Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc parvaipret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Vai pašvaldībām jābūt pieejamiem netieši identificējamiem savstarpēji sasaistītiem statistikas datiem no valsts informācijas sistēmām?

Likuma grozījumi paredz, ka pašvaldībām tiks nodrošināti netieši identificējami un savstarpēji sasaistīti statistikas dati no vairākām valsts informācijas sistēmām, lai tās varētu sekmīgāk plānot savus pakalpojumus.

Vai būtu jāatsavina zeme Ķekavas pagastā, lai īstenotu Ķekavas apvedceļa projektu?

Likumprojekts par zemes piespiedu atsavināšanu Ķekavas pagastā par aptuveni 87 000 eiro, lai īstenotu valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» projektu.

Vai Latvijai vajag būt tiesīgai vērsties un risināt strīdus Starptautiskajā tiesā?

Līdz ar Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu Latvija varēs vērsties un būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā, lai risinātu starptautiskus strīdus. Starptautiskā tiesa risina strīdus starp valstīm, suverenitātes pārkāpumus, izraisītus savstarpējos zaudējumus. Starptautiskās tiesas spriedumi ir spēkā tikai abām pusēm, tiem piekrītot.

Vai ir jānosaka kaitējuma atlīdzības nosacījumi kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā?

Likumprojekts piedāvā noteikt kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu, atlīdzinājuma veidus un apmēra noteikšanas nosacījumus, kā arī kārtību, kādā personām tiek nodrošinātas Satversmē garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu vai personisko kaitējumu. Pamats kaitējuma atlīdzināšanai administratīvo pārkāpumu lietvedībā, tāpat kā kriminālprocesā, turpmāk būs valsts institūciju prettiesiska un nepamatota rīcība, piemēram, nepamatoti vai prettiesiski ierobežojot personas brīvību.

Vai būtu nepieciešams grozīt Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem?

1. Ar šo likumprojektu stājas spēkā līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem starp Singapūru un Latviju, lai nodrošinātu investoriem vēl labvēlīgākus nosacījumus, nekā noteiktus 1999. gada līgumā starp šīm valstīm. 2. Samazināt maksimālo nodokļu likmi dividendēm (no 5% uz 0%), ko puses var uzlikt dividendēm to izcelsmes valstī, ja šo dividenžu patiesais labuma guvējs ir otras līgumslēdzējas valsts rezidents (kas nav līgumsabiedrība). 3. Noteikt gadījumus, kad var piemērot maksimāli pieļaujamās nodokļu likmes — 0% un 10% procentiem. 4. Samazināt maksimāli pieļaujamo autoratlīdzību nodokļu likmi no 7,5% uz 5%, ko var uzlikt otras valsts rezidentam. 5. Uzlikt par pienākumu apmainīties ar ievērojami plašāku informāciju par nodokļu uzlikšanas gadījumiem.

Vai drošības struktūrām ir nepieciešams pieprasīt informāciju no Eiropas transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmas (EUCARIS)?

Ar grozījumiem tiek paredzēta iespēja trešajā pusēm — Valsts policijas, muitas, kriminālvajāšanas un nacionālās drošības iestādēm — pieprasīt informāciju no EUCARIS par transportlīdzekļu vadītāju apliecībām, transportlīdzekļu reģistrāciju, lai cīnītos pret zādzībām un reģistrāciju krāpniecībām. Ar grozījumiem arī tiek precizēti dati, kas iegūstami ar automatizētas procedūras palīdzību, ko lieto centrālās reģistrācijas institūcijas.

Vai Latvijā par obligāto jānosaka vidējā izglītība, nevis pamatizglītība?

Pašlaik Latvijā kā obligātā ir noteikta pamatizglītība. Vai šo slieksni vajadzētu palielināt, nosakot, ka obligāti ir jāapgūst vizmas vidējā izglītība?

Vai katru mēnesi jāpublisko valsts, pašvaldību darbinieku un amatpersonu atalgojums ar vārdiem?

Līdz šim Valsts pārvaldes iekārtas likumā bija noteikts, ka reizi mēnesī jāpublisko amatpersonu darba samaksu, tomēr Saeima lēma šo normu no likuma izslēgt. To, cik plaša informācija no nākamā gada 1.janvāra tiks publiskota, noteikts Ministru kabinets. Tomēr Saeimai vēl jālemj, vai papildināt likumu, kas regulē atlīdzības jautājumus, ar pienākumu reizi mēnesi publiskot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu ar vārdiem un uzvārdiem.

Vai nepieciešams paredzēt iespēju Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi pieteikties NBS rezervē?

Izmaiņas Militārā dienesta likumā paredz, ka Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē un apgūt militārās apmācības kursu. Šādas izmaiņas Šādas izmaiņas esot nepieciešamas tāpēc, ka Latvijā ir daudz tādu pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi iesaistīties militārajās apmācībās, bet nevēlas iestāties zemessardzē vai profesionāli dienēt armijā. Par to liecinot NBS veiktās aptaujas dati. Likuma grozījumi paredz arī citas izmaiņas, piemēram, civilo augstskolu studentiem, kuri būs izgājuši intensīvas militārās apmācības, izmaksās kompensāciju.

Vai Latvijā ir vajadzīgs regulējums radošo personu tiesiskās un sociālās aizsardzības pilnveidošanai?

Radošo personu un profesionālo radošo organizāciju statusu paredzēts piešķirt tādās profesionālās mākslinieciskās jaunrades jomās kā arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra un kinematogrāfija, kā arī zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās. Likumā iekļauta arī radošo personu atbalsta pasākumu programma, kuras mērķis — sniegt atbalstu radošajām personām, kas profesionālās darbības specifiskā nodarbinātības rakstura dēļ nesaņem ienākumus vai piedzīvojuši īslaicīgu darbspējas zudumu.

Vai ir jāpalielina Valsts autoceļu fondam paredzēto finansējumu?

Mainot likumu «Par autoceļiem», paredzēts palielināt Valsts autoceļu fondam paredzēto finansējumu. Finansējuma pieaugums būs atkarīgs no naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumiem valsts budžetā.

Vai Latvijas augļiem un dārzeņiem PVN likme jāsamazina līdz 5%?

Latvijā no nākamā gada līdz 2020.gada beigām paredzēts līdz 5% samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nodokļa likmi mūsu valstij raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Pašlaik samazinātā – 12% - PVN likme tiek piemērota zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm, bet pārējai pārtikai PVN likme ir 21% apmērā.

Vai ir nepieciešams finansēt aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto dievnamu saglabāšanu?

Jauns Sakrālā mantojumā saglabāšanas finansēšanas likums nepieciešams, lai izveidotu finansējuma platformu plānveidīgai Latvijas sakrālā mantojuma — 357 valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto dievnamu un to reliģisko rituālu priekšmetu — sakārtošanai. Iepriekšējos gados papildu līdzekļi baznīcām tika piešķirti no tā dēvētajām «deputātu kvotām», no kurām šoreiz politiķi nolēmuši atteikties.

Vai Valsts prezidents būtu jāievēl atklātā balsojumā?

Saeimā vairākkārt uzvirmojušas diskusijas par iespēju mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, kā arī par nepieciešamību šo amatpersonu ievēlēt atklātā balsojumā. Pašlaik Valsts prezidentu ievēl aizklātā balsojumā ar vismaz 51 deputāta balsu vairākumu. Attēlots 2018.gada 4. oktobra Saeimas balsojums par likumprojektu 3. lasījumā.

Vai pašvaldību vēlēšanās būtu jāļauj balsot jau no 16 gadu vecuma?

Pašlaik likumā noteikts, ka vēlēšanās var piedalīties no 18 gadus vecuma. Izmaiņu ierosinātāji, atgādina, ka kriminālatbildība ir paredzēta jau no 14 gadu vecuma, savukārt no 15 gadiem personu var nodarbināt pastāvīgā darbā. 15 gados jauniešiem obligāti ir jābūt arī personu apliecinošam dokumentam, bet no 16 gadiem jaunietis jau ir tiesīgs noslēgt darījumus par savu brīvo mantu.

Vai arī trīs un četru bērnu vecākiem jābūt iespējai doties pensijā ātrāk?

Vērtējot izmaiņas regulējumā par pensijām, Saeima izskatīja ierosinājumu par iespēju priekšlaicīgi pensionēties arī trīs vai četru bērnu vecākiem. Pašlaik tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus ātrāk ir cilvēkiem, kuri audzinājuši vismaz piecus bērnus vai bērnu ar invaliditāti. Šo cilvēku darba stāžs nevar būt mazāks par 25 gadiem.

Vai valdībai jābūt iespējai ierobežot termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu drošības apsvērumu dēļ?

Mainot Imigrācijas likuma normas, Saeima piešķīra valdībai tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un atsevišķos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem uz noteiktu laiku. To nevarēs ierobežot uz laiku, kas ir ilgāks par pieciem gadiem. Šādas izmaiņas attiecas uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Vai apdraudējuma gadījumos jāļauj sabiedroto spēkiem bruņutehniku pārvadāt pielādētu?

Likums dod tiesības ārvalstu bruņotajiem spēkiem Latvijā bruņutehniku un ieročus pārvadāt pielādētus, lai nodrošinātu valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus. Līdz Saeimas pieņemtajām izmaiņām likums noteica, ka kaujas tehnika jāpārvadā nepielādēta un atsevišķi no tās munīcijas.

Vai nedzemdējušām sievietēm liegt iespēju ziedot olšūnas?

Saeimas deputātiem nebija vienprātības jautājumā par liegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Deputāti pārmaiņus šādu ierobežojumu gan atbalstīja, gan sniedza priekšlikumus, lai šo liegumu tomēr nepieņemtu.

Vai ļaut Saeimas vēlēšanās piedalīties tikai lielām partijām?

Latvijā dibināt politiskās partijas var vismaz 200 cilvēki, savukārt piedalīties Saeimas vēlēšanās var politiskie spēki ar vismaz 500 biedriem. Līdzīgi ierobežojumi, piedaloties vēlēšanās, noteikti arī partiju apvienībām. Partijām, kas vēlētos darboties parlamentā, būs jāievēro vēl viens ierobežojums — tām jābūt dibinātam vismaz gadu pirms Saeimas vēlēšanām.

Vai Saeimas deputātiem nepieciešama administratīvā imunitāte?

Satversmē noteikta deputātu imunitāte dažādu pārkāpumu gadījumos – pašlaik bez Saeimas piekrišanas parlamentāriešus nevar apcietināt, veikt pie viņiem kratīšanas vai sākt kriminālvajāšanu. Iepriekš līdzīga kārtība bija arī gadījumos, kad deputāti veica administratīvos pārkāpumus, piemēram, neievēroja ceļu satiksmes noteikumus. Tomēr pērn Saeima nolēma atteikties no deputātu administratīvās imunitātes. Tātad vairs nav nepieciešams prasīt likumdevēja piekrišanu par parlamentāriešu izdošanu administratīvajai sodīšanai.

Vai jābūt iespējai atbrīvot KNAB priekšnieku par nolaidību?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Saeima var atbrīvot no amata, ja viņš pieļauj tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kas radījusi būtisku kaitējumu valstij vai kādai personai. KNAB vadītāju var atbrīvot no amata arī vairākos citos gadījumos. Saeimas pērn pieņemtie grozījumi KNAB likumā arī nosaka to, ka viens un tas pats cilvēks nevar būt biroja priekšnieks vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Vai jāpiemēro sods par lauksaimniecības zemes neizmantošanu?

Saeimas pieņemtie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā nosaka soda sankcijas cilvēkiem, kuri pēc lauksaimniecības zemes iegādes noteiktā termiņā nesāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā. Naudas soda apmērs ir atkarīgs no zemes platības. Ja tā ir līdz 20 hektāriem, tad var izteikt arī brīdinājumu.

Vai vajadzētu saīsināt iecirkņu darba laiku pašvaldību vēlēšanās?

Pašvaldību vēlēšanās iecirkņi vēlētājiem ir atvērti no 7.00 līdz 22.00, tomēr iedzīvotāju aktivitāte pēdējās divās balsošanas stundās līdz šim esot bijusi ļoti zema. Tāpēc tika rosināti likuma grozījumi, lai pašvaldību vēlēšanās tāpat kā Saeimas vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās iecirkņi būtu atvērti no 7.00 līdz 20.00.

Vai jāpiemēro naudas sods, pārkāpjot aizliegumu būt uz ledus?

Ja pārkāpts aizliegums atrasties uz ledus, var piemērot naudas sodu līdz 70 eiro. Ja pārkāpums izdarīts alkohola reibumā vai citu vielu ietekmē, sods ir no 15 līdz 100 eiro. Šādas normas nepieciešamība tika skaidrota ar to, ka, iestājoties ziemai, aktuāls kļūst jautājums par zemledus makšķernieku, kā arī citu cilvēku glābšanu.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē