Šī iniciatīva portālā tika ievietota pērn oktobrī, un šajā laikā to atbalstīja vairāk nekā 12000 cilvēku. Iniciatīvas iesniedzēji pauž, ka atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm Latvijā netiek finansēta krūšu rekonstrukcijas operācija sievietēm, kuras uzvarējušas cīņu ar vēzi, bet ir zaudējušas vienu vai abas krūtis. Visā pasaulē tūkstošiem sieviešu katru gadu veic krūts rekonstruktīvās operācijas, un tas palīdz viņām atgriezties normālā sociālajā dzīvē, uzsvērts iniciatīvas aprakstā. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica šī jautajuma sākotnēju izvērtēšanu un nolēma rosināt iniciatīvas nodošanu tālākai izskatīšanai parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā.

[21.01.2021. Atjaunota informācija]: IIHF pieņēma lēmumu par hokeja čempionāta nerīkošanu Baltkrievijā, ņemot vērā drošības apstākļus. Lēmums pieņemts vēl pirms Saeimas balsojuma, tāpēc Saiema šo jautājumu izņem no darba kārtības. Atsauce - https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/DK?ReadForm&nr=1b841ff0-a0d5-486b-a737-12c649aa84cd&stage=6 [18.01.2021] Saeimas Ārlietu komisija pieņēma paziņojumu par šā gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem norisi, neatbalstot tā rīkošanu Baltkrievijā un paužot atbalstu Latvijas gatavībai to organizēt Rīgā. Par šo paziņojumu deputātiem būs jālemj arī Saeimas sēdē. Šajā paziņojumā Starptautiskā hokeja federācija tiek aicināta ievērot savus principus, neleģitimizēt brutalitāti un necilvēcību, ar kādu Baltkrievijas varas iestādes un režīms vēršas pret miermīlīgiem iedzīvotājiem, un atteikties no čempionāta organizēšanas šajā valstī. "Baltkrievijas varas iestādes turpina ar represijām un vardarbību vērsties pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, turklāt represijas tiek vērstas arī pret šīs valsts sporta sabiedrības pārstāvjiem, tai skaitā sportistiem," pausts paziņojumā. Paziņojumā pausts atbalsts Latvijas gatavībai sadarbībā ar Starptautisko hokeja federāciju nodrošināt 2021.gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanu rīkotāja statusā.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, veicot sākotnējo iedzīvotāju iniciatīvas izvērtēšanu par Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos, rosina to nodot tālākai izskatīšanai parlamenta Budžeta komisijai. Šī iniciatīva portālā “manabalss.lv” jau ieguvusi vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju atbalstu. Ar šo iniciatīvu tās iesniedzēji ir vēlējušies panākt, lai visos Latvijas bērnudārzos tiktu nodrošināta bezmaksas ēdināšana, “to sedzot no paaugstināta akcīzes nodokļa noteiktām preču grupām”. Šī iniciatīva portālā bija iesniegta 2015.gada aprīlī, tāpēc šīs izmaiņas iesniedzēji rosināja noteikt no 2016.gada 1.septembra.

Nacionālās apvienības politiķi rosina Satversmē nostiprināt vīrieša un sievietes veidotās ģimenes jēdzienu. Proti, Satversmes pants, kur pašlaik iekļauts jēdziens “laulība”, tiktu papildināts šādi: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Nacionālā apvienība, pamatojot šādu ierosinājumu, runā par vērtībām, “kas gadu simtiem mūsu tautai un tās kultūrai bijušas īpaši tuvas un pat svētas”. Pēc šī politiskā spēka domām, viena no šīm vērtībām ir arī izpratne par ģimeni, kuras pamatu veido tēvs un māte – vīrietis un sieviete –, un viņu bērni. Tādējādi likumprojekts iezīmējot trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene: laulības rezultātā, asinsradniecības rezultātā (vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu), kā arī adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai. Šāds ierosinājums ir izpelnījies pretrunīgu reakciju. Piemēram, jaunatnes organizācijas "Protests" uzsver, ka šādi netiks sniegta papildu aizsardzība ģimenei vai bērniem, bet gan atņemtas tiesības viena vecāka, kā arī viendzimuma partneru ģimenēm (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aktivisti-proteste-pret-gimenes-jedziena-noteiksanu-satversme.a388153/)

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka automātisku ikgadēju atalgojuma pārskatīšanu virknei valsts augstāko amatpersonu. Mēnešalgas apmēru veido likumā noteiktais koeficients un bāzes mēnešalgas apmērs, ko nosaka, ņemot vērā vidējo algu tautsaimniecībā un inflāciju. Jau budžeta pieņemšanas laikā opozīcijas rosināja iesaldēt ministru algas, tomēr priekšlikums toreiz atbalstu neguva. Deputāti vienojās pie šī jautājuma atgriezties pēc budžeta izskatīšanas, un tagad Budžeta komisija virza likumprojektu, kas paredz valdības locekļu algu iesaldēšanu. Tas nozīmē, ka Ministru prezidenta, ministru un ministriju parlamentāro sekretāru atalgojums nākamgad nepaaugstināsies un paliks 2020.gada līmenī.

Saeima NBS komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata pēc Valsts prezidenta priekšlikuma. Leonīds Kalniņš NBS komandiera pienākumus pilda jau kopš 2017.gada janvāra. Iepriekš bijis NBS Apvienotā štāba priekšnieks, Zemessardzes komandieris un Zemessardzes štāba priekšnieks, kā arī ieņēmis citus vadošus amatus NBS un Zemessardzē. Leonīds Kalniņš guvis arī operāciju plānošanas un vadības pieredzi, dienot starptautiskajā operācijā Irākā. Dienestu Latvijas armijā sācis 1997.gadā Zemessardzes 51.bataljonā, informē Saeimā. Parlaments lems par Kalniņa atkārtotu apstiprināšanu NBS komandiera amatā ar 2021.gada 27.janvāri.

Iepriekš Latvijā bija iecerēts ieviest tā dēvēto divu pakalpojumu grozu pieeju veselības aprūpē, proti, divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic sociālās iemaksas, un tiem, kas to nedara. Vēlāk politiķi no šī plāna atteicās. Ar izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēts noteikt, ka iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2022.gadam būs pieejami tāpat kā līdz šim - neatkarīgi no veiktajām iemaksām. Likumprojekts arī paredz uzdevumu Ministru kabinetam - līdz 2021.gada 30.aprīlim izstrādāt un iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošanas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Saeima plāno lemt par grozījumiem likumā, lai varētu turpināt izmaksāt vecāku pabalstu gadījumā, ja bērna vecāks ārkārtējās situācijas dēļ nevarēs atgriezties darbā. Likuma izmaiņas nosaka: ja vecāku pabalsta periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā un cilvēks nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina viņu vai iestājusies dīkstāve, tad var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu. Pabalstu varēs turpināt izmaksāt par periodu no šī gada 9.novembra līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz ārkārtējās situācijas beigām, informē Saeima. Pabalsts nevarēs pārsniegt 700 eiro mēnesī.

Saeima plāno pirmajā lasījumā izskatīt likuma grozījumus, ar kuriem tiktu izveidots vienots regulējums pašlaik dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem. Likumprojekts paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai. Ar likumprojektu iecerēts visas dalītā īpašuma attiecības regulēt vienā likumā, vienkāršojot pušu tiesiskās attiecības un atsakoties no nepieciešamības slēgt līgumus, informē Saeima. Tāpat paredzēts noteikt, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 eiro gadā. Likums regulēs arī citus jautājumus, kas saistīti ar dalīto īpašumu. Pašlaik dalītā īpašumā kopumā atrodas vairāk nekā 200 tūkstoši būvju, kas atrodas uz aptuveni 70 tūkstošiem zemju. No tām 3677 ir privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu.

Nākamā gada budžeta projektā sākotnēji bija iecerēts, ka nākamgad izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniegs 5960 eiro, bet reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1192 eiro. Taču vēlāk tika nolemts šo summu palielināt - algai līdz 6260 eiro, bet reprezentācijas izdevumiem – līdz 1252 eiro. Vēlāk Valsts prezidenta kanceleja tomēr nosūtīja vēstuli Saeimai, kurā mudina Valsts prezidenta Egila Levita atalgojumam 2021.gadā tomēr nepiemērot ikgadējo indeksāciju.

Latvijā pašlaik ir aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus internetā, taču ir tīmekļvietnes, kas tomēr piedāvā tos iegādāties, apejot aizliegumu un radot negodīgas konkurences apstākļus attiecībā pret citiem komersantiem, norāda likumprojekta autori. Līdz šim alkohola tirdzniecība internetā bija atļauta pavasarī ārkārtējās situācijas laikā, informē Saeimā. Likumprojekts paredz atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Pārdodot alkoholu arī internetā, būs jāievēro aizliegums pārdot un piegādāt alkoholiskos dzērienus no plkst.22 līdz plkst.8. Tāpat alkoholu būs aizliegts pārdot jauniešiem līdz 18 gadiem.

Valdība ir lēmusi no 9.novembra līdz 6.decembrim Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, nosakot dažādus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. Šajā laikā aizliegti publiskie klātienes pasākumi, bet privātos pasākumos var pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem un ne vairāk kā divas mājsaimniecības. Tāpat nenotiek sporta pasākumi, un ārā var trenēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet iekštelpās atļauti tikai individuāli treniņi. Šajā laikā sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, izņemot izglītības iestādēs, darbavietās un lidostu. Tāpat nestrādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji, taču pieejami frizieru pakalpojumi. Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros strādā tikai pārtikas veikali, aptiekas, veterinārās aptiekas, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, optikas veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikāciju preču pakalpojumu vietas. Noteikti arī citi ierobežojumi. Jautājums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vēl jāskata parlamentā, un deputāti lems, vai atbalsta šādu valdības lēmumu.

Saeima skatīs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma projektu, kura mērķis - nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, kā arī veicināt to kvalitatīvu darbību. Likums paredz, ka jaunizveidotā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja. Plānots, ka SEPLP sastāvā būs trīs locekļi. Vienu no tiem izvirzīs Valsts prezidents, vienu – Saeima, bet vēl vienu – Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Iecerēts, ka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdē būs ne vairāk kā trīs valdes locekļi, kurus ievēlēs SEPLP. Plānots, ka valdes locekļi nebūs tiesīgi izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedrisko mediju redakcionālos lēmumus. Par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu būs atbildīgs sabiedriskā medija galvenais redaktors. Iecerēts, ka redaktora amata kandidātu izvirzīs valde, bet uz pieciem gadiem amatā ievēlēs SEPLP.

Pašlaik Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums nosaka, ka samazinātā - 5% - likme Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiek piemērota līdz šā gada beigām. Tātad, neveicot likuma izmaiņas, no 2021.gada šiem produktiem piemēros 21% likumi. Līdz ar to grozījumi likumā paredz vēl trīs gadus, līdz 2023.gada 31.decembrim, piemērot 5% PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Veidojot nākamā gada budžetu, valdība nākusi klājā arī ar vairākiem piedāvājumiem nodokļu izmaiņām 2021.gadā. Akcīzes nodokļa grozījumi paredz pakāpeniski palielināt šī nodokļa likmi cigāriem un cigarillām, smēķējamai tabakai, tabakas lapām, kā arī karsējamai tabakai. Plānots, ka no nākamā gada 1.marta notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana cigaretēm par 5%.

Grozījumi likumā par Valsts sociālo apdrošināšanu paredz noteikt minimālās sociālās iemaksas personām, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tostarp pašnodarbinātajiem. Minimālā darba alga no nākamā gada plānota 500 eiro apmērā. Minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā. Paredzēts, ka minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām, informē Saeimā. Ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem, paredz likumprojekts. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algu, obligātās iemaksas arī paredzētas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai no minimālās algas. Tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākums pārsniegs minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% apmērā no ienākumu starpības, paredz grozījumi. No nākamā gada 1.jūlija sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais būs mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, savukārt mikrouzņēmuma darbinieki būs apdrošināmi kā darbinieki vispārējā kārtībā. Tāpat likumā noteikti arī izņēmumi: personas, kas sasniegušas pensijas vecumu vai kurām ir piešķirta vecuma pensija, personas ar 1. un 2.grupas invaliditāti, personas, kurām ir bērni līdz trīs gadu vecumam vai bērni ar invaliditāti, personas, kuras strādā sociālajā uzņēmumā vai sniedz asistenta pakalpojumu. Minimālās iemaksas nebūs jāveic par sezonas laukstrādnieku, kā arī par nodarbinātajiem pie ārvalstu darba devēja. Tāpat šis likumprojekts paredz samazināt sociālās iemaksas no līdzšinējiem 35,09% uz 34,09% - par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

No 2021.gada mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks, bet par pārējiem darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1.jūlija. Likuma izmaiņas arī paredz noteikt, ka no nākamā gada par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, tāpat statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tāpat likuma izmaiņas paredz mainīt arī nodokļa apmēru. Pašlaik mikrouzņēmumu nodokļu likme ir 15% apmērā apgrozījumam līdz 40 000 eiro, bet no nākamā gada paredzēts to noteikt 25% apmērā apgrozījumam līdz 25 000 eiro, savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, šī nodokļu likme tiks paaugstināta līdz 40%.

Saeima vērtēs vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu par viendzimuma partneru reģistrēšanu. Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, iespēja legāli reģistrēt viendzimuma partnerattiecības ir vienlīdzības jautājums visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tai skaitā arī Latvijā. Patlaban viendzimuma pāriem legālu atzīšanu piedāvā 47 valstis, no kurām 27 ietilpst ES Padomē. Tikmēr Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija rosina Saeimai lemt par šīs iniciatīvas noraidīšanu. Līdzīga iniciatīva jau iepriekš bija iesniegta Saeimā, taču tā tika noraidīta.

Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz personu, kurām noteikta mājas karantīna vai izolācija, uzraudzības nodrošināšanai izmantot jaunu informācijas sistēmu. Tas sniegtu atbalstu Slimību profilakses un kontroles centram epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšanā, gan Veselības inspekcijai epidemioloģisko prasību ievērošanā un personu uzraudzībā. Tāpat šī sistēma palīdzētu darbā Valsts policijai un pašvaldības policijai, kā arī sniegtu atbalstu Veselības inspekcijai personu uzraudzības nodrošināšanā, norādīts likumprojekta anotācijā. Plānots, ka personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, to iekļaušanas kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve sistēmā iekļautajām ziņām, noteiks Ministru kabinets.

Likuma izmaiņas nosaka, ka viens cilvēks var būt par tiesībsargu ne vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Šīs izmaiņas stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī un vēl neattieksies uz nākamajām tiesībsarga vēlēšanām. Līdz šim šādu ierobežojumu nebija. Tāpat mainīta tiesībsarga izvirzīšanas kārtība, palielinot deputātu skaitu, kam kandidāts jāizvirza. Proti, noteikts, ka Saeima lemj par tiesībsarga apstiprināšanu amatā pēc vismaz desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Pašlaik likums paredz, ka nepieciešams piecu deputātu atbalsts izvirzīšanai.

Grozījumi vairākos likumos paredz aizliegt publiskos izklaides un svētku pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos izmantot Georga lentes. Kā skaidro likumprojekta anotācijā tā autori, atsevišķi Saeimas deputāti: Krievijas propagandai ir milzīga ietekme bijušās PSRS teritorijā, tāpēc nav jābrīnās, ka daudzās bijušās PSRS republikas ierobežo Georga lenšu “kā Krievijas neoimperālisma simbola izmantošanu”.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums nosaka, ka samazinātā - 5% - likme Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiek piemērota līdz šā gada beigām. Tātad, neveicot likuma izmaiņas, no 2021.gada šiem produktiem piemēros 21% likumi. Tāpēc opozīcijas deputāti rosina Saeimu lemt par samazinātās PVN likmes saglabāšanu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Likuma grozījumi nosaka, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Līdz ar izmaiņām vairs nebūs spēkā vairāki kritēriji, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp atcelta prasība, kas noteica, ka vismaz 70% darbinieku ir jābūt maģistra vai doktora grādam, liecina informācija Saeimas mājaslapā. Izmaiņas veiktas, lai vairotu uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam.

Likumu izmaiņas paredz no 1.septembra aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kad stāsies spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos par bērnu adopciju uz ārvalsti.  Izņēmums būtu jau uzsāktie adopcijas procesi, kuros sniegta informācija par adoptējamo bērnu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš iepriekš norādījis, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nonācis Cilvēktiesību komisijas uzmanības lokā jau šī gada martā pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem, kad bāriņtiesas pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē Latvijā un ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, lai viņus būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm.

Grozījumi vairākos likumos paredz iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes. Tāpat paredzēts, ka dzēst varēs arī hipotekāro kredītu galvojuma, kā arī cedētās saistības, liecina informācija Saeimas mājaslapā. Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka Latvijā bija aptuveni 13 000 krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro.