Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc ParVaiPret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Ja Tu būtu Saeimas deputāts
...Vai augstskolām jāpiešķir tiesības atzīt izglītības dokumentus, lai efektīvāk varētu piesaistīt ārvalstu studentus?

Saeima 1.lasījumā skatīs grozījumus Izglītības un Augstskolu likumos, kas paredz noteiktām augstskolām dot tiesības veikt ārvalstīs izdotu akadēmisko grādu un izglītības dokumentu ekspertīzi un izsniegt izziņas, lai ārvalstu studenti varētu sākt vai turpināt studijas Latvijā.
Izmaiņu autori - Izglītības un zinātnes ministrija - skaidro, ka, piesaistot ārvalstu studentus, augstskolas visbiežāk valsts pārvaldes iestādēm pārmet ilgu iesniegto ārvalstnieku dokumentu izskatīšanu. Process kavējoties, jo ārvalstu reflektantu izglītības dokumenti atzīšanai bieži tiekot iesniegti īsi pirms studiju semestra sākuma, tādējādi veidojas "sastrēgumi", kurus pagarinot tas, ka pašas augstskolas nav veikušas rūpīgu potenciālo studentu sekmju izvērtējumu un vērtēšanai nosūta tādu studētgribētāju pieteikumus, kas nemaz nevar kļūt par studentiem.
Lai risinātu problēmu, ministrija piedāvā pašām augstskolām piešķirt tiesības, kas dos iespēju efektīvāk izskatīt ārvalstīs izsniegtos izglītības dokumentus un, iespējams, ātrāk pieņemt lēmumus par reflektantu studiju sākšanu vai turpināšanu. IZM atzīmē, ka augstskolām, kurās ir liela ārvalstu studentu plūsma no dažādām valstīm, tas ir nozīmīgs aspekts.

Kā Tu balsotu?

Vai Latvijā jāaizliedz kažokzvēru audzēšanu?

Saeima konceptuāli sāks vērtēt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026.gada Latvijā aizliegt kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas, bet netiktu aizliegta kažokādu ieguve medību ceļā vai kažokādu tirdzniecība.
Izmaiņas sagatavojuši parlamenta deputāti, kas pārstāv teju visas Saeimas frakcijas. Viņu skatījumā, dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs neesot attaisnojuma. Šī uzņēmējdarbība piesārņojot vidi un nedodot pienesumu tautsaimniecībai. Grozījumu autori atsaucas uz socioloģisko aptauju rezultātiem, kas rādot, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus.
Par nozari atbildīgā Zemkopības ministrijai uzsver, ka tai ir nulles tolerance pret uzņēmumiem un nozarēm, kas strādā, izmantojot cietsirdīgas metodes vai pārkāpjot likumu, taču tiem, kas ievēro likumā noteiktās prasības, tostarp kažokzvēru audzētavām, būtu jāturpina darbs.

Vai policijai jādod tiesības nošķirt varmāku no aizsargājamās personas bez iesnieguma?

Saeima konceptuāli izskatīs Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par policiju", kas paplašinās policijas iespējas nošķirt varmāku no aizsargājamās personas.
Izmaiņas paredz policijai dot tiesības nošķirt varmāku no aizsargājamās personas bez cietušā iesnieguma - gadījumos, kad pastāvēs draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai vai veselībai, policija bez rakstveida pieteikuma nodrošinās personas, kas rada draudus, nošķiršanu no aizsargājamās personas.
Kā atzīmē grozījumu autori, praksē bieži vērojami gadījumi, kad policijas darbinieki, reaģējot uz ģimenes konfliktiem, acīmredzami konstatē tūlītēju vardarbības draudu risku, tomēr nav tiesīgi pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu tikai tāpēc, ka aizsargājamā persona atsakās no pieteikuma iesniegšanas policijai.

Vai minimālo algu Latvijā jāpaaugstina līdz 630 eiro?

Saeima lems, vai nodot izvērtēšanai komisijās pilsoņu iniciatīvu minimālo atalgojumu Latvijā palielināt līdz 630 eiro.
Pašlaik minimālā alga Latvijā ir noteikta 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt portālā "Mana balss" publicētajā iedzīvotāju iniciatīvā tika piedāvāts to kāpināt līdz 630 eiro. Iniciatīvu portālā parakstīja vairāk nekā 11 000 cilvēku.
Idejas autors Kristaps Toms Gūtmanis uzsver, ka Latvijā ir viena no zemākajām minimālajām mēnešalgām Eiropas Savienības valstīs, kā arī zemākā minimālā mēnešalga Baltijas valstīs. Parakstu vākšanas iniciators uzskata, ka minimālās algas paaugstināšana sniegs vairākām sociālajām grupām salīdzinoši labklājīgai un cienīgai dzīvei nepieciešamās ekonomiskās un sociālās iespējas, kuras pašreizējais minimālās algas apjoms liedz. Iedzīvotāji kļūšot pašpaļāvīgāki un vairāk motivēti strādāt, kā arī mazināšoties Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz ārzemēm.

Vai dzīvnieku populācijas ierobežošanai Latvijā jāpaplašina medību iespējas?

Saeima 2.lasījumā plāno skatīt grozījumus Medību likumā, ar kuriem iecerēts paplašināt medību iespējas, mazinot ierobežojumus medībām, paplašinot tām pieejamo platību un medību rīku klāstu.
Izmaiņu aizstāvji argumentē, ka medību iespējas ir jāpaplašina, jo Latvijā ir palielinājusies atsevišķu dzīvnieku populācija, līdz ar to ir pieauguši medījamo dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem. Likumprojekts esot veidots ar nolūku mazināt savvaļas medījamo dzīvnieku postījumus, ceļot medību efektivitāti - samazinot platības, kurās medības ierobežotas, un paplašinot medību rīku klāstu. Piemēram, likumprojektā paredzēts atteikties no absolūta aizlieguma medīt pilsētu teritorijās.
Tikmēr likumprojekta pretinieki - atsevišķas dabas aizsardzības organizācijas - kritizē, ka grozījumi virzīti tikai mednieku interesēs, turklāt jaunās normas varot radīt apdraudējumu citiem sabiedrības locekļiem.

Vai nepieciešama vakcinācijas loterija, lai veicinātu iedzīvotāju vakcinēšanos pret Covid-19?

Atjaunota informācija 31.08.2021.: Saeima izslēdz šo jautājumu no dienas kārtības. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valdiba-atsakas-no-ieceres-rikot-covid-19-vakcinacijas-loteriju.a419280/

Ministru kabinets ir atbalstījis un šo trešdien Saeima vērtēs Vakcinācijas loterijas likumprojektu, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar balvu fondu 720 000 eiro.

Kopējās loterijas rīkošanas izmaksas, kas tiks segtas no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", aplēstas 1,218 miljonu eiro apmērā. 299 995 eiro tiks piešķirti Latvijas Televīzijai par loterijas raidījuma producēšanu un atspoguļošanu, 98 000 eiro tiks piešķirti izlozes informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādei, 51 000 eiro - loterijas publicitātes kampaņai, bet 49 000 eiro - auditora pakalpojumiem.

Veselības ministrijā skaidroja, ka Vakcinācijas loterijas likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu īstermiņa vakcinācijas loteriju personām, kurām Latvijā uz loterijas laimestu izlozes brīdi ir veikta vakcinācija pret Covid-19 infekciju vismaz ar vienu poti.

Tomēr valdības sēdē, izskatot šo likumprojektu, pret to iebilda pieaicinātie eksperti, sakot, ka tādējādi sabiedrības kopējā labuma jautājumi tiek risināti ar merkantiliem paņēmieniem. Tikmēr veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valdībai ir morāls, politisks un epidemioloģisks pienākums izmantot visus rīkus vakcinācijas veicināšanai.

Vai valstij jāuzņemas atbildība par iespējamiem kaitējumiem veselībai, vakcinējoties pret Covid-19?

Ministru kabinets ir atbalstījis un drīzumā Saeima vērtēs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas noteiks pienākumu valstij kompensēt cilvēkiem iespējamo kaitējumu veselībai, vakcinējoties pret Covid-19, ja tāds tiktu nodarīts.
Normu par valsts atbildību iecerēts ieviest, jo paralēli plānots noteikt pienākumu vakcinēties pret Covid-19 atsevišķu darba vai amata pienākumu veikšanai. To, vai cilvēka veselībai ar vakcinēšanos tiešām nodarīts kaitējums, vērtēs Zāļu valsts aģentūra.
Iecerēts, ka kompensācijas izmaksās visām personām, kurām vakcinācijas izraisīto komplikāciju rezultātā tiks nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai, tomēr kompensāciju apmēri pašlaik nav prognozēti. Izmaiņu autori lēš, ka kaitējuma nodarīšanas iespējamība ir ļoti zema, līdz ar to kompensācijas varētu nākties izmaksāt vien dažos atsevišķos gadījumos.

Vai darbam medicīnā, sociālajā aprūpē un izglītībā obligāti jāpieprasa Covid-19 sertifikāts?

Valdība ir atbalstījusi un Saeima šovasar vērtēs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas mediķiem, sociālās aprūpes darbiniekiem un izglītības nozarē strādājošajiem prasīs nodrošināt obligātu Covid-19 sertifikātu. Šādu sertifikātu var iegūt, vakcinējoties, pārslimojot Covid-19 vai regulāri veicot testus.
Izmaiņu autori skaidro, ka epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanas pienākumu iecerēts noteikt tām nozarēm, kurās nodarbinātajiem ir palielināts risks inficēt citas personas, it īpaši strādājot ar personām, kurām Covid-19 infekcija var radīt palielinātus riskus veselībai, kā arī kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms.
Nozaru arodbiedrības pret šādām prasībām iebilst, cita starpā pieļaujot, ka tās varot novest pie cilvēku aizplūšanas no darba šajās jomās.

Vai valstij jāuzlabo uzraudzība pār to, kā personas iegūst līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās?

Saeima konceptuāli vērtēs Ekonomikas ministrijas sagatavotās izmaiņas Nacionālās drošības likumā, kas paredz ieviest vērīgāku uzraudzību pār to, kā personas iegūst līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās.
Ministrijas skatījumā, pašlaik likumā iekļautais uzraudzības mehānisms var pavērt iespēju nelabticīgām personām ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā iegūt pastarpināti, nesaņemot valdības atļauju.
Tādēļ attiecībā uz komercsabiedrībām, kas noteiktas kā nacionālajai drošībai nozīmīgas, ierosināts pilnveidot izvērtēšanas mehānismu un piemērot līdzvērtīgus principus netiešas būtiskas līdzdalības noteikšanā, kā tas ir finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem, proti, būs sīkāk atrunātas metodes, kā izvērtēt, vai persona nav ieguvusi netiešu būtisku līdzdalību uzņēmumā.

Vai iniciatīva par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm jānodod izvērtēšanai Sociālo lietu komisijā?

Šī iniciatīva portālā tika ievietota pērn oktobrī, un šajā laikā to atbalstīja vairāk nekā 12000 cilvēku. Iniciatīvas iesniedzēji pauž, ka atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm Latvijā netiek finansēta krūšu rekonstrukcijas operācija sievietēm, kuras uzvarējušas cīņu ar vēzi, bet ir zaudējušas vienu vai abas krūtis. Visā pasaulē tūkstošiem sieviešu katru gadu veic krūts rekonstruktīvās operācijas, un tas palīdz viņām atgriezties normālā sociālajā dzīvē, uzsvērts iniciatīvas aprakstā. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica šī jautajuma sākotnēju izvērtēšanu un nolēma rosināt iniciatīvas nodošanu tālākai izskatīšanai parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē