Ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā to autori ir iecerējuši sakārtot taksometru nozari. Līdz šim lidostās un citos starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos savus pakalpojumus varēja sniegt jebkurš pārvadātājs ar licenci, ja viņam nav piemēroti kādi ierobežojumi. Tātad esot bijušas iespējamas situācijas, kad cilvēkiem tika piemērota nesamērīgi augsta maksa par braucienu. Savukārt tagad noteikti ierobežojumi taksometru pakalpojumu sniegšanai šādos objektos. Likuma grozījumi arī paredz, ka taksometru pakalpojumu sniedzējiem visi tīmekļa vietņu un aplikāciju dati būs jāglabā Eiropas Savienības vai NATO dalībvalstī vismaz piecus gadus.

Saeima nolēma līdz 2021.gadam atlikt valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, kuru sākotnēji bija plānots ieviest no šī gada. Sākotnēji, gada sākumā, deputāti lēma līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Tas bija saistīts ar to, ka veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo sistēma nav pilnībā sagatavota veicamajam uzdevumam, toreiz norādīja likumprojekta iesniedzēji. Tomēr līdz ar jaunas valdības valdības apstiprināšanu mainījās viedoklis par šīs sistēmas ieviešanu. Veselības ministre Ilze Viņķele neatbalsta divu grozu sistēmu, un viņas piedāvājums paredz vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā.

Deputāti rosina likuma grozījumus, lai noteiktu, ka Latvijas Pareizticīgās Baznīcas galvai jābūt Latvijas pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta valstī bijusi ne mazāk kā pēdējos desmit gadus. Šādas normas plāno attiecināt uz Baznīcas galvu, metropolītiem, bīskapiem un šo amatu kandidātiem. Tāpat likumā plānots noteikt, ka attiecīgos amatus var ieņemt un uz tiem var kandidēt Baznīcas garīdznieki. Likuma izmaiņas rosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Paredzēts, ka no 1.septembra paplašinās to adoptētāju loku, kuri pēc bērna adopcijas var doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Tas būtu pieejams vienam no adoptētājiem, kura ģimene adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Pašlaik 10 dienu atvaļinājums saistībā ar bērna adopciju pienākas tikai gadījumā, ja adaptētais bērns ir vecumā līdz trim gadiem.

Pašlaik Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka dzīvnieka eitanāziju atļauts veikt arī tad, kad klaiņojošam dzīvniekam 14 dienu laikā nav atrasts tā iepriekšējais īpašnieks vai jauns turētājs. Savukārt dzīvnieku aizsardzības organizācijas mudināja pagarināt noklīduša vai klaiņojoša dzīvnieka uzturēšanas laiku patversmē līdz 30 dienām. Tas nodrošinātu lielāku iespēju atrast jaunu saimnieku dzīvniekam.

Likumā par valsts noslēpumu ir noteikts, kam ir iespēja iegūt pieeju valsts noslēpumam un to izmantot savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai, - piemēram, Valsts prezidentam, valdības locekļiem, Saeimas deputātiem. Grozījumi likumā paredz šo sarakstu papildināt arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem. Likuma izmaiņu mērķis ir noteikt tiesības FKTK padomes locekļiem iegūt pilnvērtīgu informāciju normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai, ņemot vērā finanšu sektora lomu valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, norādīts likumprojekta anotācijā.

Likuma izmaiņas paredz, ka jaundzimušajiem no 2020.gada vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss. Jaundzimušajiem piešķirs Latvijas pilsonību, ja vien bērna vecāki nebūs vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu un bērns nebūs citas valsts pilsonis. Ja bērns būs dzimis ārpus Latvijas, tad vecākiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būs jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas apliecina, ka bērns nav un nav bijis nevienas valsts pilsonis. Līdzīgi būs jārīkojas, ja viens no bērna vecākiem būs citas valsts pilsonis. (Attēlots Saeimas 2019.gada 26.septembra balsojums par Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem likumā otrajā lasījumā.) Vairāk informācijas lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-nolemj-izbeigt-nepilsona-statusa-pieskirsanu-jaundzimusajiem.a335456/

Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā paredz iespēju šā gada 1.oktobrī virzīt Saeimā apstiprināšanai jaunu FKTK padomi. Likumprojekta autori Finanšu ministrijā rosina mainīt FKTK pārvaldības modeli. Grozījumi paredz, ka komisijas priekšsēdētāju un padomes locekļus amatā uz pieciem gadiem iecels Saeima pēc valdības ieteikuma. Līdz šim FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā uz sešiem gadiem iecēla Saeima pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta kopīga priekšlikuma. Savukārt citus padomes locekļus amatā iecēla FKTK priekšsēdētājs.

Likumprojekts paredz paplašināt FKTK funkcijas, nosakot, ka tās darbības mērķis ir arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana. Izmaiņas, vienlaikus saglabājot arī līdzšinējo darbības mērķi par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību un finanšu stabilitāti, rosinātas, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku finanšu sektorā. Tāpat grozījumi paredz arī citas izmaiņas. (attēlots Saeimas 2019.gada 2.maija balsojums par Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā pirmajā lasījumā)

Prokuratūra ir vērsusies Saeimā, lūdzot izdot kriminālvajāšanai deputātu Ati Zakatistovu. Prokuratūra prasa parlamentam piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret deputātu par Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Šis pants paredz atbildību par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Zakatistovs noliedz vainu saistībā ar iespējamo apsūdzību krāpšanā. Satversme nosaka, ka pret deputātu nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas.

Grozījumi ceļu satiksmes likumā ļauj neņemt līdzi autovadītāja apliecību, bet tikai personu apliecinošu dokumentu. Tāpat, lai mazinātu administratīvo slogu, ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka transportlīdzekļa vadītājam nebūs nepieciešams vadāt līdzi transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus Latvijas teritorijā, ja līdzi būs personu apliecinošs dokuments.

Vairāki opozīcijas deputāti ir nolēmuši pieprasīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa demisiju. Šis pieprasījums ir saistīts ar Saeimas aicinājumu atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Parlaments iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā.

Izmaiņas Konkurences likumā paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un iestādēm aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Konkurences padomei būs jāuzrauga, lai šie principi netiktu pārkāpti. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2020.gada.

Grozījumi Darba likumā paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt 50%, nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga. Virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Līdz šim par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabāsies līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. Likuma izmaiņas izraisīja plašas diskusijas, bet Saeimas Juridiskais birojs un tiesībsargs pauda bažas par grozījumu neatbilstību Satversmei. Iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis bija nodevis šos grozījumus Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Saeima plāno pieņemt likuma grozījumus, kas paredz, ka sapulču, gājienu un piketu dalībniekiem šo pasākumu laikā būs aizliegts izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpus. Par to izmantošanu (arī stilizētā veidā) plānots piemērot naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām fiziskām personām, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām. Attiecīgais sods paredzēts arī par karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmju un padomju simbolu - sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni – izmantošanu. Iecerēts, ka plānotie grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Šī gada budžeta projekts ir veidots, ar nelielām korekcijām pildot līdz šim uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416, bet izdevumi — par 430 miljoniem lielāki. Neskatoties uz valdības apņemšanos šogad neīstenot jaunas politiskās iniciatīvas un pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākiem pasākumiem. Piemēram, 7,2 miljonus eiro paredzēts novirzīt, lai īstenotu pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Līdzekļi arī paredzēti, lai stiprinātu finanšu tirgus uzraugošo institūciju kapacitāti. Domstarpības izraisījis jautājums par finansējumu pedagogu atalgojuma palielināšanai — pie Saeimas protestā bija pulcējušies aptuveni 2000 izglītības darbinieku, vienojoties prasībā par iepriekš apstiprinātā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika pildīšanu tam paredzētajos termiņos. (attēlots Saeimas 2019.gada 20.marta balsojums par Par valsts budžetu 2019. gadam pirmajā lasījumā)

Likuma izmaiņas aizliedz izvietot tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, to uzpildes tvertnes un preču zīmes pircējiem redzamā veidā. Lai nodrošinātu pircēju informēšanu par šo tabakas izstrādājumu pieejamību un cenām, pēc pieprasījuma būs pieejama cenu lapa. Šādi ierobežojumi neattiektos uz mazumtirdzniecības vietām, kur pārdod tikai tabakas izstrādājumus vai elektroniskās smēķēšanas ierīces.

Priekšvēlēšanu laikā atsevišķi politiskie spēki mudināja diskutēt par ministriju skaita samazināšanu, bet pašlaik šādas izmaiņas nav plānotas. Līdz ar to vairāki deputāti aicina Saeimu uzdot Ministru kabinetam izstrādāt konsolidētu valdības modeli ar samazinātu ministriju skaitu. Iniciatīvas autori uzskata, ka Ministru kabineta sastāvs ir pārāk plašs un to ir iespējams konsolidēt.

Politiķu vidū jau ilgāku laiku norisinās diskusijas par OIK likvidēšanu — šāda iecere bija iekļauta arī atsevišķu partiju priekšvēlēšanu saukļos. Iepriekš Ekonomikas ministrija piedāvāja atcelt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti no 2022. gada, tomēr Saeima uzdeva ministrijai izstrādāt regulējumu OIK atcelšanai jau no šī gada 31. marta. (attēlots Saeimas 2019. gada 10. janvāra balsojums par Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanas lēmuma projektu)

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā nosaka, ka no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments. Tas attieksies uz iedzīvotājiem no 15 gadu vecuma. Likuma izmaiņas ir saistītas ar Eiropas Savienības regulu, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū. Pašlaik likumā ir noteikts, ka obligāts dokuments ir personas apliecība vai Latvijas pilsoņa/nepilsoņa pase.
(attēlots Saeimas 2019.gada 7. februāra balsojums par Par Grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā otrajā lasījumā)

Latvijas Mednieku asociācija rosināja likumā noteikt, ka pusaudži no 14 gadu vecuma ar vecāku atļauju ieroča īpašnieka vadībā medībās drīkst izmantot noteiktus šaujamieročus. Šīs ierosinājums izraidījis domstarpības un diskusijas gan deputātu, gan ekspertu vidū. Rezultātā Saeimas komisija vienojās Ieroču aprites likumprojektā iekļaut normu, kas paredz tiesības no 16 gadu vecuma medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci. Priekšlikums paredz, ka to drīkstēs darīt ar vecāku atļauju un ieroča īpašnieka vadībā, kurš šādā situācijā arī būs atbildīgs par drošības prasību ievērošanu. (Attēlots 2019. gada 14. marta Saeimas balsojums par grozījumiem Ieroču aprites likumā 3. lasījumā)

Ģenerālprokuratūra vērsusies Saeimā ar aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu. Jurašs 2016. gada vasarā bija publiski paziņojis, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS «Latvijas Dzelzceļš» vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods. Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Jurašs publiski paziņojis, ka kriminālprocess pret viņu tika sākts, balstoties uz meliem, lai piesegtu KNAB neizdarību. Lai deputātu varētu izdot kriminālvajāšanai, nepieciešama Saeimas piekrišana.

Mazākās Saeimas frakcijas — «Jaunās Vienotības» — politiķis Krišjānis Kariņš ir jau trešais kandidāts, kurš kopš 6. oktobra notikušajām parlamenta vēlēšanām mēģina izveidot valdību. Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā. Vispirms valdību centās izveidot Jaunās konservatīvās partijas politiķis Jānis Bordāns, bet vēlāk — «KPV LV» pārstāvis Aldis Gobzems, taču abi mēģinājumi izrādījušies nesekmīgi. Kariņa veidotajā valdībā darbosies piecu frakciju pārstāvji: Jaunā konservatīvās partijas, «KPV LV», Nacionālās apvienības, «Attīstībai/Par!» un «Jaunās Vienotības» deputātu. Savukārt opozīcijā strādās lielākā Saeimas frakcija — «Saskaņa», kā arī iepriekšējās valdības premjera politiskais spēks — Zaļo un zemnieku savienība.

No šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic. Tomēr IT problēmu dēļ 1. janvārī veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par to, kāds no šiem pakalpojumu grozījumiem pienāktos konkrētam pacientam. Līdz ar to jaunās sistēmas darbības sākumu iecerēts pārcelt no 1. janvāra uz 1. jūliju.

Likuma izmaiņas nosaka, ka no 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Iepakotāju pienākums tirdzniecības vietās būs aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem un informēt patērētājus par plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem.

Deputāti šo ieceri pamato ar to, ka Jēkaba laukums savieno divas ēkas — Nacionālo teātri un Saeimas namu. Abas celtnes glabā atmiņas par vēsturiski ļoti nozīmīgiem notikumiem. 1918. gada 18. novembrī teātra namā sanākušās «Latvijas spožākās personības uzdrošinājās iedzīvināt ideju par Latvijas valstiskumu». Savukārt Saeimas namā Augstākās padomes Tautas frontes frakcijas deputāti okupācijas varas apstākļos 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju un 1991. gada 21. augustā — par Latvijas valstiskuma atjaunošanu.