Likums dod tiesības ārvalstu bruņotajiem spēkiem Latvijā bruņutehniku un ieročus pārvadāt pielādētus, lai nodrošinātu valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus. Līdz Saeimas pieņemtajām izmaiņām likums noteica, ka kaujas tehnika jāpārvadā nepielādēta un atsevišķi no tās munīcijas.

Latvijā dibināt politiskās partijas var vismaz 200 cilvēki, savukārt piedalīties Saeimas vēlēšanās var politiskie spēki ar vismaz 500 biedriem. Līdzīgi ierobežojumi, piedaloties vēlēšanās, noteikti arī partiju apvienībām. Partijām, kas vēlētos darboties parlamentā, būs jāievēro vēl viens ierobežojums — tām jābūt dibinātam vismaz gadu pirms Saeimas vēlēšanām.

Satversmē noteikta deputātu imunitāte dažādu pārkāpumu gadījumos – pašlaik bez Saeimas piekrišanas parlamentāriešus nevar apcietināt, veikt pie viņiem kratīšanas vai sākt kriminālvajāšanu. Iepriekš līdzīga kārtība bija arī gadījumos, kad deputāti veica administratīvos pārkāpumus, piemēram, neievēroja ceļu satiksmes noteikumus. Tomēr pērn Saeima nolēma atteikties no deputātu administratīvās imunitātes. Tātad vairs nav nepieciešams prasīt likumdevēja piekrišanu par parlamentāriešu izdošanu administratīvajai sodīšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Saeima var atbrīvot no amata, ja viņš pieļauj tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kas radījusi būtisku kaitējumu valstij vai kādai personai. KNAB vadītāju var atbrīvot no amata arī vairākos citos gadījumos. Saeimas pērn pieņemtie grozījumi KNAB likumā arī nosaka to, ka viens un tas pats cilvēks nevar būt biroja priekšnieks vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Saeimas pieņemtie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā nosaka soda sankcijas cilvēkiem, kuri pēc lauksaimniecības zemes iegādes noteiktā termiņā nesāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā. Naudas soda apmērs ir atkarīgs no zemes platības. Ja tā ir līdz 20 hektāriem, tad var izteikt arī brīdinājumu.

Pašvaldību vēlēšanās iecirkņi vēlētājiem ir atvērti no 7.00 līdz 22.00, tomēr iedzīvotāju aktivitāte pēdējās divās balsošanas stundās līdz šim esot bijusi ļoti zema. Tāpēc tika rosināti likuma grozījumi, lai pašvaldību vēlēšanās tāpat kā Saeimas vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās iecirkņi būtu atvērti no 7.00 līdz 20.00.

Ja pārkāpts aizliegums atrasties uz ledus, var piemērot naudas sodu līdz 70 eiro. Ja pārkāpums izdarīts alkohola reibumā vai citu vielu ietekmē, sods ir no 15 līdz 100 eiro. Šādas normas nepieciešamība tika skaidrota ar to, ka, iestājoties ziemai, aktuāls kļūst jautājums par zemledus makšķernieku, kā arī citu cilvēku glābšanu.

Jaunuzņēmumu atbalsta likums paredz veicināt šādu uzņēmumu veidošanos Latvijā, sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā.

Lai kādas personas varētu iegūt būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, vispirms ir jāsaņem valdības atļauja. Šādi ierobežojumi attiecas uz atsevišķiem lielajiem elektronisko sakaru uzņēmumiem, konkrētiem nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī atsevišķiem gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas jomas uzņēmumiem.

Saeimas deputātiem ir dažādi viedokļi par to, vai liegt cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus. Parlamentārieši savas domas vairākas reizes arī mainīja un komisijas atbalstītais regulējums uz pēdējo lasījumu paredz pielaidīgāku attieksmi pret dzīvniekiem cirkā. Proti, valdība varēs izveidot speciālu izņēmumu sarakstu ar dzīvniekiem, kurus cirka izrādēs izmantot varēs. Daudzās Eiropas valstīs savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana cirkā jau ir aizliegta. Latvijas cirkos nav pastāvīgi izmitinātu savvaļas dzīvnieku - tie visi tiek ievesti ar ceļojošiem cirkiem no citām valstīm.

Iepriekš likums ļāva piemērot kriminālsodu tad, ja pārkāpums pierādīts kriminālprocesā, kas sākts pēc cietušā iesnieguma. Likuma izmaiņas paredz, ka kriminālprocesu par vardarbību ģimenē varētu sākt arī bez cietušā iesnieguma. Deputātu viedokļi šajā jautājumā krasi atšķīrās.

Terorisma un noziedzības apkarošanai veidos lidmašīnu pasažieru datu reģistru. Par šādu regulējumu vienojušas arī citas ES valstis. Reģistrā būs iekļauta pasažieru informācija, ko viņš norādīt, pērkot lidmašīnas biļeti. Tajā būs redzama arī informācija par nododamo bagāžu un valsts robežas šķērsošanas vieta, caur kuru pasažieris ieceļojis Latvijā. Aviokompānijām būs pienākums šos datus nosūtīt datus, lai tos iekļautu reģistrā. Tiek uzsvērts, ka tas tiks darīts atbilstoši vispārējām fizisko personu datu aizsardzības prasībām.

Saeima pieņēma lēmumu paplašināt prasības Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amata kandidātiem. Tagad padomē var darboties tikai tie cilvēki, kuri ir tiesīgi saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Šādas prasības noteikšana pamatota ar to, ka mediji ir svarīgs valsts drošības jautājums.

Likuma izmaiņas nosaka kriminālatbildību par uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu ievērojamā apmērā — ja kopējā vērtība nav mazāka par 3700 eiro. Gadījumos, kad summa ir mazāka, par šādu pārkāpumu paredzēta administratīvā atbildība — naudas sods.

Latvija kā pirmā ES dalībvalsts, lēma par Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību (ES) un Kanādu jeb CETA nacionālo ratificēšanu. Ārlietu ministrijas uzskatā, šis nolīgums veicinās ES un Kanādas savstarpējo tirdzniecību, radīs jaunas darbavietas, veicinās ekonomisko izaugsmi un sniegs jaunas iespējas uzņēmumiem.

Grozījumi Krimināllikumā skaidroti ar mērķi novērst hibrīddraudus valstij, tomēr tie izraisīja pretrunīgu reakciju sabiedrībā. Likums paredz sodu par darbībām, kas vērstas pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Sodīt var personas arī mudina vērsties pret Latvijas neatkarību vai palīdz to darīt kādai ārvalstu organizācijai.

Latvija pērn pievienojās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Ārlietu ministrija skaidroja, ka pievienošanās OECD sniegs Latvijai būtiskus ieguvumus, piemēram, veicinās cīņu ar korupciju, uzlabos starptautisko valsts kredītreitingu. Dalība šajā organizācijā nozīmē atbilstību augstiem standartiem uzņēmējdarbībā un investīciju vides jomā. Lai Latvija varētu pievienoties OECD, Saeima bija nepieciešams akceptēt attiecīgo līgumu. Vai, Jūsuprāt, tas bija nepieciešams?

Ja Latvijas pilsoņi dienē atsevišķu valstu armijās, viņiem var piemērot cietumsodu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Izņēmums gan attieksies uz Latvijas pilsoņiem, kas dienē ES dalībvalstī, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, NATO dalībvalstī, Austrālijā, Brazīlijā vai Jaunzēlandē, kā arī tādas valsts dienestā, ar kuru noslēgts līgums par dubultās pilsonības atzīšanu. Šādi noteikumi nepieciešami, lai ierobežotu pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes gūšanu citās valstīs, kam varētu būt potenciāli negatīva ietekme uz Latvijas iekšējās drošības situāciju.

Grozījumi Izglītības likumā ļautu no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus. To varētu darīt gadījumos, kad pedagogi nepilda savus pienākumus, tajā skaitā pienākumu audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus — Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai. Arī par izglītības iestādes vadītāju drīkstēs strādāt cilvēki tikai ar nevainojamu reputāciju, kuri lojāli ir Latvijai un Satversmei.

Ārzemniekiem, kuri iegādāsies Latvijā lauksaimniecības zemi, būs jāprot latviešu valoda vismaz B līmeņa 2. pakāpē. Tāpat likums nosaka, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt plānu par zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.

Pēc iedzīvotāju iniciatīvas Saeima skatīja izmaiņas Ceļu satiksmes likumā, lai turpmāk automašīnām līdz četru gadu vecumam tehnisko apskati varētu veikt ik pēc diviem gadiem. Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētiem auto pirmā valsts tehniskā apskate jāveic ne vēlāk kā divus gadus pēc reģistrācijas Latvijā, bet otrā – vēl pēc diviem gadiem. Automašīnai sasniedzot četru gadu vecumu, tehniskās apskates jāveic katru gadu.

No 2018. gada aprīļa Latvijā nedrīkstēs pārdot alu liela tilpuma plastmasas pudelēs. Aizliegums attieksies uz alu, sidru, kā arī alkoholiskajiem kokteiļiem un dažādiem starpproduktiem, piemēram, stiprinātiem vīniem, vermutiem, liķieriem un liķiera tipa vīniem. Tomēr uz ražošanas vietām šīs izmaiņas neattieksies — alus darītavās un to specializētajos veikalos izlejamā alus tirdzniecība būs atļauta arī plastmasas pudelēs.