Grozījumi vairākos likumos paredz aizliegt publiskos izklaides un svētku pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos izmantot Georga lentes. Kā skaidro likumprojekta anotācijā tā autori, atsevišķi Saeimas deputāti: Krievijas propagandai ir milzīga ietekme bijušās PSRS teritorijā, tāpēc nav jābrīnās, ka daudzās bijušās PSRS republikas ierobežo Georga lenšu “kā Krievijas neoimperālisma simbola izmantošanu”.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums nosaka, ka samazinātā - 5% - likme Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiek piemērota līdz šā gada beigām. Tātad, neveicot likuma izmaiņas, no 2021.gada šiem produktiem piemēros 21% likumi. Tāpēc opozīcijas deputāti rosina Saeimu lemt par samazinātās PVN likmes saglabāšanu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Likuma grozījumi nosaka, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Līdz ar izmaiņām vairs nebūs spēkā vairāki kritēriji, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp atcelta prasība, kas noteica, ka vismaz 70% darbinieku ir jābūt maģistra vai doktora grādam, liecina informācija Saeimas mājaslapā. Izmaiņas veiktas, lai vairotu uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam.

Likumu izmaiņas paredz no 1.septembra aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kad stāsies spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos par bērnu adopciju uz ārvalsti.  Izņēmums būtu jau uzsāktie adopcijas procesi, kuros sniegta informācija par adoptējamo bērnu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš iepriekš norādījis, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nonācis Cilvēktiesību komisijas uzmanības lokā jau šī gada martā pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem, kad bāriņtiesas pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē Latvijā un ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, lai viņus būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm.

Grozījumi vairākos likumos paredz iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes. Tāpat paredzēts, ka dzēst varēs arī hipotekāro kredītu galvojuma, kā arī cedētās saistības, liecina informācija Saeimas mājaslapā. Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka Latvijā bija aptuveni 13 000 krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro.

Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis tiek uzskatīti par Latvijas neatkarības simboliem, taču to statuss un piederība likumā nav minēta, Brīvības piemineklis šobrīd juridiski pieder Rīgas pilsētai, jo savu darbību nav atjaunojusi Brīvības pieminekļa komiteja, kurai tika noteiktas īpašumtiesības. Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis ir par valsts un tautas saziedotiem līdzekļiem celti objekti, līdz ar to likumdevēja kompetencē būtu noteikt to īpašuma tiesības un valdījumu. No objektu uzskaites viedokļa likuma līmeni vienlaikus iespējams arī identificēt objektu kā valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu sastāvu un robežas. Ar jaunu likumprojektu iecerēts noteikt juridisko piederību. Tāpat ar likuma palīdzību ir iecerēts noteikt bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapu ansambli.

Jauni grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" paredz noteikt 15. decembri par Pretpadomju cīnītāju atceres dienu. Likuma mērķis ir novērtēt to cilvēku nopelnus, kuri, darbodamies nacionālās pretošanās kustībā, piedalījās bruņotā cīņā, vai ar citiem līdzekļiem cīnījās par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas atjaunošanu un ziedoja sevi, lai aizstāvētu tautu pret padomju okupācijas režīma īstenoto vardarbību un genocīdu. Pretpadomju cīnītāju atceres dienu likums paredz ieviest 15. decembrī - dienā, kad nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Gunārs Astra (1931-1988) teica savu pēdējo vārdu okupācijas režīma pret viņu vērstajā politiskajā prāvā Latvijas PSR Augstākajā tiesā 1983. gadā. Viņa runa bija kā hrestomātiska apsūdzība PSRS veiktajai Latvijas okupācijai un norāde uz Latvijas pilsoņu tiesību pārkāpumiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varēs veikt personas daru apstrādi, par to neinformējot datu subjektu un ierobežojot tā piekļuves tiesības, ciktāl tas nav pretrunā ar tiesībaizsardzības nolūkos apstrādājamo personas datu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. KNAB, īstenojot savas darbības funkcijas, iegūst lielu datu apjomu, kura izpaušana var negatīvi ietekmēt korupcijas novēršanu un apkarošanu. Informācijas pieejamības ierobežošana nepieciešama, lai aizsargātu informācijas avotus un izmantotos paņēmienus resorisko pārbaužu un kriminālprocesa ietvaros.

Pasākumi, kuru apmeklētāju un dalībnieku plānotais kopējais skaits pārsniegs 5000 personu, vai arī 1000 - ja tas notiks pierobežas joslā, tiks uzskatīti par paaugstināta riska pasājumiem. Tas nozīmēs, ka pasākuma organizatoram par to būs jāinformē Valsts policija, Valsts drošības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts robežssardze, ja pasākumu iecerēts rīkot pierobežas joslā. Pasākuma drošības organizēšanai būs jāizvieto videonovērošanas sistēma, apmeklētāju evakuācijas punkti, medicīnas palīdzības punkts u. c.

Valsts valodas lietošanas jomā plānots padarīt maigākus soda mērus, kurus piespriest fiziskām personām. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā paplašina juridisko personu atbildību -lielākajā daļā gadījumu līdz šim kā atbildīgās personas par pārkāpuma izdarīšanu tika noteiktas fiziskas personas, piemēram, veikalu pārdevēji, vadītāji. Turpmāk to iecerēts mainīt. Tāpat pārskatīti sodu apmēri - soda apmērs fiziskajām personām tiek samazināts un gandrīz visos jaunā regulējuma pantos ieviests tāds soda veids kā brīdinājums, savukārt naudas soda apmērs salīdzinājumā ar kodeksu palicis nemainīgs. Tāpat fiziskajām personām izslēgta administratīvā atbildība par valsts valodas lietošanas nenodrošināšanu lietvedībā. Novēršot potenciālu netaisnību, jaunajā regulējumā ieviesti sodi juridiskajām personām.

Par šaujamieročiem plānots klasificēt gāzes ieročus, kurus var pārveidot šaušanai ar lodēm, paredz grozījumi "Ieroču aprites likumā", kurus Saeima skatīs 3. lasījumā. Atbilstoši grozītajai Eiropas Savienības (ES) direktīvai, gāzes ieroči un signālieroči, kurus var pārveidot šaušanai ar lodēm, turpmāk uzskatāmi par šaujamieročiem un pakļaujami ieroču aprites regulējumam. Grozījumi nosaka, ka Ieroču aprites likumā paredzēs, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā klasificē gāzes ieročus un signālieročus, kā arī pārbauda to atbilstību E kategorijas ieroču tehniskajām specifikācijām un kārtību, kādā pieprasa un saņem gāzes ieroču un signālieroču paraugus pārbaudes veikšanai. Likumprojekts nosaka - ja Valsts policija konstatē, ka gāzes ierocis un signālierocis nav uzskatāms par E kategorijas ieroci, tā veic gāzes ieroča un signālieroča klasifikāciju normatīvajos aktos par šaujamieroča un to munīcijas klasifikāciju noteiktajā kārtībā.

Valsts aizsardzības mācība kļūs par obligāti apgūstamu priekšmetu vidējās izglītības pakāpē, paredz likumprojekts "Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā", kuru Saeima skatīs 1. lasījumā. Ar likumprojektu tiks izveidot kārtība, kurā neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā tiek īstenota daļēja valsts aizsardzības mācības satura apguve, bet klātienes - izglītojamiem dalība valsts aizsardzības mācības nodarbībās būs obligāta. Valsts aizsardzības mācību plānots īstenot vienu dienu mēnesī un atsevišķās mācību dienās notiks lauka nodarbības. To laikā Jaunsardzes centrs nodrošinās skolēniem ēdināšanu. Skolēniem, kuri savas reliģiskās pārliecības dēļ vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevarēs apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un mācību procesu pielāgos individuāli.

Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā paredz, ka pašvaldības deputātam, kuru Valsts valodas centrs būs aicinājis apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī, latviešu valodas zināšanas būs jāpilnveido par saviem līdzekļiem. Deputātam nepietiekamās valsts valodas zināšanas būs jāapgūst sešu mēnešu laikā, un paredzēts, ka atkārtota zināšanu pārbaude pēc tam būs jāveic viena mēneša laikā. Savukārt Valsts valodas centram būs jāvēršas rajona (pilsētas) tiesā ar prasības pieteikumu par deputāta pilnvaru anulēšanu, ja deputāts bez attaisnojoša iemesla nebūs ieradies uz atkārtotu valsts valodas lietojuma pārbaudi. Tāpat pilnvaras paredzēts anulēt, ja atkārtoti konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst nepieciešamajam līmenim. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nepietiekamas-latviesu-valodas-zinasanas-pasvaldibu-deputatiem-bus-jauzlabo-par-saviem-lidzekliem.a348233/

Saeima strādā pie jauna likuma, kura mērķis ir regulēt tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas un aizsardzības jomā. Šis likums aizstās pašreizējo regulējumu, pēc kura pieņemšanas pagājuši jau 20 gadi. Preču zīmi likumā definēs kā apzīmējumu, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem. Likums nosaka preču zīmju teritorialitātes un prioritātes principus, kā arī apzīmējumus, kuri var veidot preču zīmi, tostarp iekļaujot vārdiskas, figurālas, telpiskas, novietojuma, ornamenta, krāsu, skaņu, kustību, multivides un hologrāfiskas zīmes. Regulējums arī nosaka preču zīmes reģistrācijas procedūru, civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu, kā arī preču zīmes darbības izbeigšanu.

Akcīzes nodokļa likuma grozījumi paredz palielināt akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem no nākamā gada. Pašlaik bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likme ir 7,4 eiro par 100 litriem. Turpmāk šāda likme saglabāsies dzērieniem, ja tajā uz 100 mililitriem dzēriena cukurs ir līdz astoņiem gramiem. Savukārt, ja cukura daudzums ir virs astoņiem gramiem uz 100 mililitriem dzēriena, tad par 100 litriem šāda dzēriena likme plānota 14 eiro apmērā. Plānots, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuru sastāvā ir citas saldinātājvielas, akcīzes nodokļa likme nemainīsies. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/akcizes-likmi-cukurotajiem-dzerieniem-plano-celt-lenak.a345558/

Saeima lems, vai pagarināt termiņu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pretterorisma operācijā Irākā līdz 2022.gada 1.februārim. Latvija kopš 2014.gada novembra politiski ir pievienojusies Starptautiskajai koalīcijai un paudusi atbalstu koalīcijas darbībām. Saņemts arī Irākas valdības apstiprinājums, ka Irākas valdība atbalsta Latvijas militāro instruktoru iesaisti Irākas drošības spēku apmācībā. Pašreizējais misijas termiņš beigsies 1.februārī.

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz nostiprināt obligātā iepirkuma pārraudzību, kā arī novērst tā saņēmēju pārkompensāciju, liecina informācija Saeimas mājaslapā. Grozījumu autori cer, ka, ieviešot stingrākus kontroles mehānismus, arī obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sadaļa iedzīvotāju rēķinos samazināsies. Likuma izmaiņas nosaka, ka Ekonomikas ministrijai būs pienākums organizēt obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, novērst pārkompensāciju, kā arī atgūt nepamatoti izmaksāto valsts atbalstu. Likumā būs noteikts, ka pārkompensācija ir ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/neviena-amatpersona-par-oik-sistemas-izveidi-un-uzraudzibu-atbildibu-neuznemas.a344650/

Valdība izskatīšanai Saeimā virza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas paredz atlaist Rīgas domi un iecelt pagaidu administrāciju. Likumprojekts nosaka, ka domes vēlēšanas notiek pirmajā sestdienā, kas būs pēc diviem mēnešiem pēc šā likuma spēkā stāšanās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce šādu rīcību pamatoja ar pārkāpumiem Rīgas domē, kā arī sacīja, ka pašvaldība savas funkcijas nepilda pienācīgi un atbilstoši rīdzinieku interesēm. Kā norādīts likumprojektā, tā mērķis ir “novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā “Par pašvaldībām” un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju - sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma organizēšanu”. Tikmēr Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atzinumā bija norādīts, ka šajā likumprojektā trūkst pietiekamas juridiskās argumentācijas. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-rigas-domes-atlaisanu.a348193/

Saeimas deputāti vērtē ideju par iespēju noteiktos gadījumos ievēlēt pašvaldību domi uz ilgāku termiņu, ja notiek ārkārtas vēlēšanas. Ja dome tiek atlaista un līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, tad jauno domi tāpat kā līdz šim varēs ievēlēt uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām būs palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlēs uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu. Šādas izmaiņas paredz grozījumi likumā par pašvaldībām un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Tāpat likumu izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju iecels uz deviņiem mēnešiem. Pašlaik šis termiņš ir 15 mēneši, informē Saeimas Preses dienests. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-komisija-vienojas-par-pasvaldibu-arkartas-velesanu-kartibu.a341383/

Saeima steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus likumā par ostām, kas nosaka, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes būs valdības pārraudzībā, kā arī MK apstiprinās to nolikumus. Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē turpmāk būs četri valdes locekļi - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo MK, informē Saeimas Preses dienests. Pēc grozījumu stāšanās spēkā amatus Rīgas ostas un Ventspils ostas valdēs zaudēs Rīgas domes un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi, paredz likums. Par šādām likuma izmaiņām tika lemts pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma iekļaut sankciju sarakstā Ventspils mēru Aivaru Lembergu un četrām juridiskām personām, tajā skaitā Ventspils Brīvostas pārvaldi. Kā norādīts likuma grozījumu anotācijā, ASV lēmums papildus pamato nepieciešamību nekavējoties rīkoties, lai izveidotu neatkarīgu Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas pārvaldi, kas samazinātu korupcijas riskus šajās ostās.

Saeimai jāieceļ jauns Latvijas Bankas prezidents jāapstiprina, jo 21.decembrī pilnvaru termiņš beigsies Ilmāram Rimšēvičam. Mārtiņš Kazāks ir kandidāts, par atbalstu kuram vienojušās koalīcijas partijas. Kazāks pašlaik ir Latvijas Bankas padomes loceklis, bet iepriekš bijis “Swedbank” galvenais ekonomists, kā arī Fiskālās disciplīnas padomes biedrs. Kazākam ir Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds ekonomikā, kā arī maģistra un doktora grāds ekonomikā Londonas Universitātē un diploms ekonomikā Kembridžas Universitātē.

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā paredz palielināt dzīvnieku uzturēšanas laiku patversmē no 14 līdz 30 dienām, lai dotu iespēju dzīvnieku pilnvērtīgi sagatavot un piedāvāt adopcijai un pēc iespējas samazinātu veselo un dzīvotspējīgo dzīvnieku eitanāziju skaitu. Likuma izmaiņas paredz stiprināt arī sabiedrisko kontroli dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā. Likumprojekta autori uzsver, ka ir nepieciešamas nepārprotami noteikt, ka personām, kas pret dzīvniekiem izturas cietsirdīgi, konfiscē dzīvniekus un aizliedz tām dzīvniekus turēt arī turpmāk. Tāpat likumprojekts paredz izstrādāt valdības noteikumus bezsaimnieka kaķu aizsardzībai, nosakot bezsaimnieka kaķu juridisko statusu, sterilizācijas kārtību, kā arī sterilizētu bezsaimnieka kaķu minimālās labturības prasības.

Opozīcijas deputāti iesnieguši parlamentā ierosinājumu lemt par neuzticības izteikšanu veselības ministrei Ilzei Viņķelei. Valsts budžeta pieņemšanas laikā opozīcijas deputāti pauda kritiku valdības pārstāvjiem par to, ka netika pilnā apmērā pildīts solījums par mediķu algu pieaugumu. Jau pēc budžeta pieņemšanas “Attīstībai/Par!” nāca klājā ar piedāvājumu papildu 60 miljonus eiro, kas nepieciešami mediķu algu pieaugumam, nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šo ieceri nebija atbalstījis, kā arī publiski paudis kritiku Viņķeles darbam.Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediki-izsaka-neuzticibu-vinkelei-un-prasis-levitam-atgriezt-saeima-budzetu.a338880/

Grozījumi likumā par Latvijas Banku paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tajā skaitā saīsināt Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu no sešiem līdz pieciem gadiem. Šādu termiņa ierobežojumu paredzēts noteikt arī bankas prezidenta vietniekam un padomes locekļiem. Tāpat likumā būs ierobežojums, ka viena persona šajos amatos nevar būt vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Likumprojekts arī paredz samazināt Latvijas Bankas valdes locekļu skaitu - no sešiem līdz četriem no nākamā gada martā. Likums arī uzdos valdībai sagatvot likuma grozījumus, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai.

Grozījumi likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumā paredz bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu samazināt no deviņiem līdz astoņiem mēnešiem. Likuma grozījumi paredz izmaiņas arī bezdarbinieku pabalsta apmērā - pirmos divus mēnešus pabalstu izmaksās pilnā apmērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75% no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50%, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45% apmērā no piešķirtā pabalsta. Līdz šim pabalsta apmērs pirmos trīs mēnešus bija pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus 75%, bet pēdējos trīs mēnešus 50% apmērā.