Deputāti rosina 2021. gadā Rīgā organizēt OECD Parlamentārā tīkla gadskārtējo sanāksmi. Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem pasākuma rīkošana varētu izmaksāt ap 40 000 eiro. Kā potenciālā 2021. gada OECD Parlamentārā tīkla sanāksmes pamattēma izvirzīti demogrāfijas un sociālie jautājumi, fokusējoties uz valstu īstenoto politiku atbalstam ģimenēm un bērniem, kā arī politikas vadlīnijām demogrāfijas problēmjautājumu risināšanā vidējā un ilgtermiņā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodevis likumu, kurā Saeima bija atcēlusi ierobežojumu rajona tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Saeimai atkārtoti jālemj, vai saglabāt ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt priekšsēdētāja amatu vairāk nekā divus termiņus jeb desmit gadus.

Deputāti rosina mainīt likumu par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), aicinot Latvijas iedzīvotājus neaplikt ar NĪN par nekustamo īpašumu, kur cilvēks ir deklarējies, dzīvo un kas viņam pieder. Tāpat tiek piedāvāts NĪN nepiemērot ar šo mājokli saistītajam zemes gabalam.

Latvijā līdz šim Otrā pasaules kara dalībnieka statuss nav nostiprināts normatīvajos aktos, tāpēc deputāti plāno noteikt tā piešķiršanas kārtību. Par Otrā pasaules kara dalībniekiem paredzēts atzīt tos Latvijas pilsoņus, kuri arī 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsoņi vai legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji, kā arī laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1945. gada 2. septembrim citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem. Otrā pasaules kara dalībniekiem paredzēts izsniegt apliecību un krūšu nozīmi. Pašvaldība varēs lemt par sociālo garantiju piešķiršanu šiem cilvēkiem.

Ja pacients veselības dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, pašlaik to darīt viņa vietā var tikai laulātais vai radinieks. Savukārt vairāki deputāti rosina ļaut iespēju reģistrēt kādu citu tuvinieku, kurš varētu pieņemt šādus lēmumus. Grozījumi Pacientu tiesību likumā tiek rosināti, lai turpmāk cilvēks varētu pilnvarot sev tuvo cilvēku elektroniski, veicot attiecīgu ierakstu e-veselībā.

Viens no priekšlikumiem izmaiņām Saeimas vēlēšanu likumā paredz iespēju balsotājiem vēlēšanu zīmē papildus ierakstīt kandidātus no citiem sarakstiem. Pašlaik šādas iespējas vēlētājiem nav. Parādīts Saeimas 2017. gada 12. jūlija balsojums par deputāta priekšlikumu, skatot Saeimas vēlēšanu likumu 2. lasījumā.

No 2018. gada vidus iecerēts piemērot jaunas prasības uzņēmējiem atkritumu apsaimniekošanas jomā. Likuma izmaiņas nosaka, ka visiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem būs jānodrošina finanšu garantijas, ko izsniedz banka vai apdrošināšanas sabiedrība. Gadījumos, kad komersants nebūs izpildījis noteiktās prasības, valsts varēs izmantot finanšu garantijas, lai novērstu kaitējumu videi un netērēt tam valsts budžeta līdzekļus. Likuma grozījumi ļaus būtiski uzlabot kontroles iespējas pār atkritumu pārrobežu plūsmu, pieprasot par šādiem pārvadājumiem iepriekš informēt Valsts vides dienestu. Tāpat likuma izmaiņas novērsīšot situācijas, kad komersanti neuzrāda patiesos atkritumu apjomus.

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts izstrādāts ar mērķi veicināt veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju. Tajā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020. gadu.

Grozījumi likumā nosaka, ka turpmāk svētku atbilstošas norises nodrošināšanai tiks izveidota operatīvās vadības grupa. Operatīvās grupas tiesības un pienākumi ietver risku vadību, preventīvu drošības vadību un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situāciju vadību. Steidzamos gadījumos Operatīvā grupa var pieņemt lēmumus par Dziesmu un deju svētku pasākumu pārtraukšanu vai atcelšanu, ja ir apdraudēta sabiedriskā kārtība, dalībnieku un skatītāju drošība un veselība. Nepieciešamība par šādas grupas izveidi tiek pamatota ar iepriekšējo Dziesmu un deju svētku organizēšanas izvērtējumu.

Likuma grozījumi paredz, ka pašvaldībām tiks nodrošināti netieši identificējami un savstarpēji sasaistīti statistikas dati no vairākām valsts informācijas sistēmām, lai tās varētu sekmīgāk plānot savus pakalpojumus.

Likumprojekts par zemes piespiedu atsavināšanu Ķekavas pagastā par aptuveni 87 000 eiro, lai īstenotu valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» projektu.

Līdz ar Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu Latvija varēs vērsties un būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā, lai risinātu starptautiskus strīdus. Starptautiskā tiesa risina strīdus starp valstīm, suverenitātes pārkāpumus, izraisītus savstarpējos zaudējumus. Starptautiskās tiesas spriedumi ir spēkā tikai abām pusēm, tiem piekrītot.

Likumprojekts piedāvā noteikt kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu, atlīdzinājuma veidus un apmēra noteikšanas nosacījumus, kā arī kārtību, kādā personām tiek nodrošinātas Satversmē garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu vai personisko kaitējumu. Pamats kaitējuma atlīdzināšanai administratīvo pārkāpumu lietvedībā, tāpat kā kriminālprocesā, turpmāk būs valsts institūciju prettiesiska un nepamatota rīcība, piemēram, nepamatoti vai prettiesiski ierobežojot personas brīvību.

1. Ar šo likumprojektu stājas spēkā līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem starp Singapūru un Latviju, lai nodrošinātu investoriem vēl labvēlīgākus nosacījumus, nekā noteiktus 1999. gada līgumā starp šīm valstīm. 2. Samazināt maksimālo nodokļu likmi dividendēm (no 5% uz 0%), ko puses var uzlikt dividendēm to izcelsmes valstī, ja šo dividenžu patiesais labuma guvējs ir otras līgumslēdzējas valsts rezidents (kas nav līgumsabiedrība). 3. Noteikt gadījumus, kad var piemērot maksimāli pieļaujamās nodokļu likmes — 0% un 10% procentiem. 4. Samazināt maksimāli pieļaujamo autoratlīdzību nodokļu likmi no 7,5% uz 5%, ko var uzlikt otras valsts rezidentam. 5. Uzlikt par pienākumu apmainīties ar ievērojami plašāku informāciju par nodokļu uzlikšanas gadījumiem.

Ar grozījumiem tiek paredzēta iespēja trešajā pusēm — Valsts policijas, muitas, kriminālvajāšanas un nacionālās drošības iestādēm — pieprasīt informāciju no EUCARIS par transportlīdzekļu vadītāju apliecībām, transportlīdzekļu reģistrāciju, lai cīnītos pret zādzībām un reģistrāciju krāpniecībām. Ar grozījumiem arī tiek precizēti dati, kas iegūstami ar automatizētas procedūras palīdzību, ko lieto centrālās reģistrācijas institūcijas.

Līdz šim Valsts pārvaldes iekārtas likumā bija noteikts, ka reizi mēnesī jāpublisko amatpersonu darba samaksu, tomēr Saeima lēma šo normu no likuma izslēgt. To, cik plaša informācija no nākamā gada 1.janvāra tiks publiskota, noteikts Ministru kabinets. Tomēr Saeimai vēl jālemj, vai papildināt likumu, kas regulē atlīdzības jautājumus, ar pienākumu reizi mēnesi publiskot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu ar vārdiem un uzvārdiem.

Izmaiņas Militārā dienesta likumā paredz, ka Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē un apgūt militārās apmācības kursu. Šādas izmaiņas Šādas izmaiņas esot nepieciešamas tāpēc, ka Latvijā ir daudz tādu pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi iesaistīties militārajās apmācībās, bet nevēlas iestāties zemessardzē vai profesionāli dienēt armijā. Par to liecinot NBS veiktās aptaujas dati. Likuma grozījumi paredz arī citas izmaiņas, piemēram, civilo augstskolu studentiem, kuri būs izgājuši intensīvas militārās apmācības, izmaksās kompensāciju.

Radošo personu un profesionālo radošo organizāciju statusu paredzēts piešķirt tādās profesionālās mākslinieciskās jaunrades jomās kā arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra un kinematogrāfija, kā arī zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās. Likumā iekļauta arī radošo personu atbalsta pasākumu programma, kuras mērķis — sniegt atbalstu radošajām personām, kas profesionālās darbības specifiskā nodarbinātības rakstura dēļ nesaņem ienākumus vai piedzīvojuši īslaicīgu darbspējas zudumu.

Mainot likumu «Par autoceļiem», paredzēts palielināt Valsts autoceļu fondam paredzēto finansējumu. Finansējuma pieaugums būs atkarīgs no naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumiem valsts budžetā.

Latvijā no nākamā gada līdz 2020.gada beigām paredzēts līdz 5% samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nodokļa likmi mūsu valstij raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Pašlaik samazinātā – 12% - PVN likme tiek piemērota zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm, bet pārējai pārtikai PVN likme ir 21% apmērā.

Jauns Sakrālā mantojumā saglabāšanas finansēšanas likums nepieciešams, lai izveidotu finansējuma platformu plānveidīgai Latvijas sakrālā mantojuma — 357 valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto dievnamu un to reliģisko rituālu priekšmetu — sakārtošanai. Iepriekšējos gados papildu līdzekļi baznīcām tika piešķirti no tā dēvētajām «deputātu kvotām», no kurām šoreiz politiķi nolēmuši atteikties.

Saeimā vairākkārt uzvirmojušas diskusijas par iespēju mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, kā arī par nepieciešamību šo amatpersonu ievēlēt atklātā balsojumā. Pašlaik Valsts prezidentu ievēl aizklātā balsojumā ar vismaz 51 deputāta balsu vairākumu. Attēlots 2018.gada 4. oktobra Saeimas balsojums par likumprojektu 3. lasījumā.

Pašlaik likumā noteikts, ka vēlēšanās var piedalīties no 18 gadus vecuma. Izmaiņu ierosinātāji, atgādina, ka kriminālatbildība ir paredzēta jau no 14 gadu vecuma, savukārt no 15 gadiem personu var nodarbināt pastāvīgā darbā. 15 gados jauniešiem obligāti ir jābūt arī personu apliecinošam dokumentam, bet no 16 gadiem jaunietis jau ir tiesīgs noslēgt darījumus par savu brīvo mantu.

Vērtējot izmaiņas regulējumā par pensijām, Saeima izskatīja ierosinājumu par iespēju priekšlaicīgi pensionēties arī trīs vai četru bērnu vecākiem. Pašlaik tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus ātrāk ir cilvēkiem, kuri audzinājuši vismaz piecus bērnus vai bērnu ar invaliditāti. Šo cilvēku darba stāžs nevar būt mazāks par 25 gadiem.

Mainot Imigrācijas likuma normas, Saeima piešķīra valdībai tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un atsevišķos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem uz noteiktu laiku. To nevarēs ierobežot uz laiku, kas ir ilgāks par pieciem gadiem. Šādas izmaiņas attiecas uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.