Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc ParVaiPret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Vai iniciatīva par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm jānodod izvērtēšanai Sociālo lietu komisijā?

Šī iniciatīva portālā tika ievietota pērn oktobrī, un šajā laikā to atbalstīja vairāk nekā 12000 cilvēku. Iniciatīvas iesniedzēji pauž, ka atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm Latvijā netiek finansēta krūšu rekonstrukcijas operācija sievietēm, kuras uzvarējušas cīņu ar vēzi, bet ir zaudējušas vienu vai abas krūtis. Visā pasaulē tūkstošiem sieviešu katru gadu veic krūts rekonstruktīvās operācijas, un tas palīdz viņām atgriezties normālā sociālajā dzīvē, uzsvērts iniciatīvas aprakstā. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica šī jautajuma sākotnēju izvērtēšanu un nolēma rosināt iniciatīvas nodošanu tālākai izskatīšanai parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā.

Vai Latvijai jāatsakās no hokeja čempionāta rīkošanas kopā ar Baltkrieviju?

[21.01.2021. Atjaunota informācija]: IIHF pieņēma lēmumu par hokeja čempionāta nerīkošanu Baltkrievijā, ņemot vērā drošības apstākļus. Lēmums pieņemts vēl pirms Saeimas balsojuma, tāpēc Saiema šo jautājumu izņem no darba kārtības. Atsauce - https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/DK?ReadForm&nr=1b841ff0-a0d5-486b-a737-12c649aa84cd&stage=6 [18.01.2021] Saeimas Ārlietu komisija pieņēma paziņojumu par šā gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem norisi, neatbalstot tā rīkošanu Baltkrievijā un paužot atbalstu Latvijas gatavībai to organizēt Rīgā. Par šo paziņojumu deputātiem būs jālemj arī Saeimas sēdē. Šajā paziņojumā Starptautiskā hokeja federācija tiek aicināta ievērot savus principus, neleģitimizēt brutalitāti un necilvēcību, ar kādu Baltkrievijas varas iestādes un režīms vēršas pret miermīlīgiem iedzīvotājiem, un atteikties no čempionāta organizēšanas šajā valstī. "Baltkrievijas varas iestādes turpina ar represijām un vardarbību vērsties pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, turklāt represijas tiek vērstas arī pret šīs valsts sporta sabiedrības pārstāvjiem, tai skaitā sportistiem," pausts paziņojumā. Paziņojumā pausts atbalsts Latvijas gatavībai sadarbībā ar Starptautisko hokeja federāciju nodrošināt 2021.gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanu rīkotāja statusā.

Vai iedzīvotāju iniciatīva par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos jānodod Budžeta komisijai?

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, veicot sākotnējo iedzīvotāju iniciatīvas izvērtēšanu par Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos, rosina to nodot tālākai izskatīšanai parlamenta Budžeta komisijai. Šī iniciatīva portālā “manabalss.lv” jau ieguvusi vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju atbalstu. Ar šo iniciatīvu tās iesniedzēji ir vēlējušies panākt, lai visos Latvijas bērnudārzos tiktu nodrošināta bezmaksas ēdināšana, “to sedzot no paaugstināta akcīzes nodokļa noteiktām preču grupām”. Šī iniciatīva portālā bija iesniegta 2015.gada aprīlī, tāpēc šīs izmaiņas iesniedzēji rosināja noteikt no 2016.gada 1.septembra.

Vai Satversmē jānostiprina vīrieša un sievietes veidotās ģimenes jēdziens?

Nacionālās apvienības politiķi rosina Satversmē nostiprināt vīrieša un sievietes veidotās ģimenes jēdzienu. Proti, Satversmes pants, kur pašlaik iekļauts jēdziens “laulība”, tiktu papildināts šādi: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Nacionālā apvienība, pamatojot šādu ierosinājumu, runā par vērtībām, “kas gadu simtiem mūsu tautai un tās kultūrai bijušas īpaši tuvas un pat svētas”. Pēc šī politiskā spēka domām, viena no šīm vērtībām ir arī izpratne par ģimeni, kuras pamatu veido tēvs un māte – vīrietis un sieviete –, un viņu bērni. Tādējādi likumprojekts iezīmējot trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene: laulības rezultātā, asinsradniecības rezultātā (vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu), kā arī adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai. Šāds ierosinājums ir izpelnījies pretrunīgu reakciju. Piemēram, jaunatnes organizācijas "Protests" uzsver, ka šādi netiks sniegta papildu aizsardzība ģimenei vai bērniem, bet gan atņemtas tiesības viena vecāka, kā arī viendzimuma partneru ģimenēm (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aktivisti-proteste-pret-gimenes-jedziena-noteiksanu-satversme.a388153/)

Vai ir jāiesaldē ministru algas?

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka automātisku ikgadēju atalgojuma pārskatīšanu virknei valsts augstāko amatpersonu. Mēnešalgas apmēru veido likumā noteiktais koeficients un bāzes mēnešalgas apmērs, ko nosaka, ņemot vērā vidējo algu tautsaimniecībā un inflāciju. Jau budžeta pieņemšanas laikā opozīcijas rosināja iesaldēt ministru algas, tomēr priekšlikums toreiz atbalstu neguva. Deputāti vienojās pie šī jautājuma atgriezties pēc budžeta izskatīšanas, un tagad Budžeta komisija virza likumprojektu, kas paredz valdības locekļu algu iesaldēšanu. Tas nozīmē, ka Ministru prezidenta, ministru un ministriju parlamentāro sekretāru atalgojums nākamgad nepaaugstināsies un paliks 2020.gada līmenī.

Vai Leonīds Kalniņš atkārtoti jāapstiprina NBS komandiera amatā?

Saeima NBS komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata pēc Valsts prezidenta priekšlikuma. Leonīds Kalniņš NBS komandiera pienākumus pilda jau kopš 2017.gada janvāra. Iepriekš bijis NBS Apvienotā štāba priekšnieks, Zemessardzes komandieris un Zemessardzes štāba priekšnieks, kā arī ieņēmis citus vadošus amatus NBS un Zemessardzē. Leonīds Kalniņš guvis arī operāciju plānošanas un vadības pieredzi, dienot starptautiskajā operācijā Irākā. Dienestu Latvijas armijā sācis 1997.gadā Zemessardzes 51.bataljonā, informē Saeimā. Parlaments lems par Kalniņa atkārtotu apstiprināšanu NBS komandiera amatā ar 2021.gada 27.janvāri.

Vai visiem dalītā īpašuma gadījumiem nepieciešams vienots tiesiskais regulējums?

Saeima plāno pirmajā lasījumā izskatīt likuma grozījumus, ar kuriem tiktu izveidots vienots regulējums pašlaik dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem. Likumprojekts paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai. Ar likumprojektu iecerēts visas dalītā īpašuma attiecības regulēt vienā likumā, vienkāršojot pušu tiesiskās attiecības un atsakoties no nepieciešamības slēgt līgumus, informē Saeima. Tāpat paredzēts noteikt, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 eiro gadā. Likums regulēs arī citus jautājumus, kas saistīti ar dalīto īpašumu. Pašlaik dalītā īpašumā kopumā atrodas vairāk nekā 200 tūkstoši būvju, kas atrodas uz aptuveni 70 tūkstošiem zemju. No tām 3677 ir privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu.

Vai Saeimai jāpiekrīt ārkārtējās situācijas izsludināšanai Covid-19 dēļ?

Valdība ir lēmusi no 9.novembra līdz 6.decembrim Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, nosakot dažādus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. Šajā laikā aizliegti publiskie klātienes pasākumi, bet privātos pasākumos var pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem un ne vairāk kā divas mājsaimniecības. Tāpat nenotiek sporta pasākumi, un ārā var trenēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet iekštelpās atļauti tikai individuāli treniņi. Šajā laikā sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, izņemot izglītības iestādēs, darbavietās un lidostu. Tāpat nestrādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji, taču pieejami frizieru pakalpojumi. Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros strādā tikai pārtikas veikali, aptiekas, veterinārās aptiekas, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, optikas veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikāciju preču pakalpojumu vietas. Noteikti arī citi ierobežojumi. Jautājums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vēl jāskata parlamentā, un deputāti lems, vai atbalsta šādu valdības lēmumu.

Vai nepieciešams jauns sabiedrisko mediju likums?

Saeima skatīs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma projektu, kura mērķis - nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, kā arī veicināt to kvalitatīvu darbību. Likums paredz, ka jaunizveidotā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja. Plānots, ka SEPLP sastāvā būs trīs locekļi. Vienu no tiem izvirzīs Valsts prezidents, vienu – Saeima, bet vēl vienu – Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Iecerēts, ka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdē būs ne vairāk kā trīs valdes locekļi, kurus ievēlēs SEPLP. Plānots, ka valdes locekļi nebūs tiesīgi izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedrisko mediju redakcionālos lēmumus. Par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu būs atbildīgs sabiedriskā medija galvenais redaktors. Iecerēts, ka redaktora amata kandidātu izvirzīs valde, bet uz pieciem gadiem amatā ievēlēs SEPLP.

Vai Latvijā ir nepieciešama viendzimuma partneru reģistrēšana?

Saeima vērtēs vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu par viendzimuma partneru reģistrēšanu. Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, iespēja legāli reģistrēt viendzimuma partnerattiecības ir vienlīdzības jautājums visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tai skaitā arī Latvijā. Patlaban viendzimuma pāriem legālu atzīšanu piedāvā 47 valstis, no kurām 27 ietilpst ES Padomē. Tikmēr Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija rosina Saeimai lemt par šīs iniciatīvas noraidīšanu. Līdzīga iniciatīva jau iepriekš bija iesniegta Saeimā, taču tā tika noraidīta.

Vai nepieciešama informācijas sistēma, lai uzraudzītu personas Covid-19 pašizolācijā?

Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz personu, kurām noteikta mājas karantīna vai izolācija, uzraudzības nodrošināšanai izmantot jaunu informācijas sistēmu. Tas sniegtu atbalstu Slimību profilakses un kontroles centram epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšanā, gan Veselības inspekcijai epidemioloģisko prasību ievērošanā un personu uzraudzībā. Tāpat šī sistēma palīdzētu darbā Valsts policijai un pašvaldības policijai, kā arī sniegtu atbalstu Veselības inspekcijai personu uzraudzības nodrošināšanā, norādīts likumprojekta anotācijā. Plānots, ka personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, to iekļaušanas kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve sistēmā iekļautajām ziņām, noteiks Ministru kabinets.

Vai jāmaina tiesībsarga izvirzīšanas kārtība un jāierobežo pilnvaru termiņi?

Likuma izmaiņas nosaka, ka viens cilvēks var būt par tiesībsargu ne vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Šīs izmaiņas stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī un vēl neattieksies uz nākamajām tiesībsarga vēlēšanām. Līdz šim šādu ierobežojumu nebija. Tāpat mainīta tiesībsarga izvirzīšanas kārtība, palielinot deputātu skaitu, kam kandidāts jāizvirza. Proti, noteikts, ka Saeima lemj par tiesībsarga apstiprināšanu amatā pēc vismaz desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Pašlaik likums paredz, ka nepieciešams piecu deputātu atbalsts izvirzīšanai.

Vai publiskajos pasākumos jāaizliedz Georga lentīšu izmantošana?

Grozījumi vairākos likumos paredz aizliegt publiskos izklaides un svētku pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos izmantot Georga lentes. Kā skaidro likumprojekta anotācijā tā autori, atsevišķi Saeimas deputāti: Krievijas propagandai ir milzīga ietekme bijušās PSRS teritorijā, tāpēc nav jābrīnās, ka daudzās bijušās PSRS republikas ierobežo Georga lenšu “kā Krievijas neoimperālisma simbola izmantošanu”.

Vai līdz jaunā regulējuma izveidei nepieciešams aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm?

Likumu izmaiņas paredz no 1.septembra aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kad stāsies spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos par bērnu adopciju uz ārvalsti.  Izņēmums būtu jau uzsāktie adopcijas procesi, kuros sniegta informācija par adoptējamo bērnu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš iepriekš norādījis, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nonācis Cilvēktiesību komisijas uzmanības lokā jau šī gada martā pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem, kad bāriņtiesas pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē Latvijā un ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, lai viņus būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm.

Vai Brīvības piemineklis un Brāļu kapu ansamblis ir jāpārņem valsts īpašumā?

Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis tiek uzskatīti par Latvijas neatkarības simboliem, taču to statuss un piederība likumā nav minēta, Brīvības piemineklis šobrīd juridiski pieder Rīgas pilsētai, jo savu darbību nav atjaunojusi Brīvības pieminekļa komiteja, kurai tika noteiktas īpašumtiesības. Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis ir par valsts un tautas saziedotiem līdzekļiem celti objekti, līdz ar to likumdevēja kompetencē būtu noteikt to īpašuma tiesības un valdījumu. No objektu uzskaites viedokļa likuma līmeni vienlaikus iespējams arī identificēt objektu kā valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu sastāvu un robežas. Ar jaunu likumprojektu iecerēts noteikt juridisko piederību. Tāpat ar likuma palīdzību ir iecerēts noteikt bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapu ansambli.

Vai pretpadomju cīnītāji jāgodina ar atsevišķu svētku dienu?

Jauni grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" paredz noteikt 15. decembri par Pretpadomju cīnītāju atceres dienu. Likuma mērķis ir novērtēt to cilvēku nopelnus, kuri, darbodamies nacionālās pretošanās kustībā, piedalījās bruņotā cīņā, vai ar citiem līdzekļiem cīnījās par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas atjaunošanu un ziedoja sevi, lai aizstāvētu tautu pret padomju okupācijas režīma īstenoto vardarbību un genocīdu. Pretpadomju cīnītāju atceres dienu likums paredz ieviest 15. decembrī - dienā, kad nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Gunārs Astra (1931-1988) teica savu pēdējo vārdu okupācijas režīma pret viņu vērstajā politiskajā prāvā Latvijas PSR Augstākajā tiesā 1983. gadā. Viņa runa bija kā hrestomātiska apsūdzība PSRS veiktajai Latvijas okupācijai un norāde uz Latvijas pilsoņu tiesību pārkāpumiem.

Vai par valsts valodas lietošanas normu neievērošanu sodi jāpadara maigāki?

Valsts valodas lietošanas jomā plānots padarīt maigākus soda mērus, kurus piespriest fiziskām personām. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā paplašina juridisko personu atbildību -lielākajā daļā gadījumu līdz šim kā atbildīgās personas par pārkāpuma izdarīšanu tika noteiktas fiziskas personas, piemēram, veikalu pārdevēji, vadītāji. Turpmāk to iecerēts mainīt. Tāpat pārskatīti sodu apmēri - soda apmērs fiziskajām personām tiek samazināts un gandrīz visos jaunā regulējuma pantos ieviests tāds soda veids kā brīdinājums, savukārt naudas soda apmērs salīdzinājumā ar kodeksu palicis nemainīgs. Tāpat fiziskajām personām izslēgta administratīvā atbildība par valsts valodas lietošanas nenodrošināšanu lietvedībā. Novēršot potenciālu netaisnību, jaunajā regulējumā ieviesti sodi juridiskajām personām.

Vai valsts aizsardzības mācībai jābūt obligātai?

Valsts aizsardzības mācība kļūs par obligāti apgūstamu priekšmetu vidējās izglītības pakāpē, paredz likumprojekts "Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā", kuru Saeima skatīs 1. lasījumā. Ar likumprojektu tiks izveidot kārtība, kurā neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā tiek īstenota daļēja valsts aizsardzības mācības satura apguve, bet klātienes - izglītojamiem dalība valsts aizsardzības mācības nodarbībās būs obligāta. Valsts aizsardzības mācību plānots īstenot vienu dienu mēnesī un atsevišķās mācību dienās notiks lauka nodarbības. To laikā Jaunsardzes centrs nodrošinās skolēniem ēdināšanu. Skolēniem, kuri savas reliģiskās pārliecības dēļ vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevarēs apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un mācību procesu pielāgos individuāli.

Vai nepietiekamas valsts valodas zināšanas pašvaldību deputātiem jāuzlabo par savu naudu?

Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā paredz, ka pašvaldības deputātam, kuru Valsts valodas centrs būs aicinājis apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī, latviešu valodas zināšanas būs jāpilnveido par saviem līdzekļiem. Deputātam nepietiekamās valsts valodas zināšanas būs jāapgūst sešu mēnešu laikā, un paredzēts, ka atkārtota zināšanu pārbaude pēc tam būs jāveic viena mēneša laikā. Savukārt Valsts valodas centram būs jāvēršas rajona (pilsētas) tiesā ar prasības pieteikumu par deputāta pilnvaru anulēšanu, ja deputāts bez attaisnojoša iemesla nebūs ieradies uz atkārtotu valsts valodas lietojuma pārbaudi. Tāpat pilnvaras paredzēts anulēt, ja atkārtoti konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst nepieciešamajam līmenim. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nepietiekamas-latviesu-valodas-zinasanas-pasvaldibu-deputatiem-bus-jauzlabo-par-saviem-lidzekliem.a348233/

Vai nepieciešams pilnveidot preču zīmju reģistrācijas un aizsardzības regulējumu?

Saeima strādā pie jauna likuma, kura mērķis ir regulēt tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas un aizsardzības jomā. Šis likums aizstās pašreizējo regulējumu, pēc kura pieņemšanas pagājuši jau 20 gadi. Preču zīmi likumā definēs kā apzīmējumu, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem. Likums nosaka preču zīmju teritorialitātes un prioritātes principus, kā arī apzīmējumus, kuri var veidot preču zīmi, tostarp iekļaujot vārdiskas, figurālas, telpiskas, novietojuma, ornamenta, krāsu, skaņu, kustību, multivides un hologrāfiskas zīmes. Regulējums arī nosaka preču zīmes reģistrācijas procedūru, civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu, kā arī preču zīmes darbības izbeigšanu.

Vai jāpalielina akcīzes nodoklis saldinātajiem dzērieniem?

Akcīzes nodokļa likuma grozījumi paredz palielināt akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem no nākamā gada. Pašlaik bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likme ir 7,4 eiro par 100 litriem. Turpmāk šāda likme saglabāsies dzērieniem, ja tajā uz 100 mililitriem dzēriena cukurs ir līdz astoņiem gramiem. Savukārt, ja cukura daudzums ir virs astoņiem gramiem uz 100 mililitriem dzēriena, tad par 100 litriem šāda dzēriena likme plānota 14 eiro apmērā. Plānots, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuru sastāvā ir citas saldinātājvielas, akcīzes nodokļa likme nemainīsies. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/akcizes-likmi-cukurotajiem-dzerieniem-plano-celt-lenak.a345558/

Vai nepieciešama stingrāka pārraudzība OIK jomā?

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz nostiprināt obligātā iepirkuma pārraudzību, kā arī novērst tā saņēmēju pārkompensāciju, liecina informācija Saeimas mājaslapā. Grozījumu autori cer, ka, ieviešot stingrākus kontroles mehānismus, arī obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sadaļa iedzīvotāju rēķinos samazināsies. Likuma izmaiņas nosaka, ka Ekonomikas ministrijai būs pienākums organizēt obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, novērst pārkompensāciju, kā arī atgūt nepamatoti izmaksāto valsts atbalstu. Likumā būs noteikts, ka pārkompensācija ir ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/neviena-amatpersona-par-oik-sistemas-izveidi-un-uzraudzibu-atbildibu-neuznemas.a344650/

Vai ir jāatlaiž Rīgas dome?

Valdība izskatīšanai Saeimā virza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas paredz atlaist Rīgas domi un iecelt pagaidu administrāciju. Likumprojekts nosaka, ka domes vēlēšanas notiek pirmajā sestdienā, kas būs pēc diviem mēnešiem pēc šā likuma spēkā stāšanās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce šādu rīcību pamatoja ar pārkāpumiem Rīgas domē, kā arī sacīja, ka pašvaldība savas funkcijas nepilda pienācīgi un atbilstoši rīdzinieku interesēm. Kā norādīts likumprojektā, tā mērķis ir “novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā “Par pašvaldībām” un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju - sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma organizēšanu”. Tikmēr Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atzinumā bija norādīts, ka šajā likumprojektā trūkst pietiekamas juridiskās argumentācijas. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-rigas-domes-atlaisanu.a348193/

Vai pašvaldības dome ārkārtas vēlēšanu gadījumā būtu jāievēlē uz ilgāku termiņu?

Saeimas deputāti vērtē ideju par iespēju noteiktos gadījumos ievēlēt pašvaldību domi uz ilgāku termiņu, ja notiek ārkārtas vēlēšanas. Ja dome tiek atlaista un līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, tad jauno domi tāpat kā līdz šim varēs ievēlēt uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām būs palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlēs uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu. Šādas izmaiņas paredz grozījumi likumā par pašvaldībām un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Tāpat likumu izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju iecels uz deviņiem mēnešiem. Pašlaik šis termiņš ir 15 mēneši, informē Saeimas Preses dienests. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-komisija-vienojas-par-pasvaldibu-arkartas-velesanu-kartibu.a341383/

Vai Rīgas un Ventspils ostas jānodod valsts pārvaldībā?

Saeima steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus likumā par ostām, kas nosaka, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes būs valdības pārraudzībā, kā arī MK apstiprinās to nolikumus. Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē turpmāk būs četri valdes locekļi - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo MK, informē Saeimas Preses dienests. Pēc grozījumu stāšanās spēkā amatus Rīgas ostas un Ventspils ostas valdēs zaudēs Rīgas domes un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi, paredz likums. Par šādām likuma izmaiņām tika lemts pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma iekļaut sankciju sarakstā Ventspils mēru Aivaru Lembergu un četrām juridiskām personām, tajā skaitā Ventspils Brīvostas pārvaldi. Kā norādīts likuma grozījumu anotācijā, ASV lēmums papildus pamato nepieciešamību nekavējoties rīkoties, lai izveidotu neatkarīgu Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas pārvaldi, kas samazinātu korupcijas riskus šajās ostās.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē