Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc ParVaiPret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Vai visiem dalītā īpašuma gadījumiem nepieciešams vienots tiesiskais regulējums?

Saeima plāno pirmajā lasījumā izskatīt likuma grozījumus, ar kuriem tiktu izveidots vienots regulējums pašlaik dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem. Likumprojekts paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai. Ar likumprojektu iecerēts visas dalītā īpašuma attiecības regulēt vienā likumā, vienkāršojot pušu tiesiskās attiecības un atsakoties no nepieciešamības slēgt līgumus, informē Saeima. Tāpat paredzēts noteikt, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 eiro gadā. Likums regulēs arī citus jautājumus, kas saistīti ar dalīto īpašumu. Pašlaik dalītā īpašumā kopumā atrodas vairāk nekā 200 tūkstoši būvju, kas atrodas uz aptuveni 70 tūkstošiem zemju. No tām 3677 ir privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu.

Vai nākamgad jāpalielina prezidenta alga un reprezentācijas izdevumi?

Nākamā gada budžeta projektā sākotnēji bija iecerēts, ka nākamgad izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniegs 5960 eiro, bet reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1192 eiro. Taču vēlāk tika nolemts šo summu palielināt - algai līdz 6260 eiro, bet reprezentācijas izdevumiem – līdz 1252 eiro. Vēlāk Valsts prezidenta kanceleja tomēr nosūtīja vēstuli Saeimai, kurā mudina Valsts prezidenta Egila Levita atalgojumam 2021.gadā tomēr nepiemērot ikgadējo indeksāciju.

Vai jāatļauj alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība arī internetā?

Latvijā pašlaik ir aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus internetā, taču ir tīmekļvietnes, kas tomēr piedāvā tos iegādāties, apejot aizliegumu un radot negodīgas konkurences apstākļus attiecībā pret citiem komersantiem, norāda likumprojekta autori. Līdz šim alkohola tirdzniecība internetā bija atļauta pavasarī ārkārtējās situācijas laikā, informē Saeimā. Likumprojekts paredz atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Pārdodot alkoholu arī internetā, būs jāievēro aizliegums pārdot un piegādāt alkoholiskos dzērienus no plkst.22 līdz plkst.8. Tāpat alkoholu būs aizliegts pārdot jauniešiem līdz 18 gadiem.

Vai Saeimai jāpiekrīt ārkārtējās situācijas izsludināšanai Covid-19 dēļ?

Valdība ir lēmusi no 9.novembra līdz 6.decembrim Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, nosakot dažādus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. Šajā laikā aizliegti publiskie klātienes pasākumi, bet privātos pasākumos var pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem un ne vairāk kā divas mājsaimniecības. Tāpat nenotiek sporta pasākumi, un ārā var trenēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet iekštelpās atļauti tikai individuāli treniņi. Šajā laikā sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, izņemot izglītības iestādēs, darbavietās un lidostu. Tāpat nestrādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji, taču pieejami frizieru pakalpojumi. Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros strādā tikai pārtikas veikali, aptiekas, veterinārās aptiekas, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, optikas veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikāciju preču pakalpojumu vietas. Noteikti arī citi ierobežojumi. Jautājums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vēl jāskata parlamentā, un deputāti lems, vai atbalsta šādu valdības lēmumu.

Vai nepieciešams jauns sabiedrisko mediju likums?

Saeima skatīs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma projektu, kura mērķis - nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, kā arī veicināt to kvalitatīvu darbību. Likums paredz, ka jaunizveidotā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja. Plānots, ka SEPLP sastāvā būs trīs locekļi. Vienu no tiem izvirzīs Valsts prezidents, vienu – Saeima, bet vēl vienu – Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Iecerēts, ka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdē būs ne vairāk kā trīs valdes locekļi, kurus ievēlēs SEPLP. Plānots, ka valdes locekļi nebūs tiesīgi izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedrisko mediju redakcionālos lēmumus. Par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu būs atbildīgs sabiedriskā medija galvenais redaktors. Iecerēts, ka redaktora amata kandidātu izvirzīs valde, bet uz pieciem gadiem amatā ievēlēs SEPLP.

Vai samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem jāpiemēro vēl trīs gadus?

Pašlaik Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums nosaka, ka samazinātā - 5% - likme Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiek piemērota līdz šā gada beigām. Tātad, neveicot likuma izmaiņas, no 2021.gada šiem produktiem piemēros 21% likumi. Līdz ar to grozījumi likumā paredz vēl trīs gadus, līdz 2023.gada 31.decembrim, piemērot 5% PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Vai jāpalielina akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem?

Veidojot nākamā gada budžetu, valdība nākusi klājā arī ar vairākiem piedāvājumiem nodokļu izmaiņām 2021.gadā. Akcīzes nodokļa grozījumi paredz pakāpeniski palielināt šī nodokļa likmi cigāriem un cigarillām, smēķējamai tabakai, tabakas lapām, kā arī karsējamai tabakai. Plānots, ka no nākamā gada 1.marta notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana cigaretēm par 5%.

Vai jānosaka minimālās obligātās sociālās iemaksas arī pašnodarbinātajiem?

Grozījumi likumā par Valsts sociālo apdrošināšanu paredz noteikt minimālās sociālās iemaksas personām, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tostarp pašnodarbinātajiem. Minimālā darba alga no nākamā gada plānota 500 eiro apmērā. Minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā. Paredzēts, ka minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām, informē Saeimā. Ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem, paredz likumprojekts. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algu, obligātās iemaksas arī paredzētas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai no minimālās algas. Tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākums pārsniegs minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% apmērā no ienākumu starpības, paredz grozījumi. No nākamā gada 1.jūlija sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais būs mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, savukārt mikrouzņēmuma darbinieki būs apdrošināmi kā darbinieki vispārējā kārtībā. Tāpat likumā noteikti arī izņēmumi: personas, kas sasniegušas pensijas vecumu vai kurām ir piešķirta vecuma pensija, personas ar 1. un 2.grupas invaliditāti, personas, kurām ir bērni līdz trīs gadu vecumam vai bērni ar invaliditāti, personas, kuras strādā sociālajā uzņēmumā vai sniedz asistenta pakalpojumu. Minimālās iemaksas nebūs jāveic par sezonas laukstrādnieku, kā arī par nodarbinātajiem pie ārvalstu darba devēja. Tāpat šis likumprojekts paredz samazināt sociālās iemaksas no līdzšinējiem 35,09% uz 34,09% - par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Vai mikrouzņēmuma nodoklis jāattiecina tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku?

No 2021.gada mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks, bet par pārējiem darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1.jūlija. Likuma izmaiņas arī paredz noteikt, ka no nākamā gada par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, tāpat statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tāpat likuma izmaiņas paredz mainīt arī nodokļa apmēru. Pašlaik mikrouzņēmumu nodokļu likme ir 15% apmērā apgrozījumam līdz 40 000 eiro, bet no nākamā gada paredzēts to noteikt 25% apmērā apgrozījumam līdz 25 000 eiro, savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, šī nodokļu likme tiks paaugstināta līdz 40%.

Vai Latvijā ir nepieciešama viendzimuma partneru reģistrēšana?

Saeima vērtēs vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu par viendzimuma partneru reģistrēšanu. Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, iespēja legāli reģistrēt viendzimuma partnerattiecības ir vienlīdzības jautājums visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tai skaitā arī Latvijā. Patlaban viendzimuma pāriem legālu atzīšanu piedāvā 47 valstis, no kurām 27 ietilpst ES Padomē. Tikmēr Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija rosina Saeimai lemt par šīs iniciatīvas noraidīšanu. Līdzīga iniciatīva jau iepriekš bija iesniegta Saeimā, taču tā tika noraidīta.

Vai nepieciešama informācijas sistēma, lai uzraudzītu personas Covid-19 pašizolācijā?

Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz personu, kurām noteikta mājas karantīna vai izolācija, uzraudzības nodrošināšanai izmantot jaunu informācijas sistēmu. Tas sniegtu atbalstu Slimību profilakses un kontroles centram epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšanā, gan Veselības inspekcijai epidemioloģisko prasību ievērošanā un personu uzraudzībā. Tāpat šī sistēma palīdzētu darbā Valsts policijai un pašvaldības policijai, kā arī sniegtu atbalstu Veselības inspekcijai personu uzraudzības nodrošināšanā, norādīts likumprojekta anotācijā. Plānots, ka personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, to iekļaušanas kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve sistēmā iekļautajām ziņām, noteiks Ministru kabinets.

Vai tiesībsarga amatam jānosaka divu termiņu ierobežojums?

Grozījumi Tiesībsarga amatā paredz, ka viena un tā pati persona var būt par tiesībsargu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu ir būtisks, lai novērstu stagnācijas riskus, sekmētu institūcijas attīstību un radītu priekšnoteikumu tam, lai šim nozīmīgajam amatam pēc laika būtu jāizraugās jauns profesionālis. Tāpat paredzēts noteikt, ka Saeima tiesībsargu apstiprina amatā pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Pašlaik likums paredz, ka nepieciešams ne mazāk kā piecu Saeimas deputātu atbalsts kandidāta izvirzīšanai.

Vai publiskajos pasākumos jāaizliedz Georga lentīšu izmantošana?

Grozījumi vairākos likumos paredz aizliegt publiskos izklaides un svētku pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos izmantot Georga lentes. Kā skaidro likumprojekta anotācijā tā autori, atsevišķi Saeimas deputāti: Krievijas propagandai ir milzīga ietekme bijušās PSRS teritorijā, tāpēc nav jābrīnās, ka daudzās bijušās PSRS republikas ierobežo Georga lenšu “kā Krievijas neoimperālisma simbola izmantošanu”.

Vai ir jāsaglabā samazinātā PVN likme svaigiem augļiem un dārzeņiem?

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums nosaka, ka samazinātā - 5% - likme Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiek piemērota līdz šā gada beigām. Tātad, neveicot likuma izmaiņas, no 2021.gada šiem produktiem piemēros 21% likumi. Tāpēc opozīcijas deputāti rosina Saeimu lemt par samazinātās PVN likmes saglabāšanu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Vai jaunuzņēmumiem jāatvieglo valsts atbalsta saņemšana?

Likuma grozījumi nosaka, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Līdz ar izmaiņām vairs nebūs spēkā vairāki kritēriji, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp atcelta prasība, kas noteica, ka vismaz 70% darbinieku ir jābūt maģistra vai doktora grādam, liecina informācija Saeimas mājaslapā. Izmaiņas veiktas, lai vairotu uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam.

Vai līdz jaunā regulējuma izveidei nepieciešams aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm?

Likumu izmaiņas paredz no 1.septembra aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kad stāsies spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos par bērnu adopciju uz ārvalsti.  Izņēmums būtu jau uzsāktie adopcijas procesi, kuros sniegta informācija par adoptējamo bērnu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš iepriekš norādījis, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nonācis Cilvēktiesību komisijas uzmanības lokā jau šī gada martā pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem, kad bāriņtiesas pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē Latvijā un ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, lai viņus būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm.

Vai nepieciešams dzēst 2008.gada krīzes laika hipotekārās parādsaistības?

Grozījumi vairākos likumos paredz iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes. Tāpat paredzēts, ka dzēst varēs arī hipotekāro kredītu galvojuma, kā arī cedētās saistības, liecina informācija Saeimas mājaslapā. Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka Latvijā bija aptuveni 13 000 krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro.

Vai Brīvības piemineklis un Brāļu kapu ansamblis ir jāpārņem valsts īpašumā?

Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis tiek uzskatīti par Latvijas neatkarības simboliem, taču to statuss un piederība likumā nav minēta, Brīvības piemineklis šobrīd juridiski pieder Rīgas pilsētai, jo savu darbību nav atjaunojusi Brīvības pieminekļa komiteja, kurai tika noteiktas īpašumtiesības. Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis ir par valsts un tautas saziedotiem līdzekļiem celti objekti, līdz ar to likumdevēja kompetencē būtu noteikt to īpašuma tiesības un valdījumu. No objektu uzskaites viedokļa likuma līmeni vienlaikus iespējams arī identificēt objektu kā valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu sastāvu un robežas. Ar jaunu likumprojektu iecerēts noteikt juridisko piederību. Tāpat ar likuma palīdzību ir iecerēts noteikt bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapu ansambli.

Vai pretpadomju cīnītāji jāgodina ar atsevišķu svētku dienu?

Jauni grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" paredz noteikt 15. decembri par Pretpadomju cīnītāju atceres dienu. Likuma mērķis ir novērtēt to cilvēku nopelnus, kuri, darbodamies nacionālās pretošanās kustībā, piedalījās bruņotā cīņā, vai ar citiem līdzekļiem cīnījās par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas atjaunošanu un ziedoja sevi, lai aizstāvētu tautu pret padomju okupācijas režīma īstenoto vardarbību un genocīdu. Pretpadomju cīnītāju atceres dienu likums paredz ieviest 15. decembrī - dienā, kad nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Gunārs Astra (1931-1988) teica savu pēdējo vārdu okupācijas režīma pret viņu vērstajā politiskajā prāvā Latvijas PSR Augstākajā tiesā 1983. gadā. Viņa runa bija kā hrestomātiska apsūdzība PSRS veiktajai Latvijas okupācijai un norāde uz Latvijas pilsoņu tiesību pārkāpumiem.

Vai KNAB drīkstētu veikt personas datu apstrādi, par to neinformējot?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varēs veikt personas daru apstrādi, par to neinformējot datu subjektu un ierobežojot tā piekļuves tiesības, ciktāl tas nav pretrunā ar tiesībaizsardzības nolūkos apstrādājamo personas datu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. KNAB, īstenojot savas darbības funkcijas, iegūst lielu datu apjomu, kura izpaušana var negatīvi ietekmēt korupcijas novēršanu un apkarošanu. Informācijas pieejamības ierobežošana nepieciešama, lai aizsargātu informācijas avotus un izmantotos paņēmienus resorisko pārbaužu un kriminālprocesa ietvaros.

Vai pasākumi, kuru plānotais kopējais apmeklētāju un dalībnieku skaits pārsniedz 5000 personu, jānosaka par paaugstināta riska pasākumiem?

Pasākumi, kuru apmeklētāju un dalībnieku plānotais kopējais skaits pārsniegs 5000 personu, vai arī 1000 - ja tas notiks pierobežas joslā, tiks uzskatīti par paaugstināta riska pasājumiem. Tas nozīmēs, ka pasākuma organizatoram par to būs jāinformē Valsts policija, Valsts drošības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts robežssardze, ja pasākumu iecerēts rīkot pierobežas joslā. Pasākuma drošības organizēšanai būs jāizvieto videonovērošanas sistēma, apmeklētāju evakuācijas punkti, medicīnas palīdzības punkts u. c.

Vai par valsts valodas lietošanas normu neievērošanu sodi jāpadara maigāki?

Valsts valodas lietošanas jomā plānots padarīt maigākus soda mērus, kurus piespriest fiziskām personām. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā paplašina juridisko personu atbildību -lielākajā daļā gadījumu līdz šim kā atbildīgās personas par pārkāpuma izdarīšanu tika noteiktas fiziskas personas, piemēram, veikalu pārdevēji, vadītāji. Turpmāk to iecerēts mainīt. Tāpat pārskatīti sodu apmēri - soda apmērs fiziskajām personām tiek samazināts un gandrīz visos jaunā regulējuma pantos ieviests tāds soda veids kā brīdinājums, savukārt naudas soda apmērs salīdzinājumā ar kodeksu palicis nemainīgs. Tāpat fiziskajām personām izslēgta administratīvā atbildība par valsts valodas lietošanas nenodrošināšanu lietvedībā. Novēršot potenciālu netaisnību, jaunajā regulējumā ieviesti sodi juridiskajām personām.

Vai gāzes ieročus, kurus var pārveidot šaušanai ar lodēm jāklasificē par šaujamieročiem?

Par šaujamieročiem plānots klasificēt gāzes ieročus, kurus var pārveidot šaušanai ar lodēm, paredz grozījumi "Ieroču aprites likumā", kurus Saeima skatīs 3. lasījumā. Atbilstoši grozītajai Eiropas Savienības (ES) direktīvai, gāzes ieroči un signālieroči, kurus var pārveidot šaušanai ar lodēm, turpmāk uzskatāmi par šaujamieročiem un pakļaujami ieroču aprites regulējumam. Grozījumi nosaka, ka Ieroču aprites likumā paredzēs, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā klasificē gāzes ieročus un signālieročus, kā arī pārbauda to atbilstību E kategorijas ieroču tehniskajām specifikācijām un kārtību, kādā pieprasa un saņem gāzes ieroču un signālieroču paraugus pārbaudes veikšanai. Likumprojekts nosaka - ja Valsts policija konstatē, ka gāzes ierocis un signālierocis nav uzskatāms par E kategorijas ieroci, tā veic gāzes ieroča un signālieroča klasifikāciju normatīvajos aktos par šaujamieroča un to munīcijas klasifikāciju noteiktajā kārtībā.

Vai valsts aizsardzības mācībai jābūt obligātai?

Valsts aizsardzības mācība kļūs par obligāti apgūstamu priekšmetu vidējās izglītības pakāpē, paredz likumprojekts "Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā", kuru Saeima skatīs 1. lasījumā. Ar likumprojektu tiks izveidot kārtība, kurā neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā tiek īstenota daļēja valsts aizsardzības mācības satura apguve, bet klātienes - izglītojamiem dalība valsts aizsardzības mācības nodarbībās būs obligāta. Valsts aizsardzības mācību plānots īstenot vienu dienu mēnesī un atsevišķās mācību dienās notiks lauka nodarbības. To laikā Jaunsardzes centrs nodrošinās skolēniem ēdināšanu. Skolēniem, kuri savas reliģiskās pārliecības dēļ vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevarēs apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un mācību procesu pielāgos individuāli.

Vai nepietiekamas valsts valodas zināšanas pašvaldību deputātiem jāuzlabo par savu naudu?

Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā paredz, ka pašvaldības deputātam, kuru Valsts valodas centrs būs aicinājis apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī, latviešu valodas zināšanas būs jāpilnveido par saviem līdzekļiem. Deputātam nepietiekamās valsts valodas zināšanas būs jāapgūst sešu mēnešu laikā, un paredzēts, ka atkārtota zināšanu pārbaude pēc tam būs jāveic viena mēneša laikā. Savukārt Valsts valodas centram būs jāvēršas rajona (pilsētas) tiesā ar prasības pieteikumu par deputāta pilnvaru anulēšanu, ja deputāts bez attaisnojoša iemesla nebūs ieradies uz atkārtotu valsts valodas lietojuma pārbaudi. Tāpat pilnvaras paredzēts anulēt, ja atkārtoti konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst nepieciešamajam līmenim. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nepietiekamas-latviesu-valodas-zinasanas-pasvaldibu-deputatiem-bus-jauzlabo-par-saviem-lidzekliem.a348233/

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē