Līdz šim Valsts pārvaldes iekārtas likumā bija noteikts, ka reizi mēnesī jāpublisko amatpersonu darba samaksu, tomēr Saeima lēma šo normu no likuma izslēgt. To, cik plaša informācija no nākamā gada 1.janvāra tiks publiskota, noteikts Ministru kabinets. Tomēr Saeimai vēl jālemj, vai papildināt likumu, kas regulē atlīdzības jautājumus, ar pienākumu reizi mēnesi publiskot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu ar vārdiem un uzvārdiem.

Izmaiņas Militārā dienesta likumā paredz, ka Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē un apgūt militārās apmācības kursu. Šādas izmaiņas Šādas izmaiņas esot nepieciešamas tāpēc, ka Latvijā ir daudz tādu pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi iesaistīties militārajās apmācībās, bet nevēlas iestāties zemessardzē vai profesionāli dienēt armijā. Par to liecinot NBS veiktās aptaujas dati. Likuma grozījumi paredz arī citas izmaiņas, piemēram, civilo augstskolu studentiem, kuri būs izgājuši intensīvas militārās apmācības, izmaksās kompensāciju.

Saeimā vairākkārt uzvirmojušas diskusijas par iespēju mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, kā arī par nepieciešamību šo amatpersonu ievēlēt atklātā balsojumā. Pašlaik Valsts prezidentu ievēl aizklātā balsojumā ar vismaz 51 deputāta balsu vairākumu. Attēlots 2018.gada 4. oktobra Saeimas balsojums par likumprojektu 3. lasījumā.

Pašlaik likumā noteikts, ka vēlēšanās var piedalīties no 18 gadus vecuma. Izmaiņu ierosinātāji, atgādina, ka kriminālatbildība ir paredzēta jau no 14 gadu vecuma, savukārt no 15 gadiem personu var nodarbināt pastāvīgā darbā. 15 gados jauniešiem obligāti ir jābūt arī personu apliecinošam dokumentam, bet no 16 gadiem jaunietis jau ir tiesīgs noslēgt darījumus par savu brīvo mantu.

Vērtējot izmaiņas regulējumā par pensijām, Saeima izskatīja ierosinājumu par iespēju priekšlaicīgi pensionēties arī trīs vai četru bērnu vecākiem. Pašlaik tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus ātrāk ir cilvēkiem, kuri audzinājuši vismaz piecus bērnus vai bērnu ar invaliditāti. Šo cilvēku darba stāžs nevar būt mazāks par 25 gadiem.

Mainot Imigrācijas likuma normas, Saeima piešķīra valdībai tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un atsevišķos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem uz noteiktu laiku. To nevarēs ierobežot uz laiku, kas ir ilgāks par pieciem gadiem. Šādas izmaiņas attiecas uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Likums dod tiesības ārvalstu bruņotajiem spēkiem Latvijā bruņutehniku un ieročus pārvadāt pielādētus, lai nodrošinātu valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus. Līdz Saeimas pieņemtajām izmaiņām likums noteica, ka kaujas tehnika jāpārvadā nepielādēta un atsevišķi no tās munīcijas.

Latvijā dibināt politiskās partijas var vismaz 200 cilvēki, savukārt piedalīties Saeimas vēlēšanās var politiskie spēki ar vismaz 500 biedriem. Līdzīgi ierobežojumi, piedaloties vēlēšanās, noteikti arī partiju apvienībām. Partijām, kas vēlētos darboties parlamentā, būs jāievēro vēl viens ierobežojums — tām jābūt dibinātam vismaz gadu pirms Saeimas vēlēšanām.

Satversmē noteikta deputātu imunitāte dažādu pārkāpumu gadījumos – pašlaik bez Saeimas piekrišanas parlamentāriešus nevar apcietināt, veikt pie viņiem kratīšanas vai sākt kriminālvajāšanu. Iepriekš līdzīga kārtība bija arī gadījumos, kad deputāti veica administratīvos pārkāpumus, piemēram, neievēroja ceļu satiksmes noteikumus. Tomēr pērn Saeima nolēma atteikties no deputātu administratīvās imunitātes. Tātad vairs nav nepieciešams prasīt likumdevēja piekrišanu par parlamentāriešu izdošanu administratīvajai sodīšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Saeima var atbrīvot no amata, ja viņš pieļauj tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kas radījusi būtisku kaitējumu valstij vai kādai personai. KNAB vadītāju var atbrīvot no amata arī vairākos citos gadījumos. Saeimas pērn pieņemtie grozījumi KNAB likumā arī nosaka to, ka viens un tas pats cilvēks nevar būt biroja priekšnieks vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Saeimas pieņemtie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā nosaka soda sankcijas cilvēkiem, kuri pēc lauksaimniecības zemes iegādes noteiktā termiņā nesāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā. Naudas soda apmērs ir atkarīgs no zemes platības. Ja tā ir līdz 20 hektāriem, tad var izteikt arī brīdinājumu.

Pašvaldību vēlēšanās iecirkņi vēlētājiem ir atvērti no 7.00 līdz 22.00, tomēr iedzīvotāju aktivitāte pēdējās divās balsošanas stundās līdz šim esot bijusi ļoti zema. Tāpēc tika rosināti likuma grozījumi, lai pašvaldību vēlēšanās tāpat kā Saeimas vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās iecirkņi būtu atvērti no 7.00 līdz 20.00.

Ja pārkāpts aizliegums atrasties uz ledus, var piemērot naudas sodu līdz 70 eiro. Ja pārkāpums izdarīts alkohola reibumā vai citu vielu ietekmē, sods ir no 15 līdz 100 eiro. Šādas normas nepieciešamība tika skaidrota ar to, ka, iestājoties ziemai, aktuāls kļūst jautājums par zemledus makšķernieku, kā arī citu cilvēku glābšanu.

Lai kādas personas varētu iegūt būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, vispirms ir jāsaņem valdības atļauja. Šādi ierobežojumi attiecas uz atsevišķiem lielajiem elektronisko sakaru uzņēmumiem, konkrētiem nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī atsevišķiem gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas jomas uzņēmumiem.

Iepriekš likums ļāva piemērot kriminālsodu tad, ja pārkāpums pierādīts kriminālprocesā, kas sākts pēc cietušā iesnieguma. Likuma izmaiņas paredz, ka kriminālprocesu par vardarbību ģimenē varētu sākt arī bez cietušā iesnieguma. Deputātu viedokļi šajā jautājumā krasi atšķīrās.

Terorisma un noziedzības apkarošanai veidos lidmašīnu pasažieru datu reģistru. Par šādu regulējumu vienojušas arī citas ES valstis. Reģistrā būs iekļauta pasažieru informācija, ko viņš norādīt, pērkot lidmašīnas biļeti. Tajā būs redzama arī informācija par nododamo bagāžu un valsts robežas šķērsošanas vieta, caur kuru pasažieris ieceļojis Latvijā. Aviokompānijām būs pienākums šos datus nosūtīt datus, lai tos iekļautu reģistrā. Tiek uzsvērts, ka tas tiks darīts atbilstoši vispārējām fizisko personu datu aizsardzības prasībām.

Saeima pieņēma lēmumu paplašināt prasības Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amata kandidātiem. Tagad padomē var darboties tikai tie cilvēki, kuri ir tiesīgi saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Šādas prasības noteikšana pamatota ar to, ka mediji ir svarīgs valsts drošības jautājums.

Grozījumi Krimināllikumā skaidroti ar mērķi novērst hibrīddraudus valstij, tomēr tie izraisīja pretrunīgu reakciju sabiedrībā. Likums paredz sodu par darbībām, kas vērstas pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Sodīt var personas arī mudina vērsties pret Latvijas neatkarību vai palīdz to darīt kādai ārvalstu organizācijai.

Grozījumi Izglītības likumā ļautu no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus. To varētu darīt gadījumos, kad pedagogi nepilda savus pienākumus, tajā skaitā pienākumu audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus — Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai. Arī par izglītības iestādes vadītāju drīkstēs strādāt cilvēki tikai ar nevainojamu reputāciju, kuri lojāli ir Latvijai un Satversmei.

Pēc iedzīvotāju iniciatīvas Saeima skatīja izmaiņas Ceļu satiksmes likumā, lai turpmāk automašīnām līdz četru gadu vecumam tehnisko apskati varētu veikt ik pēc diviem gadiem. Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētiem auto pirmā valsts tehniskā apskate jāveic ne vēlāk kā divus gadus pēc reģistrācijas Latvijā, bet otrā – vēl pēc diviem gadiem. Automašīnai sasniedzot četru gadu vecumu, tehniskās apskates jāveic katru gadu.