Grozījumi ceļu satiksmes likumā ļauj neņemt līdzi autovadītāja apliecību, bet tikai personu apliecinošu dokumentu. Tāpat, lai mazinātu administratīvo slogu, ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka transportlīdzekļa vadītājam nebūs nepieciešams vadāt līdzi transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus Latvijas teritorijā, ja līdzi būs personu apliecinošs dokuments.

Vairāki opozīcijas deputāti ir nolēmuši pieprasīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa demisiju. Šis pieprasījums ir saistīts ar Saeimas aicinājumu atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Parlaments iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā.

Izmaiņas Konkurences likumā paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un iestādēm aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Konkurences padomei būs jāuzrauga, lai šie principi netiktu pārkāpti. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2020.gada.

Saeima plāno pieņemt likuma grozījumus, kas paredz, ka sapulču, gājienu un piketu dalībniekiem šo pasākumu laikā būs aizliegts izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpus. Par to izmantošanu (arī stilizētā veidā) plānots piemērot naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām fiziskām personām, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām. Attiecīgais sods paredzēts arī par karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmju un padomju simbolu - sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni – izmantošanu. Iecerēts, ka plānotie grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Priekšvēlēšanu laikā atsevišķi politiskie spēki mudināja diskutēt par ministriju skaita samazināšanu, bet pašlaik šādas izmaiņas nav plānotas. Līdz ar to vairāki deputāti aicina Saeimu uzdot Ministru kabinetam izstrādāt konsolidētu valdības modeli ar samazinātu ministriju skaitu. Iniciatīvas autori uzskata, ka Ministru kabineta sastāvs ir pārāk plašs un to ir iespējams konsolidēt.

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā nosaka, ka no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments. Tas attieksies uz iedzīvotājiem no 15 gadu vecuma. Likuma izmaiņas ir saistītas ar Eiropas Savienības regulu, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū. Pašlaik likumā ir noteikts, ka obligāts dokuments ir personas apliecība vai Latvijas pilsoņa/nepilsoņa pase. (attēlots Saeimas 2019.gada 7. februāra balsojums par Par Grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā otrajā lasījumā)

Latvijas Mednieku asociācija rosināja likumā noteikt, ka pusaudži no 14 gadu vecuma ar vecāku atļauju ieroča īpašnieka vadībā medībās drīkst izmantot noteiktus šaujamieročus. Šīs ierosinājums izraidījis domstarpības un diskusijas gan deputātu, gan ekspertu vidū. Rezultātā Saeimas komisija vienojās Ieroču aprites likumprojektā iekļaut normu, kas paredz tiesības no 16 gadu vecuma medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci. Priekšlikums paredz, ka to drīkstēs darīt ar vecāku atļauju un ieroča īpašnieka vadībā, kurš šādā situācijā arī būs atbildīgs par drošības prasību ievērošanu. (Attēlots 2019. gada 14. marta Saeimas balsojums par grozījumiem Ieroču aprites likumā 3. lasījumā)

Ģenerālprokuratūra vērsusies Saeimā ar aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu. Jurašs 2016. gada vasarā bija publiski paziņojis, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS «Latvijas Dzelzceļš» vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods. Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Jurašs publiski paziņojis, ka kriminālprocess pret viņu tika sākts, balstoties uz meliem, lai piesegtu KNAB neizdarību. Lai deputātu varētu izdot kriminālvajāšanai, nepieciešama Saeimas piekrišana.

Mazākās Saeimas frakcijas — «Jaunās Vienotības» — politiķis Krišjānis Kariņš ir jau trešais kandidāts, kurš kopš 6. oktobra notikušajām parlamenta vēlēšanām mēģina izveidot valdību. Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā. Vispirms valdību centās izveidot Jaunās konservatīvās partijas politiķis Jānis Bordāns, bet vēlāk — «KPV LV» pārstāvis Aldis Gobzems, taču abi mēģinājumi izrādījušies nesekmīgi. Kariņa veidotajā valdībā darbosies piecu frakciju pārstāvji: Jaunā konservatīvās partijas, «KPV LV», Nacionālās apvienības, «Attīstībai/Par!» un «Jaunās Vienotības» deputātu. Savukārt opozīcijā strādās lielākā Saeimas frakcija — «Saskaņa», kā arī iepriekšējās valdības premjera politiskais spēks — Zaļo un zemnieku savienība.

Saeima otrajā lasījumā balsoja par priekšlikumu grozīt Maksātnespējas likumu, izslēdzot no tā normu, kas noteic, ka maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām. Valsts amatpersonas statuss nozīmē, ka uz maksātnespējas administratoriem attiecas normas par ieņēmumu deklarāciju iesniegšanas kārtību, par interešu konflikta novēršanu un amatu savienošanas kārtību, kā arī Krimināllikuma normas par kukuļošanu un neatļautu labumu gūšanu.

Grozījumi Patvēruma likumā paredz pabalsta saņemšanas sasaisti ar nodarbinātības pasākumiem vai valodas apguvi — ja bēglis vai alternatīvo statusu saņēmusī persona nestrādā, tad pabalsts tiks izmaksāts tikai tad, ja šis cilvēks būs reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā, viņam būs bezdarbnieka statuss, un viņš pildīs bezdarbnieka pienākumus. Tāpat nestrādājošs patvēruma meklētājs turpmāk pabalstu varēs turpināt saņemt tikai tad, ja, cita starpā, iesaistīsies valsts valodas apguves programmā. Savukārt, ja šīs personas strādās, tad pabalsts tiks izmaksāts ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

Saeima 20.jūnijā lēmuma par piekrišanu aizturēšanai, kā arī kratīšanai pie deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV).  Lieta pret Kaimiņu ir saistīta ar iespējamu partijas nelikumīgu finansēšanu, bet pats deputāts noraida viņam izvirzītos pārmetumus šajā lietā.

Trauksmes celšanas regulējuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem sabiedrības interesēs, nodrošinot trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Likumprojekts tiesības celt trauksmi paredz ikvienai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu. Paredzēts, ka celt trauksmi varēs par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā un finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Likums trauksmes cēlējiem tiks nodrošinātu aizsardzību no darba devēju vai citu iesaistīto pušu atriebības, tajā skaitā, sniedzot trauksmes cēlējiem valsts juridisko palīdzību.

Deputāti piedāvā ieviest izmaiņas Valsts prezidenta izraudzīšanas procesā — kandidātiem uz šo amatu pirms balsojuma Saeimā būtu jāsavāc 50 000 iedzīvotāju parakstu. Pašlaik kandidātus prezidenta amatam izvirza Saeimas deputāti. Iniciatīvas autori uzskata, ka ar likuma grozījumiem tiktu panākts kompromiss ar sabiedrību, kura vēlas piedalīties prezidenta ievēlēšanā. Tāpat kārtības maiņa garantētu, ka par Valsts prezidentu kļūst cilvēks, kurš bauda iedzīvotāju atbalstu.

Deputāti rosina noteikt, ka televīzijas pakalpojumu pamatpakās vismaz 90% satura ir jānodrošina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodās. Vēl ir piedāvāts kanālu secības regulējums - ne ES valodās raidošiem kanāliem pamatpakās ir jābūt sarindotiem kā pēdējiem. Šādas izmaiņas tiek pamatotas ar nepieciešamību ierobežot Kremļa propagandu Latvijā. (attēlots 2018 gada 3. maija Saeimas balsojums par Grozījumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nodošana komisijām)

Ieceres autori rosina Latgales kongresa dienu noteikt par atzīmējamo dienu. Šāds datums izraudzīts, jo tas ir vēsturiskā 1917. gada Latgales latviešu kongresa lēmumu pieņemšanas diena. Tur pieņemtie lēmumi veidoja pamatu Latvijas valstij un Latvijas Republikas Satversmei. Šī būs atzīmējamā, nevis svētku diena, tātad brīvdiena tajā nebūs paredzēta.

Latvijā plānots ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem - pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu 50% no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Līdzīga kārtība ir arī daudzās citās Eiropas valstīs, un tas ir būtisks atspaids atraitņiem pēc dzīvesbiedra zaudēšanas, it īpaši pirmajā gadā pēc laulātā nāves. Šādu izmaiņu īstenošanai tuvākajos gados nepieciešams ap 8 miljoniem eiro gadā.

Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā paredz, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpmāk uzraudzīs Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa laišanu tirgū un piedāvāšanu. Ja Latvijas valsts karogs vai Latvijas valsts karoga vimpelis būs neatbilstošs normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tad PTAC varēs aizliegt to pārdošanu, kā arī veikt darbības, lai šāds aizliegums tiktu izpildīts.

Saeimas izskatīšanai tika iesniegta iniciatīva par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā, ko bija parakstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Iniciatīvas autori norāda, ka Satversmes 110. pants liek valstij aizsargāt jebkuru ģimeni un bērnu, taču valsts aizsardzība šobrīd nav pieejama nelaulātiem pāriem — valsts dažādā veidā apgrūtina šo pāru dzīvi un rada necilvēcīgas situācijas, kuras šie pāri nevar atrisināt.

Pašlaik 11.novembris — Lāčplēša diena — likumā ir ierindota starp atceres un atzīmējamām dienām. Ja Lāčplēša dienu noteiktu par oficiālo svētku dienu, tā būtu brīvdiena. Likuma izmaiņu iniciatori uzskata, ka Lāčplēša diena kā oficiāla brīvdiena būtu cieņpilns žests un saliedējoša iniciatīva gan Latvijas simtgadē, gan sagaidot Bermontiādes simtgadi 2019. gadā.

Pašlaik 16. marts nav oficiāla atceres diena, bet vairāki deputāti rosina to noteikt par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu. Pēc deputātu domām, ar šādam izmaiņām «tiks atjaunots vēsturiskais taisnīgums, veicinot valsts oficiālās varas un sabiedrības cieņpilnu attieksmi pret latviešu nacionālajiem karavīriem».

Pašreizējais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis sāka pildīt šos pienākumus 2013. gada maijā. Nacionālās drošības padome izvirzīja Maizīti arī otram pilnvaru termiņam. SAB direktoru Saeima ieceļ amatā uz pieciem gadiem.

Saeima vērtēs priekšlikumu, kas paredz atļaut priekšvēlēšanu aģitāciju tikai valsts valodā. Šādas izmaiņas attiektos uz Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Likumprojekta autori uzskata, ka šādas likumu izmaiņas palielinātu vēlētāju atbildību pienācīgi apgūt latviešu valodu. Tāpat rosināts noteikt sodus par šī ierobežojuma pārkāpumiem.

Likumprojekta mērķis paredz nodrošināt okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu, publiskojot Latvijas Komunistiskās partijas un VDK dokumentus ar to zinātniskiem komentāriem. Likumprojekts paredz, ka VDK dokumenti, kuri tiek glabāti Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, tiks nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam, kur tie būs pilnā apmērā bez ierobežojumiem publiski pieejami.

Grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā paredz ļaut amatpersonām darboties arī konsultatīvajās padomēs, darba grupās un komisijās. Patlaban likums liedz savienot šos amatus, taču grozījumi paredz, ka turpmāk par valsts amatpersonas darbu neuzskatīs amatu, kuru cilvēks, pārstāvot attiecīgo iestādi, ieņem citu institūciju veidotajās komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās un par kuru nav noteikta atlīdzība.