Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc ParVaiPret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Kategorijām
Birkām

Vai valstij jāuzlabo uzraudzība pār to, kā personas iegūst līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās?

Saeima konceptuāli vērtēs Ekonomikas ministrijas sagatavotās izmaiņas Nacionālās drošības likumā, kas paredz ieviest vērīgāku uzraudzību pār to, kā personas iegūst līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās.
Ministrijas skatījumā, pašlaik likumā iekļautais uzraudzības mehānisms var pavērt iespēju nelabticīgām personām ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā iegūt pastarpināti, nesaņemot valdības atļauju.
Tādēļ attiecībā uz komercsabiedrībām, kas noteiktas kā nacionālajai drošībai nozīmīgas, ierosināts pilnveidot izvērtēšanas mehānismu un piemērot līdzvērtīgus principus netiešas būtiskas līdzdalības noteikšanā, kā tas ir finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem, proti, būs sīkāk atrunātas metodes, kā izvērtēt, vai persona nav ieguvusi netiešu būtisku līdzdalību uzņēmumā.

Vai muitas darbiniekiem jādod plašākas tiesības pārbaudīt pasta sūtījumus?

Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Pasta likumā, ar kuriem iecerēts paplašināt muitas darbinieku tiesības pārbaudīt pasta sūtījumus.
Izmaiņas sagatavojusi Finanšu ministrija, kas uzskata, ka nepieciešams paplašināt muitnieku kompetenci, pārbaudot pārrobežu pasta sūtījumus, lai atklātu aizdomīgus pasta sūtījumus. Turpmāk pārbaudes iecerēts attiecināt arī uz sūtījumiem, kas tiek sūtīti starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Ministrija skaidro, ka plašāka kontrole nepieciešama, jo pēdējos gados strauji audzis pasta sūtījumos atrasto narkotisko vielu apjoms. Pasta sūtījumos tiekot uzietas dažādu veidu narkotiskās un psihotropās vielas, un visbiežāk konstatēto vielu apjoms ir līdz desmit gramiem.

Vai ārzemniekiem Latvijā jābūt iespējai iegūt digitālo identitāti - eID karti un e-parakstu?

Saeima vērtēs Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz ieviest jaunu personas apliecības tipu - ārzemnieka personas apliecību jeb ārzemnieka eID karti.
Ārzemnieka eID karte nav plānota kā obligāts personu apliecinošs dokuments. To izsniegs ārzemniekam, kurš būs izteicis vēlēšanos būt aktīvs elektroniskajā vidē, lai varētu to izmantot kā elektroniskās identitātes rīku un potenciāli iegūtu arī elektronisko parakstu (e-parakstu). Paredzēts, ka šī karte vizuāli atšķirsies, un tā nebūs ceļošanas dokuments, kā arī neapliecinās personas uzturēšanās tiesības Latvijā.
Šajā eID kartē iestrādātie elektroniskās identitātes rīki nodrošinās ārzemniekam iespēju izmantot publiskās pārvaldes e-pakalpojumus, lietot e-adresi, elektroniski identificēties un parakstīt dokumentus, tādējādi kopumā lietot plašu valsts sniegto pakalpojumu klāstu.
Par šīs apliecības izsniegšanu personai būs jāmaksā valsts nodeva - 80 eiro.

Vai Latvijā jāļauj atsākt sniegt tetovēšanas pakalpojumus?

Saeima 2.lasījumā izskatīs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kuros politiķi piedāvā paredzēt virkni ierobežojumu atvieglojumu, tostarp deputāts Uldis Budriķis (JKP) piedāvā ļaut atsākt darbu tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Vienlaikus valdībai tiktu saglabātas tiesības atkarībā no epidemioloģiskās situācijas uz noteiktu laiku
apturēt šo pakalpojumu sniegšanu.
Budriķis ir pārliecināts, ka legālie tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji ievēro augstas higiēnas prasības, tāpēc viņi neradīs saslimšanas izplatīšanās riskus.
Paralēli atbalsts tetovēšanas salonu atvēršanai tiek vākts platformā manabalss.lv, kur par to līdz maija beigām bija parakstījušies nedaudz vairāk par 4000 cilvēku. Vairāk par iniciatīvu https://manabalss.lv/tetovesanas-salonu-atversana/show

Vai piespiedu nomas maksājums jāierobežo līdz 4% no zemes kadastrālās vērtības?

Saeima 2.lasījumā izskatīs Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību", kas paredz ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru un noteikt, ka gadā tie nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības.
Likuma grozījumi paredz mainīt dalītā īpašuma regulējumu, esošo nomas regulējumu aizstājot ar "likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu".
Tieslietu ministrijas skatījumā, izmaiņas ir nepieciešamas, jo pašlaik zemes nomas maksājumi mēdzot būt nesamērīgi augsti un gadā varot pārsniegt pat 9% no zemes kadastrālās vērtības. Pēc ministrijas informācijas, pašlaik valstī ir ap 3700 šīs problēmas skartu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, līdz ar to dalītā īpašuma problemātika skar ievērojamu skaitu nekustamo īpašumu īpašnieku.

Vai patvēruma meklētājiem ļaut sākt strādāt jau trīs mēnešus pēc ierašanās Latvijā?

Saeima 2.lasījumā plāno skatīt grozījumus Imigrācijas likumā, kas patvēruma meklētājiem ļautu sākt strādāt agrāk nekā likumā noteikts pašlaik. Izmaiņas paredz patvēruma meklētājiem piešķirt tiesības strādāt pēc trīs valstī pavadītiem mēnešiem pašreiz noteikto sešu mēnešu vietā.
Likumprojekta autori - "Attīstībai/Par!", "Jaunās vienotības" un "KPV LV" deputāti - argumentē, ka izmaiņas rosinātas, lai sekmētu patvēruma meklētāju nodarbinātību, kvalifikācijas saglabāšanu un iekļaušanos Latvijā.
Izmaiņu autori uzsver, ka pašreizējais regulējums paredz, ka patvēruma meklētājs drīkst būt nodarbināts, kad ir saņēmis pozitīvu lēmumu par statusa piešķiršanu vai nav saņēmis lēmumu sešu mēnešu laikā. Šo mēnešu laikā patvēruma meklētājs nav tiesīgs strādāt un ir spiests iztikt ar piešķirto pabalstu un sabiedrības ziedojumiem.

Vai Latvijā jāievieš Zolitūdes traģēdijas atceres diena?

Saeima plāno konceptuāli vērtēt grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", lai oficiālo kalendāru papildinātu ar vēl četriem zīmīgiem notikumiem. Viens no ierosinājumiem paredz 21.novembri noteikt par Zolitūdes traģēdijas atceres dienu, to oficiāli nosaucot par 2013.gada 21.novembra traģēdijas atceres dienu.
2013.gada 21.novembrī Rīgā, Priedaines ielā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, bojā gāja 54 cilvēki un 59 cilvēki tika ievainoti.
Šo dienu noteikt par oficiālu atceres dienu rosina deputāti Artuss Kaimiņš, Marija Golubeva (AP), Māris Možvillo (KPV LV), Gatis Eglītis un Juris Jurašs (abi JKP). Ierosinājuma autori argumentē, ka oficiāla piemiņas diena ir jānosaka, jo traģēdija skāra ne tikai bojāgājušo tuviniekus, draugus, glābējus un citus, kas strādāja ar nepieredzētās traģēdijas sekām, bet arī radīja dziļas rētas visas Latvijas sabiedrības apziņā.

Vai nepieciešams likums dalītā īpašuma izbeigšanai?

Saeima plāno otrajā lasījumā skatīt likumprojektu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu. Tieslietu ministrijas informācija liecina, ka šī problēma skar vismaz 3677 privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas ap 111 000 dzīvokļu īpašumu. Likumprojekts nosaka, kā izbeigt dalīto īpašumu privatizētās daudzdzīvokļu mājās, piešķirot uz likuma pamata ēkas īpašniekiem vienpusēju tiesību izpirkt mājai piesaistīto zemi par tās kadastrālo vērtību. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī, lai līdz tam veiktu sagatavošanās darbus likuma piemērošanai un atrisinātu jautājumu par valsts finansējumu. Jaunā likuma īstenošanai būs nepieciešams valsts finansējums, lai dalītā īpašuma izbeigšana būtu pieejama iedzīvotājiem iespējami vienkāršākā procesā

Vai vajadzētu aizliegt azartspēļu organizēšanu ap dzīvojamām mājām?

Saeimas deputāti no Jaunās konservatīvās partijas rosina likumā noteikt, ka azartspēles aizliegts organizēt dzīvojamajās ēkās un trīs kilometru attālumā no tām. Likuma izmaiņu autori skaidro, ka izmaiņu mērķis esot būtiski ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību un mazināt azartspēļu kaitīgo ietekmi uz sabiedrības veselību un sabiedrību kopumā. Pēc likuma iesniedzēju domām, šādu grozījumu pieņemšana pozitīvi ietekmētu “azartspēļu spēlētāju un viņu ģimenes locekļu fizisko un garīgo veselību”.

Vai Saeimai jāturpina vērtēt iedzīvotāju iniciatīvu par sporta treniņiem iekštelpās?

Iniciatīva “Gribam sportot tagad” ir saņēmusi vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju atbalstu portālā “Manabalss.lv”. Iniciatīvas autori rosina paredzēt, lai sporta klubos drīkstētu notikt individuāli treniņi un grupu nodarbības. Iniciatīvas pieteikumā uzsvērts, ka nepieciešams ieviest “ar sabiedrības interesēm sabalansētu un drošu sportošanas risinājumu iekštelpās”, ievērojot noteiktus ierobežojumus. Pēc sākotnējās iniciatīvas izvērtēšanas Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā deputāti rosina turpināt tās izskatīšanu parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Vai ir nepieciešama ģimenes valsts pabalsta reforma?

Saeima plāno lems par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz izmaiņas ģimenes valsts pabalsta apmērā. Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka no nākamā gada ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 eiro (50 eiro mēnesī par katru bērnu), bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Plānots, ka par četriem un vairāk bērniem ģimenes saņems 100 eiro par katru bērnu, informē Saeima. Pašlaik pabalsta apmērs mēnesī tiek noteikts atkarībā no bērnu skaita ģimenē un dzimušā bērna kārtas numura, savukārt piemaksas apmērs ir atkarīgs no tā, par cik bērniem vecumā līdz 20 gadiem konkrētam saņēmējam ir piešķirts pabalsts. Ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir 11,38 eiro, par otro bērnu - 22,76 eiro, par trešo bērnu - 34,14 eiro, bet par ceturto un katru nākamo bērnu - 50,07 eiro mēnesī.

Vai Saeimas Izglītības komisijai jāvērtē iedzīvotāju iniciatīva par universitāšu saglabāšanu Latvijas reģionos?

Iniciatīva “Saglabāt universitātes Latvijas reģionos” portālā “Manabalss.lv” guva vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju atbalstu. Iniciatīvas autors Uldis Zupa skaidroja, ka  ir nepieciešams izslēgt no Saeimā 2. lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā skaitlisko rādītāju universitātēm - nodrošināt ne mazāk kā 4000 studējošo. Pēc iniciatīvas autora domām, tas ir nepieciešams, lai novērstu “diskriminējošo attieksmi pret augstākas izglītības un zinātnes attīstību Kurzemē un Latgalē, kā arī nepieļaut jauniešu vēl lielāku aizplūšanu uz Rīgu, bet gan nodrošināt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikto Latvijas policentrisko attīstību”. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica sākotnējo iniciatīvas izvērtēšanu un rosina nodot šo priekšlikumu parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tālākai izvērtēšanai.

Vai Latvijā nepieciešams ieviest vienreizlietojamās plastmasas aizliegumu?

Saeima plāno lems par Plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojektu, kas paredz no šā gada 3.jūlija aizliegumu laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai. Saeima informē, ka likumprojekta mērķis ir novērst un samazināt plastmasas izstrādājumu un to saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens, un cilvēka veselību. Likumprojekts paredz, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū šādus vienreizlietojamās plastmasas preces: vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus. Tāpat plānots aizliegt no putu polistirola izgatavotus pārtikas un dzērienu iepakojumus, tā korķīšus un vāciņus, dzērienu glāzes un to vāciņus, kā arī vienreizlietojamos un atkārtoti lietojamos no oksonoārdāmas plastmasas izgatavotus izstrādājumus. Ražotājam paredzēts pienākums kā alternatīvu patērētājiem piedāvāt izstrādājumus, kas nesatur plastmasu vai pārdot atkārtoti lietojamus plastmasas priekšmetus.

Vai Saeimai būtu jāatbalsta opozīcijas rosinātā neuzticības izteikšana premjeram?

Saeimas opozīcijas deputāti rosina lemt par neuzticības izteikšanu premjerministram Krišjānim Kariņam. Opozīcijas deputāti sagatavotajā lēmumprojektā pauž viedokli, ka Ministru kabinets nepilda Saeimas lēmumus un likumos dotos uzdevumus, un tas “padziļina ekonomisko krīzi valstī un atstāj paliekošu negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju veselību un labklājību”.

Vai Saeimai jāturpina vērtēt ieceri par lūšu medību aizliegumu?

Iedzīvotāju iniciatīva par lūšu medību aizliegumu guva nepieciešamo atbalstu portālā “Manabalss.lv”, tādēļ tika iesniegta Saeimā. Pamatojumā šai iniciatīvai tika norādīts, ka, aizliedzot lūšu medības, sabiedrība no tā iegūs daudz veselākus mežus (jo lūši medī dzīvniekus, kas posta mežus) un sabalansētākus biotopus, turklāt Latvijā būs vairāk aizsargājamo dzīvnieku. Parlamentā iniciatīvas sākotnējo izvērtēšanu veica Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, mudinot turpināt šī priekšlikuma izvērtēšanu parlamenta Tautsaimniecības komisijā. Par to, vai nodot šo iniciatīvu Tautsaimniecības komisijai, būs jālemj Saeimas sēdē.

Vai ir jānoraida iedzīvotāju iniciatīva par eitanāzijas legalizāciju?

Iniciatīva par eitanāzijas legalizāciju portālā “manabalss.lv” guva vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju atbalstu. Iniciatīvas pieteikumā tiek skaidrots, ka eitanāzija tiek pielietota, ja neārstējami slims cilvēks cieš neizturamas sāpes vai arī ir dziļā bezapziņā bez cerībām uz atlabšanu. Šo iniciatīvu izskatīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, un vairākums deputātu šādu ierosinājumu neatbalstīja. Tādēļ arī uz Saeimas sēdi tiek virzīts lēmums par iniciatīvas noraidīšanu.

Vai uzturlīdzekļu parādniekiem jāliedz spēlēt azartspēles?

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumi paredz aizliegt uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs, liecina informācija Saeimas mājaslapā. Šāds aizliegums varētu stāties spēkā no 1.maija. Tiek skaidrots, ka šādi ierobežojumi nepieciešami, lai cilvēki, kuri nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, nepamatoti neizlietotu naudu izklaidēm un hobijiem. Azartspēļu organizētājam būs pienākums pārliecināties, vai cilvēks, kurš plāno spēlēt azartspēles, nav uzturlīdzekļu parādnieks.

Vai jāturpina virzīt Par 10 412 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu"?

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi kolektīvo iesniegumu "Par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu" (https://manabalss.lv/i/1613), kuru parakstīja 10412 Latvijas pilsoņu. Iniciatīvu autori uzsver, ka no pārmaiņu īstenošanas sabiedrība iegūtu vairākus būtiskus uzlabojumus: 1) Nodrošinot informācijas pieejamību publisko līdzekļu izlietojumam, samazinās nelikumīgas rīcības iespēja. 2) Publisko līdzekļu izlietošanas caurskatāmība paaugstinās sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. 3) Publisko līdzekļu izmantošanas caurskatāmība palielinās to izlietošanas efektivitāti, ceļot sabiedrības labklājību kopumā.

Vai jānosaka ārvalstīs dzīvojošiem kā obligātu eID karti?

Diasporas konsultatīvā padome atbalsta iniciatīvu izstrādāt grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, nosakot īsāku pārejas periodu, no kura personas apliecība (turpmāk – eID karte) tiek noteikta par obligātu personu apliecinošo dokumentu arī personām, kuras Iedzīvotāju reģistra sniegušas ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī. Priekšlikums ir eID karti noteikt kā obligātu sākot ar 2023.gada 1.janvāri.

Vai būtu jāatceļ prasība maziem bērniem skolā lietot sejas maskas?

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu izvērtēja atkārtoti iesniegto kolektīvo iesniegumu “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot”. Komisija rosina uzdot valdībai izvērtēt, vai situācija epidemioloģiskajā jomā nav mainījusies un nebūtu atceļama prasība jaunāko klašu skolēniem lietot mutes un deguna aizsegu. Šo iedzīvotāju iniciatīvu atbalstīja vairāk nekā 10 000 cilvēku. Iniciatīvas autori skaidro, ka atkārtoti aicina pārskatīt prasību par obligātu masku valkāšanu jaunākajās klasēs, ņemot vērā, ka Ministru kabinets lēmis atstāt spēkā savu līdzšinējo lēmumu par sejas masku lietošanu sākumskolā.

Vai nepieciešams pilnveidot dzīvokļu īres regulējumu?

Saeima vērtēs jaunu Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, kas izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā. Ar likumu iecerēts veicināt mājokļu pieejamību, nodrošinot izīrētāja un īrnieka interešu aizstāvību, informē Saeima. Likums regulēs tiesiskās attiecības starp dzīvojamās telpas izīrētāju un īrnieku, tajā ir noteikts, ka dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums.

Vai jāuzdod valdībai izvērtēt ierobežojumu atcelšanu pirts un citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem?

Saeima lems, vai jāuzdod valdībai izvērtēt iespēju grozīt Covid-19 ierobežojumus, atceļot aizliegumu sniegt pirts un citus skaistumkopšanas pakalpojumus, tiklīdz tas ir iespējams. Šāda iniciatīva tika iesniegta Saeimā, un tās sākotnēju izvērtēšanu veica Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Valdība jau vairākas reizes diskutēja par skaistumkopšanas pakalpojumiem un nolēma mīkstināt ierobežojumus no 1.marta, kad tiks atļauti manikīra, pedikīra un friziera pakalpojumi. Sākotnēji Ekonomikas ministrija rosināja atļaut veikt plašākumu pakalpojumu klāstu, bet Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija varētu prasīt veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) demisiju, ja netiks atbalstīta kosmētiķu un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju kosmetoloģijā darba atsākšana.

Vai Saeimai jāturpina vērtēt ierosinājums aizstāt deputātu transporta kompensācijas ar sabiedriskā transporta biļetēm?

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izvērtēja iedzīvotāju ierosinājumu aizstāt deputātu transporta kompensācijas ar sabiedriskā transporta biļetēm un piedāvā turpināt šī jautājuma izskatīšanu parlamenta Juridiskajā komisijā. Iniciatīvas iesniedzēji norāda, ka Saeimas deputātiem iespējams saņemt lielas transporta kompensācijas, kas deputātus nemotivē pārvietoties ekonomiski, videi un sabiedrībai draudzīgi. Vidēji mēnesī deputātiem transporta kompensācijās 2020. gada pirmajos 8 mēnešos tika izmaksāti 9968 eiro, tāpēc būtu jālemj par transporta kompensāciju aizstāšanu ar sabiedriskā transporta biļešu kompensācijām, uzsver iniciatīvas pārstāvji apvienībā "Pilsēta cilvēkiem".

Vai valdības sēdēm, kur lemj par Covid-19 jautājumiem, jābūt atklātām?

Līdz šim valdības sēdes daļa, kur skatīja jautājumus par Covid-19 krīzi un ierobežojumiem, bija slēgtas, proti, šīs diskusijas nebija pieejamas iedzīvotājiem. Valdība par to tika kritizēta, un opozīcijas deputāti iesnieguši parlamentā pieprasījumu, lai turpmāk šie jautājumi tiktu skatīti atklāti. Pēc opozīcijas domām, tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu atklātāku un atbildīgāku Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesu, labāku komunikāciju ar sabiedrību, kā arī veicinātu izpratni par pieņemtajiem lēmumiem un to pamatotību. Pirms šis ierosinājums tika izskatīts Saeimā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) jau paziņoja, ka valdība turpmāk atklāti diskutēs atklātās sēdēs (https://www.delfi.lv/news/national/politics/valdibas-sedes-lemsana-par-covid-19-turpmak-bus-atklata-pazino-karins.d?id=52936927).

Vai nepieciešams Saeimā ierobežot no Rīgas ievēlēto deputātu skaitu?

Ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā plānots noteikt, ka kopējais ievēlēto deputātu skaits no Rīgas vēlēšanu apgabala nepārsniedz 30. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pirms katrām Saeimas vēlēšanām tiek pārskatīts ievēlēto deputātu skaits katrā apgabalā. Tomēr ar katru vēlēšanu ciklu pakāpeniski pieaug no Rīgas ievēlēto deputātu skaits, kas saistīts ar “ļoti straujo iedzīvotāju depopulāciju no reģioniem”, skaidro likuma izmaiņu autori. Tāpat arī visu ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu balsts tiek pieskatītas Rīgai. Līdz ar to likuma grozījumi arī paredz iespēju vēlētājiem ārvalstīs, kuri balso pa pastu, izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kura kandidātiem balsot. 13.Saeimas vēlēšanās no Rīgas apgabala ievēlēti 35 deputāti.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē