Pašlaik 16. marts nav oficiāla atceres diena, bet vairāki deputāti rosina to noteikt par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu. Pēc deputātu domām, ar šādam izmaiņām «tiks atjaunots vēsturiskais taisnīgums, veicinot valsts oficiālās varas un sabiedrības cieņpilnu attieksmi pret latviešu nacionālajiem karavīriem».

Saeimai pagaidām ir ierobežotas iespējas atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu – to var darīt pēc centrālās bankas vadītāja iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma. Pašreizējais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā, bet viņš visus pārmetumus noraida. Saeima plāno lemt, vai izteikt aicinājumu Rimšēvičam atkāpties no amata. Pat ja Saeima šādu lēmumu atbalstītu, tas nenozīmētu, ka Rimšēvičs zaudētu amatu.

Pašreizējais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis sāka pildīt šos pienākumus 2013. gada maijā. Nacionālās drošības padome izvirzīja Maizīti arī otram pilnvaru termiņam. SAB direktoru Saeima ieceļ amatā uz pieciem gadiem.

Saeima vērtēs priekšlikumu, kas paredz atļaut priekšvēlēšanu aģitāciju tikai valsts valodā. Šādas izmaiņas attiektos uz Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Likumprojekta autori uzskata, ka šādas likumu izmaiņas palielinātu vēlētāju atbildību pienācīgi apgūt latviešu valodu. Tāpat rosināts noteikt sodus par šī ierobežojuma pārkāpumiem.

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz paplašināt cilvēku loku, kuru atalgojums būtu jāpublisko. Iecerēts noteikt, ka regulējums par atlīdzību publiskošanu attiecas arī uz visiem Latvijas Bankas, vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu, kā arī profesionālās izglītības iestāžu darbiniekiem un amatpersonām. Tāpat šādas izmaiņas attiektos uz valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās valsts, pašvaldības vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas. Likuma izmaiņas paredz iespēju valdībai noteikt izņēmumus no šādas kārtības.

Grozījumi likumā par Latvijas Banku (LB) paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumu LB vadītājam. Iecerēts, ka LB prezidents šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas un bankas vadības pilnvaru termiņš ir pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā. Tāpat likumu paredzēts papildināt ar iespēju apturēt LB prezidenta vai viņa vietnieka pilnvaras saistībā ar kriminālprocesu. Grozījumi arī papildinās likumu ar nosacījumiem, kādiem jāatbilst LB prezidentam un viņa vietniekam, piemēram, LB prezidentam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju. Ja bankas vadība neatbilstu šiem nosacījumiem, Saeima varētu rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata.

TV3 raidījums «Nekā personīga» vēstīja, ka nestrādājošie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi bez maksas «Rīgas satiksmes» transportlīdzekļos var braukt no 63 gadu vecuma, bet Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pensionāri agrāk — jau no 55 gadu vecuma. Ņemot vērā šīs ziņas, Saeimā tika iesniegts ierosinājums liegt iespēju piešķirt trešo valstu pilsoņiem braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā. Atvieglojumus varētu saņemt Latvijas valstspiederīgie, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņi, kā arī bezvalstnieki.

Politiķi rosina vidusskolās pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Plānots, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019. gada 1. septembrī un noslēgsies 2021. gada 1. septembrī. Likumu grozījumi nosaka, ka 1.–6. klasēs mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.–9. klasēs — ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Savukārt 10., 11. un 12. klašu skolēni no 2021./22. mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Deputāti vērtēja ierosinājumu, kas nosaka, ka no dalības publiskajā iepirkumā tiek izslēgts tāds pretendents, kas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums. Tāpat grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka pasūtītājs no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz Latvijā reģistrētu kandidātu vai pretendentu, kurā vairāk par 25% kapitāldaļu jeb akciju turētājs ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums.

Likumprojekta mērķis paredz nodrošināt okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu, publiskojot Latvijas Komunistiskās partijas un VDK dokumentus ar to zinātniskiem komentāriem. Likumprojekts paredz, ka VDK dokumenti, kuri tiek glabāti Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, tiks nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam, kur tie būs pilnā apmērā bez ierobežojumiem publiski pieejami.

Advokāts Sergejs Magņitskis bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskis tika arestēts un 358 dienas turēts pirmstiesas aizturēšanas izolatorā, kur, nesaņemot pienācīgu medicīnisko aprūpi, viņš mira. Saeima plāno pieņemt lēmumu, kurā būtu pausts nosodījums Krievijas varas iestāžu rīcībai Magņitska nāves apstākļu nepienācīgā izmeklēšanā, kā arī noteiktas sankcijas šajā lietā iesaistītajām personām. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem plāno liegt ieceļot Latvijā, iekļaujot viņus Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā paredz ļaut amatpersonām darboties arī konsultatīvajās padomēs, darba grupās un komisijās. Patlaban likums liedz savienot šos amatus, taču grozījumi paredz, ka turpmāk par valsts amatpersonas darbu neuzskatīs amatu, kuru cilvēks, pārstāvot attiecīgo iestādi, ieņem citu institūciju veidotajās komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās un par kuru nav noteikta atlīdzība.

Deputāti rosina 2021. gadā Rīgā organizēt OECD Parlamentārā tīkla gadskārtējo sanāksmi. Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem pasākuma rīkošana varētu izmaksāt ap 40 000 eiro. Kā potenciālā 2021. gada OECD Parlamentārā tīkla sanāksmes pamattēma izvirzīti demogrāfijas un sociālie jautājumi, fokusējoties uz valstu īstenoto politiku atbalstam ģimenēm un bērniem, kā arī politikas vadlīnijām demogrāfijas problēmjautājumu risināšanā vidējā un ilgtermiņā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodevis likumu, kurā Saeima bija atcēlusi ierobežojumu rajona tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Saeimai atkārtoti jālemj, vai saglabāt ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt priekšsēdētāja amatu vairāk nekā divus termiņus jeb desmit gadus.

Deputāti rosina mainīt likumu par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), aicinot Latvijas iedzīvotājus neaplikt ar NĪN par nekustamo īpašumu, kur cilvēks ir deklarējies, dzīvo un kas viņam pieder. Tāpat tiek piedāvāts NĪN nepiemērot ar šo mājokli saistītajam zemes gabalam.

Latvijā līdz šim Otrā pasaules kara dalībnieka statuss nav nostiprināts normatīvajos aktos, tāpēc deputāti plāno noteikt tā piešķiršanas kārtību. Par Otrā pasaules kara dalībniekiem paredzēts atzīt tos Latvijas pilsoņus, kuri arī 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsoņi vai legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji, kā arī laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1945. gada 2. septembrim citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem. Otrā pasaules kara dalībniekiem paredzēts izsniegt apliecību un krūšu nozīmi. Pašvaldība varēs lemt par sociālo garantiju piešķiršanu šiem cilvēkiem.

Ja pacients veselības dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, pašlaik to darīt viņa vietā var tikai laulātais vai radinieks. Savukārt vairāki deputāti rosina ļaut iespēju reģistrēt kādu citu tuvinieku, kurš varētu pieņemt šādus lēmumus. Grozījumi Pacientu tiesību likumā tiek rosināti, lai turpmāk cilvēks varētu pilnvarot sev tuvo cilvēku elektroniski, veicot attiecīgu ierakstu e-veselībā.

Viens no priekšlikumiem izmaiņām Saeimas vēlēšanu likumā paredz iespēju balsotājiem vēlēšanu zīmē papildus ierakstīt kandidātus no citiem sarakstiem. Pašlaik šādas iespējas vēlētājiem nav. Parādīts Saeimas 2017. gada 12. jūlija balsojums par deputāta priekšlikumu, skatot Saeimas vēlēšanu likumu 2. lasījumā.

No 2018. gada vidus iecerēts piemērot jaunas prasības uzņēmējiem atkritumu apsaimniekošanas jomā. Likuma izmaiņas nosaka, ka visiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem būs jānodrošina finanšu garantijas, ko izsniedz banka vai apdrošināšanas sabiedrība. Gadījumos, kad komersants nebūs izpildījis noteiktās prasības, valsts varēs izmantot finanšu garantijas, lai novērstu kaitējumu videi un netērēt tam valsts budžeta līdzekļus. Likuma grozījumi ļaus būtiski uzlabot kontroles iespējas pār atkritumu pārrobežu plūsmu, pieprasot par šādiem pārvadājumiem iepriekš informēt Valsts vides dienestu. Tāpat likuma izmaiņas novērsīšot situācijas, kad komersanti neuzrāda patiesos atkritumu apjomus.

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts izstrādāts ar mērķi veicināt veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju. Tajā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020. gadu.

Grozījumi likumā nosaka, ka turpmāk svētku atbilstošas norises nodrošināšanai tiks izveidota operatīvās vadības grupa. Operatīvās grupas tiesības un pienākumi ietver risku vadību, preventīvu drošības vadību un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situāciju vadību. Steidzamos gadījumos Operatīvā grupa var pieņemt lēmumus par Dziesmu un deju svētku pasākumu pārtraukšanu vai atcelšanu, ja ir apdraudēta sabiedriskā kārtība, dalībnieku un skatītāju drošība un veselība. Nepieciešamība par šādas grupas izveidi tiek pamatota ar iepriekšējo Dziesmu un deju svētku organizēšanas izvērtējumu.

Likuma grozījumi paredz, ka pašvaldībām tiks nodrošināti netieši identificējami un savstarpēji sasaistīti statistikas dati no vairākām valsts informācijas sistēmām, lai tās varētu sekmīgāk plānot savus pakalpojumus.

Likumprojekts par zemes piespiedu atsavināšanu Ķekavas pagastā par aptuveni 87 000 eiro, lai īstenotu valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» projektu.

Līdz ar Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu Latvija varēs vērsties un būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā, lai risinātu starptautiskus strīdus. Starptautiskā tiesa risina strīdus starp valstīm, suverenitātes pārkāpumus, izraisītus savstarpējos zaudējumus. Starptautiskās tiesas spriedumi ir spēkā tikai abām pusēm, tiem piekrītot.

Likumprojekts piedāvā noteikt kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu, atlīdzinājuma veidus un apmēra noteikšanas nosacījumus, kā arī kārtību, kādā personām tiek nodrošinātas Satversmē garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu vai personisko kaitējumu. Pamats kaitējuma atlīdzināšanai administratīvo pārkāpumu lietvedībā, tāpat kā kriminālprocesā, turpmāk būs valsts institūciju prettiesiska un nepamatota rīcība, piemēram, nepamatoti vai prettiesiski ierobežojot personas brīvību.