Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc ParVaiPret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Reaģējot uz publiskiem izteikumiem par divpusējas komunikācijas trūkumu saistībā ar Covid-19 un valdības lēmumiem, Organizācijas ManaBalss iniciējusi atsevišķu sadaļu, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju attiecīgajos ar Covid-19 saistītos jautājumos.

Šajā sadaļā ir jautājumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju - ierobežojumiem, ekonomiskajiem un sabiedriskajiem jautājumiem un iespējām.

Saturs top ar profesionālu žurnālistu palīdzību.

Vai būtu jāievieš “dzīvā rinda” vakcinācijas punktos?

Daudzās valstīs, kurās tiek sekmīgi īstenota vakcinācija pret Covid-19, ir ieviesta arī sistēma, kas paredz kārtību, kā rīkoties, ja kāds nav ieradies uz vakcināciju pēc plāna. Šo “dzīvās rindas” sistēmu rosina ieviest Valsts prezidents Egils Levits, tādā veidā aicinot neizniekot pieejamās vakcinācijas devas.
https://www.tvnet.lv/7214222/valsts-prezidents-rosina-pie-vakcinacijas-punktiem-ieviest-dzivas-rindas

Vai jāatver sporta klubi?

Portālā manabalss.lv publicēta iniciatīva ar aicinājumu atļaut sportot arī sporta klubos.
https://manabalss.lv/gribam-sportot-tagad/show Šobrīd sportošana atļauta ārtelpās, ne vairāk kā 10 cilvēkiem grupu nodarbībās un ievērojot distanci.
Iniciatīvas autori norāda, ka aizliegums negatīvi ietekmē iedzīvotāju tiesības uz veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, kas ir svarīgs priekšnosacījums sabiedrības veselīguma nodrošināšanai un dzīvildzei.

Vai jāatbalsta mazo veikalu atvēršana?

Lai arī eksperti ir piesardzīgi un iesaka nemainīt esošos ierobežojumus, norādot par vairākiem Covid-19 saslimstības riskiem, un izplatības tendencēm ārpus Latvijas, valdība plāno ļaut strādāt visiem veikaliem pēc Lieldienām. Atvieglojumi neattiektos uz tirdzniecības centriem - tur saglabājot esošos ierobežojumus.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-7aprila-plano-atvert-visus-veikalus-tirdzniecibas-centros-ierobezojumus-saglabas.a398307/

Vai būtu atbalstāma reģionālā pieeja, nosakot ierobežojumus?

Lemjot par klātienes mācību atsākšanu mazākajiem skolēniem, valdība vienojās par reģionālo pieeju. Proti, mācības klātienē 1.-4.klases skolēniem būs tajās pašvaldībās, kur ir zemāka saslimstība ar Covid-19. Klātienē varēs mācīties tajos novados, kurs saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju. Vienlaikus ir paredzēts, ka atsevišķos gadījumos mācīties klātienē var arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220. (https://lvportals.lv/skaidrojumi/325091-nosaka-kriterijus-un-drosibas-pasakumus-macibu-atsaksanai-klatiene-2021)

Vai ir jānosaka stingrāki ierobežojumi, pieaugot Covid-19 jaunā paveida izplatībai?

Mediķi un eksperti brīdina par gaidāmo Covid-19 trešo vilni, kas saistīts ar jaunā vīrusa paveida izplatīšanos Latvijā (https://www.tvnet.lv/7187385/cipule-divu-lidz-cetru-nedelu-laika-gaidams-tresais-covid-19-vilnis). Tomēr vēl februāra beigās valdība diskutēja par dažādām ierobežojumu izmaiņām, tostarp atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu. Reaģējot uz šādām diskusijām valdībā Valsts prezidents Egils Levits brīdināja ministrus par atbildību, ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstība ar Covid-19 pieaugs (https://www.leta.lv/home/important/1C5A447E-374C-472A-8FE0-CCB233F22F80/). Marta sākumā valdība vienojās par mērenāku epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenāriju (https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-ko-valdiba-izlema-par-turpmakajiem-covid-19-ierobezojumiem.d?id=53005681), kas vīrusa izplatības mazināšanā paredz balstīties uz attālinātu darbu, klātienē strādāt ļaujot tikai ražojošajiem uzņēmumiem

Vai nepieciešami stingrāki drošības pasākumi sabiedriskajā transportā?

Vairākām ministrijām bija uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu par esošajām epidemioloģiskās drošības prasībām sabiedriskajā transportā, to ievērošanu un kontroli, un sadarbībā ar epidemiologiem, pašvaldībām un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem izstrādāt priekšlikumus par papildu drošības un kontroles pasākumiem. Šajā ziņojumā uzsvērts, ka epidemioloģisko prasību izpilde sabiedriskajos transportlīdzekļos tiek nodrošināta. Savukārt pilsētas sabiedriskajā transportā Rīgā tās nav iespējams nodrošināt vien atsevišķos posmos, taču papildu reisu norīkošana ir ierobežota ar pieejamo ritošo sastāvu un finanšu apsvērumiem (https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/sm-papildu-sabiedriska-transporta-reisu-norikosanu-ierobezo-pieejamie-resursi.d?id=53006185).

Vai Covid-19 krīzes laikā jāizmaksā atbalsts ģimenēm ar bērniem?

Politiķi vienojās par vienreizējo atbalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu. Šo pabalstu saņems cilvēki, kuriem ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu, kā arī tiem, kuri saņem maternitātes pabalstu un bērns dzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām. Vienreizējo atbalstu par katru bērnu saņems arī tie, kuriem tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu radušās ārkārtējās situācijas laikā. Šo atbalstu plānots izmaksāt līdz marta beigām. Kopumā šim mērķim paredzēti 182 miljoni eiro.
(https://www.delfi.lv/news/national/politics/500-eiro-atbalstu-par-berniem-izmaksas-marta-beigas.d?id=52983051)

Vai jāparedz atbildība par aicinājumiem neievērot Covid-19 ierobežojumus?

Covid-19 krīze raisīja arī plašākas diskusijas par tā dēvēto “infodēmiju” un cīņu ar dezinformāciju. Savukārt pērn decembrī Latvijā raisījās plašākas diskusijas par to, vai būtu jāparedz kriminālatbildība par aicinājumiem neievērot Covid-19 ierobežojumus (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputats-varetu-paredzet-kriminalatbildibu-par-aicinajumu-neieverot-covid-19-ierobezojumus.a383650/), bet šāds priekšlikums plašu atbalstu neguva.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē