Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz nostiprināt obligātā iepirkuma pārraudzību, kā arī novērst tā saņēmēju pārkompensāciju, liecina informācija Saeimas mājaslapā. Grozījumu autori cer, ka, ieviešot stingrākus kontroles mehānismus, arī obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sadaļa iedzīvotāju rēķinos samazināsies. Likuma izmaiņas nosaka, ka Ekonomikas ministrijai būs pienākums organizēt obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, novērst pārkompensāciju, kā arī atgūt nepamatoti izmaksāto valsts atbalstu. Likumā būs noteikts, ka pārkompensācija ir ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/neviena-amatpersona-par-oik-sistemas-izveidi-un-uzraudzibu-atbildibu-neuznemas.a344650/

Valdība izskatīšanai Saeimā virza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas paredz atlaist Rīgas domi un iecelt pagaidu administrāciju. Likumprojekts nosaka, ka domes vēlēšanas notiek pirmajā sestdienā, kas būs pēc diviem mēnešiem pēc šā likuma spēkā stāšanās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce šādu rīcību pamatoja ar pārkāpumiem Rīgas domē, kā arī sacīja, ka pašvaldība savas funkcijas nepilda pienācīgi un atbilstoši rīdzinieku interesēm. Kā norādīts likumprojektā, tā mērķis ir “novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā “Par pašvaldībām” un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju - sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma organizēšanu”. Tikmēr Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atzinumā bija norādīts, ka šajā likumprojektā trūkst pietiekamas juridiskās argumentācijas. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-rigas-domes-atlaisanu.a348193/

Saeimas deputāti vērtē ideju par iespēju noteiktos gadījumos ievēlēt pašvaldību domi uz ilgāku termiņu, ja notiek ārkārtas vēlēšanas. Ja dome tiek atlaista un līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, tad jauno domi tāpat kā līdz šim varēs ievēlēt uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām būs palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlēs uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu. Šādas izmaiņas paredz grozījumi likumā par pašvaldībām un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Tāpat likumu izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju iecels uz deviņiem mēnešiem. Pašlaik šis termiņš ir 15 mēneši, informē Saeimas Preses dienests. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-komisija-vienojas-par-pasvaldibu-arkartas-velesanu-kartibu.a341383/

Saeima steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus likumā par ostām, kas nosaka, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes būs valdības pārraudzībā, kā arī MK apstiprinās to nolikumus. Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē turpmāk būs četri valdes locekļi - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo MK, informē Saeimas Preses dienests. Pēc grozījumu stāšanās spēkā amatus Rīgas ostas un Ventspils ostas valdēs zaudēs Rīgas domes un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi, paredz likums. Par šādām likuma izmaiņām tika lemts pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma iekļaut sankciju sarakstā Ventspils mēru Aivaru Lembergu un četrām juridiskām personām, tajā skaitā Ventspils Brīvostas pārvaldi. Kā norādīts likuma grozījumu anotācijā, ASV lēmums papildus pamato nepieciešamību nekavējoties rīkoties, lai izveidotu neatkarīgu Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas pārvaldi, kas samazinātu korupcijas riskus šajās ostās.

Saeimai jāieceļ jauns Latvijas Bankas prezidents jāapstiprina, jo 21.decembrī pilnvaru termiņš beigsies Ilmāram Rimšēvičam. Mārtiņš Kazāks ir kandidāts, par atbalstu kuram vienojušās koalīcijas partijas. Kazāks pašlaik ir Latvijas Bankas padomes loceklis, bet iepriekš bijis “Swedbank” galvenais ekonomists, kā arī Fiskālās disciplīnas padomes biedrs. Kazākam ir Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds ekonomikā, kā arī maģistra un doktora grāds ekonomikā Londonas Universitātē un diploms ekonomikā Kembridžas Universitātē.

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā paredz palielināt dzīvnieku uzturēšanas laiku patversmē no 14 līdz 30 dienām, lai dotu iespēju dzīvnieku pilnvērtīgi sagatavot un piedāvāt adopcijai un pēc iespējas samazinātu veselo un dzīvotspējīgo dzīvnieku eitanāziju skaitu. Likuma izmaiņas paredz stiprināt arī sabiedrisko kontroli dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā. Likumprojekta autori uzsver, ka ir nepieciešamas nepārprotami noteikt, ka personām, kas pret dzīvniekiem izturas cietsirdīgi, konfiscē dzīvniekus un aizliedz tām dzīvniekus turēt arī turpmāk. Tāpat likumprojekts paredz izstrādāt valdības noteikumus bezsaimnieka kaķu aizsardzībai, nosakot bezsaimnieka kaķu juridisko statusu, sterilizācijas kārtību, kā arī sterilizētu bezsaimnieka kaķu minimālās labturības prasības.

Opozīcijas deputāti iesnieguši parlamentā ierosinājumu lemt par neuzticības izteikšanu veselības ministrei Ilzei Viņķelei. Valsts budžeta pieņemšanas laikā opozīcijas deputāti pauda kritiku valdības pārstāvjiem par to, ka netika pilnā apmērā pildīts solījums par mediķu algu pieaugumu. Jau pēc budžeta pieņemšanas “Attīstībai/Par!” nāca klājā ar piedāvājumu papildu 60 miljonus eiro, kas nepieciešami mediķu algu pieaugumam, nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šo ieceri nebija atbalstījis, kā arī publiski paudis kritiku Viņķeles darbam.Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediki-izsaka-neuzticibu-vinkelei-un-prasis-levitam-atgriezt-saeima-budzetu.a338880/

Grozījumi likumā par Latvijas Banku paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tajā skaitā saīsināt Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu no sešiem līdz pieciem gadiem. Šādu termiņa ierobežojumu paredzēts noteikt arī bankas prezidenta vietniekam un padomes locekļiem. Tāpat likumā būs ierobežojums, ka viena persona šajos amatos nevar būt vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Likumprojekts arī paredz samazināt Latvijas Bankas valdes locekļu skaitu - no sešiem līdz četriem no nākamā gada martā. Likums arī uzdos valdībai sagatvot likuma grozījumus, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai.

Grozījumi likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumā paredz bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu samazināt no deviņiem līdz astoņiem mēnešiem. Likuma grozījumi paredz izmaiņas arī bezdarbinieku pabalsta apmērā - pirmos divus mēnešus pabalstu izmaksās pilnā apmērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75% no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50%, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45% apmērā no piešķirtā pabalsta. Līdz šim pabalsta apmērs pirmos trīs mēnešus bija pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus 75%, bet pēdējos trīs mēnešus 50% apmērā.

No 2020.gada iecerēts palielināt minimālo vecuma pensiju, - to paredz grozījumi, kas tiek skatīti kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Minimālās pensijas apmērs vairs nebūs piesaistīts valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, bet tās aprēķināšanā par pamatu ņems valdības apstiprinātu aprēķina bāzi. Plānots, ka vispārējā gadījumā tā būs 80 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības - 122,69 eiro, informē Saeimas Preses dienests. Patlaban vecuma pensijas minimālo apmēru nosaka, par pamatu ņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, proti, 64,03 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro apmērā.

Likumprojekts, kas tiek skatīts kopā ar nākamā gada budžetu, paredz no nākamā gada valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts palielināt līdz 80 eiro. Līdz šim pabalsts vispārējā gadījumā bija 64,03 eiro. Savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības pabalsts pieaugs no līdzšinējiem 106,72 eiro uz 122,69 eiro mēnesī. Līdz ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu plānots, ka palielināsies arī invaliditātes pensijas minimālais apmērs, liecina Saeimas Preses dienesta publiskotā informācija.

Latvijā tiks īstenota administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā paredzēts izveidot 42 novadus. Patlaban Latvija ir iedalīta 110 novados un 9 republikas pilsētās.

Pašvaldību ministrija (VARAM) uzskata, ka saglabājot esošo teritoriālā iedalījumu, saglabāsies problemātika valsts pārvaldes sistēmas darbības attīstībai un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai arī nākotnē - netiks nodrošināta racionāla valsts budžeta līdzekļu izlietošana, teritorijas attīstība netiks plānota kopsakarībās ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, daudzas pašvaldības joprojām nevarēs izveidot augsti profesionālas struktūras u. c. Tāpat ir risks, ka esošo demogrāfisko tendenču situācijā saglabājoties esošajam pašvaldību iedalījumam, būtiski pieaugs pašvaldību uzturēšanas izdevumu apjoms.

Grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli tiek skatīti parlamentā kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Likuma izmaiņas paredz paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei par katru ruletes, kā arī kāršu un kauliņu spēlēm par kalendāro gadu no 23 400 eiro uz 28 080 eiro par katru spēļu galdu. Tiks paaugstināta nodokļa likme arī azartspēļu automātiem – no 4164 eiro uz 5172 eiro par katra azartspēļu automāta spēles vietu.

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā Saeimā iesniegti kopā ar nākamā gada valsts budžeta likumiem un saistītājām likumu izmaiņām. Šie grozījumi paredz ievērojami palielināt finansējumu partijām, kas iekļuva parlamentā un saņēma virs 2% balsu. Par katru balsi Saeimas vēlēšanās paredzēts maksāt 4,5 eiro, savukārt viena balss Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanās maksātu 0,5 eiro. Papildu tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, ik gadu paredzēts finansējums 100 000 eiro. Tomēr paredzēti arī ierobežojumi – vienai partijai no valsts budžetā gadā nevarēs piešķirt virs 800 000 eiro. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/priekslikums-butiski-palielinat-valsts-finansejumu-partijam-sak-celu-saeima.a335508/

Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” paredz noteikt, ka pašvaldības nedibina un neizdod masu informācijas līdzekļus. Priekšlikumu mērķis nav vērsts pret pašvaldību pienākumu īstenot sabiedrības informēšanas aktivitātes, skaidrots likumprojekta anotācijā. Likuma izmaiņas ir nepieciešamas, lai sakārtotu mediju vidi atbilstoši preses brīvības tiesiskajai izpratnei, nodalot valsts pārvaldes publisko tiesību ietvaros īstenotās sabiedrisko attiecību un informēšanas aktivitātes no mediju darbības.

Grozījumi Iepakojuma likumā paredz, ka dzērienu iepakojumu depozīta sistēma darbību Latvijā varētu sākt 2022. gada 1. februārī. Likuma grozījumi nosaka regulējumu šīs sistēmas darbībai. Patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečojamā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā. Plānots, ka depozīta iepakojuma nodošanas punktus izvietos tirdzniecības vietās, šķiroto atkritumu savākšanas laukumos un citos speciāli šim nolūkam izveidotos iepakojuma pieņemšanas punktos, skaidro Saeimas Preses dienests. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/depozita-sistemu-plano-ieviest-2022gada-atmaksa-bus-skaidra-nauda-un-veikalu-cekos.a334454/

Grozījumi Enerģētikas likumā ir nepieciešami, lai novērstu šķēršļus reģionālā dabasgāzes tirgus izveidei un nodrošināt, ka vienotā Somijas, Igaunijas un Latvijas ieejas-izejas tarifu sistēma sāk funkcionēt no 2020.gada 1.janvāra. Vienotais reģionālais dabasgāzes tirgus paredz, ka tā dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai integrētu valstu dabasgāzes tirgus vienā vai vairākos reģionālos līmeņos, skaidro Saeimas Preses dienestā. Līdzšinējā Enerģētikas likuma redakcija nedod regulatoram tiesības apstiprināt dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumus, kas attiektos uz vairākām valstīm. Likumu plānots papildināt ar jaunu pantu, kas šādas tiesības regulatoram nosaka.

Vai Ilgai Šuplinskai jāturpina pildīt izglītības un zinātnes ministres pienākumus?
Opozīcijas deputāti rosinājuši Saeimu lemt par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai. Paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem Zaļo un zemnieku savienības deputāti piemin gan situāciju ar Latvijas Universitātes rektoru – tiesa apturēja valdības lēmumu, kas paredzēja neapstiprināt Indriķi Muižnieku rektora amatā, kā arī nākamā gada valsts budžeta veidošanas jautājumus. Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muiznieks-suplinskas-demisija-ir-vinas-pasas-un-valdibas-atbildiba.a333705/

Vai jāpagarina jaunās kadastrālās vērtēšanas noteikumu ieviešanas termiņš?
Likuma grozījumi paredz pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu, pārceļot iepriekš paredzēto ieviešanas termiņu no 2020. uz 2021.gadu. Ja likuma grozījumi tiks pieņemti, tad 2020.gada kadastrālo vērtību aprēķinam tiks piemērota pašreizējā kadastrālo vērtību bāze, kas noteikta 2014.gadā. Savukārt no 2021.gada kadastrālo vērtību bāze tiks izstrādāta atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū. Likuma grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam attiecīgie normatīvie akti kadastrālo vērtību bāzes ieviešanai ir jāpieņem līdz šī gada 1.novembrim.
Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/kadastralas-vertibas-varetu-iesaldet-vel-uz-vienu-gadu.a315444/

Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu, skaidro Saeimas Preses dienestā. Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja šo darbu veic dažādās vietās, un darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Taču nodarbinātajam jāsadarbojas ar darba devēju darba vides risku novērtēšanā, norādīts likumprojekta anotācijā. Attiecībā uz pašnodarbinātajiem likumā skaidrāk noteikts, ka arī šai grupai jāievēro vispārīgie darba aizsardzības principi, ciktāl tas atbilst veicamā darba būtībai.

Pašlaik likums nosaka, ka bērnu kopšanas atvaļinājumā esošie bērnu vecāki, kuri šajā laikā vēlas arī strādāt, neatkarīgi no darba slodzes saņem vecāku pabalstu 30% apmērā. Savukārt deputātu piedāvātie likuma grozījumi nosaka, ka vecāku pabalstu izmaksā 100% apmērā, ja vecāki strādā 0,5 slodzes vai mazāk, un ja ienākumi pabalsta saņēmējam kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam tiek gūti pēc bērna 3 mēnešu vecuma.

Pašlaik Saeimas deputāti, kuri ir izdoti kriminālvajāšanai, nevar piedalīties Saeimas sēdē, kā arī saņem mēnešalgu 50% apmērā. Līdzīgus ierobežojumus rosina attiecināt arī uz Ministru prezidentu, viņa biedru, ministriem un parlamentārajiem sekretāriem. Proti, priekšlikumos likumam rosina šīm amatpesonām aizliegt ieņemt amatu, ja pret viņiem ir uzsākta kriminālvajāšana.

Ņemot vērā, ka iepriekšējā kultūras ministre Dace Melbārde tika ievēlēta Eiropas Parlamentā, nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK bija jāizvirza jauns kandidāts uz ministra amatu. Puntulis bijis rokgrupas "Pērkons" solists un 90.gados kļuva par Latvijas Nacionālās operas solistu. No 1995. līdz 2000.gadam viņš bija Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) solo dziedāšanas katedras vadītājs, pēdējos gados - Rīgas domes deputāts.

Igaunijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Pēc šī soļa arī Latvija nolēma vienoties par “atbildes gājienu” - samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam par 15%. Patlaban likumā noteikts, ka stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta nodokli aprēķina pēc 1840 eiro likmes, savukārt ar likuma grozījumiem tas samazināts līdz 1564 eiro.

Dzīvesbiedru likuma projekts paredz, ka dzīvesbiedru līgumu varētu noslēgt notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām personām. Likumprojekta mērķis ir "atzīt un aizsargāt dzīvesbiedru savienību, regulēt dzīvesbiedru, kuru starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums, personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz ģimenes dzīvi aizsardzību". Dzīvesbiedru līgumu nevarētu noslēgt persona, kura nav sasniegusi pilngadību, atrodas laulībā vai noslēgusi spēkā esošu dzīvesbiedru līgumu. Tāpat līgumu nevarētu noslēgt ar radiniekiem taisnā līnijā, māsu, brāli, pusmāsu vai pusbrāli. Aizliegts būtu dzīvesbiedru līgums starp adoptētāju un adoptēto, kā arī līgums starp aizbildni un aizbilstamo, kamēr nav izbeigtas aizbildnības attiecības.