Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc parvaipret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Vai nepieciešamas izmaiņas FKTK pārvaldības modelī?

Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā paredz iespēju šā gada 1.oktobrī virzīt Saeimā apstiprināšanai jaunu FKTK padomi. Likumprojekta autori Finanšu ministrijā rosina mainīt FKTK pārvaldības modeli. Grozījumi paredz, ka komisijas priekšsēdētāju un padomes locekļus amatā uz pieciem gadiem iecels Saeima pēc valdības ieteikuma. Līdz šim FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā uz sešiem gadiem iecēla Saeima pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta kopīga priekšlikuma. Savukārt citus padomes locekļus amatā iecēla FKTK priekšsēdētājs. Likumprojekts paredz paplašināt FKTK funkcijas, nosakot, ka tās darbības mērķis ir arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana. Izmaiņas, vienlaikus saglabājot arī līdzšinējo darbības mērķi par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību un finanšu stabilitāti, rosinātas, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku finanšu sektorā. Tāpat grozījumi paredz arī citas izmaiņas. (attēlots Saeimas 2019.gada 2.maija balsojums par Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā pirmajā lasījumā)

Vai jāļauj maksāt par virsstundām 50%?

Grozījumi Darba likumā paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt 50%, nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga. Virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Līdz šim par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabāsies līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. Likuma izmaiņas izraisīja plašas diskusijas, bet Saeimas Juridiskais birojs un tiesībsargs pauda bažas par grozījumu neatbilstību Satversmei. Iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis bija nodevis šos grozījumus Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Vai deputātiem jāatbalsta valdības piedāvātais šā gada valsts budžets?

Šī gada budžeta projekts ir veidots, ar nelielām korekcijām pildot līdz šim uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416, bet izdevumi — par 430 miljoniem lielāki. Neskatoties uz valdības apņemšanos šogad neīstenot jaunas politiskās iniciatīvas un pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākiem pasākumiem. Piemēram, 7,2 miljonus eiro paredzēts novirzīt, lai īstenotu pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Līdzekļi arī paredzēti, lai stiprinātu finanšu tirgus uzraugošo institūciju kapacitāti. Domstarpības izraisījis jautājums par finansējumu pedagogu atalgojuma palielināšanai — pie Saeimas protestā bija pulcējušies aptuveni 2000 izglītības darbinieku, vienojoties prasībā par iepriekš apstiprinātā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika pildīšanu tam paredzētajos termiņos. (attēlots Saeimas 2019.gada 20.marta balsojums par Par valsts budžetu 2019. gadam pirmajā lasījumā)

Vai Latvijā ir jāievieš čeku loterija?

Pirmā čeku loterijas izloze Latvijā varētu notikt ne vēlāk par 2019. gada jūliju. Šajā loterijā varētu piedalīties ar čekiem virs pieciem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Čeki spēlei tiks reģistrēti čeku spēles tīmekļa vietnē. Loterijas dalībniekiem būs jāreģistrē darījumu apliecinošu dokumentu interneta vietnē, aizpildot reģistrācijas formu un norādot darījuma, čeka un tirdzniecības vietas informāciju. Plānots, ka no čeku izlozes nodokļu ieņēmumi pieaugs par trim miljoniem eiro gadā.

Vai būtu jāaizliedz darba devējam pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana?

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas — visbiežāk krievu valodas — zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norāda likumprojekta autori.

Vai Valsts ieņēmumu dienestam būtu automātiski jāatmaksā iedzīvotāju pārmaksātos nodokļus?

Saeimā iesniegta manabalss.lv 10 000 parakstus savākusī iniciatīva ar lūgumu dot iespēju saņemt pārmaksātos nodokļus arī tiem iedzīvotājiem, kuri neizprot VID sarežģīto dokumentu aizpildīšanas sistēmu, tomēt strādā un maksā nodokļus.

Vai pāvesta vizītes laikā Latvijā nepieciešama brīvdiena?

Latviju 24.septembrī apmeklēs pāvests Francisks, un Saeima nolēma šo dienu noteikt par brīvdienu. Ekonomikas ministrija aprēķini liecina, ka vidēji vienas papildu brīvdienas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta. Iepriekš noteikt šajā dienā brīvdienu mudināja arī Latgales plānošanas reģions.

Vai jāliedz ārvalstu pilna laika studentiem tiesības uz nodarbinātību?

Saeima lēma par ierosinājumu no likuma izslēgt normu par ārvalstu pilna laika studentu tiesībām uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā. Šī norma paredz, ka ārzemniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar pilna laika studijām Latvijā akreditētā izglītības iestādē vai sakarā ar studentu apmaiņu, ir tiesības uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā.

Vai pilnvaru termiņš būtu jāierobežo arī FKTK padomes locekļiem?

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma. Citu ierobežojumu attiecībā uz termiņiem FKTK likumā pašlaik likumā nav, un pašlaik divi no padomes locekļiem strādā tajā kopš iestādes darbības sākuma, proti, teju 17 gadus. Iniciatīva paredz, ka viena un tā pati persona par priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai padomes locekli varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tāpat likumprojekts paredz, ka Saeima apstiprina visus FKTK padomes locekļus, nevis tikai priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

Vai ir nepieciešams piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likums?

Šāds likums paredzētu kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Regulējums nodrošinātu iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, paredzot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai uz likuma pamata pastāvošu īpašu izpirkuma tiesību uz zemes īpašniekam piederošo zemi. Valsts zemes dienesta dati liecina, ka patlaban Latvijā ir 3677 mājas ar 110970 dzīvokļiem, kuras atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām.

Vai jānosaka aizliegums bankām apkalpot «čaulas kompānijas»?

Lai samazinātu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, paredzēts noteikt aizliegumu bankām sadarboties ar «čaulas kompānijām» un apkalpot to kontus. Par «čaulas kompānijām» uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību, kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus, un kuriem nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

Vai Ilmāram Rimšēvičam būtu jāatkāpjas no Latvijas Bankas prezidenta amata?

Saeimai pagaidām ir ierobežotas iespējas atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu – to var darīt pēc centrālās bankas vadītāja iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma. Pašreizējais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā, bet viņš visus pārmetumus noraida. Saeima plāno lemt, vai izteikt aicinājumu Rimšēvičam atkāpties no amata. Pat ja Saeima šādu lēmumu atbalstītu, tas nenozīmētu, ka Rimšēvičs zaudētu amatu.

Vai pareizticīgo Ziemassvētkos jānosaka brīvdiena?

Saeima vairākkārt ir diskutējusi par ieceri noteikt par brīvdienu arī pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus – 7.janvāri. Tomēr šī iecere vairākuma atbalstu līdz šim nav guvusi. Gan politiķiem, gan darba devēju organizācijām un arodbiedrībām ir dažādi argumenti gan pret šo priekšlikumu, gan par labu šādām izmaiņām. (Parādīts Saeimas 2018. gada 8. marta balsojums par likumprojektu 1. lasījumā)

Vai jāpublisko arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku algas?

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz paplašināt cilvēku loku, kuru atalgojums būtu jāpublisko. Iecerēts noteikt, ka regulējums par atlīdzību publiskošanu attiecas arī uz visiem Latvijas Bankas, vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu, kā arī profesionālās izglītības iestāžu darbiniekiem un amatpersonām. Tāpat šādas izmaiņas attiektos uz valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās valsts, pašvaldības vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas. Likuma izmaiņas paredz iespēju valdībai noteikt izņēmumus no šādas kārtības.

Vai nepieciešams vairāk ierobežot Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu?

Grozījumi likumā par Latvijas Banku (LB) paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumu LB vadītājam. Iecerēts, ka LB prezidents šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas un bankas vadības pilnvaru termiņš ir pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā. Tāpat likumu paredzēts papildināt ar iespēju apturēt LB prezidenta vai viņa vietnieka pilnvaras saistībā ar kriminālprocesu. Grozījumi arī papildinās likumu ar nosacījumiem, kādiem jāatbilst LB prezidentam un viņa vietniekam, piemēram, LB prezidentam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju. Ja bankas vadība neatbilstu šiem nosacījumiem, Saeima varētu rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata.

Vai liegt iespēju piemērot braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā trešo valstu pilsoņiem?

TV3 raidījums «Nekā personīga» vēstīja, ka nestrādājošie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi bez maksas «Rīgas satiksmes» transportlīdzekļos var braukt no 63 gadu vecuma, bet Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pensionāri agrāk — jau no 55 gadu vecuma. Ņemot vērā šīs ziņas, Saeimā tika iesniegts ierosinājums liegt iespēju piešķirt trešo valstu pilsoņiem braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā. Atvieglojumus varētu saņemt Latvijas valstspiederīgie, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņi, kā arī bezvalstnieki.

Vai «ofšoriem» jāliedz iespēja piedalīties publiskajos iepirkumos?

Deputāti vērtēja ierosinājumu, kas nosaka, ka no dalības publiskajā iepirkumā tiek izslēgts tāds pretendents, kas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums. Tāpat grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka pasūtītājs no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz Latvijā reģistrētu kandidātu vai pretendentu, kurā vairāk par 25% kapitāldaļu jeb akciju turētājs ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums.

Vai Rīgas domē ir jāatjauno Revīzijas komisija?

Viens no priekšlikumiem grozījumiem likumā “Par pašvaldībām” paredz veidot revīzijas komisijas republikas pilsētās ar vismaz 100 000 iedzīvotāju. Šādas izmaiņas attiektos tikai uz Rīgu, jo citās Latvijas pilsētās nav tik liels iedzīvotāju skaits. Priekšlikuma atbalstītāji skaidro, ka Revīzijas komisija ir paredzēta, lai varētu pārbaudīt visu pašvaldības paveikto, būtu maksimālā caurredzamība finanšu darījumos, lai informācija par to nonāktu arī līdz iedzīvotājiem.

Vai iedzīvotāji jāatbrīvo no NĪN par vienīgo mājokli?

Deputāti rosina mainīt likumu par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), aicinot Latvijas iedzīvotājus neaplikt ar NĪN par nekustamo īpašumu, kur cilvēks ir deklarējies, dzīvo un kas viņam pieder. Tāpat tiek piedāvāts NĪN nepiemērot ar šo mājokli saistītajam zemes gabalam.

Vai ir jāpalielina Valsts autoceļu fondam paredzēto finansējumu?

Mainot likumu «Par autoceļiem», paredzēts palielināt Valsts autoceļu fondam paredzēto finansējumu. Finansējuma pieaugums būs atkarīgs no naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumiem valsts budžetā.

Vai Latvijas augļiem un dārzeņiem PVN likme jāsamazina līdz 5%?

Latvijā no nākamā gada līdz 2020.gada beigām paredzēts līdz 5% samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nodokļa likmi mūsu valstij raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Pašlaik samazinātā – 12% - PVN likme tiek piemērota zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm, bet pārējai pārtikai PVN likme ir 21% apmērā.

Vai nepieciešams likums par atbalstu start-up uzņēmumiem?

Jaunuzņēmumu atbalsta likums paredz veicināt šādu uzņēmumu veidošanos Latvijā, sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā.

Vai par aplokšņu algām jānosaka kriminālatbildība?

Likuma izmaiņas nosaka kriminālatbildību par uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu ievērojamā apmērā — ja kopējā vērtība nav mazāka par 3700 eiro. Gadījumos, kad summa ir mazāka, par šādu pārkāpumu paredzēta administratīvā atbildība — naudas sods.

Vai lauksaimniecības zemes pircējiem obligāti jāzina latviešu valoda?

Ārzemniekiem, kuri iegādāsies Latvijā lauksaimniecības zemi, būs jāprot latviešu valoda vismaz B līmeņa 2. pakāpē. Tāpat likums nosaka, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt plānu par zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē