Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc ParVaiPret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Kategorijām
Birkām

Vai nepieciešama vakcinācijas loterija, lai veicinātu iedzīvotāju vakcinēšanos pret Covid-19?

Atjaunota informācija 31.08.2021.: Saeima izslēdz šo jautājumu no dienas kārtības. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valdiba-atsakas-no-ieceres-rikot-covid-19-vakcinacijas-loteriju.a419280/

Ministru kabinets ir atbalstījis un šo trešdien Saeima vērtēs Vakcinācijas loterijas likumprojektu, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar balvu fondu 720 000 eiro.

Kopējās loterijas rīkošanas izmaksas, kas tiks segtas no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", aplēstas 1,218 miljonu eiro apmērā. 299 995 eiro tiks piešķirti Latvijas Televīzijai par loterijas raidījuma producēšanu un atspoguļošanu, 98 000 eiro tiks piešķirti izlozes informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādei, 51 000 eiro - loterijas publicitātes kampaņai, bet 49 000 eiro - auditora pakalpojumiem.

Veselības ministrijā skaidroja, ka Vakcinācijas loterijas likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu īstermiņa vakcinācijas loteriju personām, kurām Latvijā uz loterijas laimestu izlozes brīdi ir veikta vakcinācija pret Covid-19 infekciju vismaz ar vienu poti.

Tomēr valdības sēdē, izskatot šo likumprojektu, pret to iebilda pieaicinātie eksperti, sakot, ka tādējādi sabiedrības kopējā labuma jautājumi tiek risināti ar merkantiliem paņēmieniem. Tikmēr veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valdībai ir morāls, politisks un epidemioloģisks pienākums izmantot visus rīkus vakcinācijas veicināšanai.

Vai valstij jāuzņemas atbildība par iespējamiem kaitējumiem veselībai, vakcinējoties pret Covid-19?

Ministru kabinets ir atbalstījis un drīzumā Saeima vērtēs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas noteiks pienākumu valstij kompensēt cilvēkiem iespējamo kaitējumu veselībai, vakcinējoties pret Covid-19, ja tāds tiktu nodarīts.
Normu par valsts atbildību iecerēts ieviest, jo paralēli plānots noteikt pienākumu vakcinēties pret Covid-19 atsevišķu darba vai amata pienākumu veikšanai. To, vai cilvēka veselībai ar vakcinēšanos tiešām nodarīts kaitējums, vērtēs Zāļu valsts aģentūra.
Iecerēts, ka kompensācijas izmaksās visām personām, kurām vakcinācijas izraisīto komplikāciju rezultātā tiks nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai, tomēr kompensāciju apmēri pašlaik nav prognozēti. Izmaiņu autori lēš, ka kaitējuma nodarīšanas iespējamība ir ļoti zema, līdz ar to kompensācijas varētu nākties izmaksāt vien dažos atsevišķos gadījumos.

Vai darbam medicīnā, sociālajā aprūpē un izglītībā obligāti jāpieprasa Covid-19 sertifikāts?

Valdība ir atbalstījusi un Saeima šovasar vērtēs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas mediķiem, sociālās aprūpes darbiniekiem un izglītības nozarē strādājošajiem prasīs nodrošināt obligātu Covid-19 sertifikātu. Šādu sertifikātu var iegūt, vakcinējoties, pārslimojot Covid-19 vai regulāri veicot testus.
Izmaiņu autori skaidro, ka epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanas pienākumu iecerēts noteikt tām nozarēm, kurās nodarbinātajiem ir palielināts risks inficēt citas personas, it īpaši strādājot ar personām, kurām Covid-19 infekcija var radīt palielinātus riskus veselībai, kā arī kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms.
Nozaru arodbiedrības pret šādām prasībām iebilst, cita starpā pieļaujot, ka tās varot novest pie cilvēku aizplūšanas no darba šajās jomās.

Vai darba devējiem jādod tiesības atlaist Covid-19 sertifikātus neieguvušus darbiniekus?

Ministru kabinets ir atbalstījis un drīzumā Saeima vērtēs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas no oktobra darba devējiem dos tiesības atlaist Covid-19 sertifikātus neieguvušus darbiniekus.
Likuma grozījumu projekts paredz noteikt darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi, līdz ar to darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai šīs prasības tiks attiecinātas uz viņiem. Ja darba ņēmējs nebūs ieguvis Covid-19 sertifikātu, viņš ar darba devēju varēs mēģināt vienoties par citu pienākumu veikšanu.
Pēc premjera Krišjāņa Kariņa (JV) vārdiem, šādas izmaiņas Covid-19 pandēmijas apstākļos nepieciešamas, lai "maksimāli pasargātu valsts iedzīvotāju veselību un dzīvības". Tikmēr parlamentārā opozīcija sola virzīt iniciatīvas, lai iecerēto regulējumu nodotu tautas nobalsošanai.

Vai Latvijā jāļauj atsākt sniegt tetovēšanas pakalpojumus?

Saeima 2.lasījumā izskatīs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kuros politiķi piedāvā paredzēt virkni ierobežojumu atvieglojumu, tostarp deputāts Uldis Budriķis (JKP) piedāvā ļaut atsākt darbu tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Vienlaikus valdībai tiktu saglabātas tiesības atkarībā no epidemioloģiskās situācijas uz noteiktu laiku
apturēt šo pakalpojumu sniegšanu.
Budriķis ir pārliecināts, ka legālie tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji ievēro augstas higiēnas prasības, tāpēc viņi neradīs saslimšanas izplatīšanās riskus.
Paralēli atbalsts tetovēšanas salonu atvēršanai tiek vākts platformā manabalss.lv, kur par to līdz maija beigām bija parakstījušies nedaudz vairāk par 4000 cilvēku. Vairāk par iniciatīvu https://manabalss.lv/tetovesanas-salonu-atversana/show

Vai jāatļauj alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība arī internetā?

Latvijā pašlaik ir aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus internetā, taču ir tīmekļvietnes, kas tomēr piedāvā tos iegādāties, apejot aizliegumu un radot negodīgas konkurences apstākļus attiecībā pret citiem komersantiem, norāda likumprojekta autori. Līdz šim alkohola tirdzniecība internetā bija atļauta pavasarī ārkārtējās situācijas laikā, informē Saeimā. Likumprojekts paredz atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Pārdodot alkoholu arī internetā, būs jāievēro aizliegums pārdot un piegādāt alkoholiskos dzērienus no plkst.22 līdz plkst.8. Tāpat alkoholu būs aizliegts pārdot jauniešiem līdz 18 gadiem.

Vai jāsamazina akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam?

Igaunijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Pēc šī soļa arī Latvija nolēma vienoties par “atbildes gājienu” - samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam par 15%. Patlaban likumā noteikts, ka stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta nodokli aprēķina pēc 1840 eiro likmes, savukārt ar likuma grozījumiem tas samazināts līdz 1564 eiro.

Vai uz pusotru gadu jāatliek veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana?

Saeima nolēma līdz 2021.gadam atlikt valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, kuru sākotnēji bija plānots ieviest no šī gada. Sākotnēji, gada sākumā, deputāti lēma līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Tas bija saistīts ar to, ka veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo sistēma nav pilnībā sagatavota veicamajam uzdevumam, toreiz norādīja likumprojekta iesniedzēji. Tomēr līdz ar jaunas valdības valdības apstiprināšanu mainījās viedoklis par šīs sistēmas ieviešanu. Veselības ministre Ilze Viņķele neatbalsta divu grozu sistēmu, un viņas piedāvājums paredz vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā.

Vai būtu jāaizliedz veikalos novietot cigaretes pircējiem redzamā vietā?

Likuma izmaiņas aizliedz izvietot tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, to uzpildes tvertnes un preču zīmes pircējiem redzamā veidā. Lai nodrošinātu pircēju informēšanu par šo tabakas izstrādājumu pieejamību un cenām, pēc pieprasījuma būs pieejama cenu lapa. Šādi ierobežojumi neattiektos uz mazumtirdzniecības vietām, kur pārdod tikai tabakas izstrādājumus vai elektroniskās smēķēšanas ierīces.

Vai ir nepieciešams vismaz uz pusgadu atlikt jaunās veselības aprūpes apdrošināšanas sistēmas ieviešanu?

No šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic. Tomēr IT problēmu dēļ 1. janvārī veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par to, kāds no šiem pakalpojumu grozījumiem pienāktos konkrētam pacientam. Līdz ar to jaunās sistēmas darbības sākumu iecerēts pārcelt no 1. janvāra uz 1. jūliju.

Vai kompensējamiem medikamentiem būtu jāsamazina PVN likme?

Latvijā PVN likme recepšu zālēm, tajā skaitā kompensējamiem medikamentiem, ir 12%. Vairāki deputāti uzsver, ka tā ir viena no augstākajām Eiropā, tādēļ rosināja samazināt PVN likmi kompensējamiem medikamentiem līdz 5%. Deputāti piedāvāja samazināt PVN likumi uz laiku — no 2020.gada līdz 2022.gada beigām.

Vai jānosaka iespēja reģistrēt tuvinieku, kurš varētu lemt par cilvēka ārstniecību?

Ja pacients veselības dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, pašlaik to darīt viņa vietā var tikai laulātais vai radinieks. Savukārt vairāki deputāti rosina ļaut iespēju reģistrēt kādu citu tuvinieku, kurš varētu pieņemt šādus lēmumus. Grozījumi Pacientu tiesību likumā tiek rosināti, lai turpmāk cilvēks varētu pilnvarot sev tuvo cilvēku elektroniski, veicot attiecīgu ierakstu e-veselībā.

Vai Veselības aprūpes finansēšanai ir nepieciešams piešķirt 4% no IKP, sākot ar 2020. gadu?

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts izstrādāts ar mērķi veicināt veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju. Tajā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020. gadu.

Vai Latvijā jāliedz pārdot alu «divlitrenēs»?

No 2018. gada aprīļa Latvijā nedrīkstēs pārdot alu liela tilpuma plastmasas pudelēs. Aizliegums attieksies uz alu, sidru, kā arī alkoholiskajiem kokteiļiem un dažādiem starpproduktiem, piemēram, stiprinātiem vīniem, vermutiem, liķieriem un liķiera tipa vīniem. Tomēr uz ražošanas vietām šīs izmaiņas neattieksies — alus darītavās un to specializētajos veikalos izlejamā alus tirdzniecība būs atļauta arī plastmasas pudelēs.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē