Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc ParVaiPret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Kategorijām
Birkām

Vai ir jānoraida iedzīvotāju iniciatīva par eitanāzijas legalizāciju?

Iniciatīva par eitanāzijas legalizāciju portālā “manabalss.lv” guva vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju atbalstu. Iniciatīvas pieteikumā tiek skaidrots, ka eitanāzija tiek pielietota, ja neārstējami slims cilvēks cieš neizturamas sāpes vai arī ir dziļā bezapziņā bez cerībām uz atlabšanu. Šo iniciatīvu izskatīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, un vairākums deputātu šādu ierosinājumu neatbalstīja. Tādēļ arī uz Saeimas sēdi tiek virzīts lēmums par iniciatīvas noraidīšanu.

Vai uzturlīdzekļu parādniekiem jāliedz spēlēt azartspēles?

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumi paredz aizliegt uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs, liecina informācija Saeimas mājaslapā. Šāds aizliegums varētu stāties spēkā no 1.maija. Tiek skaidrots, ka šādi ierobežojumi nepieciešami, lai cilvēki, kuri nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, nepamatoti neizlietotu naudu izklaidēm un hobijiem. Azartspēļu organizētājam būs pienākums pārliecināties, vai cilvēks, kurš plāno spēlēt azartspēles, nav uzturlīdzekļu parādnieks.

Vai jāturpina virzīt Par 10 412 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu"?

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi kolektīvo iesniegumu "Par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu" (https://manabalss.lv/i/1613), kuru parakstīja 10412 Latvijas pilsoņu. Iniciatīvu autori uzsver, ka no pārmaiņu īstenošanas sabiedrība iegūtu vairākus būtiskus uzlabojumus: 1) Nodrošinot informācijas pieejamību publisko līdzekļu izlietojumam, samazinās nelikumīgas rīcības iespēja. 2) Publisko līdzekļu izlietošanas caurskatāmība paaugstinās sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. 3) Publisko līdzekļu izmantošanas caurskatāmība palielinās to izlietošanas efektivitāti, ceļot sabiedrības labklājību kopumā.

Vai jānosaka ārvalstīs dzīvojošiem kā obligātu eID karti?

Diasporas konsultatīvā padome atbalsta iniciatīvu izstrādāt grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, nosakot īsāku pārejas periodu, no kura personas apliecība (turpmāk – eID karte) tiek noteikta par obligātu personu apliecinošo dokumentu arī personām, kuras Iedzīvotāju reģistra sniegušas ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī. Priekšlikums ir eID karti noteikt kā obligātu sākot ar 2023.gada 1.janvāri.

Vai būtu jāatceļ prasība maziem bērniem skolā lietot sejas maskas?

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu izvērtēja atkārtoti iesniegto kolektīvo iesniegumu “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot”. Komisija rosina uzdot valdībai izvērtēt, vai situācija epidemioloģiskajā jomā nav mainījusies un nebūtu atceļama prasība jaunāko klašu skolēniem lietot mutes un deguna aizsegu. Šo iedzīvotāju iniciatīvu atbalstīja vairāk nekā 10 000 cilvēku. Iniciatīvas autori skaidro, ka atkārtoti aicina pārskatīt prasību par obligātu masku valkāšanu jaunākajās klasēs, ņemot vērā, ka Ministru kabinets lēmis atstāt spēkā savu līdzšinējo lēmumu par sejas masku lietošanu sākumskolā.

Vai nepieciešams pilnveidot dzīvokļu īres regulējumu?

Saeima vērtēs jaunu Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, kas izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā. Ar likumu iecerēts veicināt mājokļu pieejamību, nodrošinot izīrētāja un īrnieka interešu aizstāvību, informē Saeima. Likums regulēs tiesiskās attiecības starp dzīvojamās telpas izīrētāju un īrnieku, tajā ir noteikts, ka dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums.

Vai jāuzdod valdībai izvērtēt ierobežojumu atcelšanu pirts un citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem?

Saeima lems, vai jāuzdod valdībai izvērtēt iespēju grozīt Covid-19 ierobežojumus, atceļot aizliegumu sniegt pirts un citus skaistumkopšanas pakalpojumus, tiklīdz tas ir iespējams. Šāda iniciatīva tika iesniegta Saeimā, un tās sākotnēju izvērtēšanu veica Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Valdība jau vairākas reizes diskutēja par skaistumkopšanas pakalpojumiem un nolēma mīkstināt ierobežojumus no 1.marta, kad tiks atļauti manikīra, pedikīra un friziera pakalpojumi. Sākotnēji Ekonomikas ministrija rosināja atļaut veikt plašākumu pakalpojumu klāstu, bet Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija varētu prasīt veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) demisiju, ja netiks atbalstīta kosmētiķu un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju kosmetoloģijā darba atsākšana.

Vai Saeimai jāturpina vērtēt ierosinājums aizstāt deputātu transporta kompensācijas ar sabiedriskā transporta biļetēm?

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izvērtēja iedzīvotāju ierosinājumu aizstāt deputātu transporta kompensācijas ar sabiedriskā transporta biļetēm un piedāvā turpināt šī jautājuma izskatīšanu parlamenta Juridiskajā komisijā. Iniciatīvas iesniedzēji norāda, ka Saeimas deputātiem iespējams saņemt lielas transporta kompensācijas, kas deputātus nemotivē pārvietoties ekonomiski, videi un sabiedrībai draudzīgi. Vidēji mēnesī deputātiem transporta kompensācijās 2020. gada pirmajos 8 mēnešos tika izmaksāti 9968 eiro, tāpēc būtu jālemj par transporta kompensāciju aizstāšanu ar sabiedriskā transporta biļešu kompensācijām, uzsver iniciatīvas pārstāvji apvienībā "Pilsēta cilvēkiem".

Vai valdības sēdēm, kur lemj par Covid-19 jautājumiem, jābūt atklātām?

Līdz šim valdības sēdes daļa, kur skatīja jautājumus par Covid-19 krīzi un ierobežojumiem, bija slēgtas, proti, šīs diskusijas nebija pieejamas iedzīvotājiem. Valdība par to tika kritizēta, un opozīcijas deputāti iesnieguši parlamentā pieprasījumu, lai turpmāk šie jautājumi tiktu skatīti atklāti. Pēc opozīcijas domām, tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu atklātāku un atbildīgāku Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesu, labāku komunikāciju ar sabiedrību, kā arī veicinātu izpratni par pieņemtajiem lēmumiem un to pamatotību. Pirms šis ierosinājums tika izskatīts Saeimā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) jau paziņoja, ka valdība turpmāk atklāti diskutēs atklātās sēdēs (https://www.delfi.lv/news/national/politics/valdibas-sedes-lemsana-par-covid-19-turpmak-bus-atklata-pazino-karins.d?id=52936927).

Vai nepieciešams Saeimā ierobežot no Rīgas ievēlēto deputātu skaitu?

Ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā plānots noteikt, ka kopējais ievēlēto deputātu skaits no Rīgas vēlēšanu apgabala nepārsniedz 30. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pirms katrām Saeimas vēlēšanām tiek pārskatīts ievēlēto deputātu skaits katrā apgabalā. Tomēr ar katru vēlēšanu ciklu pakāpeniski pieaug no Rīgas ievēlēto deputātu skaits, kas saistīts ar “ļoti straujo iedzīvotāju depopulāciju no reģioniem”, skaidro likuma izmaiņu autori. Tāpat arī visu ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu balsts tiek pieskatītas Rīgai. Līdz ar to likuma grozījumi arī paredz iespēju vēlētājiem ārvalstīs, kuri balso pa pastu, izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kura kandidātiem balsot. 13.Saeimas vēlēšanās no Rīgas apgabala ievēlēti 35 deputāti.

Vai iecere par atteikšanos no salūta svētkos jāturpina vērtēt Saeimas Izglītības komisijā?

Iedzīvotāju iniciatīva, kas paredz  aizliegumu valsts un pašvaldību budžetus tērēt uguņošanai, portālā “Manabalss.lv” saņēma vairāk nekā 12 000 cilvēku parakstus. Šajā iniciatīvā rosināts “pārtraukt ar svētku uguņošanām saistīto naudas šķērdēšanu un dzīvnieku biedēšanu, sevišķi jau laikā, kad finansējuma trūkuma dēļ nevar nodrošināt adekvātu veselības un izglītības budžetu”. Iedzīvotāju iniciatīvas, kas savāc vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju atbalstu, tiek iesniegtas Saeimā. Sākotnēji tās izvērtē parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, bet tad Saeima pēc komisijas priekšlikuma lemj par iniciatīvas tālāko virzību. Ideju par atteikšanos no svētku salūtiem rosināts turpināt vērtēt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Vai iniciatīva par aukles līdzfinansējuma nodrošināšanu arī vecākiem jāturpina vērtēt Saeimā?

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica sākotnējo iedzīvotāju iniciatīvas “Aukles līdzfinansējums arī vecākiem” izskatīšanu un rosina šo jautājumu nodot parlamenta Sociālo un darba lietu komisijai. Šī iniciatīva portālā “Manabalss.lv” tika ievietota 2019.gada martā, un to atbalstīja vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Iedzīvotāju priekšlikums paredz iespēju vecākiem ilgāk palikt kopā ar saviem bērniem, saņemot pašvaldības līdzfinansējumu par bērna uzraudzību, kamēr bērns gaida rindā uz pašvaldības dārziņu.

Vai jāatsakās no iespējas savienot ministra un Saeimas deputāta amatu?

Pašlaik Saeimas deputātiem, kuri kļuvuši par valdības locekļiem, ir iespēja savienot abus amatus. Proti, parlamenta kārtības rullis nosaka, ka Saeimas loceklim ir tiesības nolikt deputāta mandātu uz laiku, kamēr tiek pildīti Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra amata pienākumi. Taču ir iespēja deputāta mandātu uz laiku arī nenolikt. Opozīcijas deputāti no “Saskaņas” uzskata, ka no šādas prakses būtu jāatsakās, tādēļ rosina mainīt Saeimas kārtības rulli, nosakot, ka deputātam ir uz laiku jānoliek mandāts, kamēr tiek pildīti Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra amata pienākumi. Likumprojekta autori norāda: Saeimas kārtības rullī noteikts, ka katra deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas darbā. Taču, pildot Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra amata pienākumus, kas ir vieni no nozīmīgākajiem amatiem valstī un to veikšanai nepieciešama maksimāla atdeve, Saeimas deputātam nav iespējas pilnvērtīgi piedalīties parlamenta darbā, uzskata opozīcijas deputāti. Šajā parlamenta sasaukumā labklājības ministres un deputātes amatu savienoja Ramona Petraviča, taču pagājušajā nedēļā viņa paziņoja, ka tomēr noliks deputātes mandātu uz laiku.

Vai Saeimai jāturpina vērtēt iecere par bargākiem sodiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem?

Iedzīvotāju iniciatīva, kas paredz piemērot bargākus sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, portālā “Manabalss.lv” ieguvusi vairāk nekā 13 000 cilvēku atbalstu. Priekšlikums paredz noteikt lielākus sodus - no 1000 eiro – par šādiem pārkāpumiem, kā arī noteikt, lai sodītai personai vairs nebūtu iespējas turēt nekādus dzīvniekus pēc pārkāpuma veikšanas. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica šīs iniciatīvas sākotnējo izvērtēšanu un rosina to nodot tālākai izskatīšanai parlamenta Tautsaimniecības komisijā.

Vai iniciatīva par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm jānodod izvērtēšanai Sociālo lietu komisijā?

Šī iniciatīva portālā tika ievietota pērn oktobrī, un šajā laikā to atbalstīja vairāk nekā 12000 cilvēku. Iniciatīvas iesniedzēji pauž, ka atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm Latvijā netiek finansēta krūšu rekonstrukcijas operācija sievietēm, kuras uzvarējušas cīņu ar vēzi, bet ir zaudējušas vienu vai abas krūtis. Visā pasaulē tūkstošiem sieviešu katru gadu veic krūts rekonstruktīvās operācijas, un tas palīdz viņām atgriezties normālā sociālajā dzīvē, uzsvērts iniciatīvas aprakstā. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica šī jautajuma sākotnēju izvērtēšanu un nolēma rosināt iniciatīvas nodošanu tālākai izskatīšanai parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā.

Vai Latvijai jāatsakās no hokeja čempionāta rīkošanas kopā ar Baltkrieviju?

[21.01.2021. Atjaunota informācija]:
IIHF pieņēma lēmumu par hokeja čempionāta nerīkošanu Baltkrievijā, ņemot vērā drošības apstākļus. Lēmums pieņemts vēl pirms Saeimas balsojuma, tāpēc Saiema šo jautājumu izņem no darba kārtības. Atsauce - https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/DK?ReadForm&nr=1b841ff0-a0d5-486b-a737-12c649aa84cd&stage=6

[18.01.2021]
Saeimas Ārlietu komisija pieņēma paziņojumu par šā gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem norisi, neatbalstot tā rīkošanu Baltkrievijā un paužot atbalstu Latvijas gatavībai to organizēt Rīgā. Par šo paziņojumu deputātiem būs jālemj arī Saeimas sēdē. Šajā paziņojumā Starptautiskā hokeja federācija tiek aicināta ievērot savus principus, neleģitimizēt brutalitāti un necilvēcību, ar kādu Baltkrievijas varas iestādes un režīms vēršas pret miermīlīgiem iedzīvotājiem, un atteikties no čempionāta organizēšanas šajā valstī. "Baltkrievijas varas iestādes turpina ar represijām un vardarbību vērsties pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, turklāt represijas tiek vērstas arī pret šīs valsts sporta sabiedrības pārstāvjiem, tai skaitā sportistiem," pausts paziņojumā. Paziņojumā pausts atbalsts Latvijas gatavībai sadarbībā ar Starptautisko hokeja federāciju nodrošināt 2021.gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanu rīkotāja statusā.

Vai iedzīvotāju iniciatīva par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos jānodod Budžeta komisijai?

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, veicot sākotnējo iedzīvotāju iniciatīvas izvērtēšanu par Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos, rosina to nodot tālākai izskatīšanai parlamenta Budžeta komisijai. Šī iniciatīva portālā “manabalss.lv” jau ieguvusi vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju atbalstu. Ar šo iniciatīvu tās iesniedzēji ir vēlējušies panākt, lai visos Latvijas bērnudārzos tiktu nodrošināta bezmaksas ēdināšana, “to sedzot no paaugstināta akcīzes nodokļa noteiktām preču grupām”. Šī iniciatīva portālā bija iesniegta 2015.gada aprīlī, tāpēc šīs izmaiņas iesniedzēji rosināja noteikt no 2016.gada 1.septembra.

Vai Satversmē jānostiprina vīrieša un sievietes veidotās ģimenes jēdziens?

Nacionālās apvienības politiķi rosina Satversmē nostiprināt vīrieša un sievietes veidotās ģimenes jēdzienu. Proti, Satversmes pants, kur pašlaik iekļauts jēdziens “laulība”, tiktu papildināts šādi: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Nacionālā apvienība, pamatojot šādu ierosinājumu, runā par vērtībām, “kas gadu simtiem mūsu tautai un tās kultūrai bijušas īpaši tuvas un pat svētas”. Pēc šī politiskā spēka domām, viena no šīm vērtībām ir arī izpratne par ģimeni, kuras pamatu veido tēvs un māte – vīrietis un sieviete –, un viņu bērni. Tādējādi likumprojekts iezīmējot trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene: laulības rezultātā, asinsradniecības rezultātā (vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu), kā arī adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai. Šāds ierosinājums ir izpelnījies pretrunīgu reakciju. Piemēram, jaunatnes organizācijas "Protests" uzsver, ka šādi netiks sniegta papildu aizsardzība ģimenei vai bērniem, bet gan atņemtas tiesības viena vecāka, kā arī viendzimuma partneru ģimenēm (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aktivisti-proteste-pret-gimenes-jedziena-noteiksanu-satversme.a388153/)

Vai ir jāiesaldē ministru algas?

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka automātisku ikgadēju atalgojuma pārskatīšanu virknei valsts augstāko amatpersonu. Mēnešalgas apmēru veido likumā noteiktais koeficients un bāzes mēnešalgas apmērs, ko nosaka, ņemot vērā vidējo algu tautsaimniecībā un inflāciju. Jau budžeta pieņemšanas laikā opozīcijas rosināja iesaldēt ministru algas, tomēr priekšlikums toreiz atbalstu neguva. Deputāti vienojās pie šī jautājuma atgriezties pēc budžeta izskatīšanas, un tagad Budžeta komisija virza likumprojektu, kas paredz valdības locekļu algu iesaldēšanu. Tas nozīmē, ka Ministru prezidenta, ministru un ministriju parlamentāro sekretāru atalgojums nākamgad nepaaugstināsies un paliks 2020.gada līmenī.

Vai Leonīds Kalniņš atkārtoti jāapstiprina NBS komandiera amatā?

Saeima NBS komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata pēc Valsts prezidenta priekšlikuma. Leonīds Kalniņš NBS komandiera pienākumus pilda jau kopš 2017.gada janvāra. Iepriekš bijis NBS Apvienotā štāba priekšnieks, Zemessardzes komandieris un Zemessardzes štāba priekšnieks, kā arī ieņēmis citus vadošus amatus NBS un Zemessardzē. Leonīds Kalniņš guvis arī operāciju plānošanas un vadības pieredzi, dienot starptautiskajā operācijā Irākā. Dienestu Latvijas armijā sācis 1997.gadā Zemessardzes 51.bataljonā, informē Saeimā. Parlaments lems par Kalniņa atkārtotu apstiprināšanu NBS komandiera amatā ar 2021.gada 27.janvāri.

Vai vēl vismaz uz gadu jāsaglabā līdzšinējais veselības finansēšanas modelis?

Iepriekš Latvijā bija iecerēts ieviest tā dēvēto divu pakalpojumu grozu pieeju veselības aprūpē, proti, divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic sociālās iemaksas, un tiem, kas to nedara. Vēlāk politiķi no šī plāna atteicās. Ar izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēts noteikt, ka iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2022.gadam būs pieejami tāpat kā līdz šim - neatkarīgi no veiktajām iemaksām. Likumprojekts arī paredz uzdevumu Ministru kabinetam - līdz 2021.gada 30.aprīlim izstrādāt un iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošanas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Vai jāturpina izmaksāt vecāku pabalsts, ja ārkārtējās situācijas dēļ vecāks nevarēs atgriezties darbā?

Saeima plāno lemt par grozījumiem likumā, lai varētu turpināt izmaksāt vecāku pabalstu gadījumā, ja bērna vecāks ārkārtējās situācijas dēļ nevarēs atgriezties darbā. Likuma izmaiņas nosaka: ja vecāku pabalsta periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā un cilvēks nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina viņu vai iestājusies dīkstāve, tad var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu. Pabalstu varēs turpināt izmaksāt par periodu no šī gada 9.novembra līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz ārkārtējās situācijas beigām, informē Saeima. Pabalsts nevarēs pārsniegt 700 eiro mēnesī.

Vai visiem dalītā īpašuma gadījumiem nepieciešams vienots tiesiskais regulējums?

Saeima plāno pirmajā lasījumā izskatīt likuma grozījumus, ar kuriem tiktu izveidots vienots regulējums pašlaik dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem. Likumprojekts paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai. Ar likumprojektu iecerēts visas dalītā īpašuma attiecības regulēt vienā likumā, vienkāršojot pušu tiesiskās attiecības un atsakoties no nepieciešamības slēgt līgumus, informē Saeima. Tāpat paredzēts noteikt, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 eiro gadā. Likums regulēs arī citus jautājumus, kas saistīti ar dalīto īpašumu. Pašlaik dalītā īpašumā kopumā atrodas vairāk nekā 200 tūkstoši būvju, kas atrodas uz aptuveni 70 tūkstošiem zemju. No tām 3677 ir privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu.

Vai nākamgad jāpalielina prezidenta alga un reprezentācijas izdevumi?

Nākamā gada budžeta projektā sākotnēji bija iecerēts, ka nākamgad izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniegs 5960 eiro, bet reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1192 eiro. Taču vēlāk tika nolemts šo summu palielināt - algai līdz 6260 eiro, bet reprezentācijas izdevumiem – līdz 1252 eiro. Vēlāk Valsts prezidenta kanceleja tomēr nosūtīja vēstuli Saeimai, kurā mudina Valsts prezidenta Egila Levita atalgojumam 2021.gadā tomēr nepiemērot ikgadējo indeksāciju.

Vai jāatļauj alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība arī internetā?

Latvijā pašlaik ir aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus internetā, taču ir tīmekļvietnes, kas tomēr piedāvā tos iegādāties, apejot aizliegumu un radot negodīgas konkurences apstākļus attiecībā pret citiem komersantiem, norāda likumprojekta autori. Līdz šim alkohola tirdzniecība internetā bija atļauta pavasarī ārkārtējās situācijas laikā, informē Saeimā. Likumprojekts paredz atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Pārdodot alkoholu arī internetā, būs jāievēro aizliegums pārdot un piegādāt alkoholiskos dzērienus no plkst.22 līdz plkst.8. Tāpat alkoholu būs aizliegts pārdot jauniešiem līdz 18 gadiem.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē