Grozījumi Enerģētikas likumā ir nepieciešami, lai novērstu šķēršļus reģionālā dabasgāzes tirgus izveidei un nodrošināt, ka vienotā Somijas, Igaunijas un Latvijas ieejas-izejas tarifu sistēma sāk funkcionēt no 2020.gada 1.janvāra. Vienotais reģionālais dabasgāzes tirgus paredz, ka tā dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai integrētu valstu dabasgāzes tirgus vienā vai vairākos reģionālos līmeņos, skaidro Saeimas Preses dienestā. Līdzšinējā Enerģētikas likuma redakcija nedod regulatoram tiesības apstiprināt dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumus, kas attiektos uz vairākām valstīm. Likumu plānots papildināt ar jaunu pantu, kas šādas tiesības regulatoram nosaka.

Vai Ilgai Šuplinskai jāturpina pildīt izglītības un zinātnes ministres pienākumus?
Opozīcijas deputāti rosinājuši Saeimu lemt par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai. Paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem Zaļo un zemnieku savienības deputāti piemin gan situāciju ar Latvijas Universitātes rektoru – tiesa apturēja valdības lēmumu, kas paredzēja neapstiprināt Indriķi Muižnieku rektora amatā, kā arī nākamā gada valsts budžeta veidošanas jautājumus. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muiznieks-suplinskas-demisija-ir-vinas-pasas-un-valdibas-atbildiba.a333705/

Vai jāpagarina jaunās kadastrālās vērtēšanas noteikumu ieviešanas termiņš?
Likuma grozījumi paredz pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu, pārceļot iepriekš paredzēto ieviešanas termiņu no 2020. uz 2021.gadu. Ja likuma grozījumi tiks pieņemti, tad 2020.gada kadastrālo vērtību aprēķinam tiks piemērota pašreizējā kadastrālo vērtību bāze, kas noteikta 2014.gadā. Savukārt no 2021.gada kadastrālo vērtību bāze tiks izstrādāta atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū. Likuma grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam attiecīgie normatīvie akti kadastrālo vērtību bāzes ieviešanai ir jāpieņem līdz šī gada 1.novembrim.
Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/kadastralas-vertibas-varetu-iesaldet-vel-uz-vienu-gadu.a315444/

Pašlaik likums nosaka, ka bērnu kopšanas atvaļinājumā esošie bērnu vecāki, kuri šajā laikā vēlas arī strādāt, neatkarīgi no darba slodzes saņem vecāku pabalstu 30% apmērā. Savukārt deputātu piedāvātie likuma grozījumi nosaka, ka vecāku pabalstu izmaksā 100% apmērā, ja vecāki strādā 0,5 slodzes vai mazāk, un ja ienākumi pabalsta saņēmējam kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam tiek gūti pēc bērna 3 mēnešu vecuma.

Pašlaik Saeimas deputāti, kuri ir izdoti kriminālvajāšanai, nevar piedalīties Saeimas sēdē, kā arī saņem mēnešalgu 50% apmērā. Līdzīgus ierobežojumus rosina attiecināt arī uz Ministru prezidentu, viņa biedru, ministriem un parlamentārajiem sekretāriem. Proti, priekšlikumos likumam rosina šīm amatpesonām aizliegt ieņemt amatu, ja pret viņiem ir uzsākta kriminālvajāšana.

Ņemot vērā, ka iepriekšējā kultūras ministre Dace Melbārde tika ievēlēta Eiropas Parlamentā, nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK bija jāizvirza jauns kandidāts uz ministra amatu. Puntulis bijis rokgrupas "Pērkons" solists un 90.gados kļuva par Latvijas Nacionālās operas solistu. No 1995. līdz 2000.gadam viņš bija Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) solo dziedāšanas katedras vadītājs, pēdējos gados - Rīgas domes deputāts.

Dzīvesbiedru likuma projekts paredz, ka dzīvesbiedru līgumu varētu noslēgt notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām personām. Likumprojekta mērķis ir "atzīt un aizsargāt dzīvesbiedru savienību, regulēt dzīvesbiedru, kuru starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums, personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz ģimenes dzīvi aizsardzību". Dzīvesbiedru līgumu nevarētu noslēgt persona, kura nav sasniegusi pilngadību, atrodas laulībā vai noslēgusi spēkā esošu dzīvesbiedru līgumu. Tāpat līgumu nevarētu noslēgt ar radiniekiem taisnā līnijā, māsu, brāli, pusmāsu vai pusbrāli. Aizliegts būtu dzīvesbiedru līgums starp adoptētāju un adoptēto, kā arī līgums starp aizbildni un aizbilstamo, kamēr nav izbeigtas aizbildnības attiecības.

Ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā to autori ir iecerējuši sakārtot taksometru nozari. Līdz šim lidostās un citos starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos savus pakalpojumus varēja sniegt jebkurš pārvadātājs ar licenci, ja viņam nav piemēroti kādi ierobežojumi. Tātad esot bijušas iespējamas situācijas, kad cilvēkiem tika piemērota nesamērīgi augsta maksa par braucienu. Savukārt tagad noteikti ierobežojumi taksometru pakalpojumu sniegšanai šādos objektos. Likuma grozījumi arī paredz, ka taksometru pakalpojumu sniedzējiem visi tīmekļa vietņu un aplikāciju dati būs jāglabā Eiropas Savienības vai NATO dalībvalstī vismaz piecus gadus.

Paredzēts, ka no 1.septembra paplašinās to adoptētāju loku, kuri pēc bērna adopcijas var doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Tas būtu pieejams vienam no adoptētājiem, kura ģimene adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Pašlaik 10 dienu atvaļinājums saistībā ar bērna adopciju pienākas tikai gadījumā, ja adaptētais bērns ir vecumā līdz trim gadiem.

Pašlaik Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka dzīvnieka eitanāziju atļauts veikt arī tad, kad klaiņojošam dzīvniekam 14 dienu laikā nav atrasts tā iepriekšējais īpašnieks vai jauns turētājs. Savukārt dzīvnieku aizsardzības organizācijas mudināja pagarināt noklīduša vai klaiņojoša dzīvnieka uzturēšanas laiku patversmē līdz 30 dienām. Tas nodrošinātu lielāku iespēju atrast jaunu saimnieku dzīvniekam.

Likumā par valsts noslēpumu ir noteikts, kam ir iespēja iegūt pieeju valsts noslēpumam un to izmantot savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai, - piemēram, Valsts prezidentam, valdības locekļiem, Saeimas deputātiem. Grozījumi likumā paredz šo sarakstu papildināt arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem. Likuma izmaiņu mērķis ir noteikt tiesības FKTK padomes locekļiem iegūt pilnvērtīgu informāciju normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai, ņemot vērā finanšu sektora lomu valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, norādīts likumprojekta anotācijā.

Likuma izmaiņas paredz, ka jaundzimušajiem no 2020.gada vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss. Jaundzimušajiem piešķirs Latvijas pilsonību, ja vien bērna vecāki nebūs vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu un bērns nebūs citas valsts pilsonis. Ja bērns būs dzimis ārpus Latvijas, tad vecākiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būs jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas apliecina, ka bērns nav un nav bijis nevienas valsts pilsonis. Līdzīgi būs jārīkojas, ja viens no bērna vecākiem būs citas valsts pilsonis. (Attēlots Saeimas 2019.gada 26.septembra balsojums par Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem likumā otrajā lasījumā.) Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-nolemj-izbeigt-nepilsona-statusa-pieskirsanu-jaundzimusajiem.a335456/

Prokuratūra ir vērsusies Saeimā, lūdzot izdot kriminālvajāšanai deputātu Ati Zakatistovu. Prokuratūra prasa parlamentam piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret deputātu par Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Šis pants paredz atbildību par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Zakatistovs noliedz vainu saistībā ar iespējamo apsūdzību krāpšanā. Satversme nosaka, ka pret deputātu nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas.

Grozījumi ceļu satiksmes likumā ļauj neņemt līdzi autovadītāja apliecību, bet tikai personu apliecinošu dokumentu. Tāpat, lai mazinātu administratīvo slogu, ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka transportlīdzekļa vadītājam nebūs nepieciešams vadāt līdzi transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus Latvijas teritorijā, ja līdzi būs personu apliecinošs dokuments.

Vairāki opozīcijas deputāti ir nolēmuši pieprasīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa demisiju. Šis pieprasījums ir saistīts ar Saeimas aicinājumu atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Parlaments iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā.

Izmaiņas Konkurences likumā paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un iestādēm aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Konkurences padomei būs jāuzrauga, lai šie principi netiktu pārkāpti. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2020.gada.

Saeima plāno pieņemt likuma grozījumus, kas paredz, ka sapulču, gājienu un piketu dalībniekiem šo pasākumu laikā būs aizliegts izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpus. Par to izmantošanu (arī stilizētā veidā) plānots piemērot naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām fiziskām personām, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām. Attiecīgais sods paredzēts arī par karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmju un padomju simbolu - sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni – izmantošanu. Iecerēts, ka plānotie grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Priekšvēlēšanu laikā atsevišķi politiskie spēki mudināja diskutēt par ministriju skaita samazināšanu, bet pašlaik šādas izmaiņas nav plānotas. Līdz ar to vairāki deputāti aicina Saeimu uzdot Ministru kabinetam izstrādāt konsolidētu valdības modeli ar samazinātu ministriju skaitu. Iniciatīvas autori uzskata, ka Ministru kabineta sastāvs ir pārāk plašs un to ir iespējams konsolidēt.

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā nosaka, ka no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments. Tas attieksies uz iedzīvotājiem no 15 gadu vecuma. Likuma izmaiņas ir saistītas ar Eiropas Savienības regulu, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū. Pašlaik likumā ir noteikts, ka obligāts dokuments ir personas apliecība vai Latvijas pilsoņa/nepilsoņa pase.
(attēlots Saeimas 2019.gada 7. februāra balsojums par Par Grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā otrajā lasījumā)

Latvijas Mednieku asociācija rosināja likumā noteikt, ka pusaudži no 14 gadu vecuma ar vecāku atļauju ieroča īpašnieka vadībā medībās drīkst izmantot noteiktus šaujamieročus. Šīs ierosinājums izraidījis domstarpības un diskusijas gan deputātu, gan ekspertu vidū. Rezultātā Saeimas komisija vienojās Ieroču aprites likumprojektā iekļaut normu, kas paredz tiesības no 16 gadu vecuma medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci. Priekšlikums paredz, ka to drīkstēs darīt ar vecāku atļauju un ieroča īpašnieka vadībā, kurš šādā situācijā arī būs atbildīgs par drošības prasību ievērošanu. (Attēlots 2019. gada 14. marta Saeimas balsojums par grozījumiem Ieroču aprites likumā 3. lasījumā)

Ģenerālprokuratūra vērsusies Saeimā ar aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu. Jurašs 2016. gada vasarā bija publiski paziņojis, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS «Latvijas Dzelzceļš» vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods. Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Jurašs publiski paziņojis, ka kriminālprocess pret viņu tika sākts, balstoties uz meliem, lai piesegtu KNAB neizdarību. Lai deputātu varētu izdot kriminālvajāšanai, nepieciešama Saeimas piekrišana.

Mazākās Saeimas frakcijas — «Jaunās Vienotības» — politiķis Krišjānis Kariņš ir jau trešais kandidāts, kurš kopš 6. oktobra notikušajām parlamenta vēlēšanām mēģina izveidot valdību. Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā. Vispirms valdību centās izveidot Jaunās konservatīvās partijas politiķis Jānis Bordāns, bet vēlāk — «KPV LV» pārstāvis Aldis Gobzems, taču abi mēģinājumi izrādījušies nesekmīgi. Kariņa veidotajā valdībā darbosies piecu frakciju pārstāvji: Jaunā konservatīvās partijas, «KPV LV», Nacionālās apvienības, «Attīstībai/Par!» un «Jaunās Vienotības» deputātu. Savukārt opozīcijā strādās lielākā Saeimas frakcija — «Saskaņa», kā arī iepriekšējās valdības premjera politiskais spēks — Zaļo un zemnieku savienība.

Saeima otrajā lasījumā balsoja par priekšlikumu grozīt Maksātnespējas likumu, izslēdzot no tā normu, kas noteic, ka maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām. Valsts amatpersonas statuss nozīmē, ka uz maksātnespējas administratoriem attiecas normas par ieņēmumu deklarāciju iesniegšanas kārtību, par interešu konflikta novēršanu un amatu savienošanas kārtību, kā arī Krimināllikuma normas par kukuļošanu un neatļautu labumu gūšanu.

Grozījumi Patvēruma likumā paredz pabalsta saņemšanas sasaisti ar nodarbinātības pasākumiem vai valodas apguvi — ja bēglis vai alternatīvo statusu saņēmusī persona nestrādā, tad pabalsts tiks izmaksāts tikai tad, ja šis cilvēks būs reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā, viņam būs bezdarbnieka statuss, un viņš pildīs bezdarbnieka pienākumus. Tāpat nestrādājošs patvēruma meklētājs turpmāk pabalstu varēs turpināt saņemt tikai tad, ja, cita starpā, iesaistīsies valsts valodas apguves programmā. Savukārt, ja šīs personas strādās, tad pabalsts tiks izmaksāts ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

Saeima 20.jūnijā lēmuma par piekrišanu aizturēšanai, kā arī kratīšanai pie deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV).  Lieta pret Kaimiņu ir saistīta ar iespējamu partijas nelikumīgu finansēšanu, bet pats deputāts noraida viņam izvirzītos pārmetumus šajā lietā.