Pandēmijas laikā Latvija ierobežoja un pārtrauca noteiktos starptautiskos pasažieru pārvadājumus. Arī šogad, ņemot vērā aizvien pieaugošos Covid-19 infekcijas izplatības riskus, valdība lēma, ka no 2021. gada 11. februāra līdz 25. februārim Latvijā varēs ieceļot tikai būtisku un neatliekamu iemeslu dēļ (https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/no-11-lidz-25-februarim-latvija-vares-iecelot-tikai-butisku-un-neatliekamu-iemeslu-del). Tāpat no 25. janvāra, ieceļojot Latvijā, jāuzrāda Covid-19 testa rezultāts, savukārt Covid-19 pārslimojušajiem jāuzrāda ārsta izziņa.

Valdība par ierobežojumiem, to izmaiņām visbiežāk lemj otrdienās un ceturtdienās, vienojoties arī par konkrētiem termiņiem, kad jaunievedumi stāsies spēkā. Dažkārt vadība tiek kritizēta par to, ka par izmaiņām nav bijis informācijas laikus. Piemēram, sākotnēji jaunāko klašu skolēniem pagarināja ziemas brīvlaiku, un viņi 25.janvārī atsāka mācības attālināti. Tad 2.februārī valdība konceptuāli vienojās, ka 1.-2.klases skolēni drīzumā atsāks klātienes mācības (https://www.delfi.lv/news/national/politics/no-8-februara-1-2-klases-atsaks-klatiene-citiem-pieejamas-individualas-konsultacijas.d?id=52898141), taču jau pēc dažām dienām šī iecere tika mainīta (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12-klasu-skoleni-vel-neatsaks-macibas-klatiene.a391570/). Lai izvairītos no šādām situācijām, būtu jānosaka konkrēts termiņš, cik dienas pirms ierobežojumu izmaiņām, būtu jāzina par plānotām izmaiņām?

Covid-19 krīze raisīja arī plašākas diskusijas par tā dēvēto “infodēmiju” un cīņu ar dezinformāciju. Savukārt pērn decembrī Latvijā raisījās plašākas diskusijas par to, vai būtu jāparedz kriminālatbildība par aicinājumiem neievērot Covid-19 ierobežojumus (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputats-varetu-paredzet-kriminalatbildibu-par-aicinajumu-neieverot-covid-19-ierobezojumus.a383650/), bet šāds priekšlikums plašu atbalstu neguva.

Pasliktinoties situācijai ar Covid-19 izplatību, no 21. decembra tika aizliegta visa veida skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšana. Janvāra beigās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzdevis Veselības ministrijai sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari izstrādāt kritērijus epidemioloģiski drošai darbībai ilgtermiņā. Taču pašlaik ierobežojumi skaistumkopšanā vēl nav mīkstināti. Ierobežojumi arī skāruši tirdzniecības jomu, bet no 8.februāra nolemts paplašināt preču pieejamību klātienē, vienlaikus nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli (https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-konceptuali-atbalsta-drosas-tirdzniecibas-piedavajumu-no-8februara-paplasinas-precu-pieejamibu-klatiene). Sabiedriskās ēdināšanas vietas ēdienus un dzērienus izsniedz tikai līdzi ņemšanai.

Drošības pasākumu ievērošana tiek pārbaudīta, bet pārkāpumu gadījumos tiek piemēroti sodi. Taču mediķi norāda, ka joprojām ierobežojumu ievērošana “klibo”, kas arī ietekmē vīrusa izplatību (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/infektologs-dumpis-covid-19-ierobezojumi-jasaglaba-vel-svarigak—tos-ieverot.a391665/). Vai lielāki sodi veicinātu ierobežojumu ievērošanu?