Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc ParVaiPret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Kategorijām
Birkām

Vai ir jānoraida iedzīvotāju iniciatīva par eitanāzijas legalizāciju?

Iniciatīva par eitanāzijas legalizāciju portālā “manabalss.lv” guva vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju atbalstu. Iniciatīvas pieteikumā tiek skaidrots, ka eitanāzija tiek pielietota, ja neārstējami slims cilvēks cieš neizturamas sāpes vai arī ir dziļā bezapziņā bez cerībām uz atlabšanu. Šo iniciatīvu izskatīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, un vairākums deputātu šādu ierosinājumu neatbalstīja. Tādēļ arī uz Saeimas sēdi tiek virzīts lēmums par iniciatīvas noraidīšanu.

Vai uzturlīdzekļu parādniekiem jāliedz spēlēt azartspēles?

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumi paredz aizliegt uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs, liecina informācija Saeimas mājaslapā. Šāds aizliegums varētu stāties spēkā no 1.maija. Tiek skaidrots, ka šādi ierobežojumi nepieciešami, lai cilvēki, kuri nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, nepamatoti neizlietotu naudu izklaidēm un hobijiem. Azartspēļu organizētājam būs pienākums pārliecināties, vai cilvēks, kurš plāno spēlēt azartspēles, nav uzturlīdzekļu parādnieks.

Vai jāturpina virzīt Par 10 412 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu"?

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi kolektīvo iesniegumu "Par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu" (https://manabalss.lv/i/1613), kuru parakstīja 10412 Latvijas pilsoņu. Iniciatīvu autori uzsver, ka no pārmaiņu īstenošanas sabiedrība iegūtu vairākus būtiskus uzlabojumus: 1) Nodrošinot informācijas pieejamību publisko līdzekļu izlietojumam, samazinās nelikumīgas rīcības iespēja. 2) Publisko līdzekļu izlietošanas caurskatāmība paaugstinās sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. 3) Publisko līdzekļu izmantošanas caurskatāmība palielinās to izlietošanas efektivitāti, ceļot sabiedrības labklājību kopumā.

Vai jānosaka ārvalstīs dzīvojošiem kā obligātu eID karti?

Diasporas konsultatīvā padome atbalsta iniciatīvu izstrādāt grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, nosakot īsāku pārejas periodu, no kura personas apliecība (turpmāk – eID karte) tiek noteikta par obligātu personu apliecinošo dokumentu arī personām, kuras Iedzīvotāju reģistra sniegušas ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī. Priekšlikums ir eID karti noteikt kā obligātu sākot ar 2023.gada 1.janvāri.

Vai būtu jāatceļ prasība maziem bērniem skolā lietot sejas maskas?

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu izvērtēja atkārtoti iesniegto kolektīvo iesniegumu “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot”. Komisija rosina uzdot valdībai izvērtēt, vai situācija epidemioloģiskajā jomā nav mainījusies un nebūtu atceļama prasība jaunāko klašu skolēniem lietot mutes un deguna aizsegu. Šo iedzīvotāju iniciatīvu atbalstīja vairāk nekā 10 000 cilvēku. Iniciatīvas autori skaidro, ka atkārtoti aicina pārskatīt prasību par obligātu masku valkāšanu jaunākajās klasēs, ņemot vērā, ka Ministru kabinets lēmis atstāt spēkā savu līdzšinējo lēmumu par sejas masku lietošanu sākumskolā.

Vai nepieciešams pilnveidot dzīvokļu īres regulējumu?

Saeima vērtēs jaunu Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, kas izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā. Ar likumu iecerēts veicināt mājokļu pieejamību, nodrošinot izīrētāja un īrnieka interešu aizstāvību, informē Saeima. Likums regulēs tiesiskās attiecības starp dzīvojamās telpas izīrētāju un īrnieku, tajā ir noteikts, ka dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums.

Vai Saeimai jāturpina vērtēt ierosinājums aizstāt deputātu transporta kompensācijas ar sabiedriskā transporta biļetēm?

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izvērtēja iedzīvotāju ierosinājumu aizstāt deputātu transporta kompensācijas ar sabiedriskā transporta biļetēm un piedāvā turpināt šī jautājuma izskatīšanu parlamenta Juridiskajā komisijā. Iniciatīvas iesniedzēji norāda, ka Saeimas deputātiem iespējams saņemt lielas transporta kompensācijas, kas deputātus nemotivē pārvietoties ekonomiski, videi un sabiedrībai draudzīgi. Vidēji mēnesī deputātiem transporta kompensācijās 2020. gada pirmajos 8 mēnešos tika izmaksāti 9968 eiro, tāpēc būtu jālemj par transporta kompensāciju aizstāšanu ar sabiedriskā transporta biļešu kompensācijām, uzsver iniciatīvas pārstāvji apvienībā "Pilsēta cilvēkiem".

Vai valdības sēdēm, kur lemj par Covid-19 jautājumiem, jābūt atklātām?

Līdz šim valdības sēdes daļa, kur skatīja jautājumus par Covid-19 krīzi un ierobežojumiem, bija slēgtas, proti, šīs diskusijas nebija pieejamas iedzīvotājiem. Valdība par to tika kritizēta, un opozīcijas deputāti iesnieguši parlamentā pieprasījumu, lai turpmāk šie jautājumi tiktu skatīti atklāti. Pēc opozīcijas domām, tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu atklātāku un atbildīgāku Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesu, labāku komunikāciju ar sabiedrību, kā arī veicinātu izpratni par pieņemtajiem lēmumiem un to pamatotību. Pirms šis ierosinājums tika izskatīts Saeimā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) jau paziņoja, ka valdība turpmāk atklāti diskutēs atklātās sēdēs (https://www.delfi.lv/news/national/politics/valdibas-sedes-lemsana-par-covid-19-turpmak-bus-atklata-pazino-karins.d?id=52936927).

Vai nepieciešams Saeimā ierobežot no Rīgas ievēlēto deputātu skaitu?

Ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā plānots noteikt, ka kopējais ievēlēto deputātu skaits no Rīgas vēlēšanu apgabala nepārsniedz 30. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pirms katrām Saeimas vēlēšanām tiek pārskatīts ievēlēto deputātu skaits katrā apgabalā. Tomēr ar katru vēlēšanu ciklu pakāpeniski pieaug no Rīgas ievēlēto deputātu skaits, kas saistīts ar “ļoti straujo iedzīvotāju depopulāciju no reģioniem”, skaidro likuma izmaiņu autori. Tāpat arī visu ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu balsts tiek pieskatītas Rīgai. Līdz ar to likuma grozījumi arī paredz iespēju vēlētājiem ārvalstīs, kuri balso pa pastu, izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kura kandidātiem balsot. 13.Saeimas vēlēšanās no Rīgas apgabala ievēlēti 35 deputāti.

Vai iecere par atteikšanos no salūta svētkos jāturpina vērtēt Saeimas Izglītības komisijā?

Iedzīvotāju iniciatīva, kas paredz  aizliegumu valsts un pašvaldību budžetus tērēt uguņošanai, portālā “Manabalss.lv” saņēma vairāk nekā 12 000 cilvēku parakstus. Šajā iniciatīvā rosināts “pārtraukt ar svētku uguņošanām saistīto naudas šķērdēšanu un dzīvnieku biedēšanu, sevišķi jau laikā, kad finansējuma trūkuma dēļ nevar nodrošināt adekvātu veselības un izglītības budžetu”. Iedzīvotāju iniciatīvas, kas savāc vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju atbalstu, tiek iesniegtas Saeimā. Sākotnēji tās izvērtē parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, bet tad Saeima pēc komisijas priekšlikuma lemj par iniciatīvas tālāko virzību. Ideju par atteikšanos no svētku salūtiem rosināts turpināt vērtēt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Vai iniciatīva par aukles līdzfinansējuma nodrošināšanu arī vecākiem jāturpina vērtēt Saeimā?

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica sākotnējo iedzīvotāju iniciatīvas “Aukles līdzfinansējums arī vecākiem” izskatīšanu un rosina šo jautājumu nodot parlamenta Sociālo un darba lietu komisijai. Šī iniciatīva portālā “Manabalss.lv” tika ievietota 2019.gada martā, un to atbalstīja vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Iedzīvotāju priekšlikums paredz iespēju vecākiem ilgāk palikt kopā ar saviem bērniem, saņemot pašvaldības līdzfinansējumu par bērna uzraudzību, kamēr bērns gaida rindā uz pašvaldības dārziņu.

Vai jāatsakās no iespējas savienot ministra un Saeimas deputāta amatu?

Pašlaik Saeimas deputātiem, kuri kļuvuši par valdības locekļiem, ir iespēja savienot abus amatus. Proti, parlamenta kārtības rullis nosaka, ka Saeimas loceklim ir tiesības nolikt deputāta mandātu uz laiku, kamēr tiek pildīti Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra amata pienākumi. Taču ir iespēja deputāta mandātu uz laiku arī nenolikt. Opozīcijas deputāti no “Saskaņas” uzskata, ka no šādas prakses būtu jāatsakās, tādēļ rosina mainīt Saeimas kārtības rulli, nosakot, ka deputātam ir uz laiku jānoliek mandāts, kamēr tiek pildīti Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra amata pienākumi. Likumprojekta autori norāda: Saeimas kārtības rullī noteikts, ka katra deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas darbā. Taču, pildot Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra amata pienākumus, kas ir vieni no nozīmīgākajiem amatiem valstī un to veikšanai nepieciešama maksimāla atdeve, Saeimas deputātam nav iespējas pilnvērtīgi piedalīties parlamenta darbā, uzskata opozīcijas deputāti. Šajā parlamenta sasaukumā labklājības ministres un deputātes amatu savienoja Ramona Petraviča, taču pagājušajā nedēļā viņa paziņoja, ka tomēr noliks deputātes mandātu uz laiku.

Vai Saeimai jāturpina vērtēt iecere par bargākiem sodiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem?

Iedzīvotāju iniciatīva, kas paredz piemērot bargākus sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, portālā “Manabalss.lv” ieguvusi vairāk nekā 13 000 cilvēku atbalstu. Priekšlikums paredz noteikt lielākus sodus - no 1000 eiro – par šādiem pārkāpumiem, kā arī noteikt, lai sodītai personai vairs nebūtu iespējas turēt nekādus dzīvniekus pēc pārkāpuma veikšanas. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica šīs iniciatīvas sākotnējo izvērtēšanu un rosina to nodot tālākai izskatīšanai parlamenta Tautsaimniecības komisijā.

Vai iniciatīva par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm jānodod izvērtēšanai Sociālo lietu komisijā?

Šī iniciatīva portālā tika ievietota pērn oktobrī, un šajā laikā to atbalstīja vairāk nekā 12000 cilvēku. Iniciatīvas iesniedzēji pauž, ka atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm Latvijā netiek finansēta krūšu rekonstrukcijas operācija sievietēm, kuras uzvarējušas cīņu ar vēzi, bet ir zaudējušas vienu vai abas krūtis. Visā pasaulē tūkstošiem sieviešu katru gadu veic krūts rekonstruktīvās operācijas, un tas palīdz viņām atgriezties normālā sociālajā dzīvē, uzsvērts iniciatīvas aprakstā. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica šī jautajuma sākotnēju izvērtēšanu un nolēma rosināt iniciatīvas nodošanu tālākai izskatīšanai parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā.

Vai Latvijai jāatsakās no hokeja čempionāta rīkošanas kopā ar Baltkrieviju?

[21.01.2021. Atjaunota informācija]:
IIHF pieņēma lēmumu par hokeja čempionāta nerīkošanu Baltkrievijā, ņemot vērā drošības apstākļus. Lēmums pieņemts vēl pirms Saeimas balsojuma, tāpēc Saiema šo jautājumu izņem no darba kārtības. Atsauce - https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/DK?ReadForm&nr=1b841ff0-a0d5-486b-a737-12c649aa84cd&stage=6

[18.01.2021]
Saeimas Ārlietu komisija pieņēma paziņojumu par šā gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem norisi, neatbalstot tā rīkošanu Baltkrievijā un paužot atbalstu Latvijas gatavībai to organizēt Rīgā. Par šo paziņojumu deputātiem būs jālemj arī Saeimas sēdē. Šajā paziņojumā Starptautiskā hokeja federācija tiek aicināta ievērot savus principus, neleģitimizēt brutalitāti un necilvēcību, ar kādu Baltkrievijas varas iestādes un režīms vēršas pret miermīlīgiem iedzīvotājiem, un atteikties no čempionāta organizēšanas šajā valstī. "Baltkrievijas varas iestādes turpina ar represijām un vardarbību vērsties pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, turklāt represijas tiek vērstas arī pret šīs valsts sporta sabiedrības pārstāvjiem, tai skaitā sportistiem," pausts paziņojumā. Paziņojumā pausts atbalsts Latvijas gatavībai sadarbībā ar Starptautisko hokeja federāciju nodrošināt 2021.gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanu rīkotāja statusā.

Vai iedzīvotāju iniciatīva par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos jānodod Budžeta komisijai?

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, veicot sākotnējo iedzīvotāju iniciatīvas izvērtēšanu par Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos, rosina to nodot tālākai izskatīšanai parlamenta Budžeta komisijai. Šī iniciatīva portālā “manabalss.lv” jau ieguvusi vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju atbalstu. Ar šo iniciatīvu tās iesniedzēji ir vēlējušies panākt, lai visos Latvijas bērnudārzos tiktu nodrošināta bezmaksas ēdināšana, “to sedzot no paaugstināta akcīzes nodokļa noteiktām preču grupām”. Šī iniciatīva portālā bija iesniegta 2015.gada aprīlī, tāpēc šīs izmaiņas iesniedzēji rosināja noteikt no 2016.gada 1.septembra.

Vai Satversmē jānostiprina vīrieša un sievietes veidotās ģimenes jēdziens?

Nacionālās apvienības politiķi rosina Satversmē nostiprināt vīrieša un sievietes veidotās ģimenes jēdzienu. Proti, Satversmes pants, kur pašlaik iekļauts jēdziens “laulība”, tiktu papildināts šādi: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Nacionālā apvienība, pamatojot šādu ierosinājumu, runā par vērtībām, “kas gadu simtiem mūsu tautai un tās kultūrai bijušas īpaši tuvas un pat svētas”. Pēc šī politiskā spēka domām, viena no šīm vērtībām ir arī izpratne par ģimeni, kuras pamatu veido tēvs un māte – vīrietis un sieviete –, un viņu bērni. Tādējādi likumprojekts iezīmējot trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene: laulības rezultātā, asinsradniecības rezultātā (vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu), kā arī adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai. Šāds ierosinājums ir izpelnījies pretrunīgu reakciju. Piemēram, jaunatnes organizācijas "Protests" uzsver, ka šādi netiks sniegta papildu aizsardzība ģimenei vai bērniem, bet gan atņemtas tiesības viena vecāka, kā arī viendzimuma partneru ģimenēm (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aktivisti-proteste-pret-gimenes-jedziena-noteiksanu-satversme.a388153/)

Vai ir jāiesaldē ministru algas?

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka automātisku ikgadēju atalgojuma pārskatīšanu virknei valsts augstāko amatpersonu. Mēnešalgas apmēru veido likumā noteiktais koeficients un bāzes mēnešalgas apmērs, ko nosaka, ņemot vērā vidējo algu tautsaimniecībā un inflāciju. Jau budžeta pieņemšanas laikā opozīcijas rosināja iesaldēt ministru algas, tomēr priekšlikums toreiz atbalstu neguva. Deputāti vienojās pie šī jautājuma atgriezties pēc budžeta izskatīšanas, un tagad Budžeta komisija virza likumprojektu, kas paredz valdības locekļu algu iesaldēšanu. Tas nozīmē, ka Ministru prezidenta, ministru un ministriju parlamentāro sekretāru atalgojums nākamgad nepaaugstināsies un paliks 2020.gada līmenī.

Vai Leonīds Kalniņš atkārtoti jāapstiprina NBS komandiera amatā?

Saeima NBS komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata pēc Valsts prezidenta priekšlikuma. Leonīds Kalniņš NBS komandiera pienākumus pilda jau kopš 2017.gada janvāra. Iepriekš bijis NBS Apvienotā štāba priekšnieks, Zemessardzes komandieris un Zemessardzes štāba priekšnieks, kā arī ieņēmis citus vadošus amatus NBS un Zemessardzē. Leonīds Kalniņš guvis arī operāciju plānošanas un vadības pieredzi, dienot starptautiskajā operācijā Irākā. Dienestu Latvijas armijā sācis 1997.gadā Zemessardzes 51.bataljonā, informē Saeimā. Parlaments lems par Kalniņa atkārtotu apstiprināšanu NBS komandiera amatā ar 2021.gada 27.janvāri.

Vai visiem dalītā īpašuma gadījumiem nepieciešams vienots tiesiskais regulējums?

Saeima plāno pirmajā lasījumā izskatīt likuma grozījumus, ar kuriem tiktu izveidots vienots regulējums pašlaik dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem. Likumprojekts paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai. Ar likumprojektu iecerēts visas dalītā īpašuma attiecības regulēt vienā likumā, vienkāršojot pušu tiesiskās attiecības un atsakoties no nepieciešamības slēgt līgumus, informē Saeima. Tāpat paredzēts noteikt, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 eiro gadā. Likums regulēs arī citus jautājumus, kas saistīti ar dalīto īpašumu. Pašlaik dalītā īpašumā kopumā atrodas vairāk nekā 200 tūkstoši būvju, kas atrodas uz aptuveni 70 tūkstošiem zemju. No tām 3677 ir privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu.

Vai Saeimai jāpiekrīt ārkārtējās situācijas izsludināšanai Covid-19 dēļ?

Valdība ir lēmusi no 9.novembra līdz 6.decembrim Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, nosakot dažādus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. Šajā laikā aizliegti publiskie klātienes pasākumi, bet privātos pasākumos var pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem un ne vairāk kā divas mājsaimniecības. Tāpat nenotiek sporta pasākumi, un ārā var trenēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet iekštelpās atļauti tikai individuāli treniņi. Šajā laikā sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, izņemot izglītības iestādēs, darbavietās un lidostu. Tāpat nestrādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji, taču pieejami frizieru pakalpojumi. Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros strādā tikai pārtikas veikali, aptiekas, veterinārās aptiekas, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, optikas veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikāciju preču pakalpojumu vietas. Noteikti arī citi ierobežojumi. Jautājums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vēl jāskata parlamentā, un deputāti lems, vai atbalsta šādu valdības lēmumu.

Vai nepieciešams jauns sabiedrisko mediju likums?

Saeima skatīs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma projektu, kura mērķis - nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, kā arī veicināt to kvalitatīvu darbību. Likums paredz, ka jaunizveidotā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja. Plānots, ka SEPLP sastāvā būs trīs locekļi. Vienu no tiem izvirzīs Valsts prezidents, vienu – Saeima, bet vēl vienu – Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Iecerēts, ka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdē būs ne vairāk kā trīs valdes locekļi, kurus ievēlēs SEPLP. Plānots, ka valdes locekļi nebūs tiesīgi izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedrisko mediju redakcionālos lēmumus. Par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu būs atbildīgs sabiedriskā medija galvenais redaktors. Iecerēts, ka redaktora amata kandidātu izvirzīs valde, bet uz pieciem gadiem amatā ievēlēs SEPLP.

Vai Latvijā ir nepieciešama viendzimuma partneru reģistrēšana?

Saeima vērtēs vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu par viendzimuma partneru reģistrēšanu. Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, iespēja legāli reģistrēt viendzimuma partnerattiecības ir vienlīdzības jautājums visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tai skaitā arī Latvijā. Patlaban viendzimuma pāriem legālu atzīšanu piedāvā 47 valstis, no kurām 27 ietilpst ES Padomē. Tikmēr Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija rosina Saeimai lemt par šīs iniciatīvas noraidīšanu. Līdzīga iniciatīva jau iepriekš bija iesniegta Saeimā, taču tā tika noraidīta.

Vai nepieciešama informācijas sistēma, lai uzraudzītu personas Covid-19 pašizolācijā?

Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz personu, kurām noteikta mājas karantīna vai izolācija, uzraudzības nodrošināšanai izmantot jaunu informācijas sistēmu. Tas sniegtu atbalstu Slimību profilakses un kontroles centram epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšanā, gan Veselības inspekcijai epidemioloģisko prasību ievērošanā un personu uzraudzībā. Tāpat šī sistēma palīdzētu darbā Valsts policijai un pašvaldības policijai, kā arī sniegtu atbalstu Veselības inspekcijai personu uzraudzības nodrošināšanā, norādīts likumprojekta anotācijā. Plānots, ka personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, to iekļaušanas kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve sistēmā iekļautajām ziņām, noteiks Ministru kabinets.

Vai jāmaina tiesībsarga izvirzīšanas kārtība un jāierobežo pilnvaru termiņi?

Likuma izmaiņas nosaka, ka viens cilvēks var būt par tiesībsargu ne vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Šīs izmaiņas stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī un vēl neattieksies uz nākamajām tiesībsarga vēlēšanām. Līdz šim šādu ierobežojumu nebija. Tāpat mainīta tiesībsarga izvirzīšanas kārtība, palielinot deputātu skaitu, kam kandidāts jāizvirza. Proti, noteikts, ka Saeima lemj par tiesībsarga apstiprināšanu amatā pēc vismaz desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Pašlaik likums paredz, ka nepieciešams piecu deputātu atbalsts izvirzīšanai.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē