Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc ParVaiPret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Atlasīt pēc:

Kategorijām
Birkām

Vai augstskolām jāpiešķir tiesības atzīt izglītības dokumentus, lai efektīvāk varētu piesaistīt ārvalstu studentus?

Saeima 1.lasījumā skatīs grozījumus Izglītības un Augstskolu likumos, kas paredz noteiktām augstskolām dot tiesības veikt ārvalstīs izdotu akadēmisko grādu un izglītības dokumentu ekspertīzi un izsniegt izziņas, lai ārvalstu studenti varētu sākt vai turpināt studijas Latvijā.
Izmaiņu autori - Izglītības un zinātnes ministrija - skaidro, ka, piesaistot ārvalstu studentus, augstskolas visbiežāk valsts pārvaldes iestādēm pārmet ilgu iesniegto ārvalstnieku dokumentu izskatīšanu. Process kavējoties, jo ārvalstu reflektantu izglītības dokumenti atzīšanai bieži tiekot iesniegti īsi pirms studiju semestra sākuma, tādējādi veidojas "sastrēgumi", kurus pagarinot tas, ka pašas augstskolas nav veikušas rūpīgu potenciālo studentu sekmju izvērtējumu un vērtēšanai nosūta tādu studētgribētāju pieteikumus, kas nemaz nevar kļūt par studentiem.
Lai risinātu problēmu, ministrija piedāvā pašām augstskolām piešķirt tiesības, kas dos iespēju efektīvāk izskatīt ārvalstīs izsniegtos izglītības dokumentus un, iespējams, ātrāk pieņemt lēmumus par reflektantu studiju sākšanu vai turpināšanu. IZM atzīmē, ka augstskolām, kurās ir liela ārvalstu studentu plūsma no dažādām valstīm, tas ir nozīmīgs aspekts.

Vai skolā būtu jāapgūst arī valsts aizsardzības mācība?

Saeima lēma, vai aicināt valdību ieviest plānu par valsts aizsardzības mācības kā obligāta mācību priekšmeta pakāpenisku iekļaušanu valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā. Sākotnēji to varētu piedāvāt apgūt kā pilotprojektu, no 2020. līdz 2024. gadam — kā obligāti piedāvājamās izvēles priekšmetu, bet no 2024. gada iekļaut kā obligātu mācību priekšmetu valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā.

Vai nepieciešams pāriet uz mācībām latviešu valodā?

Politiķi rosina vidusskolās pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Plānots, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019. gada 1. septembrī un noslēgsies 2021. gada 1. septembrī. Likumu grozījumi nosaka, ka 1.–6. klasēs mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.–9. klasēs — ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Savukārt 10., 11. un 12. klašu skolēni no 2021./22. mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē