Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc parvaipret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Vai būtu jāaptur Kopdzīves likuma pieņemšana Latvijā?

Saeimas izskatīšanai tika iesniegta iniciatīva par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā, ko bija parakstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Iniciatīvas autori norāda, ka Satversmes 110. pants liek valstij aizsargāt jebkuru ģimeni un bērnu, taču valsts aizsardzība šobrīd nav pieejama nelaulātiem pāriem — valsts dažādā veidā apgrūtina šo pāru dzīvi un rada necilvēcīgas situācijas, kuras šie pāri nevar atrisināt.

Vai 11. novembrim jābūt oficiālai svētku dienai?

Pašlaik 11.novembris — Lāčplēša diena — likumā ir ierindota starp atceres un atzīmējamām dienām. Ja Lāčplēša dienu noteiktu par oficiālo svētku dienu, tā būtu brīvdiena. Likuma izmaiņu iniciatori uzskata, ka Lāčplēša diena kā oficiāla brīvdiena būtu cieņpilns žests un saliedējoša iniciatīva gan Latvijas simtgadē, gan sagaidot Bermontiādes simtgadi 2019. gadā.

Vai 16. martam jābūt oficiālai latviešu karavīru atceres dienai?

Pašlaik 16. marts nav oficiāla atceres diena, bet vairāki deputāti rosina to noteikt par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu. Pēc deputātu domām, ar šādam izmaiņām «tiks atjaunots vēsturiskais taisnīgums, veicinot valsts oficiālās varas un sabiedrības cieņpilnu attieksmi pret latviešu nacionālajiem karavīriem».

Vai Ilmāram Rimšēvičam būtu jāatkāpjas no Latvijas Bankas prezidenta amata?

Saeimai pagaidām ir ierobežotas iespējas atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu – to var darīt pēc centrālās bankas vadītāja iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma. Pašreizējais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā, bet viņš visus pārmetumus noraida. Saeima plāno lemt, vai izteikt aicinājumu Rimšēvičam atkāpties no amata. Pat ja Saeima šādu lēmumu atbalstītu, tas nenozīmētu, ka Rimšēvičs zaudētu amatu.

Vai pašreizējām SAB direktoram Jānim Maizītim jāturpina vadīt SAB vēl piecus gadus?

Pašreizējais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis sāka pildīt šos pienākumus 2013. gada maijā. Nacionālās drošības padome izvirzīja Maizīti arī otram pilnvaru termiņam. SAB direktoru Saeima ieceļ amatā uz pieciem gadiem.

Vai priekšvēlēšanu aģitācija drīkst notikt tikai latviešu valodā?

Saeima vērtēs priekšlikumu, kas paredz atļaut priekšvēlēšanu aģitāciju tikai valsts valodā. Šādas izmaiņas attiektos uz Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Likumprojekta autori uzskata, ka šādas likumu izmaiņas palielinātu vēlētāju atbildību pienācīgi apgūt latviešu valodu. Tāpat rosināts noteikt sodus par šī ierobežojuma pārkāpumiem.

Vai pareizticīgo Ziemassvētkos jānosaka brīvdiena?

Saeima vairākkārt ir diskutējusi par ieceri noteikt par brīvdienu arī pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus – 7.janvāri. Tomēr šī iecere vairākuma atbalstu līdz šim nav guvusi. Gan politiķiem, gan darba devēju organizācijām un arodbiedrībām ir dažādi argumenti gan pret šo priekšlikumu, gan par labu šādām izmaiņām. (Parādīts Saeimas 2018. gada 8. marta balsojums par likumprojektu 1. lasījumā)

Vai jāpublisko arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku algas?

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz paplašināt cilvēku loku, kuru atalgojums būtu jāpublisko. Iecerēts noteikt, ka regulējums par atlīdzību publiskošanu attiecas arī uz visiem Latvijas Bankas, vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu, kā arī profesionālās izglītības iestāžu darbiniekiem un amatpersonām. Tāpat šādas izmaiņas attiektos uz valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās valsts, pašvaldības vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas. Likuma izmaiņas paredz iespēju valdībai noteikt izņēmumus no šādas kārtības.

Vai nepieciešams vairāk ierobežot Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu?

Grozījumi likumā par Latvijas Banku (LB) paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumu LB vadītājam. Iecerēts, ka LB prezidents šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas un bankas vadības pilnvaru termiņš ir pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā. Tāpat likumu paredzēts papildināt ar iespēju apturēt LB prezidenta vai viņa vietnieka pilnvaras saistībā ar kriminālprocesu. Grozījumi arī papildinās likumu ar nosacījumiem, kādiem jāatbilst LB prezidentam un viņa vietniekam, piemēram, LB prezidentam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju. Ja bankas vadība neatbilstu šiem nosacījumiem, Saeima varētu rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata.

Vai liegt iespēju piemērot braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā trešo valstu pilsoņiem?

TV3 raidījums «Nekā personīga» vēstīja, ka nestrādājošie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi bez maksas «Rīgas satiksmes» transportlīdzekļos var braukt no 63 gadu vecuma, bet Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pensionāri agrāk — jau no 55 gadu vecuma. Ņemot vērā šīs ziņas, Saeimā tika iesniegts ierosinājums liegt iespēju piešķirt trešo valstu pilsoņiem braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā. Atvieglojumus varētu saņemt Latvijas valstspiederīgie, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņi, kā arī bezvalstnieki.

Vai nepieciešams pāriet uz mācībām latviešu valodā?

Politiķi rosina vidusskolās pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Plānots, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019. gada 1. septembrī un noslēgsies 2021. gada 1. septembrī. Likumu grozījumi nosaka, ka 1.–6. klasēs mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.–9. klasēs — ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Savukārt 10., 11. un 12. klašu skolēni no 2021./22. mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Vai «ofšoriem» jāliedz iespēja piedalīties publiskajos iepirkumos?

Deputāti vērtēja ierosinājumu, kas nosaka, ka no dalības publiskajā iepirkumā tiek izslēgts tāds pretendents, kas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums. Tāpat grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka pasūtītājs no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz Latvijā reģistrētu kandidātu vai pretendentu, kurā vairāk par 25% kapitāldaļu jeb akciju turētājs ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums.

Vai nepieciešams publiskot VDK dokumentus?

Likumprojekta mērķis paredz nodrošināt okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu, publiskojot Latvijas Komunistiskās partijas un VDK dokumentus ar to zinātniskiem komentāriem. Likumprojekts paredz, ka VDK dokumenti, kuri tiek glabāti Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, tiks nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam, kur tie būs pilnā apmērā bez ierobežojumiem publiski pieejami.

Vai Latvijai jānosaka sankcijas Magņitska lietā iesaistītajiem cilvēkiem?

Advokāts Sergejs Magņitskis bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskis tika arestēts un 358 dienas turēts pirmstiesas aizturēšanas izolatorā, kur, nesaņemot pienācīgu medicīnisko aprūpi, viņš mira. Saeima plāno pieņemt lēmumu, kurā būtu pausts nosodījums Krievijas varas iestāžu rīcībai Magņitska nāves apstākļu nepienācīgā izmeklēšanā, kā arī noteiktas sankcijas šajā lietā iesaistītajām personām. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem plāno liegt ieceļot Latvijā, iekļaujot viņus Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Vai amatpersonas drīkst strādāt arī konsultatīvajās padomēs?

Grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā paredz ļaut amatpersonām darboties arī konsultatīvajās padomēs, darba grupās un komisijās. Patlaban likums liedz savienot šos amatus, taču grozījumi paredz, ka turpmāk par valsts amatpersonas darbu neuzskatīs amatu, kuru cilvēks, pārstāvot attiecīgo iestādi, ieņem citu institūciju veidotajās komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās un par kuru nav noteikta atlīdzība.

Vai 2021.gadā Rīgā būtu jārīko OECD parlamentārā tīkla gadskārtējā sanāksme?

Deputāti rosina 2021. gadā Rīgā organizēt OECD Parlamentārā tīkla gadskārtējo sanāksmi. Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem pasākuma rīkošana varētu izmaksāt ap 40 000 eiro. Kā potenciālā 2021. gada OECD Parlamentārā tīkla sanāksmes pamattēma izvirzīti demogrāfijas un sociālie jautājumi, fokusējoties uz valstu īstenoto politiku atbalstam ģimenēm un bērniem, kā arī politikas vadlīnijām demogrāfijas problēmjautājumu risināšanā vidējā un ilgtermiņā.

Vai Rīgas domē ir jāatjauno Revīzijas komisija?

Viens no priekšlikumiem grozījumiem likumā “Par pašvaldībām” paredz veidot revīzijas komisijas republikas pilsētās ar vismaz 100 000 iedzīvotāju. Šādas izmaiņas attiektos tikai uz Rīgu, jo citās Latvijas pilsētās nav tik liels iedzīvotāju skaits. Priekšlikuma atbalstītāji skaidro, ka Revīzijas komisija ir paredzēta, lai varētu pārbaudīt visu pašvaldības paveikto, būtu maksimālā caurredzamība finanšu darījumos, lai informācija par to nonāktu arī līdz iedzīvotājiem.

Vai tiesu priekšsēdētājiem jābūt divu termiņu ierobežojumam šī amata ieņemšanai?

Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodevis likumu, kurā Saeima bija atcēlusi ierobežojumu rajona tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Saeimai atkārtoti jālemj, vai saglabāt ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt priekšsēdētāja amatu vairāk nekā divus termiņus jeb desmit gadus.

Vai iedzīvotāji jāatbrīvo no NĪN par vienīgo mājokli?

Deputāti rosina mainīt likumu par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), aicinot Latvijas iedzīvotājus neaplikt ar NĪN par nekustamo īpašumu, kur cilvēks ir deklarējies, dzīvo un kas viņam pieder. Tāpat tiek piedāvāts NĪN nepiemērot ar šo mājokli saistītajam zemes gabalam.

Vai Latvijā ir jānosaka Otrā pasaules kara dalībnieka statuss?

Latvijā līdz šim Otrā pasaules kara dalībnieka statuss nav nostiprināts normatīvajos aktos, tāpēc deputāti plāno noteikt tā piešķiršanas kārtību. Par Otrā pasaules kara dalībniekiem paredzēts atzīt tos Latvijas pilsoņus, kuri arī 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsoņi vai legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji, kā arī laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1945. gada 2. septembrim citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem. Otrā pasaules kara dalībniekiem paredzēts izsniegt apliecību un krūšu nozīmi. Pašvaldība varēs lemt par sociālo garantiju piešķiršanu šiem cilvēkiem.

Vai jānosaka iespēja reģistrēt tuvinieku, kurš varētu lemt par cilvēka ārstniecību?

Ja pacients veselības dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, pašlaik to darīt viņa vietā var tikai laulātais vai radinieks. Savukārt vairāki deputāti rosina ļaut iespēju reģistrēt kādu citu tuvinieku, kurš varētu pieņemt šādus lēmumus. Grozījumi Pacientu tiesību likumā tiek rosināti, lai turpmāk cilvēks varētu pilnvarot sev tuvo cilvēku elektroniski, veicot attiecīgu ierakstu e-veselībā.

Vai Saeimas vēlēšanās jābūt iespējai vēlēšanu zīmē papildus ierakstīt kandidātus no citiem sarakstiem?

Viens no priekšlikumiem izmaiņām Saeimas vēlēšanu likumā paredz iespēju balsotājiem vēlēšanu zīmē papildus ierakstīt kandidātus no citiem sarakstiem. Pašlaik šādas iespējas vēlētājiem nav. Parādīts Saeimas 2017. gada 12. jūlija balsojums par deputāta priekšlikumu, skatot Saeimas vēlēšanu likumu 2. lasījumā.

Vai ir nepieciešams stiprināt kontroli atkritumu apsaimniekošanā?

No 2018. gada vidus iecerēts piemērot jaunas prasības uzņēmējiem atkritumu apsaimniekošanas jomā. Likuma izmaiņas nosaka, ka visiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem būs jānodrošina finanšu garantijas, ko izsniedz banka vai apdrošināšanas sabiedrība. Gadījumos, kad komersants nebūs izpildījis noteiktās prasības, valsts varēs izmantot finanšu garantijas, lai novērstu kaitējumu videi un netērēt tam valsts budžeta līdzekļus. Likuma grozījumi ļaus būtiski uzlabot kontroles iespējas pār atkritumu pārrobežu plūsmu, pieprasot par šādiem pārvadājumiem iepriekš informēt Valsts vides dienestu. Tāpat likuma izmaiņas novērsīšot situācijas, kad komersanti neuzrāda patiesos atkritumu apjomus.

Vai Veselības aprūpes finansēšanai ir nepieciešams piešķirt 4% no IKP, sākot ar 2020. gadu?

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts izstrādāts ar mērķi veicināt veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju. Tajā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020. gadu.

Vai ir nepieciešama Dziesmu un deju svētku operatīvā vadības grupa?

Grozījumi likumā nosaka, ka turpmāk svētku atbilstošas norises nodrošināšanai tiks izveidota operatīvās vadības grupa. Operatīvās grupas tiesības un pienākumi ietver risku vadību, preventīvu drošības vadību un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situāciju vadību. Steidzamos gadījumos Operatīvā grupa var pieņemt lēmumus par Dziesmu un deju svētku pasākumu pārtraukšanu vai atcelšanu, ja ir apdraudēta sabiedriskā kārtība, dalībnieku un skatītāju drošība un veselība. Nepieciešamība par šādas grupas izveidi tiek pamatota ar iepriekšējo Dziesmu un deju svētku organizēšanas izvērtējumu.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē