Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc ParVaiPret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Kategorijām
Birkām

Vai Covid-19 izplatības laikā jānosaka komandantstunda?

Pirms gadu mijas valdība lēma Latvijā ieviest komandantstundu, ko paši valdības locekļi dēvēja par mājsēdi. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem noteiktās gadumijas svētku brīvdienās, bet vēlāk arī nedēļas nogalēs (piektdienās un sestdienās) no plkst.22 līdz plkst.5 jāuzturas savā dzīvesvietā. Šajās dienās līdz plkst.21 ir arī saīsināts tirdzniecības vietu darba laiks. Komandantstundas laikā dzīvesvietas atstāšana pieļaujama tikai neatliekamos gadījumos. Atstājot dzīvesvietu vai darbavietu, līdzi jābūt brīvā formā uzrakstītam vai izdrukātam pašapliecinājumam, kurā norāda personas datus, dzīvesvietas adresi, pārvietošanās iemeslu, laiku un pārvietošanās galamērķi. Februārī valdība nolēma neturpināt komandantstundu, tādējādi atceļot šo kārtību (https://www.leta.lv/home/important/18681EC8-A87C-460E-A268-D888AD90BCF0/).

Vai Covid-19 augstas izplatības laikā mācību procesam jānotiek attālināti?

Sākoties Covid-19 krīzei, lielākā daļa studentu un skolēnu mācās attālināti. Pakāpeniski attālinātas mācības sāka arī paši mazākie skolēni – 1.-2.klase, tātad pašlaik visi skolēni mācās attālināti. No 8.februāra gan ir pieejamas klātienes individuālās konsultācijas, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības. Tas attiecas uz skolēniem, kuri ir pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam, 12. klašu skolēniem, kā arī profesionālo skolu audzēkņiem, kam jāiegūst profesionālā izglītība un kvalifikācija pamata vai vidējās izglītības pakāpē.

Vai Covid-19 izplatības laikā būtu jāslēdz Latvijas robežas?

Pandēmijas laikā Latvija ierobežoja un pārtrauca noteiktos starptautiskos pasažieru pārvadājumus. Arī šogad, ņemot vērā aizvien pieaugošos Covid-19 infekcijas izplatības riskus, valdība lēma, ka no 2021. gada 11. februāra līdz 25. februārim Latvijā varēs ieceļot tikai būtisku un neatliekamu iemeslu dēļ (https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/no-11-lidz-25-februarim-latvija-vares-iecelot-tikai-butisku-un-neatliekamu-iemeslu-del). Tāpat no 25. janvāra, ieceļojot Latvijā, jāuzrāda Covid-19 testa rezultāts, savukārt Covid-19 pārslimojušajiem jāuzrāda ārsta izziņa.

Vai prioritāri pret Covid-19 nepieciešams vakcinēt valsts augstākās amatpersonas?

Valdība ir apstiprinājusi tās iedzīvotāju grupas, kuras vakcīnu pret Covid-19 saņems prioritārā kārtībā (https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-apstiprina-prioritari-vakcinejamas-personu-grupas). Starp prioritārajām grupām ir veselības aprūpes darbinieki, sociālās aprūpes centri, seniori virs 70 gadiem, pacienti ar noteiktām hroniskām slimībām un viņu mājsaimniecības, kā arī personas, kas mājās aprūpē smagi slimos, izglītības iestāžu darbinieki, operatīvo dienestu darbinieki, NBS, Ieslodzījuma vietu un Valsts probācijas dienesta darbinieki, energoapgādes kritiski svarīgie darbinieki. Tāpat starp prioritārām grupām ir arī personas speciālās iestādēs (ieslodzījumā, patversmēs), nozaru kritiski svarīgie darbinieki, reliģisko organizāciju personāls, tad ir uzņēmumu darbinieki, kas sastopas ar lielu skaitu cilvēku, uzņēmumu darbinieki lielos kolektīvos, ekonomikai svarīgāko uzņēmumu darbinieki. Tad arī visi pārējie iedzīvotāji. Ņemot vērā šos lēmumus, 11.februārī tika sākta vairāku valsts augstāko amatpersonu vakcinācija. Piemēram, vakcīnu pret Covid-19 saņēma Valsts prezidents Egils Levits, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, bijušie Valsts prezidenti Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Andris Bērziņš, Valdis Zatlers, Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. Veselības ministrijas paziņojumā, atsaucoties uz socioloģisko aptauju rezultātiem, pausts, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka valsts augstākajām amatpersonām jāparedz iespēja vakcinēties vakcinācijas procesa agrīnajā fāzē, lai rādītu piemēru pārējai sabiedrībai. Amatpersonu vienbalsīga gatavība vakcinēties līdz ar to ir uzticēšanās apliecinājums vakcīnu drošumam un efektivitātei, kā arī kalpos kā nozīmīgs pamudinājums iedzīvotājiem vakcinēties kopējas kolektīvās imunitātes iegūšanai, uzskata Veselības ministrijā (https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/sodien-valsts-augstakas-amatpersonas-un-bijusie-valsts-vaditaji-sanem-savu-vakcinu-pret-covid-19).

Vai Covid-19 izplatības laikā jāierobežo tirdzniecība un skaistumkopšanas pakalpojumi?

Pasliktinoties situācijai ar Covid-19 izplatību, no 21. decembra tika aizliegta visa veida skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšana. Janvāra beigās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzdevis Veselības ministrijai sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari izstrādāt kritērijus epidemioloģiski drošai darbībai ilgtermiņā. Taču pašlaik ierobežojumi skaistumkopšanā vēl nav mīkstināti. Ierobežojumi arī skāruši tirdzniecības jomu, bet no 8.februāra nolemts paplašināt preču pieejamību klātienē, vienlaikus nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli (https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-konceptuali-atbalsta-drosas-tirdzniecibas-piedavajumu-no-8februara-paplasinas-precu-pieejamibu-klatiene). Sabiedriskās ēdināšanas vietas ēdienus un dzērienus izsniedz tikai līdzi ņemšanai.

Vai skolēniem izglītības iestādēs jālieto sejas maskas?

Valdība iepriekš lēma, ka, atsākoties mācību procesam klātienē, gan pedagogiem, gan bērniem no 1. klases mācību stundu laikā un ārpus tām būs jālieto sejas maskas. Pašlaik gan visi skolēni mācās attālināti. Šis ierosinājums raisīja bažas, tāpēc iedzīvotāji rosināja šo prasību mainīt un neattiecināt uz 1.-4.klasi (https://manabalss.lv/par-valdibas-lemuma-par-obligatu-masku-nesasanu-berniem-skolas-atcelsanu/show). Taču valdība uzsvēra, ka masku lietošana 1. - 4.klašu skolēniem ir droša un nerada apdraudējumu veselībai. Veselības nozares eksperti uzsver – sejas masku nēsāšana nerada negatīvas sekas bērnu veselībai, pilnīgi pretēji – tā pasargā ne tikai no Covid-19, bet arī no citiem slimību ierosinātājiem un alergēniem (https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/skoleniem-masku-lietosana-ir-drosa-un-nepieciesama).

Vai publiskās vietās obligāti jāvalkā sejas maskas?

Kopš iepriekšējā gada oktobra vidus noteiktās sabiedriskās vietās nepieciešams valkāt mutes un deguna aizsegus. Piemēram, sejas maskas obligāti jālieto tirdzniecības vietās - veikalos, pasta nodaļās, degvielas uzpildes stacijās un citās vietās, kur notiek tirdzniecība. Tāpat to lietošana obligāta dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, kā arī citviet. (https://www.tvnet.lv/7085469/no-sodienas-virkne-publisko-vietu-obligati-javalka-sejas-maska). Valdības, Veselības ministrijas pārstāvji vairākkārt uzsvēra: ir pierādīts, ka gan vienreizlietojamo medicīnisko sejas masku, gan daudzreizlietojamo nemedicīnisko sejas masku lietošana samazina risku pārnest SARS-CoV-2 infekciju no cilvēka uz cilvēku. Savukārt sejas vairogu efektivitāte nav pierādīta. Lai ierobežotu vīrusa izplatību, mutes un deguna aizsegam ir cieši jāpieguļ sejai, ko nodrošina sejas maska, savukārt gar vairoga malām elpošanas ceļu pilieni brīvi nokļūst apkārtējā vidē.

Vai jāparedz atbildība par aicinājumiem neievērot Covid-19 ierobežojumus?

Covid-19 krīze raisīja arī plašākas diskusijas par tā dēvēto “infodēmiju” un cīņu ar dezinformāciju. Savukārt pērn decembrī Latvijā raisījās plašākas diskusijas par to, vai būtu jāparedz kriminālatbildība par aicinājumiem neievērot Covid-19 ierobežojumus (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputats-varetu-paredzet-kriminalatbildibu-par-aicinajumu-neieverot-covid-19-ierobezojumus.a383650/), bet šāds priekšlikums plašu atbalstu neguva.

Vai būtu jānosaka stingrāki sodi par ierobežojumu neievērošanu?

Drošības pasākumu ievērošana tiek pārbaudīta, bet pārkāpumu gadījumos tiek piemēroti sodi. Taču mediķi norāda, ka joprojām ierobežojumu ievērošana “klibo”, kas arī ietekmē vīrusa izplatību (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/infektologs-dumpis-covid-19-ierobezojumi-jasaglaba-vel-svarigak—tos-ieverot.a391665/). Vai lielāki sodi veicinātu ierobežojumu ievērošanu?

Vai Covid-19 izplatības ierobežošanai arī Latvijā vajadzētu ieviest tā dēvēto lokdaunu?

Pieaugot Covid-19 izplatībai, daudzas valstis ieviesušas arī iedzīvotāju pārvietošanās ierobežojumus. Līdzīgi pērn gada nogalē rīkojās arī Lietuva, kur iedzīvotāji nedrīkstēja doties ārpus dzīvesvietas pašvaldības ar vairākiem izņēmumiem, piemēram, to varēja darīt darba dēļ, medicīniskās palīdzības saņemšanas gadījumos u.c. Latvijas valdība šādus ierobežojumus vēl nav ieviesusi, dodot priekšroku citiem pasākumiem, piemēram, komandantstundas noteikšanai gada nogales un janvāra nedēļas nogalēs.

Vai būtu jānosaka konkrēts termiņš, kad var stāties spēkā valdības lēmumi par jaunajiem ierobežojumiem?

Valdība par ierobežojumiem, to izmaiņām visbiežāk lemj otrdienās un ceturtdienās, vienojoties arī par konkrētiem termiņiem, kad jaunievedumi stāsies spēkā. Dažkārt vadība tiek kritizēta par to, ka par izmaiņām nav bijis informācijas laikus. Piemēram, sākotnēji jaunāko klašu skolēniem pagarināja ziemas brīvlaiku, un viņi 25.janvārī atsāka mācības attālināti. Tad 2.februārī valdība konceptuāli vienojās, ka 1.-2.klases skolēni drīzumā atsāks klātienes mācības (https://www.delfi.lv/news/national/politics/no-8-februara-1-2-klases-atsaks-klatiene-citiem-pieejamas-individualas-konsultacijas.d?id=52898141), taču jau pēc dažām dienām šī iecere tika mainīta (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12-klasu-skoleni-vel-neatsaks-macibas-klatiene.a391570/). Lai izvairītos no šādām situācijām, būtu jānosaka konkrēts termiņš, cik dienas pirms ierobežojumu izmaiņām, būtu jāzina par plānotām izmaiņām?

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē