Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc ParVaiPret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Ja Tu būtu Saeimas deputāts
...Vai muitas darbiniekiem jādod plašākas tiesības pārbaudīt pasta sūtījumus?

Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Pasta likumā, ar kuriem iecerēts paplašināt muitas darbinieku tiesības pārbaudīt pasta sūtījumus.
Izmaiņas sagatavojusi Finanšu ministrija, kas uzskata, ka nepieciešams paplašināt muitnieku kompetenci, pārbaudot pārrobežu pasta sūtījumus, lai atklātu aizdomīgus pasta sūtījumus. Turpmāk pārbaudes iecerēts attiecināt arī uz sūtījumiem, kas tiek sūtīti starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Ministrija skaidro, ka plašāka kontrole nepieciešama, jo pēdējos gados strauji audzis pasta sūtījumos atrasto narkotisko vielu apjoms. Pasta sūtījumos tiekot uzietas dažādu veidu narkotiskās un psihotropās vielas, un visbiežāk konstatēto vielu apjoms ir līdz desmit gramiem.

Kā Tu balsotu?

Vai muitas darbiniekiem jādod plašākas tiesības pārbaudīt pasta sūtījumus?

Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Pasta likumā, ar kuriem iecerēts paplašināt muitas darbinieku tiesības pārbaudīt pasta sūtījumus.
Izmaiņas sagatavojusi Finanšu ministrija, kas uzskata, ka nepieciešams paplašināt muitnieku kompetenci, pārbaudot pārrobežu pasta sūtījumus, lai atklātu aizdomīgus pasta sūtījumus. Turpmāk pārbaudes iecerēts attiecināt arī uz sūtījumiem, kas tiek sūtīti starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Ministrija skaidro, ka plašāka kontrole nepieciešama, jo pēdējos gados strauji audzis pasta sūtījumos atrasto narkotisko vielu apjoms. Pasta sūtījumos tiekot uzietas dažādu veidu narkotiskās un psihotropās vielas, un visbiežāk konstatēto vielu apjoms ir līdz desmit gramiem.

Vai valstij jāuzlabo uzraudzība pār to, kā personas iegūst līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās?

Saeima konceptuāli vērtēs Ekonomikas ministrijas sagatavotās izmaiņas Nacionālās drošības likumā, kas paredz ieviest vērīgāku uzraudzību pār to, kā personas iegūst līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās.
Ministrijas skatījumā, pašlaik likumā iekļautais uzraudzības mehānisms var pavērt iespēju nelabticīgām personām ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā iegūt pastarpināti, nesaņemot valdības atļauju.
Tādēļ attiecībā uz komercsabiedrībām, kas noteiktas kā nacionālajai drošībai nozīmīgas, ierosināts pilnveidot izvērtēšanas mehānismu un piemērot līdzvērtīgus principus netiešas būtiskas līdzdalības noteikšanā, kā tas ir finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem, proti, būs sīkāk atrunātas metodes, kā izvērtēt, vai persona nav ieguvusi netiešu būtisku līdzdalību uzņēmumā.

Vai piespiedu nomas maksājums jāierobežo līdz 4% no zemes kadastrālās vērtības?

Saeima 2.lasījumā izskatīs Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību", kas paredz ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru un noteikt, ka gadā tie nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības.
Likuma grozījumi paredz mainīt dalītā īpašuma regulējumu, esošo nomas regulējumu aizstājot ar "likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu".
Tieslietu ministrijas skatījumā, izmaiņas ir nepieciešamas, jo pašlaik zemes nomas maksājumi mēdzot būt nesamērīgi augsti un gadā varot pārsniegt pat 9% no zemes kadastrālās vērtības. Pēc ministrijas informācijas, pašlaik valstī ir ap 3700 šīs problēmas skartu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, līdz ar to dalītā īpašuma problemātika skar ievērojamu skaitu nekustamo īpašumu īpašnieku.

Vai Latvijā jāļauj atsākt sniegt tetovēšanas pakalpojumus?

Saeima 2.lasījumā izskatīs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kuros politiķi piedāvā paredzēt virkni ierobežojumu atvieglojumu, tostarp deputāts Uldis Budriķis (JKP) piedāvā ļaut atsākt darbu tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Vienlaikus valdībai tiktu saglabātas tiesības atkarībā no epidemioloģiskās situācijas uz noteiktu laiku
apturēt šo pakalpojumu sniegšanu.
Budriķis ir pārliecināts, ka legālie tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji ievēro augstas higiēnas prasības, tāpēc viņi neradīs saslimšanas izplatīšanās riskus.
Paralēli atbalsts tetovēšanas salonu atvēršanai tiek vākts platformā manabalss.lv, kur par to līdz maija beigām bija parakstījušies nedaudz vairāk par 4000 cilvēku. Vairāk par iniciatīvu https://manabalss.lv/tetovesanas-salonu-atversana/show

Vai nepieciešams Saeimā ierobežot no Rīgas ievēlēto deputātu skaitu?

Ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā plānots noteikt, ka kopējais ievēlēto deputātu skaits no Rīgas vēlēšanu apgabala nepārsniedz 30. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pirms katrām Saeimas vēlēšanām tiek pārskatīts ievēlēto deputātu skaits katrā apgabalā. Tomēr ar katru vēlēšanu ciklu pakāpeniski pieaug no Rīgas ievēlēto deputātu skaits, kas saistīts ar “ļoti straujo iedzīvotāju depopulāciju no reģioniem”, skaidro likuma izmaiņu autori. Tāpat arī visu ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu balsts tiek pieskatītas Rīgai. Līdz ar to likuma grozījumi arī paredz iespēju vēlētājiem ārvalstīs, kuri balso pa pastu, izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kura kandidātiem balsot. 13.Saeimas vēlēšanās no Rīgas apgabala ievēlēti 35 deputāti.

Vai iecere par atteikšanos no salūta svētkos jāturpina vērtēt Saeimas Izglītības komisijā?

Iedzīvotāju iniciatīva, kas paredz  aizliegumu valsts un pašvaldību budžetus tērēt uguņošanai, portālā “Manabalss.lv” saņēma vairāk nekā 12 000 cilvēku parakstus. Šajā iniciatīvā rosināts “pārtraukt ar svētku uguņošanām saistīto naudas šķērdēšanu un dzīvnieku biedēšanu, sevišķi jau laikā, kad finansējuma trūkuma dēļ nevar nodrošināt adekvātu veselības un izglītības budžetu”. Iedzīvotāju iniciatīvas, kas savāc vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju atbalstu, tiek iesniegtas Saeimā. Sākotnēji tās izvērtē parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, bet tad Saeima pēc komisijas priekšlikuma lemj par iniciatīvas tālāko virzību. Ideju par atteikšanos no svētku salūtiem rosināts turpināt vērtēt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Vai Satversmē jānostiprina vīrieša un sievietes veidotās ģimenes jēdziens?

Nacionālās apvienības politiķi rosina Satversmē nostiprināt vīrieša un sievietes veidotās ģimenes jēdzienu. Proti, Satversmes pants, kur pašlaik iekļauts jēdziens “laulība”, tiktu papildināts šādi: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Nacionālā apvienība, pamatojot šādu ierosinājumu, runā par vērtībām, “kas gadu simtiem mūsu tautai un tās kultūrai bijušas īpaši tuvas un pat svētas”. Pēc šī politiskā spēka domām, viena no šīm vērtībām ir arī izpratne par ģimeni, kuras pamatu veido tēvs un māte – vīrietis un sieviete –, un viņu bērni. Tādējādi likumprojekts iezīmējot trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene: laulības rezultātā, asinsradniecības rezultātā (vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu), kā arī adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai. Šāds ierosinājums ir izpelnījies pretrunīgu reakciju. Piemēram, jaunatnes organizācijas "Protests" uzsver, ka šādi netiks sniegta papildu aizsardzība ģimenei vai bērniem, bet gan atņemtas tiesības viena vecāka, kā arī viendzimuma partneru ģimenēm (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aktivisti-proteste-pret-gimenes-jedziena-noteiksanu-satversme.a388153/)

Vai iniciatīva par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm jānodod izvērtēšanai Sociālo lietu komisijā?

Šī iniciatīva portālā tika ievietota pērn oktobrī, un šajā laikā to atbalstīja vairāk nekā 12000 cilvēku. Iniciatīvas iesniedzēji pauž, ka atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm Latvijā netiek finansēta krūšu rekonstrukcijas operācija sievietēm, kuras uzvarējušas cīņu ar vēzi, bet ir zaudējušas vienu vai abas krūtis. Visā pasaulē tūkstošiem sieviešu katru gadu veic krūts rekonstruktīvās operācijas, un tas palīdz viņām atgriezties normālā sociālajā dzīvē, uzsvērts iniciatīvas aprakstā. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica šī jautajuma sākotnēju izvērtēšanu un nolēma rosināt iniciatīvas nodošanu tālākai izskatīšanai parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē