Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc ParVaiPret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Vai nākamgad jāpalielina prezidenta alga un reprezentācijas izdevumi?

Nākamā gada budžeta projektā sākotnēji bija iecerēts, ka nākamgad izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniegs 5960 eiro, bet reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1192 eiro. Taču vēlāk tika nolemts šo summu palielināt - algai līdz 6260 eiro, bet reprezentācijas izdevumiem – līdz 1252 eiro. Vēlāk Valsts prezidenta kanceleja tomēr nosūtīja vēstuli Saeimai, kurā mudina Valsts prezidenta Egila Levita atalgojumam 2021.gadā tomēr nepiemērot ikgadējo indeksāciju.

Vai samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem jāpiemēro vēl trīs gadus?

Pašlaik Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums nosaka, ka samazinātā - 5% - likme Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiek piemērota līdz šā gada beigām. Tātad, neveicot likuma izmaiņas, no 2021.gada šiem produktiem piemēros 21% likumi. Līdz ar to grozījumi likumā paredz vēl trīs gadus, līdz 2023.gada 31.decembrim, piemērot 5% PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Vai jāpalielina akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem?

Veidojot nākamā gada budžetu, valdība nākusi klājā arī ar vairākiem piedāvājumiem nodokļu izmaiņām 2021.gadā. Akcīzes nodokļa grozījumi paredz pakāpeniski palielināt šī nodokļa likmi cigāriem un cigarillām, smēķējamai tabakai, tabakas lapām, kā arī karsējamai tabakai. Plānots, ka no nākamā gada 1.marta notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana cigaretēm par 5%.

Vai jānosaka minimālās obligātās sociālās iemaksas arī pašnodarbinātajiem?

Grozījumi likumā par Valsts sociālo apdrošināšanu paredz noteikt minimālās sociālās iemaksas personām, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tostarp pašnodarbinātajiem. Minimālā darba alga no nākamā gada plānota 500 eiro apmērā. Minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā. Paredzēts, ka minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām, informē Saeimā. Ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem, paredz likumprojekts. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algu, obligātās iemaksas arī paredzētas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai no minimālās algas. Tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākums pārsniegs minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% apmērā no ienākumu starpības, paredz grozījumi. No nākamā gada 1.jūlija sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais būs mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, savukārt mikrouzņēmuma darbinieki būs apdrošināmi kā darbinieki vispārējā kārtībā. Tāpat likumā noteikti arī izņēmumi: personas, kas sasniegušas pensijas vecumu vai kurām ir piešķirta vecuma pensija, personas ar 1. un 2.grupas invaliditāti, personas, kurām ir bērni līdz trīs gadu vecumam vai bērni ar invaliditāti, personas, kuras strādā sociālajā uzņēmumā vai sniedz asistenta pakalpojumu. Minimālās iemaksas nebūs jāveic par sezonas laukstrādnieku, kā arī par nodarbinātajiem pie ārvalstu darba devēja. Tāpat šis likumprojekts paredz samazināt sociālās iemaksas no līdzšinējiem 35,09% uz 34,09% - par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Vai mikrouzņēmuma nodoklis jāattiecina tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku?

No 2021.gada mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks, bet par pārējiem darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1.jūlija. Likuma izmaiņas arī paredz noteikt, ka no nākamā gada par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, tāpat statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tāpat likuma izmaiņas paredz mainīt arī nodokļa apmēru. Pašlaik mikrouzņēmumu nodokļu likme ir 15% apmērā apgrozījumam līdz 40 000 eiro, bet no nākamā gada paredzēts to noteikt 25% apmērā apgrozījumam līdz 25 000 eiro, savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, šī nodokļu likme tiks paaugstināta līdz 40%.

Vai ir jāsaglabā samazinātā PVN likme svaigiem augļiem un dārzeņiem?

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums nosaka, ka samazinātā - 5% - likme Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiek piemērota līdz šā gada beigām. Tātad, neveicot likuma izmaiņas, no 2021.gada šiem produktiem piemēros 21% likumi. Tāpēc opozīcijas deputāti rosina Saeimu lemt par samazinātās PVN likmes saglabāšanu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Vai jaunuzņēmumiem jāatvieglo valsts atbalsta saņemšana?

Likuma grozījumi nosaka, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Līdz ar izmaiņām vairs nebūs spēkā vairāki kritēriji, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp atcelta prasība, kas noteica, ka vismaz 70% darbinieku ir jābūt maģistra vai doktora grādam, liecina informācija Saeimas mājaslapā. Izmaiņas veiktas, lai vairotu uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam.

Vai nepieciešams dzēst 2008.gada krīzes laika hipotekārās parādsaistības?

Grozījumi vairākos likumos paredz iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes. Tāpat paredzēts, ka dzēst varēs arī hipotekāro kredītu galvojuma, kā arī cedētās saistības, liecina informācija Saeimas mājaslapā. Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka Latvijā bija aptuveni 13 000 krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro.

Vai nepieciešamas izmaiņas FKTK pārvaldības modelī?

Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā paredz iespēju šā gada 1.oktobrī virzīt Saeimā apstiprināšanai jaunu FKTK padomi. Likumprojekta autori Finanšu ministrijā rosina mainīt FKTK pārvaldības modeli. Grozījumi paredz, ka komisijas priekšsēdētāju un padomes locekļus amatā uz pieciem gadiem iecels Saeima pēc valdības ieteikuma. Līdz šim FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā uz sešiem gadiem iecēla Saeima pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta kopīga priekšlikuma. Savukārt citus padomes locekļus amatā iecēla FKTK priekšsēdētājs. Likumprojekts paredz paplašināt FKTK funkcijas, nosakot, ka tās darbības mērķis ir arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana. Izmaiņas, vienlaikus saglabājot arī līdzšinējo darbības mērķi par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību un finanšu stabilitāti, rosinātas, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku finanšu sektorā. Tāpat grozījumi paredz arī citas izmaiņas. (attēlots Saeimas 2019.gada 2.maija balsojums par Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā pirmajā lasījumā)

Vai jāļauj maksāt par virsstundām 50%?

Grozījumi Darba likumā paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt 50%, nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga. Virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Līdz šim par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabāsies līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. Likuma izmaiņas izraisīja plašas diskusijas, bet Saeimas Juridiskais birojs un tiesībsargs pauda bažas par grozījumu neatbilstību Satversmei. Iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis bija nodevis šos grozījumus Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Vai deputātiem jāatbalsta valdības piedāvātais šā gada valsts budžets?

Šī gada budžeta projekts ir veidots, ar nelielām korekcijām pildot līdz šim uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416, bet izdevumi — par 430 miljoniem lielāki. Neskatoties uz valdības apņemšanos šogad neīstenot jaunas politiskās iniciatīvas un pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākiem pasākumiem. Piemēram, 7,2 miljonus eiro paredzēts novirzīt, lai īstenotu pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Līdzekļi arī paredzēti, lai stiprinātu finanšu tirgus uzraugošo institūciju kapacitāti. Domstarpības izraisījis jautājums par finansējumu pedagogu atalgojuma palielināšanai — pie Saeimas protestā bija pulcējušies aptuveni 2000 izglītības darbinieku, vienojoties prasībā par iepriekš apstiprinātā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika pildīšanu tam paredzētajos termiņos. (attēlots Saeimas 2019.gada 20.marta balsojums par Par valsts budžetu 2019. gadam pirmajā lasījumā)

Vai Latvijā ir jāievieš čeku loterija?

Pirmā čeku loterijas izloze Latvijā varētu notikt ne vēlāk par 2019. gada jūliju. Šajā loterijā varētu piedalīties ar čekiem virs pieciem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Čeki spēlei tiks reģistrēti čeku spēles tīmekļa vietnē. Loterijas dalībniekiem būs jāreģistrē darījumu apliecinošu dokumentu interneta vietnē, aizpildot reģistrācijas formu un norādot darījuma, čeka un tirdzniecības vietas informāciju. Plānots, ka no čeku izlozes nodokļu ieņēmumi pieaugs par trim miljoniem eiro gadā.

Vai būtu jāaizliedz darba devējam pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana?

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas — visbiežāk krievu valodas — zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norāda likumprojekta autori.

Vai Valsts ieņēmumu dienestam būtu automātiski jāatmaksā iedzīvotāju pārmaksātos nodokļus?

Saeimā iesniegta manabalss.lv 10 000 parakstus savākusī iniciatīva ar lūgumu dot iespēju saņemt pārmaksātos nodokļus arī tiem iedzīvotājiem, kuri neizprot VID sarežģīto dokumentu aizpildīšanas sistēmu, tomēt strādā un maksā nodokļus.

Vai pāvesta vizītes laikā Latvijā nepieciešama brīvdiena?

Latviju 24.septembrī apmeklēs pāvests Francisks, un Saeima nolēma šo dienu noteikt par brīvdienu. Ekonomikas ministrija aprēķini liecina, ka vidēji vienas papildu brīvdienas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta. Iepriekš noteikt šajā dienā brīvdienu mudināja arī Latgales plānošanas reģions.

Vai jāliedz ārvalstu pilna laika studentiem tiesības uz nodarbinātību?

Saeima lēma par ierosinājumu no likuma izslēgt normu par ārvalstu pilna laika studentu tiesībām uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā. Šī norma paredz, ka ārzemniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar pilna laika studijām Latvijā akreditētā izglītības iestādē vai sakarā ar studentu apmaiņu, ir tiesības uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā.

Vai pilnvaru termiņš būtu jāierobežo arī FKTK padomes locekļiem?

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma. Citu ierobežojumu attiecībā uz termiņiem FKTK likumā pašlaik likumā nav, un pašlaik divi no padomes locekļiem strādā tajā kopš iestādes darbības sākuma, proti, teju 17 gadus. Iniciatīva paredz, ka viena un tā pati persona par priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai padomes locekli varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tāpat likumprojekts paredz, ka Saeima apstiprina visus FKTK padomes locekļus, nevis tikai priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

Vai ir nepieciešams piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likums?

Šāds likums paredzētu kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Regulējums nodrošinātu iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, paredzot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai uz likuma pamata pastāvošu īpašu izpirkuma tiesību uz zemes īpašniekam piederošo zemi. Valsts zemes dienesta dati liecina, ka patlaban Latvijā ir 3677 mājas ar 110970 dzīvokļiem, kuras atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām.

Vai jānosaka aizliegums bankām apkalpot «čaulas kompānijas»?

Lai samazinātu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, paredzēts noteikt aizliegumu bankām sadarboties ar «čaulas kompānijām» un apkalpot to kontus. Par «čaulas kompānijām» uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību, kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus, un kuriem nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

Vai Ilmāram Rimšēvičam būtu jāatkāpjas no Latvijas Bankas prezidenta amata?

Saeimai pagaidām ir ierobežotas iespējas atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu – to var darīt pēc centrālās bankas vadītāja iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma. Pašreizējais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā, bet viņš visus pārmetumus noraida. Saeima plāno lemt, vai izteikt aicinājumu Rimšēvičam atkāpties no amata. Pat ja Saeima šādu lēmumu atbalstītu, tas nenozīmētu, ka Rimšēvičs zaudētu amatu.

Vai jāpublisko arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku algas?

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz paplašināt cilvēku loku, kuru atalgojums būtu jāpublisko. Iecerēts noteikt, ka regulējums par atlīdzību publiskošanu attiecas arī uz visiem Latvijas Bankas, vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu, kā arī profesionālās izglītības iestāžu darbiniekiem un amatpersonām. Tāpat šādas izmaiņas attiektos uz valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās valsts, pašvaldības vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas. Likuma izmaiņas paredz iespēju valdībai noteikt izņēmumus no šādas kārtības.

Vai nepieciešams vairāk ierobežot Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu?

Grozījumi likumā par Latvijas Banku (LB) paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumu LB vadītājam. Iecerēts, ka LB prezidents šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas un bankas vadības pilnvaru termiņš ir pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā. Tāpat likumu paredzēts papildināt ar iespēju apturēt LB prezidenta vai viņa vietnieka pilnvaras saistībā ar kriminālprocesu. Grozījumi arī papildinās likumu ar nosacījumiem, kādiem jāatbilst LB prezidentam un viņa vietniekam, piemēram, LB prezidentam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju. Ja bankas vadība neatbilstu šiem nosacījumiem, Saeima varētu rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata.

Vai liegt iespēju piemērot braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā trešo valstu pilsoņiem?

TV3 raidījums «Nekā personīga» vēstīja, ka nestrādājošie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi bez maksas «Rīgas satiksmes» transportlīdzekļos var braukt no 63 gadu vecuma, bet Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pensionāri agrāk — jau no 55 gadu vecuma. Ņemot vērā šīs ziņas, Saeimā tika iesniegts ierosinājums liegt iespēju piešķirt trešo valstu pilsoņiem braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā. Atvieglojumus varētu saņemt Latvijas valstspiederīgie, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņi, kā arī bezvalstnieki.

Vai «ofšoriem» jāliedz iespēja piedalīties publiskajos iepirkumos?

Deputāti vērtēja ierosinājumu, kas nosaka, ka no dalības publiskajā iepirkumā tiek izslēgts tāds pretendents, kas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums. Tāpat grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka pasūtītājs no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz Latvijā reģistrētu kandidātu vai pretendentu, kurā vairāk par 25% kapitāldaļu jeb akciju turētājs ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums.

Vai iedzīvotāji jāatbrīvo no NĪN par vienīgo mājokli?

Deputāti rosina mainīt likumu par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), aicinot Latvijas iedzīvotājus neaplikt ar NĪN par nekustamo īpašumu, kur cilvēks ir deklarējies, dzīvo un kas viņam pieder. Tāpat tiek piedāvāts NĪN nepiemērot ar šo mājokli saistītajam zemes gabalam.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē