Vēlies pateikt deputātiem ko Tu domā?

Mēs katru nedēļu publicējam aktuālos jautājumus, par ko Saeimas deputāti gatavojas balsot šajā nedēļā.
Reizi nedēļā ienāc ParVaiPret.lv un nobalso, lai deputāti redz, ko sabiedrība domā!

Ja Tu būtu Saeimas deputāts
...Vai minimālo algu Latvijā jāpaaugstina līdz 630 eiro?

Saeima lems, vai nodot izvērtēšanai komisijās pilsoņu iniciatīvu minimālo atalgojumu Latvijā palielināt līdz 630 eiro.
Pašlaik minimālā alga Latvijā ir noteikta 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt portālā "Mana balss" publicētajā iedzīvotāju iniciatīvā tika piedāvāts to kāpināt līdz 630 eiro. Iniciatīvu portālā parakstīja vairāk nekā 11 000 cilvēku.
Idejas autors Kristaps Toms Gūtmanis uzsver, ka Latvijā ir viena no zemākajām minimālajām mēnešalgām Eiropas Savienības valstīs, kā arī zemākā minimālā mēnešalga Baltijas valstīs. Parakstu vākšanas iniciators uzskata, ka minimālās algas paaugstināšana sniegs vairākām sociālajām grupām salīdzinoši labklājīgai un cienīgai dzīvei nepieciešamās ekonomiskās un sociālās iespējas, kuras pašreizējais minimālās algas apjoms liedz. Iedzīvotāji kļūšot pašpaļāvīgāki un vairāk motivēti strādāt, kā arī mazināšoties Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz ārzemēm.

Kā Tu balsotu?

Vai Latvijā jāaizliedz kažokzvēru audzēšanu?

Saeima konceptuāli sāks vērtēt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026.gada Latvijā aizliegt kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas, bet netiktu aizliegta kažokādu ieguve medību ceļā vai kažokādu tirdzniecība.
Izmaiņas sagatavojuši parlamenta deputāti, kas pārstāv teju visas Saeimas frakcijas. Viņu skatījumā, dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs neesot attaisnojuma. Šī uzņēmējdarbība piesārņojot vidi un nedodot pienesumu tautsaimniecībai. Grozījumu autori atsaucas uz socioloģisko aptauju rezultātiem, kas rādot, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus.
Par nozari atbildīgā Zemkopības ministrijai uzsver, ka tai ir nulles tolerance pret uzņēmumiem un nozarēm, kas strādā, izmantojot cietsirdīgas metodes vai pārkāpjot likumu, taču tiem, kas ievēro likumā noteiktās prasības, tostarp kažokzvēru audzētavām, būtu jāturpina darbs.

Vai jādibina jauna Rīgas pašvaldības institūcija “Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra”?

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis norāda, ka Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras galvenie uzdevumi būs investīciju piesaiste, tūrisma attīstība un Rīgas starptautiskās atpazīstamības veicināšana. Aģentūra apvienos trīs līdzšinējo iestāžu - Rīgas domes Ārlietu pārvaldes, Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas tūrisma un attīstības biroja - funkcijas. Plānots, ka aģentūra darbu sāks 2021.gada aprīlī.
https://www.riga.lv/lv/jaunums/izveidota-rigas-investiciju-un-turisma-agentura

Vai daļai nozaru vakcinēšanās pret Covid-19 būtu jānosaka par obligātu?

Apsīkstot sabiedrības epidemioloģiskajai drošībai svarīgajam vakcinēšanās pret Covid-19 procesam, Ministru kabinets tuvākajā laikā plāno diskutēt, kādus pasākumus īstenot, lai panāktu augstāku sabiedrības vakcinēšanās aptveri un mazinātu infekcijas jaunu uzliesmojumu draudus rudenī. Viena no izskanējušajām iecerēm ir daļai nozaru Latvijā vakcinēšanos pret Covid-19 noteikt par obligātu.
Jau pašlaik vakcinēšanās pret Covid-19 faktiski obligāta ir bruņotajos spēkos, taču politiķu runās izskanējuši piedāvājumi, ka par obligātu šo pienākumu varētu noteikt arī mediķiem, sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem, policistiem, iespējams, pedagogiem un citiem.
Tikmēr Saeimā atkārtoti ir iesniegta iedzīvotāju iniciatīva, ka vakcinācijai aizvien būtu jābūt brīvprātīgai, par kuru iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" parakstījies vairāk nekā 31 000 cilvēku.

Vai policijai jādod tiesības nošķirt varmāku no aizsargājamās personas bez iesnieguma?

Saeima konceptuāli izskatīs Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par policiju", kas paplašinās policijas iespējas nošķirt varmāku no aizsargājamās personas.
Izmaiņas paredz policijai dot tiesības nošķirt varmāku no aizsargājamās personas bez cietušā iesnieguma - gadījumos, kad pastāvēs draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai vai veselībai, policija bez rakstveida pieteikuma nodrošinās personas, kas rada draudus, nošķiršanu no aizsargājamās personas.
Kā atzīmē grozījumu autori, praksē bieži vērojami gadījumi, kad policijas darbinieki, reaģējot uz ģimenes konfliktiem, acīmredzami konstatē tūlītēju vardarbības draudu risku, tomēr nav tiesīgi pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu tikai tāpēc, ka aizsargājamā persona atsakās no pieteikuma iesniegšanas policijai.

Vai jālikvidē Rīgas ūdens meitasuzņēmums “Aqua Rīga”?

“Aqua Rīga” kopš 2012.gada nodarbojās ar fasēta ūdens ražošanu. Konkurences padome jau iepriekš bija norādījusi, ka “Aqua Riga” darbība neatbilst pašvaldības funkcijām un likumā noteiktajiem mērķiem.
https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-pasvaldiba-likvide-uznemumu-aqua-riga

Vai iedzīvotājiem jābūt iespējai izvēlēties vakcīnu pret Covid-19?

Daugavpils domes pārstāvji plašsaziņas līdzekļiem paziņoja, ka Daugavpilī iedzīvotājiem būs iespēja izvēlēties vakcīnu pret Covid-19. Proti, tika norādīts, ka, sākot pedagogu vakcinēšanu, būs iespējams izvēlēties "AstraZeneca", "Moderna" vai "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mera-vietniece-daugavpili-bus-iespeja-izveleties-vakcinu-pret-covid-19.a400382/). Vēlāk šāds paziņojums gan raisīja veselības ministra un citu valdības locekļu neizpratni, jo iedzīvotājiem nav iespējas izvēlēties konkrētu vakcīnu (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministrs-par-daugavpils-pazinoto-latvija-nav-iespeju-izveleties-vakcinu-pret-covid-19.a400415/).

Vai minimālo algu Latvijā jāpaaugstina līdz 630 eiro?

Saeima lems, vai nodot izvērtēšanai komisijās pilsoņu iniciatīvu minimālo atalgojumu Latvijā palielināt līdz 630 eiro.
Pašlaik minimālā alga Latvijā ir noteikta 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt portālā "Mana balss" publicētajā iedzīvotāju iniciatīvā tika piedāvāts to kāpināt līdz 630 eiro. Iniciatīvu portālā parakstīja vairāk nekā 11 000 cilvēku.
Idejas autors Kristaps Toms Gūtmanis uzsver, ka Latvijā ir viena no zemākajām minimālajām mēnešalgām Eiropas Savienības valstīs, kā arī zemākā minimālā mēnešalga Baltijas valstīs. Parakstu vākšanas iniciators uzskata, ka minimālās algas paaugstināšana sniegs vairākām sociālajām grupām salīdzinoši labklājīgai un cienīgai dzīvei nepieciešamās ekonomiskās un sociālās iespējas, kuras pašreizējais minimālās algas apjoms liedz. Iedzīvotāji kļūšot pašpaļāvīgāki un vairāk motivēti strādāt, kā arī mazināšoties Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz ārzemēm.

Vai ir jāatbalsta aizņēmums Satiksmes pārvada pārbūves turpināšanai pār dzelzceļu pie Brasas stacijas?

Kopš 2019. gada maija ir pārtraukti būvniecības darbi pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas. Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu turpināt pārvada pārbūvi, nevis tā būvniecību no jauna. Aizņēmums paredzēts no Valsts kases vai kāda cita aizdevēja, kas spēs piedāvāt finansiāli izdevīgākus nosacījumus. https://skaties.lv/zinas/brasas-tilta-parbuvei-rigas-pasvaldiba-aiznemsies-10-miljonus-eiro/

Vai visi izglītības iestāžu darbinieki būtu jāvakcinē uzreiz, nedalot divās grupās?

No 12.aprīļa paredzēts pret Covid-19 sākt vakcinēt pirmsskolas, speciālās izglītības iestāžu un 1.-6.klašu pedagogus un darbiniekus, kuri, veicot darba pienākumus, nonāk ciešā saskarē ar bērniem, kā arī citus pedagogus, kuri atsāk darbu klātienē. Pārējo pedagogu un izglītības iestāžu darbiniekuvakcinācija pret Covid-19 varētu sākties no 3.maija. Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācija rosināja ļaut vakcinēties visiem pedagogiem, kuri to vēlas (https://www.tvnet.lv/7223818/llpa-rosina-laut-vakcineties-visiem-pedagogiem-kuri-to-velas).

Vai dzīvnieku populācijas ierobežošanai Latvijā jāpaplašina medību iespējas?

Saeima 2.lasījumā plāno skatīt grozījumus Medību likumā, ar kuriem iecerēts paplašināt medību iespējas, mazinot ierobežojumus medībām, paplašinot tām pieejamo platību un medību rīku klāstu.
Izmaiņu aizstāvji argumentē, ka medību iespējas ir jāpaplašina, jo Latvijā ir palielinājusies atsevišķu dzīvnieku populācija, līdz ar to ir pieauguši medījamo dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem. Likumprojekts esot veidots ar nolūku mazināt savvaļas medījamo dzīvnieku postījumus, ceļot medību efektivitāti - samazinot platības, kurās medības ierobežotas, un paplašinot medību rīku klāstu. Piemēram, likumprojektā paredzēts atteikties no absolūta aizlieguma medīt pilsētu teritorijās.
Tikmēr likumprojekta pretinieki - atsevišķas dabas aizsardzības organizācijas - kritizē, ka grozījumi virzīti tikai mednieku interesēs, turklāt jaunās normas varot radīt apdraudējumu citiem sabiedrības locekļiem.

Vai būtu atbalstāma reģionālā pieeja, nosakot ierobežojumus?

Lemjot par klātienes mācību atsākšanu mazākajiem skolēniem, valdība vienojās par reģionālo pieeju. Proti, mācības klātienē 1.-4.klases skolēniem būs tajās pašvaldībās, kur ir zemāka saslimstība ar Covid-19. Klātienē varēs mācīties tajos novados, kurs saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju. Vienlaikus ir paredzēts, ka atsevišķos gadījumos mācīties klātienē var arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220. (https://lvportals.lv/skaidrojumi/325091-nosaka-kriterijus-un-drosibas-pasakumus-macibu-atsaksanai-klatiene-2021)

Vai nepieciešama vakcinācijas loterija, lai veicinātu iedzīvotāju vakcinēšanos pret Covid-19?

Atjaunota informācija 31.08.2021.: Saeima izslēdz šo jautājumu no dienas kārtības. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valdiba-atsakas-no-ieceres-rikot-covid-19-vakcinacijas-loteriju.a419280/

Ministru kabinets ir atbalstījis un šo trešdien Saeima vērtēs Vakcinācijas loterijas likumprojektu, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar balvu fondu 720 000 eiro.

Kopējās loterijas rīkošanas izmaksas, kas tiks segtas no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", aplēstas 1,218 miljonu eiro apmērā. 299 995 eiro tiks piešķirti Latvijas Televīzijai par loterijas raidījuma producēšanu un atspoguļošanu, 98 000 eiro tiks piešķirti izlozes informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādei, 51 000 eiro - loterijas publicitātes kampaņai, bet 49 000 eiro - auditora pakalpojumiem.

Veselības ministrijā skaidroja, ka Vakcinācijas loterijas likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu īstermiņa vakcinācijas loteriju personām, kurām Latvijā uz loterijas laimestu izlozes brīdi ir veikta vakcinācija pret Covid-19 infekciju vismaz ar vienu poti.

Tomēr valdības sēdē, izskatot šo likumprojektu, pret to iebilda pieaicinātie eksperti, sakot, ka tādējādi sabiedrības kopējā labuma jautājumi tiek risināti ar merkantiliem paņēmieniem. Tikmēr veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valdībai ir morāls, politisks un epidemioloģisks pienākums izmantot visus rīkus vakcinācijas veicināšanai.

Vai ir jānosaka stingrāki ierobežojumi, pieaugot Covid-19 jaunā paveida izplatībai?

Mediķi un eksperti brīdina par gaidāmo Covid-19 trešo vilni, kas saistīts ar jaunā vīrusa paveida izplatīšanos Latvijā (https://www.tvnet.lv/7187385/cipule-divu-lidz-cetru-nedelu-laika-gaidams-tresais-covid-19-vilnis). Tomēr vēl februāra beigās valdība diskutēja par dažādām ierobežojumu izmaiņām, tostarp atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu. Reaģējot uz šādām diskusijām valdībā Valsts prezidents Egils Levits brīdināja ministrus par atbildību, ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstība ar Covid-19 pieaugs (https://www.leta.lv/home/important/1C5A447E-374C-472A-8FE0-CCB233F22F80/). Marta sākumā valdība vienojās par mērenāku epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenāriju (https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-ko-valdiba-izlema-par-turpmakajiem-covid-19-ierobezojumiem.d?id=53005681), kas vīrusa izplatības mazināšanā paredz balstīties uz attālinātu darbu, klātienē strādāt ļaujot tikai ražojošajiem uzņēmumiem

Vai valstij jāuzņemas atbildība par iespējamiem kaitējumiem veselībai, vakcinējoties pret Covid-19?

Ministru kabinets ir atbalstījis un drīzumā Saeima vērtēs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas noteiks pienākumu valstij kompensēt cilvēkiem iespējamo kaitējumu veselībai, vakcinējoties pret Covid-19, ja tāds tiktu nodarīts.
Normu par valsts atbildību iecerēts ieviest, jo paralēli plānots noteikt pienākumu vakcinēties pret Covid-19 atsevišķu darba vai amata pienākumu veikšanai. To, vai cilvēka veselībai ar vakcinēšanos tiešām nodarīts kaitējums, vērtēs Zāļu valsts aģentūra.
Iecerēts, ka kompensācijas izmaksās visām personām, kurām vakcinācijas izraisīto komplikāciju rezultātā tiks nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai, tomēr kompensāciju apmēri pašlaik nav prognozēti. Izmaiņu autori lēš, ka kaitējuma nodarīšanas iespējamība ir ļoti zema, līdz ar to kompensācijas varētu nākties izmaksāt vien dažos atsevišķos gadījumos.

Vai nepieciešami stingrāki drošības pasākumi sabiedriskajā transportā?

Vairākām ministrijām bija uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu par esošajām epidemioloģiskās drošības prasībām sabiedriskajā transportā, to ievērošanu un kontroli, un sadarbībā ar epidemiologiem, pašvaldībām un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem izstrādāt priekšlikumus par papildu drošības un kontroles pasākumiem. Šajā ziņojumā uzsvērts, ka epidemioloģisko prasību izpilde sabiedriskajos transportlīdzekļos tiek nodrošināta. Savukārt pilsētas sabiedriskajā transportā Rīgā tās nav iespējams nodrošināt vien atsevišķos posmos, taču papildu reisu norīkošana ir ierobežota ar pieejamo ritošo sastāvu un finanšu apsvērumiem (https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/sm-papildu-sabiedriska-transporta-reisu-norikosanu-ierobezo-pieejamie-resursi.d?id=53006185).

Vai darbam medicīnā, sociālajā aprūpē un izglītībā obligāti jāpieprasa Covid-19 sertifikāts?

Valdība ir atbalstījusi un Saeima šovasar vērtēs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas mediķiem, sociālās aprūpes darbiniekiem un izglītības nozarē strādājošajiem prasīs nodrošināt obligātu Covid-19 sertifikātu. Šādu sertifikātu var iegūt, vakcinējoties, pārslimojot Covid-19 vai regulāri veicot testus.
Izmaiņu autori skaidro, ka epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanas pienākumu iecerēts noteikt tām nozarēm, kurās nodarbinātajiem ir palielināts risks inficēt citas personas, it īpaši strādājot ar personām, kurām Covid-19 infekcija var radīt palielinātus riskus veselībai, kā arī kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms.
Nozaru arodbiedrības pret šādām prasībām iebilst, cita starpā pieļaujot, ka tās varot novest pie cilvēku aizplūšanas no darba šajās jomās.

Vai Covid-19 krīzes laikā jāizmaksā atbalsts ģimenēm ar bērniem?

Politiķi vienojās par vienreizējo atbalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu. Šo pabalstu saņems cilvēki, kuriem ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu, kā arī tiem, kuri saņem maternitātes pabalstu un bērns dzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām. Vienreizējo atbalstu par katru bērnu saņems arī tie, kuriem tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu radušās ārkārtējās situācijas laikā. Šo atbalstu plānots izmaksāt līdz marta beigām. Kopumā šim mērķim paredzēti 182 miljoni eiro.
(https://www.delfi.lv/news/national/politics/500-eiro-atbalstu-par-berniem-izmaksas-marta-beigas.d?id=52983051)

Vai valstij jāuzlabo uzraudzība pār to, kā personas iegūst līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās?

Saeima konceptuāli vērtēs Ekonomikas ministrijas sagatavotās izmaiņas Nacionālās drošības likumā, kas paredz ieviest vērīgāku uzraudzību pār to, kā personas iegūst līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās.
Ministrijas skatījumā, pašlaik likumā iekļautais uzraudzības mehānisms var pavērt iespēju nelabticīgām personām ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā iegūt pastarpināti, nesaņemot valdības atļauju.
Tādēļ attiecībā uz komercsabiedrībām, kas noteiktas kā nacionālajai drošībai nozīmīgas, ierosināts pilnveidot izvērtēšanas mehānismu un piemērot līdzvērtīgus principus netiešas būtiskas līdzdalības noteikšanā, kā tas ir finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem, proti, būs sīkāk atrunātas metodes, kā izvērtēt, vai persona nav ieguvusi netiešu būtisku līdzdalību uzņēmumā.

Vai iniciatīva par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm jānodod izvērtēšanai Sociālo lietu komisijā?

Šī iniciatīva portālā tika ievietota pērn oktobrī, un šajā laikā to atbalstīja vairāk nekā 12000 cilvēku. Iniciatīvas iesniedzēji pauž, ka atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm Latvijā netiek finansēta krūšu rekonstrukcijas operācija sievietēm, kuras uzvarējušas cīņu ar vēzi, bet ir zaudējušas vienu vai abas krūtis. Visā pasaulē tūkstošiem sieviešu katru gadu veic krūts rekonstruktīvās operācijas, un tas palīdz viņām atgriezties normālā sociālajā dzīvē, uzsvērts iniciatīvas aprakstā. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija veica šī jautajuma sākotnēju izvērtēšanu un nolēma rosināt iniciatīvas nodošanu tālākai izskatīšanai parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā.

Vai jāparedz atbildība par aicinājumiem neievērot Covid-19 ierobežojumus?

Covid-19 krīze raisīja arī plašākas diskusijas par tā dēvēto “infodēmiju” un cīņu ar dezinformāciju. Savukārt pērn decembrī Latvijā raisījās plašākas diskusijas par to, vai būtu jāparedz kriminālatbildība par aicinājumiem neievērot Covid-19 ierobežojumus (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputats-varetu-paredzet-kriminalatbildibu-par-aicinajumu-neieverot-covid-19-ierobezojumus.a383650/), bet šāds priekšlikums plašu atbalstu neguva.

ParVaiPret.lv līdzfinansē ESF projekts “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai“, projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001

Ieguldījums tavā nākotnē