuma izslēgt. To, cik plaša informācija no nākamā gada 1.janvāra tiks publiskota, noteikts Ministru kabinets. Tomēr Saeimai vēl jālemj, vai papildināt likumu, kas regulē atlīdzības jautājumus, ar pienākumu reizi mēnesi publiskot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu ar vārdiem un uzvārdiem.

Vai nepieciešams paredzēt iespēju Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi pieteikties NBS rezervē?

Izmaiņas Militārā dienesta likumā paredz, ka Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē un apgūt militārās apmācības kursu. Šādas izmaiņas Šādas izmaiņas esot nepieciešamas tāpēc, ka Latvijā ir daudz tādu pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi iesaistīties militārajās apmācībās, bet nevēlas iestāties zemessardzē vai profesionāli dienēt armijā. Par to liecinot NBS veiktās aptaujas dati. Likuma grozījumi paredz arī citas izmaiņas, piemēram, civilo augstskolu studentiem, kuri būs izgājuši intensīvas militārās apmācības, izmaksās kompensāciju.

Vai Valsts prezidents būtu jāievēl atklātā balsojumā?

Saeimā vairākkārt uzvirmojušas diskusijas par iespēju mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, kā arī par nepieciešamību šo amatpersonu ievēlēt atklātā balsojumā. Pašlaik Valsts prezidentu ievēl aizklātā balsojumā ar vismaz 51 deputāta balsu vairākumu. Attēlots 2018.gada 4. oktobra Saeimas balsojums par likumprojektu 3. lasījumā.

Vai pašvaldību vēlēšanās būtu jāļauj balsot jau no 16 gadu vecuma?

Pašlaik likumā noteikts, ka vēlēšanās var piedalīties no 18 gadus vecuma. Izmaiņu ierosinātāji, atgādina, ka kriminālatbildība ir paredzēta jau no 14 gadu vecuma, savukārt no 15 gadiem personu var nodarbināt pastāvīgā darbā. 15 gados jauniešiem obligāti ir jābūt arī personu apliecinošam dokumentam, bet no 16 gadiem jaunietis jau ir tiesīgs noslēgt darījumus par savu brīvo mantu.

Vai arī trīs un četru bērnu vecākiem jābūt iespējai doties pensijā ātrāk?

Vērtējot izmaiņas regulējumā par pensijām, Saeima izskatīja ierosinājumu par iespēju priekšlaicīgi pensionēties arī trīs vai četru bērnu vecākiem. Pašlaik tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus ātrāk ir cilvēkiem, kuri audzinājuši vismaz piecus bērnus vai bērnu ar invaliditāti. Šo cilvēku darba stāžs nevar būt mazāks par 25 gadiem.

Vai valdībai jābūt iespējai ierobežot termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu drošības apsvērumu dēļ?

Mainot Imigrācijas likuma normas, Saeima piešķīra valdībai tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un atsevišķos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem uz noteiktu laiku. To nevarēs ierobežot uz laiku, kas ir ilgāks par pieciem gadiem. Šādas izmaiņas attiecas uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Vai apdraudējuma gadījumos jāļauj sabiedroto spēkiem bruņutehniku pārvadāt pielādētu?

Likums dod tiesības ārvalstu bruņotajiem spēkiem Latvijā bruņutehniku un ieročus pārvadāt pielādētus, lai nodrošinātu valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus. Līdz Saeimas pieņemtajām izmaiņām likums noteica, ka kaujas tehnika jāpārvadā nepielādēta un atsevišķi no tās munīcijas.

Vai nedzemdējušām sievietēm liegt iespēju ziedot olšūnas?

Saeimas deputātiem nebija vienprātības jautājumā par liegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Deputāti pārmaiņus šādu ierobežojumu gan atbalstīja, gan sniedza priekšlikumus, lai šo liegumu tomēr nepieņemtu.

Vai ļaut Saeimas vēlēšanās piedalīties tikai lielām partijām?

Latvijā dibināt politiskās partijas var vismaz 200 cilvēki, savukārt piedalīties Saeimas vēlēšanās var politiskie spēki ar vismaz 500 biedriem. Līdzīgi ierobežojumi, piedaloties vēlēšanās, noteikti arī partiju apvienībām. Partijām, kas vēlētos darboties parlamentā, būs jāievēro vēl viens ierobežojums — tām jābūt dibinātam vismaz gadu pirms Saeimas vēlēšanām.

Vai Saeimas deputātiem nepieciešama administratīvā imunitāte?

Satversmē noteikta deputātu imunitāte dažādu pārkāpumu gadījumos – pašlaik bez Saeimas piekrišanas parlamentāriešus nevar apcietināt, veikt pie viņiem kratīšanas vai sākt kriminālvajāšanu. Iepriekš līdzīga kārtība bija arī gadījumos, kad deputāti veica administratīvos pārkāpumus, piemēram, neievēroja ceļu satiksmes noteikumus. Tomēr pērn Saeima nolēma atteikties no deputātu administratīvās imunitātes. Tātad vairs nav nepieciešams prasīt likumdevēja piekrišanu par parlamentāriešu izdošanu administratīvajai sodīšanai.

Vai jābūt iespējai atbrīvot KNAB priekšnieku par nolaidību?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Saeima var atbrīvot no amata, ja viņš pieļauj tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kas radījusi būtisku kaitējumu valstij vai kādai personai. KNAB vadītāju var atbrīvot no amata arī vairākos citos gadījumos. Saeimas pērn pieņemtie grozījumi KNAB likumā arī nosaka to, ka viens un tas pats cilvēks nevar būt biroja priekšnieks vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Vai jāpiemēro sods par lauksaimniecības zemes neizmantošanu?

Saeimas pieņemtie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā nosaka soda sankcijas cilvēkiem, kuri pēc lauksaimniecības zemes iegādes noteiktā termiņā nesāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā. Naudas soda apmērs ir atkarīgs no zemes platības. Ja tā ir līdz 20 hektāriem, tad var izteikt arī brīdinājumu.

Vai vajadzētu saīsināt iecirkņu darba laiku pašvaldību vēlēšanās?

Pašvaldību vēlēšanās iecirkņi vēlētājiem ir atvērti no 7.00 līdz 22.00, tomēr iedzīvotāju aktivitāte pēdējās divās balsošanas stundās līdz šim esot bijusi ļoti zema. Tāpēc tika rosināti likuma grozījumi, lai pašvaldību vēlēšanās tāpat kā Saeimas vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās iecirkņi būtu atvērti no 7.00 līdz 20.00.

Vai jāpiemēro naudas sods, pārkāpjot aizliegumu būt uz ledus?

Ja pārkāpts aizliegums atrasties uz ledus, var piemērot naudas sodu līdz 70 eiro. Ja pārkāpums izdarīts alkohola reibumā vai citu vielu ietekmē, sods ir no 15 līdz 100 eiro. Šādas normas nepieciešamība tika skaidrota ar to, ka, iestājoties ziemai, aktuāls kļūst jautājums par zemledus makšķernieku, kā arī citu cilvēku glābšanu.

Vai pirms nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību pirkšanas jāsaņem valdības atļauja?

Lai kādas personas varētu iegūt būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, vispirms ir jāsaņem valdības atļauja. Šādi ierobežojumi attiecas uz atsevišķiem lielajiem elektronisko sakaru uzņēmumiem, konkrētiem nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī atsevišķiem gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas jomas uzņēmumiem.

Vai kriminālprocesu par vardarbību ģimenē drīkst sākt bez cietušā iesnieguma?

Iepriekš likums ļāva piemērot kriminālsodu tad, ja pārkāpums pierādīts kriminālprocesā, kas sākts pēc cietušā iesnieguma. Likuma izmaiņas paredz, ka kriminālprocesu par vardarbību ģimenē varētu sākt arī bez cietušā iesnieguma. Deputātu viedokļi šajā jautājumā krasi atšķīrās.

Vai aviopasažieru dati jāapkopo reģistrā?

Terorisma un noziedzības apkarošanai veidos lidmašīnu pasažieru datu reģistru. Par šādu regulējumu vienojušas arī citas ES valstis. Reģistrā būs iekļauta pasažieru informācija, ko viņš norādīt, pērkot lidmašīnas biļeti. Tajā būs redzama arī informācija par nododamo bagāžu un valsts robežas šķērsošanas vieta, caur kuru pasažieris ieceļojis Latvijā. Aviokompānijām būs pienākums šos datus nosūtīt datus, lai tos iekļautu reģistrā. Tiek uzsvērts, ka tas tiks darīts atbilstoši vispārējām fizisko personu datu aizsardzības prasībām.

Vai NEPLP var darboties cilvēki tikai ar pielaidi valsts noslēpumam?

Saeima pieņēma lēmumu paplašināt prasības Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amata kandidātiem. Tagad padomē var darboties tikai tie cilvēki, kuri ir tiesīgi saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Šādas prasības noteikšana pamatota ar to, ka mediji ir svarīgs valsts drošības jautājums.

Vai jāparedz kriminālatbildība par darbībām pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību?

Grozījumi Krimināllikumā skaidroti ar mērķi novērst hibrīddraudus valstij, tomēr tie izraisīja pretrunīgu reakciju sabiedrībā. Likums paredz sodu par darbībām, kas vērstas pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Sodīt var personas arī mudina vērsties pret Latvijas neatkarību vai palīdz to darīt kādai ārvalstu organizācijai.

Vai valstij nelojālie pedagogi jāatbrīvo no darba?

Grozījumi Izglītības likumā ļautu no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus. To varētu darīt gadījumos, kad pedagogi nepilda savus pienākumus, tajā skaitā pienākumu audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus — Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai. Arī par izglītības iestādes vadītāju drīkstēs strādāt cilvēki tikai ar nevainojamu reputāciju, kuri lojāli ir Latvijai un Satversmei.

Vai ļaut jaunajām automašīnām veikt tehnisko apskati retāk?

Pēc iedzīvotāju iniciatīvas Saeima skatīja izmaiņas Ceļu satiksmes likumā, lai turpmāk automašīnām līdz četru gadu vecumam tehnisko apskati varētu veikt ik pēc diviem gadiem. Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētiem auto pirmā valsts tehniskā apskate jāveic ne vēlāk kā divus gadus pēc reģistrācijas Latvijā, bet otrā – vēl pēc diviem gadiem. Automašīnai sasniedzot četru gadu vecumu, tehniskās apskates jāveic katru gadu.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē