Grozījumi Patvēruma likumā paredz pabalsta saņemšanas sasaisti ar nodarbinātības pasākumiem vai valodas apguvi — ja bēglis vai alternatīvo statusu saņēmusī persona nestrādā, tad pabalsts tiks izmaksāts tikai tad, ja šis cilvēks būs reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā, viņam būs bezdarbnieka statuss, un viņš pildīs bezdarbnieka pienākumus. Tāpat nestrādājošs patvēruma meklētājs turpmāk pabalstu varēs turpināt saņemt tikai tad, ja, cita starpā, iesaistīsies valsts valodas apguves programmā. Savukārt, ja šīs personas strādās, tad pabalsts tiks izmaksāts ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

Saeima 20.jūnijā lēmuma par piekrišanu aizturēšanai, kā arī kratīšanai pie deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV).  Lieta pret Kaimiņu ir saistīta ar iespējamu partijas nelikumīgu finansēšanu, bet pats deputāts noraida viņam izvirzītos pārmetumus šajā lietā.

Latviju 24.septembrī apmeklēs pāvests Francisks, un Saeima nolēma šo dienu noteikt par brīvdienu. Ekonomikas ministrija aprēķini liecina, ka vidēji vienas papildu brīvdienas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta. Iepriekš noteikt šajā dienā brīvdienu mudināja arī Latgales plānošanas reģions.

Likumā paredzēts noteikt, ka Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns. Tāpat likumā paredzēts iekļaut normu par kultūrvēsturisku ēku saglabāšanu. Ja kultūrvēsturiski unikāla, ļoti vērtīga vai vērtīga ēka ir bojāta tā, ka nav iespējama tās renovācija un restaurācija, un ir zudusi attiecīgās ēkas kultūrvēsturiskā vērtība, tās vietā pieļaujama tikai tāda paša apjoma un būvmateriāla ēkas būvniecība, saglabājot esošās autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības, teikts plānotajos likuma grozījumos.

Saeima lēma par ierosinājumu no likuma izslēgt normu par ārvalstu pilna laika studentu tiesībām uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā. Šī norma paredz, ka ārzemniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar pilna laika studijām Latvijā akreditētā izglītības iestādē vai sakarā ar studentu apmaiņu, ir tiesības uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā.

Saeima lēma, vai aicināt valdību ieviest plānu par valsts aizsardzības mācības kā obligāta mācību priekšmeta pakāpenisku iekļaušanu valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā. Sākotnēji to varētu piedāvāt apgūt kā pilotprojektu, no 2020. līdz 2024. gadam — kā obligāti piedāvājamās izvēles priekšmetu, bet no 2024. gada iekļaut kā obligātu mācību priekšmetu valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā.

Trauksmes celšanas regulējuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem sabiedrības interesēs, nodrošinot trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Likumprojekts tiesības celt trauksmi paredz ikvienai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu. Paredzēts, ka celt trauksmi varēs par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā un finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Likums trauksmes cēlējiem tiks nodrošinātu aizsardzību no darba devēju vai citu iesaistīto pušu atriebības, tajā skaitā, sniedzot trauksmes cēlējiem valsts juridisko palīdzību.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma. Citu ierobežojumu attiecībā uz termiņiem FKTK likumā pašlaik likumā nav, un pašlaik divi no padomes locekļiem strādā tajā kopš iestādes darbības sākuma, proti, teju 17 gadus. Iniciatīva paredz, ka viena un tā pati persona par priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai padomes locekli varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tāpat likumprojekts paredz, ka Saeima apstiprina visus FKTK padomes locekļus, nevis tikai priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

Deputāti piedāvā ieviest izmaiņas Valsts prezidenta izraudzīšanas procesā — kandidātiem uz šo amatu pirms balsojuma Saeimā būtu jāsavāc 50 000 iedzīvotāju parakstu. Pašlaik kandidātus prezidenta amatam izvirza Saeimas deputāti. Iniciatīvas autori uzskata, ka ar likuma grozījumiem tiktu panākts kompromiss ar sabiedrību, kura vēlas piedalīties prezidenta ievēlēšanā. Tāpat kārtības maiņa garantētu, ka par Valsts prezidentu kļūst cilvēks, kurš bauda iedzīvotāju atbalstu.

Latvijā PVN likme recepšu zālēm, tajā skaitā kompensējamiem medikamentiem, ir 12%. Vairāki deputāti uzsver, ka tā ir viena no augstākajām Eiropā, tādēļ rosināja samazināt PVN likmi kompensējamiem medikamentiem līdz 5%. Deputāti piedāvāja samazināt PVN likumi uz laiku — no 2020.gada līdz 2022.gada beigām.

Deputāti rosina noteikt, ka televīzijas pakalpojumu pamatpakās vismaz 90% satura ir jānodrošina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodās. Vēl ir piedāvāts kanālu secības regulējums - ne ES valodās raidošiem kanāliem pamatpakās ir jābūt sarindotiem kā pēdējiem. Šādas izmaiņas tiek pamatotas ar nepieciešamību ierobežot Kremļa propagandu Latvijā. (attēlots 2018 gada 3. maija Saeimas balsojums par Grozījumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nodošana komisijām)

Ieceres autori rosina Latgales kongresa dienu noteikt par atzīmējamo dienu. Šāds datums izraudzīts, jo tas ir vēsturiskā 1917. gada Latgales latviešu kongresa lēmumu pieņemšanas diena. Tur pieņemtie lēmumi veidoja pamatu Latvijas valstij un Latvijas Republikas Satversmei. Šī būs atzīmējamā, nevis svētku diena, tātad brīvdiena tajā nebūs paredzēta.

Latvijā plānots ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem - pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu 50% no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Līdzīga kārtība ir arī daudzās citās Eiropas valstīs, un tas ir būtisks atspaids atraitņiem pēc dzīvesbiedra zaudēšanas, it īpaši pirmajā gadā pēc laulātā nāves. Šādu izmaiņu īstenošanai tuvākajos gados nepieciešams ap 8 miljoniem eiro gadā.

Šāds likums paredzētu kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Regulējums nodrošinātu iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, paredzot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai uz likuma pamata pastāvošu īpašu izpirkuma tiesību uz zemes īpašniekam piederošo zemi. Valsts zemes dienesta dati liecina, ka patlaban Latvijā ir 3677 mājas ar 110970 dzīvokļiem, kuras atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām.

Lai samazinātu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, paredzēts noteikt aizliegumu bankām sadarboties ar «čaulas kompānijām» un apkalpot to kontus. Par «čaulas kompānijām» uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību, kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus, un kuriem nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā paredz, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpmāk uzraudzīs Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa laišanu tirgū un piedāvāšanu. Ja Latvijas valsts karogs vai Latvijas valsts karoga vimpelis būs neatbilstošs normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tad PTAC varēs aizliegt to pārdošanu, kā arī veikt darbības, lai šāds aizliegums tiktu izpildīts.

Saeimas izskatīšanai tika iesniegta iniciatīva par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā, ko bija parakstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Iniciatīvas autori norāda, ka Satversmes 110. pants liek valstij aizsargāt jebkuru ģimeni un bērnu, taču valsts aizsardzība šobrīd nav pieejama nelaulātiem pāriem — valsts dažādā veidā apgrūtina šo pāru dzīvi un rada necilvēcīgas situācijas, kuras šie pāri nevar atrisināt.

Pašlaik 11.novembris — Lāčplēša diena — likumā ir ierindota starp atceres un atzīmējamām dienām. Ja Lāčplēša dienu noteiktu par oficiālo svētku dienu, tā būtu brīvdiena. Likuma izmaiņu iniciatori uzskata, ka Lāčplēša diena kā oficiāla brīvdiena būtu cieņpilns žests un saliedējoša iniciatīva gan Latvijas simtgadē, gan sagaidot Bermontiādes simtgadi 2019. gadā.

Pašlaik 16. marts nav oficiāla atceres diena, bet vairāki deputāti rosina to noteikt par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu. Pēc deputātu domām, ar šādam izmaiņām «tiks atjaunots vēsturiskais taisnīgums, veicinot valsts oficiālās varas un sabiedrības cieņpilnu attieksmi pret latviešu nacionālajiem karavīriem».

Saeimai pagaidām ir ierobežotas iespējas atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu – to var darīt pēc centrālās bankas vadītāja iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma. Pašreizējais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā, bet viņš visus pārmetumus noraida. Saeima plāno lemt, vai izteikt aicinājumu Rimšēvičam atkāpties no amata. Pat ja Saeima šādu lēmumu atbalstītu, tas nenozīmētu, ka Rimšēvičs zaudētu amatu.

Pašreizējais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis sāka pildīt šos pienākumus 2013. gada maijā. Nacionālās drošības padome izvirzīja Maizīti arī otram pilnvaru termiņam. SAB direktoru Saeima ieceļ amatā uz pieciem gadiem.

Saeima vērtēs priekšlikumu, kas paredz atļaut priekšvēlēšanu aģitāciju tikai valsts valodā. Šādas izmaiņas attiektos uz Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Likumprojekta autori uzskata, ka šādas likumu izmaiņas palielinātu vēlētāju atbildību pienācīgi apgūt latviešu valodu. Tāpat rosināts noteikt sodus par šī ierobežojuma pārkāpumiem.

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz paplašināt cilvēku loku, kuru atalgojums būtu jāpublisko. Iecerēts noteikt, ka regulējums par atlīdzību publiskošanu attiecas arī uz visiem Latvijas Bankas, vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu, kā arī profesionālās izglītības iestāžu darbiniekiem un amatpersonām. Tāpat šādas izmaiņas attiektos uz valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās valsts, pašvaldības vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas. Likuma izmaiņas paredz iespēju valdībai noteikt izņēmumus no šādas kārtības.

Grozījumi likumā par Latvijas Banku (LB) paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumu LB vadītājam. Iecerēts, ka LB prezidents šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas un bankas vadības pilnvaru termiņš ir pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā. Tāpat likumu paredzēts papildināt ar iespēju apturēt LB prezidenta vai viņa vietnieka pilnvaras saistībā ar kriminālprocesu. Grozījumi arī papildinās likumu ar nosacījumiem, kādiem jāatbilst LB prezidentam un viņa vietniekam, piemēram, LB prezidentam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju. Ja bankas vadība neatbilstu šiem nosacījumiem, Saeima varētu rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata.

TV3 raidījums «Nekā personīga» vēstīja, ka nestrādājošie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi bez maksas «Rīgas satiksmes» transportlīdzekļos var braukt no 63 gadu vecuma, bet Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pensionāri agrāk — jau no 55 gadu vecuma. Ņemot vērā šīs ziņas, Saeimā tika iesniegts ierosinājums liegt iespēju piešķirt trešo valstu pilsoņiem braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā. Atvieglojumus varētu saņemt Latvijas valstspiederīgie, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņi, kā arī bezvalstnieki.