Grozījumi Patvēruma likumā paredz pabalsta saņemšanas sasaisti ar nodarbinātības pasākumiem vai valodas apguvi — ja bēglis vai alternatīvo statusu saņēmusī persona nestrādā, tad pabalsts tiks izmaksāts tikai tad, ja šis cilvēks būs reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā, viņam būs bezdarbnieka statuss, un viņš pildīs bezdarbnieka pienākumus. Tāpat nestrādājošs patvēruma meklētājs turpmāk pabalstu varēs turpināt saņemt tikai tad, ja, cita starpā, iesaistīsies valsts valodas apguves programmā. Savukārt, ja šīs personas strādās, tad pabalsts tiks izmaksāts ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

Saeima 20.jūnijā lēmuma par piekrišanu aizturēšanai, kā arī kratīšanai pie deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV).  Lieta pret Kaimiņu ir saistīta ar iespējamu partijas nelikumīgu finansēšanu, bet pats deputāts noraida viņam izvirzītos pārmetumus šajā lietā.

Trauksmes celšanas regulējuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem sabiedrības interesēs, nodrošinot trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Likumprojekts tiesības celt trauksmi paredz ikvienai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu. Paredzēts, ka celt trauksmi varēs par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā un finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Likums trauksmes cēlējiem tiks nodrošinātu aizsardzību no darba devēju vai citu iesaistīto pušu atriebības, tajā skaitā, sniedzot trauksmes cēlējiem valsts juridisko palīdzību.

Deputāti piedāvā ieviest izmaiņas Valsts prezidenta izraudzīšanas procesā — kandidātiem uz šo amatu pirms balsojuma Saeimā būtu jāsavāc 50 000 iedzīvotāju parakstu. Pašlaik kandidātus prezidenta amatam izvirza Saeimas deputāti. Iniciatīvas autori uzskata, ka ar likuma grozījumiem tiktu panākts kompromiss ar sabiedrību, kura vēlas piedalīties prezidenta ievēlēšanā. Tāpat kārtības maiņa garantētu, ka par Valsts prezidentu kļūst cilvēks, kurš bauda iedzīvotāju atbalstu.

Deputāti rosina noteikt, ka televīzijas pakalpojumu pamatpakās vismaz 90% satura ir jānodrošina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodās. Vēl ir piedāvāts kanālu secības regulējums - ne ES valodās raidošiem kanāliem pamatpakās ir jābūt sarindotiem kā pēdējiem. Šādas izmaiņas tiek pamatotas ar nepieciešamību ierobežot Kremļa propagandu Latvijā. (attēlots 2018 gada 3. maija Saeimas balsojums par Grozījumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nodošana komisijām)

Ieceres autori rosina Latgales kongresa dienu noteikt par atzīmējamo dienu. Šāds datums izraudzīts, jo tas ir vēsturiskā 1917. gada Latgales latviešu kongresa lēmumu pieņemšanas diena. Tur pieņemtie lēmumi veidoja pamatu Latvijas valstij un Latvijas Republikas Satversmei. Šī būs atzīmējamā, nevis svētku diena, tātad brīvdiena tajā nebūs paredzēta.

Latvijā plānots ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem - pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu 50% no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Līdzīga kārtība ir arī daudzās citās Eiropas valstīs, un tas ir būtisks atspaids atraitņiem pēc dzīvesbiedra zaudēšanas, it īpaši pirmajā gadā pēc laulātā nāves. Šādu izmaiņu īstenošanai tuvākajos gados nepieciešams ap 8 miljoniem eiro gadā.

Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā paredz, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpmāk uzraudzīs Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa laišanu tirgū un piedāvāšanu. Ja Latvijas valsts karogs vai Latvijas valsts karoga vimpelis būs neatbilstošs normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tad PTAC varēs aizliegt to pārdošanu, kā arī veikt darbības, lai šāds aizliegums tiktu izpildīts.

Saeimas izskatīšanai tika iesniegta iniciatīva par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā, ko bija parakstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Iniciatīvas autori norāda, ka Satversmes 110. pants liek valstij aizsargāt jebkuru ģimeni un bērnu, taču valsts aizsardzība šobrīd nav pieejama nelaulātiem pāriem — valsts dažādā veidā apgrūtina šo pāru dzīvi un rada necilvēcīgas situācijas, kuras šie pāri nevar atrisināt.

Pašlaik 11.novembris — Lāčplēša diena — likumā ir ierindota starp atceres un atzīmējamām dienām. Ja Lāčplēša dienu noteiktu par oficiālo svētku dienu, tā būtu brīvdiena. Likuma izmaiņu iniciatori uzskata, ka Lāčplēša diena kā oficiāla brīvdiena būtu cieņpilns žests un saliedējoša iniciatīva gan Latvijas simtgadē, gan sagaidot Bermontiādes simtgadi 2019. gadā.

Pašlaik 16. marts nav oficiāla atceres diena, bet vairāki deputāti rosina to noteikt par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu. Pēc deputātu domām, ar šādam izmaiņām «tiks atjaunots vēsturiskais taisnīgums, veicinot valsts oficiālās varas un sabiedrības cieņpilnu attieksmi pret latviešu nacionālajiem karavīriem».

Pašreizējais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis sāka pildīt šos pienākumus 2013. gada maijā. Nacionālās drošības padome izvirzīja Maizīti arī otram pilnvaru termiņam. SAB direktoru Saeima ieceļ amatā uz pieciem gadiem.

Saeima vērtēs priekšlikumu, kas paredz atļaut priekšvēlēšanu aģitāciju tikai valsts valodā. Šādas izmaiņas attiektos uz Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Likumprojekta autori uzskata, ka šādas likumu izmaiņas palielinātu vēlētāju atbildību pienācīgi apgūt latviešu valodu. Tāpat rosināts noteikt sodus par šī ierobežojuma pārkāpumiem.

Likumprojekta mērķis paredz nodrošināt okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu, publiskojot Latvijas Komunistiskās partijas un VDK dokumentus ar to zinātniskiem komentāriem. Likumprojekts paredz, ka VDK dokumenti, kuri tiek glabāti Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, tiks nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam, kur tie būs pilnā apmērā bez ierobežojumiem publiski pieejami.

Grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā paredz ļaut amatpersonām darboties arī konsultatīvajās padomēs, darba grupās un komisijās. Patlaban likums liedz savienot šos amatus, taču grozījumi paredz, ka turpmāk par valsts amatpersonas darbu neuzskatīs amatu, kuru cilvēks, pārstāvot attiecīgo iestādi, ieņem citu institūciju veidotajās komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās un par kuru nav noteikta atlīdzība.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodevis likumu, kurā Saeima bija atcēlusi ierobežojumu rajona tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Saeimai atkārtoti jālemj, vai saglabāt ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt priekšsēdētāja amatu vairāk nekā divus termiņus jeb desmit gadus.

Latvijā līdz šim Otrā pasaules kara dalībnieka statuss nav nostiprināts normatīvajos aktos, tāpēc deputāti plāno noteikt tā piešķiršanas kārtību. Par Otrā pasaules kara dalībniekiem paredzēts atzīt tos Latvijas pilsoņus, kuri arī 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsoņi vai legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji, kā arī laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1945. gada 2. septembrim citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem. Otrā pasaules kara dalībniekiem paredzēts izsniegt apliecību un krūšu nozīmi. Pašvaldība varēs lemt par sociālo garantiju piešķiršanu šiem cilvēkiem.

Viens no priekšlikumiem izmaiņām Saeimas vēlēšanu likumā paredz iespēju balsotājiem vēlēšanu zīmē papildus ierakstīt kandidātus no citiem sarakstiem. Pašlaik šādas iespējas vēlētājiem nav. Parādīts Saeimas 2017. gada 12. jūlija balsojums par deputāta priekšlikumu, skatot Saeimas vēlēšanu likumu 2. lasījumā.

Likuma grozījumi paredz, ka pašvaldībām tiks nodrošināti netieši identificējami un savstarpēji sasaistīti statistikas dati no vairākām valsts informācijas sistēmām, lai tās varētu sekmīgāk plānot savus pakalpojumus.

Likumprojekts par zemes piespiedu atsavināšanu Ķekavas pagastā par aptuveni 87 000 eiro, lai īstenotu valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» projektu.

Likumprojekts piedāvā noteikt kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu, atlīdzinājuma veidus un apmēra noteikšanas nosacījumus, kā arī kārtību, kādā personām tiek nodrošinātas Satversmē garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu vai personisko kaitējumu. Pamats kaitējuma atlīdzināšanai administratīvo pārkāpumu lietvedībā, tāpat kā kriminālprocesā, turpmāk būs valsts institūciju prettiesiska un nepamatota rīcība, piemēram, nepamatoti vai prettiesiski ierobežojot personas brīvību.

Līdz šim Valsts pārvaldes iekārtas likumā bija noteikts, ka reizi mēnesī jāpublisko amatpersonu darba samaksu, tomēr Saeima lēma šo normu no likuma izslēgt. To, cik plaša informācija no nākamā gada 1.janvāra tiks publiskota, noteikts Ministru kabinets. Tomēr Saeimai vēl jālemj, vai papildināt likumu, kas regulē atlīdzības jautājumus, ar pienākumu reizi mēnesi publiskot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu ar vārdiem un uzvārdiem.

Izmaiņas Militārā dienesta likumā paredz, ka Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē un apgūt militārās apmācības kursu. Šādas izmaiņas Šādas izmaiņas esot nepieciešamas tāpēc, ka Latvijā ir daudz tādu pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi iesaistīties militārajās apmācībās, bet nevēlas iestāties zemessardzē vai profesionāli dienēt armijā. Par to liecinot NBS veiktās aptaujas dati. Likuma grozījumi paredz arī citas izmaiņas, piemēram, civilo augstskolu studentiem, kuri būs izgājuši intensīvas militārās apmācības, izmaksās kompensāciju.

Saeimā vairākkārt uzvirmojušas diskusijas par iespēju mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, kā arī par nepieciešamību šo amatpersonu ievēlēt atklātā balsojumā. Pašlaik Valsts prezidentu ievēl aizklātā balsojumā ar vismaz 51 deputāta balsu vairākumu. Attēlots 2018.gada 4. oktobra Saeimas balsojums par likumprojektu 3. lasījumā.

Pašlaik likumā noteikts, ka vēlēšanās var piedalīties no 18 gadus vecuma. Izmaiņu ierosinātāji, atgādina, ka kriminālatbildība ir paredzēta jau no 14 gadu vecuma, savukārt no 15 gadiem personu var nodarbināt pastāvīgā darbā. 15 gados jauniešiem obligāti ir jābūt arī personu apliecinošam dokumentam, bet no 16 gadiem jaunietis jau ir tiesīgs noslēgt darījumus par savu brīvo mantu.