Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā nosaka, ka no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments. Tas attieksies uz iedzīvotājiem no 15 gadu vecuma. Likuma izmaiņas ir saistītas ar Eiropas Savienības regulu, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū. Pašlaik likumā ir noteikts, ka obligāts dokuments ir personas apliecība vai Latvijas pilsoņa/nepilsoņa pase.
(attēlots Saeimas 2019.gada 7. februāra balsojums par Par Grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā otrajā lasījumā)

Latvijas Mednieku asociācija rosināja likumā noteikt, ka pusaudži no 14 gadu vecuma ar vecāku atļauju ieroča īpašnieka vadībā medībās drīkst izmantot noteiktus šaujamieročus. Šīs ierosinājums izraidījis domstarpības un diskusijas gan deputātu, gan ekspertu vidū. Rezultātā Saeimas komisija vienojās Ieroču aprites likumprojektā iekļaut normu, kas paredz tiesības no 16 gadu vecuma medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci. Priekšlikums paredz, ka to drīkstēs darīt ar vecāku atļauju un ieroča īpašnieka vadībā, kurš šādā situācijā arī būs atbildīgs par drošības prasību ievērošanu. (Attēlots 2019. gada 14. marta Saeimas balsojums par grozījumiem Ieroču aprites likumā 3. lasījumā)

Ģenerālprokuratūra vērsusies Saeimā ar aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu. Jurašs 2016. gada vasarā bija publiski paziņojis, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS «Latvijas Dzelzceļš» vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods. Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Jurašs publiski paziņojis, ka kriminālprocess pret viņu tika sākts, balstoties uz meliem, lai piesegtu KNAB neizdarību. Lai deputātu varētu izdot kriminālvajāšanai, nepieciešama Saeimas piekrišana.

Mazākās Saeimas frakcijas — «Jaunās Vienotības» — politiķis Krišjānis Kariņš ir jau trešais kandidāts, kurš kopš 6. oktobra notikušajām parlamenta vēlēšanām mēģina izveidot valdību. Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā. Vispirms valdību centās izveidot Jaunās konservatīvās partijas politiķis Jānis Bordāns, bet vēlāk — «KPV LV» pārstāvis Aldis Gobzems, taču abi mēģinājumi izrādījušies nesekmīgi. Kariņa veidotajā valdībā darbosies piecu frakciju pārstāvji: Jaunā konservatīvās partijas, «KPV LV», Nacionālās apvienības, «Attīstībai/Par!» un «Jaunās Vienotības» deputātu. Savukārt opozīcijā strādās lielākā Saeimas frakcija — «Saskaņa», kā arī iepriekšējās valdības premjera politiskais spēks — Zaļo un zemnieku savienība.

No šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic. Tomēr IT problēmu dēļ 1. janvārī veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par to, kāds no šiem pakalpojumu grozījumiem pienāktos konkrētam pacientam. Līdz ar to jaunās sistēmas darbības sākumu iecerēts pārcelt no 1. janvāra uz 1. jūliju.

Likuma izmaiņas nosaka, ka no 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Iepakotāju pienākums tirdzniecības vietās būs aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem un informēt patērētājus par plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem.

Deputāti šo ieceri pamato ar to, ka Jēkaba laukums savieno divas ēkas — Nacionālo teātri un Saeimas namu. Abas celtnes glabā atmiņas par vēsturiski ļoti nozīmīgiem notikumiem. 1918. gada 18. novembrī teātra namā sanākušās «Latvijas spožākās personības uzdrošinājās iedzīvināt ideju par Latvijas valstiskumu». Savukārt Saeimas namā Augstākās padomes Tautas frontes frakcijas deputāti okupācijas varas apstākļos 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju un 1991. gada 21. augustā — par Latvijas valstiskuma atjaunošanu.

Pirmā čeku loterijas izloze Latvijā varētu notikt ne vēlāk par 2019. gada jūliju. Šajā loterijā varētu piedalīties ar čekiem virs pieciem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Čeki spēlei tiks reģistrēti čeku spēles tīmekļa vietnē. Loterijas dalībniekiem būs jāreģistrē darījumu apliecinošu dokumentu interneta vietnē, aizpildot reģistrācijas formu un norādot darījuma, čeka un tirdzniecības vietas informāciju. Plānots, ka no čeku izlozes nodokļu ieņēmumi pieaugs par trim miljoniem eiro gadā.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas — visbiežāk krievu valodas — zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.
Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norāda likumprojekta autori.

Saeimā iesniegta manabalss.lv 10 000 parakstus savākusī iniciatīva ar lūgumu dot iespēju saņemt pārmaksātos nodokļus arī tiem iedzīvotājiem, kuri neizprot VID sarežģīto dokumentu aizpildīšanas sistēmu, tomēt strādā un maksā nodokļus.

Saeima otrajā lasījumā balsoja par priekšlikumu grozīt Maksātnespējas likumu, izslēdzot no tā normu, kas noteic, ka maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām. Valsts amatpersonas statuss nozīmē, ka uz maksātnespējas administratoriem attiecas normas par ieņēmumu deklarāciju iesniegšanas kārtību, par interešu konflikta novēršanu un amatu savienošanas kārtību, kā arī Krimināllikuma normas par kukuļošanu un neatļautu labumu gūšanu.

Grozījumi Patvēruma likumā paredz pabalsta saņemšanas sasaisti ar nodarbinātības pasākumiem vai valodas apguvi — ja bēglis vai alternatīvo statusu saņēmusī persona nestrādā, tad pabalsts tiks izmaksāts tikai tad, ja šis cilvēks būs reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā, viņam būs bezdarbnieka statuss, un viņš pildīs bezdarbnieka pienākumus. Tāpat nestrādājošs patvēruma meklētājs turpmāk pabalstu varēs turpināt saņemt tikai tad, ja, cita starpā, iesaistīsies valsts valodas apguves programmā. Savukārt, ja šīs personas strādās, tad pabalsts tiks izmaksāts ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

Saeima 20.jūnijā lēmuma par piekrišanu aizturēšanai, kā arī kratīšanai pie deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV).  Lieta pret Kaimiņu ir saistīta ar iespējamu partijas nelikumīgu finansēšanu, bet pats deputāts noraida viņam izvirzītos pārmetumus šajā lietā.

Latviju 24.septembrī apmeklēs pāvests Francisks, un Saeima nolēma šo dienu noteikt par brīvdienu. Ekonomikas ministrija aprēķini liecina, ka vidēji vienas papildu brīvdienas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta. Iepriekš noteikt šajā dienā brīvdienu mudināja arī Latgales plānošanas reģions.

Likumā paredzēts noteikt, ka Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns. Tāpat likumā paredzēts iekļaut normu par kultūrvēsturisku ēku saglabāšanu. Ja kultūrvēsturiski unikāla, ļoti vērtīga vai vērtīga ēka ir bojāta tā, ka nav iespējama tās renovācija un restaurācija, un ir zudusi attiecīgās ēkas kultūrvēsturiskā vērtība, tās vietā pieļaujama tikai tāda paša apjoma un būvmateriāla ēkas būvniecība, saglabājot esošās autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības, teikts plānotajos likuma grozījumos.

Saeima lēma par ierosinājumu no likuma izslēgt normu par ārvalstu pilna laika studentu tiesībām uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā. Šī norma paredz, ka ārzemniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar pilna laika studijām Latvijā akreditētā izglītības iestādē vai sakarā ar studentu apmaiņu, ir tiesības uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā.

Saeima lēma, vai aicināt valdību ieviest plānu par valsts aizsardzības mācības kā obligāta mācību priekšmeta pakāpenisku iekļaušanu valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā. Sākotnēji to varētu piedāvāt apgūt kā pilotprojektu, no 2020. līdz 2024. gadam — kā obligāti piedāvājamās izvēles priekšmetu, bet no 2024. gada iekļaut kā obligātu mācību priekšmetu valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā.

Trauksmes celšanas regulējuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem sabiedrības interesēs, nodrošinot trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Likumprojekts tiesības celt trauksmi paredz ikvienai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu. Paredzēts, ka celt trauksmi varēs par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā un finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Likums trauksmes cēlējiem tiks nodrošinātu aizsardzību no darba devēju vai citu iesaistīto pušu atriebības, tajā skaitā, sniedzot trauksmes cēlējiem valsts juridisko palīdzību.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma. Citu ierobežojumu attiecībā uz termiņiem FKTK likumā pašlaik likumā nav, un pašlaik divi no padomes locekļiem strādā tajā kopš iestādes darbības sākuma, proti, teju 17 gadus. Iniciatīva paredz, ka viena un tā pati persona par priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai padomes locekli varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tāpat likumprojekts paredz, ka Saeima apstiprina visus FKTK padomes locekļus, nevis tikai priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

Deputāti piedāvā ieviest izmaiņas Valsts prezidenta izraudzīšanas procesā — kandidātiem uz šo amatu pirms balsojuma Saeimā būtu jāsavāc 50 000 iedzīvotāju parakstu. Pašlaik kandidātus prezidenta amatam izvirza Saeimas deputāti. Iniciatīvas autori uzskata, ka ar likuma grozījumiem tiktu panākts kompromiss ar sabiedrību, kura vēlas piedalīties prezidenta ievēlēšanā. Tāpat kārtības maiņa garantētu, ka par Valsts prezidentu kļūst cilvēks, kurš bauda iedzīvotāju atbalstu.

Latvijā PVN likme recepšu zālēm, tajā skaitā kompensējamiem medikamentiem, ir 12%. Vairāki deputāti uzsver, ka tā ir viena no augstākajām Eiropā, tādēļ rosināja samazināt PVN likmi kompensējamiem medikamentiem līdz 5%. Deputāti piedāvāja samazināt PVN likumi uz laiku — no 2020.gada līdz 2022.gada beigām.

Deputāti rosina noteikt, ka televīzijas pakalpojumu pamatpakās vismaz 90% satura ir jānodrošina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodās. Vēl ir piedāvāts kanālu secības regulējums - ne ES valodās raidošiem kanāliem pamatpakās ir jābūt sarindotiem kā pēdējiem. Šādas izmaiņas tiek pamatotas ar nepieciešamību ierobežot Kremļa propagandu Latvijā. (attēlots 2018 gada 3. maija Saeimas balsojums par Grozījumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nodošana komisijām)

Ieceres autori rosina Latgales kongresa dienu noteikt par atzīmējamo dienu. Šāds datums izraudzīts, jo tas ir vēsturiskā 1917. gada Latgales latviešu kongresa lēmumu pieņemšanas diena. Tur pieņemtie lēmumi veidoja pamatu Latvijas valstij un Latvijas Republikas Satversmei. Šī būs atzīmējamā, nevis svētku diena, tātad brīvdiena tajā nebūs paredzēta.

Latvijā plānots ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem - pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu 50% no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Līdzīga kārtība ir arī daudzās citās Eiropas valstīs, un tas ir būtisks atspaids atraitņiem pēc dzīvesbiedra zaudēšanas, it īpaši pirmajā gadā pēc laulātā nāves. Šādu izmaiņu īstenošanai tuvākajos gados nepieciešams ap 8 miljoniem eiro gadā.

Šāds likums paredzētu kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Regulējums nodrošinātu iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, paredzot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai uz likuma pamata pastāvošu īpašu izpirkuma tiesību uz zemes īpašniekam piederošo zemi. Valsts zemes dienesta dati liecina, ka patlaban Latvijā ir 3677 mājas ar 110970 dzīvokļiem, kuras atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām.