Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc ParVaiPret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Kategorijām
Birkām

Vai Latvijā jāaizliedz kažokzvēru audzēšanu?

Saeima konceptuāli sāks vērtēt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026.gada Latvijā aizliegt kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas, bet netiktu aizliegta kažokādu ieguve medību ceļā vai kažokādu tirdzniecība.
Izmaiņas sagatavojuši parlamenta deputāti, kas pārstāv teju visas Saeimas frakcijas. Viņu skatījumā, dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs neesot attaisnojuma. Šī uzņēmējdarbība piesārņojot vidi un nedodot pienesumu tautsaimniecībai. Grozījumu autori atsaucas uz socioloģisko aptauju rezultātiem, kas rādot, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus.
Par nozari atbildīgā Zemkopības ministrijai uzsver, ka tai ir nulles tolerance pret uzņēmumiem un nozarēm, kas strādā, izmantojot cietsirdīgas metodes vai pārkāpjot likumu, taču tiem, kas ievēro likumā noteiktās prasības, tostarp kažokzvēru audzētavām, būtu jāturpina darbs.

Vai Latvijā jāsniedz valsts apmaksāta sociālā rehabilitācija no vardarbības cietušiem patvēruma meklētājiem?

Saeima 1.lasījumā vērtēs grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, ar kuriem tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem plānots piešķirt arī vardarbībā cietušajiem, kas Latvijā uzturas kā patvēruma meklētāji.
Ārkārtējās situācijas laikā ticis konstatēts, ka var izveidoties situācijas, kad noteiktas personu grupas, kurām nav iespēju pašām finansēt pakalpojumus, nevar saņemt valsts atbalstu vardarbībā cietušajiem, kaut arī ir konstatēta tāda nepieciešamība. Situācija tikusi risināta ar ārkārtējo situāciju regulējošām normām, bet tagad nolemts mainīt likumu.
Saskaņā ar "Resursu centra "Marta"" sniegtajām ziņām, vidēji gadā tajā vēršas ap 10 vardarbībā cietušo, kuriem nav tiesības saņemt valsts finansētu pakalpojumu. Lielākajā daļā gadījumu vardarbības veicējs bijis cietušās vīrs, ģimenē ir bērni un upuri ir sociāli izolēti, ar ierobežotām iespējām saņemt palīdzību.

Vai augstskolām jāpiešķir tiesības atzīt izglītības dokumentus, lai efektīvāk varētu piesaistīt ārvalstu studentus?

Saeima 1.lasījumā skatīs grozījumus Izglītības un Augstskolu likumos, kas paredz noteiktām augstskolām dot tiesības veikt ārvalstīs izdotu akadēmisko grādu un izglītības dokumentu ekspertīzi un izsniegt izziņas, lai ārvalstu studenti varētu sākt vai turpināt studijas Latvijā.
Izmaiņu autori - Izglītības un zinātnes ministrija - skaidro, ka, piesaistot ārvalstu studentus, augstskolas visbiežāk valsts pārvaldes iestādēm pārmet ilgu iesniegto ārvalstnieku dokumentu izskatīšanu. Process kavējoties, jo ārvalstu reflektantu izglītības dokumenti atzīšanai bieži tiekot iesniegti īsi pirms studiju semestra sākuma, tādējādi veidojas "sastrēgumi", kurus pagarinot tas, ka pašas augstskolas nav veikušas rūpīgu potenciālo studentu sekmju izvērtējumu un vērtēšanai nosūta tādu studētgribētāju pieteikumus, kas nemaz nevar kļūt par studentiem.
Lai risinātu problēmu, ministrija piedāvā pašām augstskolām piešķirt tiesības, kas dos iespēju efektīvāk izskatīt ārvalstīs izsniegtos izglītības dokumentus un, iespējams, ātrāk pieņemt lēmumus par reflektantu studiju sākšanu vai turpināšanu. IZM atzīmē, ka augstskolām, kurās ir liela ārvalstu studentu plūsma no dažādām valstīm, tas ir nozīmīgs aspekts.

Vai policijai jādod tiesības nošķirt varmāku no aizsargājamās personas bez iesnieguma?

Saeima konceptuāli izskatīs Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par policiju", kas paplašinās policijas iespējas nošķirt varmāku no aizsargājamās personas.
Izmaiņas paredz policijai dot tiesības nošķirt varmāku no aizsargājamās personas bez cietušā iesnieguma - gadījumos, kad pastāvēs draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai vai veselībai, policija bez rakstveida pieteikuma nodrošinās personas, kas rada draudus, nošķiršanu no aizsargājamās personas.
Kā atzīmē grozījumu autori, praksē bieži vērojami gadījumi, kad policijas darbinieki, reaģējot uz ģimenes konfliktiem, acīmredzami konstatē tūlītēju vardarbības draudu risku, tomēr nav tiesīgi pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu tikai tāpēc, ka aizsargājamā persona atsakās no pieteikuma iesniegšanas policijai.

Vai minimālo algu Latvijā jāpaaugstina līdz 630 eiro?

Saeima lems, vai nodot izvērtēšanai komisijās pilsoņu iniciatīvu minimālo atalgojumu Latvijā palielināt līdz 630 eiro.
Pašlaik minimālā alga Latvijā ir noteikta 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt portālā "Mana balss" publicētajā iedzīvotāju iniciatīvā tika piedāvāts to kāpināt līdz 630 eiro. Iniciatīvu portālā parakstīja vairāk nekā 11 000 cilvēku.
Idejas autors Kristaps Toms Gūtmanis uzsver, ka Latvijā ir viena no zemākajām minimālajām mēnešalgām Eiropas Savienības valstīs, kā arī zemākā minimālā mēnešalga Baltijas valstīs. Parakstu vākšanas iniciators uzskata, ka minimālās algas paaugstināšana sniegs vairākām sociālajām grupām salīdzinoši labklājīgai un cienīgai dzīvei nepieciešamās ekonomiskās un sociālās iespējas, kuras pašreizējais minimālās algas apjoms liedz. Iedzīvotāji kļūšot pašpaļāvīgāki un vairāk motivēti strādāt, kā arī mazināšoties Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz ārzemēm.

Vai dzīvnieku populācijas ierobežošanai Latvijā jāpaplašina medību iespējas?

Saeima 2.lasījumā plāno skatīt grozījumus Medību likumā, ar kuriem iecerēts paplašināt medību iespējas, mazinot ierobežojumus medībām, paplašinot tām pieejamo platību un medību rīku klāstu.
Izmaiņu aizstāvji argumentē, ka medību iespējas ir jāpaplašina, jo Latvijā ir palielinājusies atsevišķu dzīvnieku populācija, līdz ar to ir pieauguši medījamo dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem. Likumprojekts esot veidots ar nolūku mazināt savvaļas medījamo dzīvnieku postījumus, ceļot medību efektivitāti - samazinot platības, kurās medības ierobežotas, un paplašinot medību rīku klāstu. Piemēram, likumprojektā paredzēts atteikties no absolūta aizlieguma medīt pilsētu teritorijās.
Tikmēr likumprojekta pretinieki - atsevišķas dabas aizsardzības organizācijas - kritizē, ka grozījumi virzīti tikai mednieku interesēs, turklāt jaunās normas varot radīt apdraudējumu citiem sabiedrības locekļiem.

Vai nepieciešama vakcinācijas loterija, lai veicinātu iedzīvotāju vakcinēšanos pret Covid-19?

Atjaunota informācija 31.08.2021.: Saeima izslēdz šo jautājumu no dienas kārtības. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valdiba-atsakas-no-ieceres-rikot-covid-19-vakcinacijas-loteriju.a419280/

Ministru kabinets ir atbalstījis un šo trešdien Saeima vērtēs Vakcinācijas loterijas likumprojektu, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar balvu fondu 720 000 eiro.

Kopējās loterijas rīkošanas izmaksas, kas tiks segtas no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", aplēstas 1,218 miljonu eiro apmērā. 299 995 eiro tiks piešķirti Latvijas Televīzijai par loterijas raidījuma producēšanu un atspoguļošanu, 98 000 eiro tiks piešķirti izlozes informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādei, 51 000 eiro - loterijas publicitātes kampaņai, bet 49 000 eiro - auditora pakalpojumiem.

Veselības ministrijā skaidroja, ka Vakcinācijas loterijas likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu īstermiņa vakcinācijas loteriju personām, kurām Latvijā uz loterijas laimestu izlozes brīdi ir veikta vakcinācija pret Covid-19 infekciju vismaz ar vienu poti.

Tomēr valdības sēdē, izskatot šo likumprojektu, pret to iebilda pieaicinātie eksperti, sakot, ka tādējādi sabiedrības kopējā labuma jautājumi tiek risināti ar merkantiliem paņēmieniem. Tikmēr veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valdībai ir morāls, politisks un epidemioloģisks pienākums izmantot visus rīkus vakcinācijas veicināšanai.

Vai valstij jāuzņemas atbildība par iespējamiem kaitējumiem veselībai, vakcinējoties pret Covid-19?

Ministru kabinets ir atbalstījis un drīzumā Saeima vērtēs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas noteiks pienākumu valstij kompensēt cilvēkiem iespējamo kaitējumu veselībai, vakcinējoties pret Covid-19, ja tāds tiktu nodarīts.
Normu par valsts atbildību iecerēts ieviest, jo paralēli plānots noteikt pienākumu vakcinēties pret Covid-19 atsevišķu darba vai amata pienākumu veikšanai. To, vai cilvēka veselībai ar vakcinēšanos tiešām nodarīts kaitējums, vērtēs Zāļu valsts aģentūra.
Iecerēts, ka kompensācijas izmaksās visām personām, kurām vakcinācijas izraisīto komplikāciju rezultātā tiks nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai, tomēr kompensāciju apmēri pašlaik nav prognozēti. Izmaiņu autori lēš, ka kaitējuma nodarīšanas iespējamība ir ļoti zema, līdz ar to kompensācijas varētu nākties izmaksāt vien dažos atsevišķos gadījumos.

Vai darbam medicīnā, sociālajā aprūpē un izglītībā obligāti jāpieprasa Covid-19 sertifikāts?

Valdība ir atbalstījusi un Saeima šovasar vērtēs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas mediķiem, sociālās aprūpes darbiniekiem un izglītības nozarē strādājošajiem prasīs nodrošināt obligātu Covid-19 sertifikātu. Šādu sertifikātu var iegūt, vakcinējoties, pārslimojot Covid-19 vai regulāri veicot testus.
Izmaiņu autori skaidro, ka epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanas pienākumu iecerēts noteikt tām nozarēm, kurās nodarbinātajiem ir palielināts risks inficēt citas personas, it īpaši strādājot ar personām, kurām Covid-19 infekcija var radīt palielinātus riskus veselībai, kā arī kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms.
Nozaru arodbiedrības pret šādām prasībām iebilst, cita starpā pieļaujot, ka tās varot novest pie cilvēku aizplūšanas no darba šajās jomās.

Vai darba devējiem jādod tiesības atlaist Covid-19 sertifikātus neieguvušus darbiniekus?

Ministru kabinets ir atbalstījis un drīzumā Saeima vērtēs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas no oktobra darba devējiem dos tiesības atlaist Covid-19 sertifikātus neieguvušus darbiniekus.
Likuma grozījumu projekts paredz noteikt darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi, līdz ar to darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai šīs prasības tiks attiecinātas uz viņiem. Ja darba ņēmējs nebūs ieguvis Covid-19 sertifikātu, viņš ar darba devēju varēs mēģināt vienoties par citu pienākumu veikšanu.
Pēc premjera Krišjāņa Kariņa (JV) vārdiem, šādas izmaiņas Covid-19 pandēmijas apstākļos nepieciešamas, lai "maksimāli pasargātu valsts iedzīvotāju veselību un dzīvības". Tikmēr parlamentārā opozīcija sola virzīt iniciatīvas, lai iecerēto regulējumu nodotu tautas nobalsošanai.

Vai valstij jāuzlabo uzraudzība pār to, kā personas iegūst līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās?

Saeima konceptuāli vērtēs Ekonomikas ministrijas sagatavotās izmaiņas Nacionālās drošības likumā, kas paredz ieviest vērīgāku uzraudzību pār to, kā personas iegūst līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās.
Ministrijas skatījumā, pašlaik likumā iekļautais uzraudzības mehānisms var pavērt iespēju nelabticīgām personām ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā iegūt pastarpināti, nesaņemot valdības atļauju.
Tādēļ attiecībā uz komercsabiedrībām, kas noteiktas kā nacionālajai drošībai nozīmīgas, ierosināts pilnveidot izvērtēšanas mehānismu un piemērot līdzvērtīgus principus netiešas būtiskas līdzdalības noteikšanā, kā tas ir finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem, proti, būs sīkāk atrunātas metodes, kā izvērtēt, vai persona nav ieguvusi netiešu būtisku līdzdalību uzņēmumā.

Vai muitas darbiniekiem jādod plašākas tiesības pārbaudīt pasta sūtījumus?

Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Pasta likumā, ar kuriem iecerēts paplašināt muitas darbinieku tiesības pārbaudīt pasta sūtījumus.
Izmaiņas sagatavojusi Finanšu ministrija, kas uzskata, ka nepieciešams paplašināt muitnieku kompetenci, pārbaudot pārrobežu pasta sūtījumus, lai atklātu aizdomīgus pasta sūtījumus. Turpmāk pārbaudes iecerēts attiecināt arī uz sūtījumiem, kas tiek sūtīti starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Ministrija skaidro, ka plašāka kontrole nepieciešama, jo pēdējos gados strauji audzis pasta sūtījumos atrasto narkotisko vielu apjoms. Pasta sūtījumos tiekot uzietas dažādu veidu narkotiskās un psihotropās vielas, un visbiežāk konstatēto vielu apjoms ir līdz desmit gramiem.

Vai ārzemniekiem Latvijā jābūt iespējai iegūt digitālo identitāti - eID karti un e-parakstu?

Saeima vērtēs Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz ieviest jaunu personas apliecības tipu - ārzemnieka personas apliecību jeb ārzemnieka eID karti.
Ārzemnieka eID karte nav plānota kā obligāts personu apliecinošs dokuments. To izsniegs ārzemniekam, kurš būs izteicis vēlēšanos būt aktīvs elektroniskajā vidē, lai varētu to izmantot kā elektroniskās identitātes rīku un potenciāli iegūtu arī elektronisko parakstu (e-parakstu). Paredzēts, ka šī karte vizuāli atšķirsies, un tā nebūs ceļošanas dokuments, kā arī neapliecinās personas uzturēšanās tiesības Latvijā.
Šajā eID kartē iestrādātie elektroniskās identitātes rīki nodrošinās ārzemniekam iespēju izmantot publiskās pārvaldes e-pakalpojumus, lietot e-adresi, elektroniski identificēties un parakstīt dokumentus, tādējādi kopumā lietot plašu valsts sniegto pakalpojumu klāstu.
Par šīs apliecības izsniegšanu personai būs jāmaksā valsts nodeva - 80 eiro.

Vai Latvijā jāļauj atsākt sniegt tetovēšanas pakalpojumus?

Saeima 2.lasījumā izskatīs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kuros politiķi piedāvā paredzēt virkni ierobežojumu atvieglojumu, tostarp deputāts Uldis Budriķis (JKP) piedāvā ļaut atsākt darbu tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Vienlaikus valdībai tiktu saglabātas tiesības atkarībā no epidemioloģiskās situācijas uz noteiktu laiku
apturēt šo pakalpojumu sniegšanu.
Budriķis ir pārliecināts, ka legālie tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji ievēro augstas higiēnas prasības, tāpēc viņi neradīs saslimšanas izplatīšanās riskus.
Paralēli atbalsts tetovēšanas salonu atvēršanai tiek vākts platformā manabalss.lv, kur par to līdz maija beigām bija parakstījušies nedaudz vairāk par 4000 cilvēku. Vairāk par iniciatīvu https://manabalss.lv/tetovesanas-salonu-atversana/show

Vai piespiedu nomas maksājums jāierobežo līdz 4% no zemes kadastrālās vērtības?

Saeima 2.lasījumā izskatīs Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību", kas paredz ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru un noteikt, ka gadā tie nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības.
Likuma grozījumi paredz mainīt dalītā īpašuma regulējumu, esošo nomas regulējumu aizstājot ar "likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu".
Tieslietu ministrijas skatījumā, izmaiņas ir nepieciešamas, jo pašlaik zemes nomas maksājumi mēdzot būt nesamērīgi augsti un gadā varot pārsniegt pat 9% no zemes kadastrālās vērtības. Pēc ministrijas informācijas, pašlaik valstī ir ap 3700 šīs problēmas skartu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, līdz ar to dalītā īpašuma problemātika skar ievērojamu skaitu nekustamo īpašumu īpašnieku.

Vai patvēruma meklētājiem ļaut sākt strādāt jau trīs mēnešus pēc ierašanās Latvijā?

Saeima 2.lasījumā plāno skatīt grozījumus Imigrācijas likumā, kas patvēruma meklētājiem ļautu sākt strādāt agrāk nekā likumā noteikts pašlaik. Izmaiņas paredz patvēruma meklētājiem piešķirt tiesības strādāt pēc trīs valstī pavadītiem mēnešiem pašreiz noteikto sešu mēnešu vietā.
Likumprojekta autori - "Attīstībai/Par!", "Jaunās vienotības" un "KPV LV" deputāti - argumentē, ka izmaiņas rosinātas, lai sekmētu patvēruma meklētāju nodarbinātību, kvalifikācijas saglabāšanu un iekļaušanos Latvijā.
Izmaiņu autori uzsver, ka pašreizējais regulējums paredz, ka patvēruma meklētājs drīkst būt nodarbināts, kad ir saņēmis pozitīvu lēmumu par statusa piešķiršanu vai nav saņēmis lēmumu sešu mēnešu laikā. Šo mēnešu laikā patvēruma meklētājs nav tiesīgs strādāt un ir spiests iztikt ar piešķirto pabalstu un sabiedrības ziedojumiem.

Vai Latvijā jāievieš Zolitūdes traģēdijas atceres diena?

Saeima plāno konceptuāli vērtēt grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", lai oficiālo kalendāru papildinātu ar vēl četriem zīmīgiem notikumiem. Viens no ierosinājumiem paredz 21.novembri noteikt par Zolitūdes traģēdijas atceres dienu, to oficiāli nosaucot par 2013.gada 21.novembra traģēdijas atceres dienu.
2013.gada 21.novembrī Rīgā, Priedaines ielā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, bojā gāja 54 cilvēki un 59 cilvēki tika ievainoti.
Šo dienu noteikt par oficiālu atceres dienu rosina deputāti Artuss Kaimiņš, Marija Golubeva (AP), Māris Možvillo (KPV LV), Gatis Eglītis un Juris Jurašs (abi JKP). Ierosinājuma autori argumentē, ka oficiāla piemiņas diena ir jānosaka, jo traģēdija skāra ne tikai bojāgājušo tuviniekus, draugus, glābējus un citus, kas strādāja ar nepieredzētās traģēdijas sekām, bet arī radīja dziļas rētas visas Latvijas sabiedrības apziņā.

Vai nepieciešams likums dalītā īpašuma izbeigšanai?

Saeima plāno otrajā lasījumā skatīt likumprojektu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu. Tieslietu ministrijas informācija liecina, ka šī problēma skar vismaz 3677 privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas ap 111 000 dzīvokļu īpašumu. Likumprojekts nosaka, kā izbeigt dalīto īpašumu privatizētās daudzdzīvokļu mājās, piešķirot uz likuma pamata ēkas īpašniekiem vienpusēju tiesību izpirkt mājai piesaistīto zemi par tās kadastrālo vērtību. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī, lai līdz tam veiktu sagatavošanās darbus likuma piemērošanai un atrisinātu jautājumu par valsts finansējumu. Jaunā likuma īstenošanai būs nepieciešams valsts finansējums, lai dalītā īpašuma izbeigšana būtu pieejama iedzīvotājiem iespējami vienkāršākā procesā

Vai vajadzētu aizliegt azartspēļu organizēšanu ap dzīvojamām mājām?

Saeimas deputāti no Jaunās konservatīvās partijas rosina likumā noteikt, ka azartspēles aizliegts organizēt dzīvojamajās ēkās un trīs kilometru attālumā no tām. Likuma izmaiņu autori skaidro, ka izmaiņu mērķis esot būtiski ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību un mazināt azartspēļu kaitīgo ietekmi uz sabiedrības veselību un sabiedrību kopumā. Pēc likuma iesniedzēju domām, šādu grozījumu pieņemšana pozitīvi ietekmētu “azartspēļu spēlētāju un viņu ģimenes locekļu fizisko un garīgo veselību”.

Vai Saeimai jāturpina vērtēt iedzīvotāju iniciatīvu par sporta treniņiem iekštelpās?

Iniciatīva “Gribam sportot tagad” ir saņēmusi vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju atbalstu portālā “Manabalss.lv”. Iniciatīvas autori rosina paredzēt, lai sporta klubos drīkstētu notikt individuāli treniņi un grupu nodarbības. Iniciatīvas pieteikumā uzsvērts, ka nepieciešams ieviest “ar sabiedrības interesēm sabalansētu un drošu sportošanas risinājumu iekštelpās”, ievērojot noteiktus ierobežojumus. Pēc sākotnējās iniciatīvas izvērtēšanas Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā deputāti rosina turpināt tās izskatīšanu parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Vai ir nepieciešama ģimenes valsts pabalsta reforma?

Saeima plāno lems par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz izmaiņas ģimenes valsts pabalsta apmērā. Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka no nākamā gada ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 eiro (50 eiro mēnesī par katru bērnu), bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Plānots, ka par četriem un vairāk bērniem ģimenes saņems 100 eiro par katru bērnu, informē Saeima. Pašlaik pabalsta apmērs mēnesī tiek noteikts atkarībā no bērnu skaita ģimenē un dzimušā bērna kārtas numura, savukārt piemaksas apmērs ir atkarīgs no tā, par cik bērniem vecumā līdz 20 gadiem konkrētam saņēmējam ir piešķirts pabalsts. Ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir 11,38 eiro, par otro bērnu - 22,76 eiro, par trešo bērnu - 34,14 eiro, bet par ceturto un katru nākamo bērnu - 50,07 eiro mēnesī.

Vai Saeimas Izglītības komisijai jāvērtē iedzīvotāju iniciatīva par universitāšu saglabāšanu Latvijas reģionos?

Iniciatīva “Saglabāt universitātes Latvijas reģionos” portālā “Manabalss.lv” guva vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju atbalstu. Iniciatīvas autors Uldis Zupa skaidroja, ka  ir nepieciešams izslēgt no Saeimā 2. lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā skaitlisko rādītāju universitātēm - nodrošināt ne mazāk kā 4000 studējošo. Pēc iniciatīvas autora domām, tas ir nepieciešams, lai novērstu “diskriminējošo attieksmi pret augstākas izglītības un zinātnes attīstību Kurzemē un Latgalē, kā arī nepieļaut jauniešu vēl lielāku aizplūšanu uz Rīgu, bet gan nodrošināt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikto Latvijas policentrisko attīstību”. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica sākotnējo iniciatīvas izvērtēšanu un rosina nodot šo priekšlikumu parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tālākai izvērtēšanai.

Vai Latvijā nepieciešams ieviest vienreizlietojamās plastmasas aizliegumu?

Saeima plāno lems par Plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojektu, kas paredz no šā gada 3.jūlija aizliegumu laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai. Saeima informē, ka likumprojekta mērķis ir novērst un samazināt plastmasas izstrādājumu un to saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens, un cilvēka veselību. Likumprojekts paredz, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū šādus vienreizlietojamās plastmasas preces: vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus. Tāpat plānots aizliegt no putu polistirola izgatavotus pārtikas un dzērienu iepakojumus, tā korķīšus un vāciņus, dzērienu glāzes un to vāciņus, kā arī vienreizlietojamos un atkārtoti lietojamos no oksonoārdāmas plastmasas izgatavotus izstrādājumus. Ražotājam paredzēts pienākums kā alternatīvu patērētājiem piedāvāt izstrādājumus, kas nesatur plastmasu vai pārdot atkārtoti lietojamus plastmasas priekšmetus.

Vai Saeimai būtu jāatbalsta opozīcijas rosinātā neuzticības izteikšana premjeram?

Saeimas opozīcijas deputāti rosina lemt par neuzticības izteikšanu premjerministram Krišjānim Kariņam. Opozīcijas deputāti sagatavotajā lēmumprojektā pauž viedokli, ka Ministru kabinets nepilda Saeimas lēmumus un likumos dotos uzdevumus, un tas “padziļina ekonomisko krīzi valstī un atstāj paliekošu negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju veselību un labklājību”.

Vai Saeimai jāturpina vērtēt ieceri par lūšu medību aizliegumu?

Iedzīvotāju iniciatīva par lūšu medību aizliegumu guva nepieciešamo atbalstu portālā “Manabalss.lv”, tādēļ tika iesniegta Saeimā. Pamatojumā šai iniciatīvai tika norādīts, ka, aizliedzot lūšu medības, sabiedrība no tā iegūs daudz veselākus mežus (jo lūši medī dzīvniekus, kas posta mežus) un sabalansētākus biotopus, turklāt Latvijā būs vairāk aizsargājamo dzīvnieku. Parlamentā iniciatīvas sākotnējo izvērtēšanu veica Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, mudinot turpināt šī priekšlikuma izvērtēšanu parlamenta Tautsaimniecības komisijā. Par to, vai nodot šo iniciatīvu Tautsaimniecības komisijai, būs jālemj Saeimas sēdē.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē